Publicēts

Liepājas ērģeļmūzikas festivāls no 12. līdz 19. septembrim ar pieciem koncertiem Liepājas dievnamos

Neskatoties uz to, ka pēdējā brīdi nācās mainīt programmu, atsakoties no māksliniekiem, kuriem būtu jāmēro ceļš no valstīm ar augstu jaunā Covid-19 vīrusa saslimstību, šajā gadījumā – no Krievijas un Francijas, pateicoties latviešu un lietuviešu mūziķu atsaucībai, festivāla organizatoriem nodibinājumam “Via Cultura” tomēr ir izdevies izveidot programmu ar pieciem brīnišķīgiem koncertiem.

Sestdien, 12. septembrī, plkst. 11.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē notiks pirmais XIX Liepājas ērģeļmūzikas festivāla koncerts Svētku fanfaras, kurā piedalīsies ērģelniece Ilze Reine un pūšaminstrumentu kvintets Jāņa Porieša vadībā. Koncerta programmā skaņdarbi no barokāla svinīguma līdz mūsdienu Maijas Einfeldes Sanctus un Riharda Dubras Meditācijai ērģelēm Dievmātes skatiena pieskāriens. Koncerta klausītājus brīžiem pārsteigs teju divu orķestru skanējums – metāla pūšaminstrumentu spožums apvienojumā ar ērģeļu stabuļu bagātīgajiem tembriem.

Gunta Gelgote

Svētdien, 13. septembrī, plkst. 16.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē festivāla otrajā dienā notiks koncerts Bahs un baltieši ar flautistu Ģiedru Gelgotu (Giedrius Gelgotas) un ērģelnieku Bali Vaitkus (Balis Vaitkus) no Lietuvas un soprāni Guntu Gelgoti. Vācietis Johans Sebastians Bahs ielika pamatus baroka mūzikas estētikai, savukārt Latvija pasaulē ievērojama ar neticami lielu skaitu (350!) vēsturisko ērģeļu, no kurām ievērojama daļa tapušas baroka laikā. Tādas ir arī Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles, kas vēl joprojām ir vislielākās mehāniskās traktūras ērģeles pasaulē ar vairāk nekā 7000 stabulēm un 131 reģistru un savus klausītājus priecē kopš 18. gadsimta. Baha mūzika uz šī instrumenta skan izcili un autentiski. Latvijas un Lietuvas mūziķu trio savā koncertā Bahu kombinēs ar latviešu komponistiem Aivaru Kalēju un Jāni Ķepīti, somieti Kaiju Sāriaho un lietuviešiem Vidmantu Bartuli, Arūnu Navaku un Algimantu Kabiljūnu.

Aigars Reinis. Foto: Ansis Klucis

Nākamais koncerts Latvijas skices notiks ceturtdien, 17. septembrī, plkst. 19.00 Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē ar Līgu Griķi, Aigaru Raumani un Aigaru Reini. Ērģeļu spēks pretstatā trauslajai koklei un saksofona vientuļajai balsij savīsies vienotā skaņu ainavā. Ērģelnieks Aigars Reinis saspēlē ar saksofonistu Aigaru Raumani un kokles virtuozi Līgu Griķi atskaņos Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda, Pētera Plakida, Uģa Prauliņa, Romualda Jermaka un paša Aigara Raumaņa noskaņām bagātos darbus, kas tapuši iedvesmojoties no Latvijas dabas, tās rapšu pļavām, mežiem, upēm un ezeriem.

Festivāla izskaņā būs divi koncerti – piektdien, 18. septembrī, plkst. 19.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē koncerts Mūzika debesīm un sestdien, 19. septembrī, plkst. 19.00 Liepājas Lutera (Akmens) baznīcā koncerts Eiropas katedrāļu stāsti.

Koncerts Mūzika debesīm ar soprāni Ilzi Grēveli-Skaraini un ērģelnieci Ilonu Birģeli veidots, apkopojot skaņdarbus balsij un ērģelēm un aicinot sajust dievišķo klātbūtni, rast mieru, cerību un prieku. Līdzās latviešu klasiķiem – Jāzepam Vītolam, Pēterim Barisonam un Jāzepam Mediņam, koncertā dzirdēsim arī Renātes Stivriņas jaundarbu vokālo ciklu Mūzika debesīm, kas veltīts svēto lūgšanām cauri gadsimtiem un kļuvis par šī koncerta vadmotīvu. Programmā iekļautas arī miniatūras ērģelēm – Marģera Zariņa Usmas baznīcā, Romualda Jermaka Aglona un nesen tapušais Agnetas Krilovas-Bērziņas opuss Dimensija: LAIKS, kas rakstīts tieši Ilonai Birģelei.

Festivāla noslēguma koncertā Eiropas katedrāļu stāsti ērģelniece Larisa Carjkova kopā ar smilšu animācijas mākslinieci Tatjanu Gavriļenko aicina uz īpašu piedzīvojumu ikvienam klausītājam gan daudzveidīgās mūzikas atskaņojuma, gan arī īpašā vizuālā noformējuma dēļ. Tā kā parasti pašu ērģelnieku koncertā neredz un viņa izpildījumu klātienē skatīties nevar, tad šoreiz klausītāji varēs lūkoties uz gleznām, kas paralēli mūzikai tiks radītas īpašā smilšu tehnikā, tā radot vizuālu līdzpārdzīvojumu. Programmas centrā būs Parīzes Dievmātes katedrāles stāsts – no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Biļetes jau šobrīd uz visiem koncertiem nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un internetā. Skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem un personām ar I un II grupas invaliditāti, kā arī viņu pavadoņiem ir 30% atlaide. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja visos pasākumos ir bez maksas.

Festivāla koncerti notiks, ņemot vērā spēkā esošos pulcēšanās ierobežojumus. Festivāla organizatori aicina būt atbildīgiem un ievērot valstī noteiktos epidemioloģiskos ieteikumus, kā arī izmantot lietotni „Apturi Covid”.

Ar pilnu festivāla programmu iespējams iepazīties arī nodibinājmuma „Via Cultura” mājaslapā.
Festivālu rīko nodibinājums “Via Cultura” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Liepājas Kultūras pārvaldes finansiālu atbalstu.

Publicēts

Izstāde “Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e” tagad apskatāma Liepājas muzejā

Izstāde plašākā mērogā līdz š.g. 26. jūlijam norisinājās Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA un iemantoja lielu apmeklētāju atsaucību un interesi. Liepājas muzejam atlasītajos ukijo-e mākslas darbos būs redzami populārāko kabuki izrāžu attēlojumi, dažādas kabuki dejas, krāšņi dekorēti tērpi un izteiksmīgs, aktieru emocijas paspilgtinošs grims un žesti. Tā būs Japānas Edo laikmeta (1603–1868) dzīve caur kabuki aktieru tēlojumu.

Ukijo-e ir japāņu grafikas paveids, ko burtiski var tulkot kā “mainīgās pasaules ainas”. Mākslinieki pamatā izvēlējās attēlot kabuki teātra aktierus, skaistas sievietes, sumo cīkstoņus, kareivjus, ainas no vēstures un tautas pasakām, ceļojumu skatus, ainavas, dabu un dzīvniekus, kā arī erotiska rakstura darbus, tādā veidā parādot Edo perioda dinamisko, enerģijas pilno populāro kultūru, kas uzplauka lielākajās Japānas pilsētās.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā esošās ukijo-e pamatā saistāmas tieši ar kabuki teātra tēmu – aktieru portreti, sižeti no lugām un ainas no izrādēm, aktieri dažādos kostīmos, ieņemot kādu nozīmīgu sava varoņa pozu, un aizkulišu dzīve.

Kabuki ir tradicionālā japāņu teātra forma, kas radās un attīstījās Edo laikmetā, un apvienoja sevī dziedāšanu, mūziku, deju un drāmu. Līdz ar nō un bunraku teātriem kabuki ir atzīts par vienu no Japānas trim galvenajām klasiskā teātra formām un ir iekļauts UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Kabuki sākotnēji attīstījās kā teātris, kas pauda vidusšķiras jeb tirgotāju intereses, savas izrādes veidojot par sadzīviskām tēmām, vēsturiskiem notikumiem un morāli ētisko problēmu risināšanu. Kabuki teātra aktieru attēlojums bija vispieprasītākais ukijo-e mākslinieku un aktieru cienītāju vidū.

Tojohara Kuņičika (豊原国周 / Toyohara Kunichika, 1835–1900).
Iespējams, aina no izrādes “Ainas no mūsu mājām Kagamijamā” (加賀見山旧錦絵).
Labajā pusē: aktieris Onoe Fudžaku (尾上芙雀) jaunā samuraja Motome lomā un aktieris Araši Isaburō (嵐栄三郎) Hamano-o lomā.
Centrā: aktieris Bandō Hikosaburō (坂東彦三郎) galma dāmas Cubone Ivafudži lomā.
Kreisajā pusē: aktieris Onoe Kikugorō (尾上菊五郎) kalpones Ohacu lomā.
1871. Papīrs, krāsains kokgriezums. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Ekspozīciju galvenokārt veido trīs 19. gadsimtā ražīgu un komerciāli veiksmīgu ukijo-e autoru darbi – Utagava Kuņisada (歌川国貞 / Utagawa Kunisada, 1786–1865), kurš bija arī viens no vadošajiem tendenču noteicējiem savā jomā, Kuņisadas skolnieks un aktīvs kabuki aktieru attēlotājs Tojohara Kuņičika (豊原国周 / Toyohara Kunichika, 1835–1900) un Utagava Kuņijoši (歌川国芳 / Utagawa Kuniyoshi, 1797–1861), viens no pēdējiem lielajiem Japānas ukijo-e meistariem.

Izstāde “Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e” Liepājas muzejā gaidīs savus apmeklētājus līdz 27. septembrim.

Teksts: Kristīne Milere

Raksta attēlā: Izstādes “Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e” vizuālā identitāte. Dizains: Kristīne Jansone

Publicēts

Kamermūzikas koncertcikla “Iededz gaismu” pēdējais koncerts ar čellistu Ivaru Bezprozvanovu un pianistu Aldi Liepiņu

Jau 10 gadus koncertcikls “Iededz gaismu” aicina liepājniekus un pilsētas viesus rudens un ziemas tumšajos mēnešos iedegt gaismu kamermūzikas un džeza koncertos. Gadu laikā koncertcikls ir ieviesis Liepājā kamermūziku un mazās formas mūzikas pasākumus kā normu, un savu sākotnējo misiju – piedāvāt klasisko mūziku kamerformātā, kas pirms 10 gadiem bija tukša niša, koncertcikls ir izpildījis. Šo gadu laikā Liepājā ir uzbūvēta koncertzāle ar lielisku kamerzāli, nupat līdzās viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zālei ir pievienojusies arī mākslas galerijas “Romas dārzs” Berči zāle kā brīnišķīga kamermūzikas koncertvieta, un šodien ir vairākas organizācijas, kas piedāvā kameržanra koncertus Liepājā.

Koncertcikla rīkotāji “Via Cultura”, kas Liepājā pazīstami arī kā festivāla “Via Baltica” un Liepājas Ērģeļmūzikas festivāla rīkotāji, ir priecīgi par padarīto darbu un ir gatavi jauniem izaicinājumiem.

Tomēr pirms atvadīties, gada pēdējā nedēļas nogalē “Via Cultura” aicina uz koncertcikla “Iededz gaismu” pēdējo koncertu ar čellistu Ivaru Bezprozvanovu un pianistu Aldi Liepiņu. Koncerta “Gadumijas salonmūzika” programmā dzirdēsim tādu izcilu komponistu kā 18. gadsimta otrās puses itāļu komponista Luidži Bokerīnī, impresionista Morisa Ravela, romantisma pārstāvju Kārļa Marijas Vēbera, Gabriela Forē, Fēliksa Mendelszona-Bartoldi, Johana Strausa, Pētera Čaikovska un Franca Šūberta, kā arī Jāzepa Vītola laikabiedra krievu komponista Aleksandra Glazunova skaņdarbus.

Ivars Bezprozvanovs ir nozīmīga personība uz Latvijas mūzikas skatuves. Viņa radošā bilance apliecina patiesu veltīšanos mūzikai – tie ir tūkstoši operu un baleta izrāžu, simti kamermūzikas koncertu, desmiti solo ar orķestri. Viņš ir absolvējis prof. Eleonoras Testeļecas čella klasi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA). Kopš 1997. gada ir Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas otrais koncertmeistars. Strādā arī par E. Dārziņa mūzikas vidusskolas pedagogu. Kā kameransambļu dalībnieks koncertējis Vācijā, Čehijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, ASV un Kanādā. Interpretējis vairākas solo programmas. 2007. gadā saņēmis AS “Latvijas Gāze” Gada balvu operai kā sezonas labākais orķestra mākslinieks. Liepājniekiem viņš jau ir pazīstams, uzstājoties festivālā „Via Baltica” duetā ar Lieni Circeni. Šogad Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotajā festivālā “Liepājas vasara” čellists aizvadīja savus jubilejas koncertus.

Pianists Aldis Liepiņš kopš 1990. gada ir JVLMA mācībspēks Kameransambļa un klavierpavadījuma katedrā. Sniedzis meistarklases Berlīnes Mākslu universitātē, Enshedes konservatorijā Nīderlandē, Grācas Mūzikas un teātra augstskolā Austrijā un citur. Pianists darbojies Latvijas Filharmonijas Klavieru trio (1992-1999) kopā ar vijolnieku Jāni Bulavu un čellistu Leonu Veldri. Ar šo kolektīvu sniegti koncerti Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Izraēlā, Japānā, Francijā, Polijā un Krievijā. Sadarbojas ar izciliem Latvijas dziedātājiem Ievu Paršu, Kristīni Gailīti, Krišjāni Norveli, Viesturu Jansonu. Radoša sadarbība izveidojusies ar Latvijas Radio kori tādos nozīmīgos projektos kā Radio tiešraižu koncertcikls “Četri gadalaiki četros Latvijas novados” un citi. Aldis Liepiņš ir daudzu latviešu komponistu (P. Vaska, M. Einfeldes, J. Karlsona, V. Šmīdberga, A. Dzenīša, Im. Zemzara u.c.) skaņdarbu pirmatskaņotājs.

Biļetes uz koncertu “Gadumijas salonmūzika” nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā un internetā (ej.uz./viacultura). Skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem un personām ar I un II grupas invaliditāti, kā arī viņu pavadoņiem ir 30% atlaide. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja ir bez maksas.

Koncertciklu finansiāli atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Plašāka informācija mājaslapā.

Publicēts

Desmitais kamermūzikas koncertcikls “Iededz gaismu” Liepājā

Pirmais no koncertcikla koncertiem “Tu saki? Latviešu kinomūzika citādā skanējumā” pārsteigs ar latviešu kinodziesmām personiskākā, intīmākā un vēl nedzirdētā skanējumā, ko sagatavojuši izcilie mūziķi – Dita Krenberga (flauta), Inga Ozola (čells) un Juris Žvikovs (klavieres). Labi zināmās Raimonda Paula, Jāņa Ivanova, Marģera Zariņa, Pētera Plakida un citu autoru kinomelodijas šoreiz izskanēs kamersastāva izpildījumā, ļaujot atklāt jaunas mūzikas šķautnes un smalkas nianses.

“Latvju pelēkais, spāņu sarkanais, franču smalkais… Šādus raksturojumus var atrast daudziem mūzikas stiliem un ģeogrāfiskiem reģioniem. Bet vai pazīstam savu dabu? Vai atpazīstam to mākslā un sadzirdam mūzikā? Savā – latviešu kinomūzikā, kuras šedevri droši iekļaujas pasaules kinomūzikas klāstā un ar kuru mums ir pamats lepoties?” jautā koncerta veidotāji. Īpašu noskaņu piešķirs arī pašu mūziķu teatrāli izspēlētas filmu ainiņas: “Tīkama ausij, prātu uzmundrinoša un dvēseli sildoša – tāda ir šī programma,” stāsta mūziķi.

Dita Krenberga flautas spēli apguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA), papildinot zināšanas ASV. Viņa ir vairāku prestižu mūzikas konkursu laureāte, tai skaitā Lielās mūzikas balvas ieguvēja par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslā. Viņa ir saņēmusi arī valsts augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni „Par spilgtu devumu mūzikā un nopelniem Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē”. Inga Ozola ir Latvijas Nacionālās operas čellu grupas koncertmeistare un ilustratore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur savulaik absolvējusi profesores Eleonoras Testeļecas klasi. Čelliste bieži piedalās dažādos kamermūzikas projektos un ierakstos, viņa ir koncertējusi Baltijas valstīs, Čehijā, Somijā, Dānijā un Kanādā. Juris Žvikovs absolvējis JVLMA, prasmes papildinājis Luksemburgas konservatorijā un Pībodija konservatorijā Baltimorā, ASV. Juris Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Uzstājies kopā ar Sinfonietta Rīga, Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, piedalījies koncertos dažādu kameransambļu sastāvos. Juris Žvikovs šobrīd ir docents JVLMA klavieru katedrā.

Nākamais ciklā izskanēs koncerts “Vakara stāsti” ar saksofonu kvartetu “Atomos” un dzejnieci Ingu Gaili sestdien, 30. novembrī, plkst. 18.00 mākslas galerijas “Romas dārzs” Berči zālē. Dzejas vārsmas un meditatīva un minimālisma estētikā ieturēta mūzika. Programmā izskanēs gan Arvo Perta izsmalcinātās melodijas, gan Rihards Dubras, Filipa Glāsa, Maikla Naimena un citu komponistu skaņdarbi. Saksofonu kvartets “Atomos” ir dibināts 2016. gadā, tā sastāvā ir Arvīds Kazlausks (soprānsaksofons), Aigars Raumanis (altsaksofons), Jānis Puķītis (tenorsaksofons) un Eduards Lācis (baritonsaksofons). “Atomos” interesējas gan par klasiskām vērtībām, gan gluži jaunām vēsmām, labprāt eksperimentē un ir atvērti radošiem izaicinājumiem, ko apliecina arī šī programma, kurā četrotne sadarbojas ar dzejnieci Ingu Gaili – vairāku literatūras nozares apbalvojumu, tostarp Literatūras gada balvas ieguvēju.

Vēl viens dzejas iedvesmots koncerts – “Dzejas un mūzikas vakars” ar liepājnieci un dzejnieci Madaru Gruntmani un sievišķīgo “NYX Trio” notiks 15. decembrī plkst. 16.00 viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zālē. Ansamblī “NYX Trio” apvienojušās trīs pieredzējušas kamermūziķes – flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja. Trio nosaukumam par pamatu ņemts sengrieķu mitoloģijas nakts dievietes Niksas (Nyx) vārds. Niksa deva iedvesmu mūzām, lai tās spētu rosināt radīšanai rakstniekus, dzejniekus un mūziķus. Iedvesmas dzirksts caurvij arī “Dzejas un mūzikas vakara” programmu, kuras pamatā ir vārda un skaņas mijiedarbe.

“Vienas idejas izteiksme lirikā un mūzikā,” stāsta koncerta veidotājas. Trio mūziķēm pievienosies dzejniece Madara Gruntmane, ik skaņdarbu sasaistot ar kādu no saviem dzejoļiem. Programmā būs latviešu komponistu mūzika, tostarp Jēkaba Nīmaņa jaundarbs, nepelnīti piemirstais Artūra Grīnupa trio, arī Aivara Kalēja miniatūras un citi.

Biļetes uz koncertciklu jau tagad nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā un internetā (ej.uz./viacultura). Skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem un personām ar I un II grupas invaliditāti, kā arī viņu pavadoņiem ir 30% atlaide. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja visos pasākumos ir bez maksas. Lūdzam izvērtēt pasākuma piemērotību bērna vecumam.

Koncertciklu finansiāli atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Plašāka informācija mājaslapā, kā arī sociālajos tīklos.

Publicēts

Egona Līva piemiņas balva “Krasta ļaudis” rakstniecei Ingunai Daukstei-Silasproģei

Vairāk par Ingunas Daukstes-Silasproģes grāmatu “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā” lasiet šeit.

Nominācijā “Par labāko skolu jaunatnes literāro darbu” prēmiju 200 eiro apmērā ieguva Krišs Grunte (Tukuma Raiņa ģimnāzija) par radošo darbu “Veļas striķis”, prēmiju 200 eiro apmērā saņēma arī Marta Puzāka (Viļānu vidusskola) par radošo darbu “Pamestās laivas stāsts”, prēmiju 100 eiro apmērā tika piešķirta Elīnei Kučerei (Nīcas vidusskola) par radošo darbu “Jūras ziedi”.

Liepājas Rotari kluba specbalvu saņēma Lilija Berzinska par grāmatu “Skelets skapī”, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas specbalvu – Jana Egle par grāmatu “Svešie jeb miļeņkij ti moi”, Liepājas Universitātes specbalvu – Svens Kuzmins par grāmatu “Hohma”, Via Cultura projekta “Piejūras pilsētu literārā akadēmija” specbalvu – Sandra Vensko par grāmatu “Adele”.

Egona Līva piemiņas balva “Krasta ļaudis” tika pasniegta jau devīto reizi.

Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis” pasniedz ar mērķi veicināt interesi par latviešu literatūras klasiķi Egonu Līvu un viņa literāro mantojumu un devumu jūrniecības popularizēšanā. Konkurss aktualizē latviešu autoru darbus un akcentē jaunāko devumu latviešu literatūrā. To organizē Liepājas Kultūras pārvalde sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju.

Sveicam Egona Līva piemiņas balvas “Krasta ļaudis” laureātus!

Publicēts

Agneses Boitmanes skaņdarba pasaules pirmatskaņojums XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivālā

Jaundarbs “Veni Lumen” ērģeļu duetam (2019) ir Itālijā dzīvojošās Agneses Boitmanes ilgi nēsāts un auklēts gara bērns. Kā stāsta pati auore:

“Darba nosaukums “Veni Lumen” neatnāca uzreiz. Vajadzēja laiku, lai atrastu atslēgas vārdus tām sajūtām, ko gribēju skaņdarbā ielikt. Šī mūzika man radusies psiholoģiski un emocionāli ne tik vieglā periodā, tāpēc nosaukums “No tumsas uz gaismu” ir tieši četros vārdos izteikts skaņdarba saturs. To var aplūkot vairākos līmeņos – kā es jūtos savā individuālajā mikropasaulē, ar savām emocijām, kas mēdz būt arī samudžinātas, ar neizbēgamiem tumšiem brīžiem un cerību uz lielāku harmoniju un gaismu, un ko es izjūtu, dzīvojot mūsdienu makropasaulē, bailes par to, kas notiek, neziņu un, protams, ticību, ka gaisma ir tā, kas paliks. Muzikālā dramaturģija  ir veidota trīs lielākos posmos. Skaņdarbs iesākas spēkpilni un noslēdzas apliecinoši, pilnskanīgi, bet vidū ir tāds kā korālisks dziedājums, kā lūgšana, un tad atspīd gaisma.”

Agnese Boitmane dzimusi Ventspilī un tur arī ieguvusi muzikālo pamatizglītību. Pabeigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, vēlāk studējusi arī Liepājas Universitātē, kur 2012. gadā iegūts maģistra grāds mūzikas terapijā. No 2010. gada A. Boitmane dzīvo Itālijā, kur darbojas kā mūzikas pedagoģe, mūzikas terapeite un komponiste. Muzikālo kompozīciju sarakstā pārsvarā ir darbi kormūzikas un kamermūzikas žanros, bet starp pēdējiem darbiem ir arī kompozīcija etnobalsij, koklei un ērģelēm un citi. Skaņdarbu “Veni Lumen” komponiste ir veltījusi ērģelniecēm Ilonai Birģelei un Diānai Jaunzemei-Portnajai, kuras kopš 2013. gada pazīstamas kā ērģeļu duets “Riga Organum Duo”.

Līdzās Agneses Boitmanes jaundarbam koncertā “Simfoniskās ērģeles” izskanēs spilgtāko simfonisko opusu partitūras ērģeļu dueta pārlikumam kopā ar sitaminstrumentiem, kā arī skaņdarbi ar orķestrim raksturīgām krāsām un vērienu. Programmā būs Kamila Sensānsa, Edvarda Grīga, Žorža Bizē, Hokana Sundīna un Dzintras Kurmes-Gedroicas skaņdarbi.

Kā stāsta pašas koncerta dalībnieces:

“Ērģeles ir kā orķestris, tik bagātas un ar visdažādākajām orķestra balsīm – no klusas flautas un vijoles līdz grandiozam simfoniskā orķestra tutti.”

Ilona Birģele regulāri muzicē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Ilona ir aktīva latviešu komponistu mūzikas pirmatskaņotāja un vairāku nozīmīgu projektu vadītāja, kuru mērķis ir popularizēt un attīstīt ērģeļkultūru Latvijā. Ilona Birģele darbojas arī pedagoģijas jomā un ir klavieru skolotāja Rīgas 45. vidusskolā. Diāna Jaunzeme-Portnaja dzimusi Balvos. Absolvējusi Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu, pēc tam J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, bakalaura un maģistra grādu iegūstot prof. Tālivalža Dekšņa ērģeļklasē. Zināšanas papildinājusi Nīderlandē, Zviedrijā, kā arī meistarklasēs Spānijā un Lietuvā.

XVIII Liepājas ērģeļmuzikas festivāls šogad notiek no 7. līdz 21. septebrim Liepājā un Kuldīgā. Tuvākais koncerts jau svētdien, 8. septembrī, pulksten 13.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, kad festivāls tiks atklāts ar koncertu visai ģimenei “Izstādes gleznas”, kurā piedalīsies brāļi Džonatans un Tomass Skoti no Lielbritānijas ar ērģeļu un animācijas duetu, uz kuru jaunākie klausītāji aicināti nākt kā biļeti uzrādot savu zīmējumu par ērģeļu vai mūzikas tēmu!

Biļetes uz festivāla maksas koncertiem nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un internetā. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja visos pasākumos ir bez maksas.

Liepājas ērģeļmūzikas festivālu rīko nodibinājums “Via Cultura” ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Liepājas Kultūras pārvaldes un Kuldīgas pilsētas domes finansiālu atbalstu. Plašāka informācija par festivālu mājaslapā.

Publicēts

Izrāde “Andrievs Niedra” festivālā „Via Baltica”

Festivāls “Via Baltica” jau devīto reizi ar mākslas starpniecību aicinās runāt par visu trīs Baltijas valstu brīvību, neatkarību un tās iegūšanas sarežģītajiem un dramatiskajiem ceļiem, uz Liepāju un citām Kurzemes pilsētām atvedot gan atzinību jau guvušas, gan speciāli festivālam radītas džeza un klasiskās mūzikas koncertprogrammas, vairākas jaunākās latviešu kino filmas, mākslas un dokumentālās izstādes, kā arī teātra izrādes. Pagājušajā gadā festivālā tika izrādīta aktiera un režisora Ērika Vilsona monoizrāde “Mana Magadana” par 1946. gada izsūtījumiem uz Sibīriju, konkrēti par Magadanu – viņa dzimšanas vietu. Šogad festivālā ieskatīsimies vēl senākos vēstures notikumos.


1919. gads Latvijas vēsturē pazīstams kā strauju pārmaiņu un haosa laiks, kad pēc Pirmā pasaules kara jukām, tika meklēts labākais valsts veidošanas modelis. Kā stāsta izrādes “Andrievs Niedra” veidotāji, jau vairākas paaudzes uzaugušas, ticot idejai, ka Latvijas valsts dibināšana 1918. gada 18. novembrī bija tā laika labākais vai vienīgais iespējamais risinājums, kas mūsu valsti aizveda pie demokrātiskajām vērtībām, ar kurām varam lepoties šodien. Iespējams, tas bija labākais risinājums, skatoties no šodienas skatpunkta, taču ne vienīgais.
Izrāde-trilleris “Andrievs Niedra” dod balsi vienai no pretrunīgākajām 20. gadsimta personībām Latvijas vēsturē. Vai rakstnieks Andrievs Niedra bija latviešu patriots vai tautas nodevējs? Izrādes veidotāji režisors Valters Sīlis un dramaturgs un izrādes galvenais aktieris Kārlis Krūmiņš uz šo jautājumu skaidru atbildi nesniedz, taču viņi ļauj kaut nedaudz izbaudīt to trilleri, ko apvija mūsu valsts dibināšana un ar to saistītie notikumi, uz tiem paskatoties ne tik ierastā gaismā. Izrāde tikusi nominēta “Spēlmaņu nakts 2015/ 2016” balvai kategorijā “Gada sasniegums oriģināldramaturģijā”. Starp izrādes veidotājiem ir arī aktieris, režisors un komponists Toms Auniņš, scenogrāfs Uģis Bērziņš un gaismu mākslinieks Lauris Johansons. Līdzās Kārlim Krūmiņam uz skatuves kāps aktieris Emīls Kivlenieks.

Pirms izrādes pulksten 17.00 restorānā “Čello” koncertzāles “Lielais dzintars” 6. stāvā notiks Liepājas Universitātes lektores, Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītājas Lindas Zulmanes vadīta diskusija “Ceļš Andrieva Niedras daiļradē”. Ieeja diskusijā bez maksas.
Jau tagad uz visiem festivāla maksas pasākumiem biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta vietnē bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem, skolotājiem, pensionāriem un personām ar I un II grupas invaliditāti, kā arī viņu pavadoņiem ir 30% atlaide. Bērniem līdz 7 gadu vecumam, neaizņemot sēdvietu, ieeja visos pasākumos ir bez maksas.
Plašāku festivāla programmu par visiem maksas un bezmaksas pasākumiem meklē mājaslapā.
Festivāla „Via Baltica” rīkotājs ir nodibinājums “Via Cultura”. Festivāls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Liepājas kultūras pārvaldes un Kuldīgas pilsētas domes atbalstu.