Vispazīstamākā no visām Alisēm
Alisi zina visi. Ja arī kādas dīvainas sakritības dēļ nav lasītas Luisa Kerola grāmatas “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē” un “Alise Aizspogulijā”, tad, iespējams, skatīta kāda no vairāk nekā trīsdesmit ekranizācijām. Nebūs pārspīlēti teikt, ka Kerola Alise laikam gan ir vispazīstamākā no visām Alisēm. Taču Kerola Alises prototips ir gluži reāla meitene, desmitgadīgā Alise Lidella, kura vistiešākajā veidā ierosināja Kerolu sacerēt “Alises piedzīvojumus Brīnumzemē”.
Alise 1862. gadā – laikā, kad tapa “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē”. Luisa Kerola fotogrāfija
Kādā 1862. gada jūlija dienā pa Temzu izbraukumā ar laivu devās divi Oksfordas matemātikas pasniedzēji – Čārlzs Dodžsons un Robinsons Dakverts, līdzi paņemot Oksfordas rektora Henrija Lidella trīs meitas – trīspadsmitgadīgo Lorīnu, desmitgadīgo Alisi un astoņgadīgo Edīti. Pirmajā acu uzmetienā šausmu lietas – divi matemātiķi, tātad jau pēc definīcijas neciešami sausiņi un vispār garlaicīgi tipi komplektā ar trim mazām un dzīvespriecīgām jaunkundzēm. Nekas jēdzīgs tur nevar saveidoties. Grūti patiekt, kā bija ar Dakvertu, taču Dodžsons jaunkundzēm tīri labi gāja pie sirds. Par Lidellu ģimenes draugu viņš kļuva jau 1856. gadā, patiecoties savam vaļaspriekam – viņš aizrāvās ar fotografēšanu, un ar Henriju Lidellu viņš iepazinās mirklī, kad bildēja kādu katedrāli. Ir saglabājušās daudzas Alises un viņas māsu fotogrāfijas, kuras uzņēmis Dodžsons. Otrs viņa vaļasprieks bija literatūra – ar pseidonīmu Luiss Kerols viņš presē bieži publicēja satīriskus pantiņus un dzejoļus, kaut gan nedz pats, nedz citi viņu par nopietni ņemamu rakstnieku neuzskatīja. Tomēr fantāzija viņam darbojās, un Kerols ne reizi vien Lidella meitas izklaidēja ar visādām ēverģēlīgām pasakām.
Luiss Kerols 1863. gadā
Tā arī šoreiz – vienubrīd Alise palūdza, lai Kerols viņai un māsām izstāsta kādu pasaku. Kerolam galvenās varones prototips bija acu priekšā, un zibens ātrumā piedzima tā Alise, kuru nu zina visi – kura pa Baltā Truša alu nonāca Brīnumzemē. Pasakā darbojās arī pārējie izbraukuma dalībnieki – Dakverts kļuva par Pīlēnu (oriģinālā viņa uzvārdu raksta Duckworth; duck – pīle), Lorīna – par Austrālijas papagaili Lori, Edīte – par Ērglēnu, bet pats Kerols – par milzu putnu Dodo. Uztraukuma brīžos viņš mēdza stostīties, tāpēc savu uzvārdu reizumis izrunāja kā “Do-do-dodžsons”. Tajā dienā laikapstākļi nebija no jaukākajiem, un vienubrīd visiem nācās glābties no lietus – šī epizode aprakstīta “Alises piedzīvojumu Brīnumzemē” trešajā nodaļā “Priekšvēlēšanu skriešanas un garš stāsts ar turpinājumu”.
Luiss Kerols un Alise 1862. gadā
Tik viena nelaime – izbrauciens ar laivām bija pārāk īss, lai izstāstītu visu pasaku. Kerols piesolīja Alisei pasaku noteikti pabeigt. Solījumu viņš pildīja, lai arī ar krietnu aizkavēšanos, un 1864. gada Ziemsvētkos uzdāvināja Alisei manuskriptu, kura nosaukums tobrīd bija “Alise pazemē” un kura titullapā bija rakstīts: “Ziemsvētku dāvana dārgajam bērnam atmiņai no vasaras dienas.” Manuskriptu ar 37 ilustrācijām bija papildinājis pats autors.
Luisa Kerola zīmētais “Alises pazemē” vāks
“Alises pazemē” sākums
“Alises pazemē” pēdējā lappuse
Alise 1862. gadā. Luisa Kerola fotogrāfija
Manuskripts apjomā bija gandrīz divkāršojies, tostarp klāt bija nācis gan Češīras kaķis, gan epizode par trako pēcpusdienas tēju. Mainījās arī nosaukums – no “Alise pazemē” uz “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē”; ilustrācijas grāmatai darināja žurnāla Punch politiskais karikatūrists Džons Teniels. Grāmata iznāca 1865. gadā un ātri kļuva ārkārtīgi populāra, kaut gan noslēgtajam un kautrīgajam Dodžsonam negaidītā Kerola popularite neko labi negāja pie sirds. Grāmata ir tulkota 97 valodās; to ir ilustrējuši daudzi izcili mākslinieki, tostarp gan Salvadors Dalī, gan Makss Ernsts, gan arī Tuve Jansone, trollīšu Muminu mamma. 1871. gadā Kerols publicēja turpinājumu – grāmatu “Alise Aizspogulijā”. To ievada dzejolis, kuru rindu pirmie burti veido vārdu Alice Pleasance Liddell (latviešu tulkojumā akrostihs gan ir pačibējis). Cita starpā dzejolī ir arī atsauce uz laivu braucienu, kurā piedzima Alise: “Tas sākās sen; bij dienas tas, / Kad jutām sauli spīdam / Un mūsu laiva izlikās / Ar stāstu kopā slīdam.”
Alise 1858. gadā. Skrandainais apģērbs saistīts ar to, ka Alise te iejūtas ubagu meitenes lomā. Luisa Kerola fotogrāfija
Tālāk reālās Alises dzīvei vairs nebija nekādas saistības ar grāmatas Alisi. Viņa gan turpināja draudzēties ar Kerolu (abi beidzamo reizi tikās 1891. gadā), taču būtībā tā bija rāma un mierīga Viktorijas laikmeta britu vidusšķiras sievietes dzīve. Vienubrīd Alise Lidella aizrāvās ar gleznošanu, turklāt, kā stāsta, itin veiksmīgi – viņas skolotājs bija slavenais mākslinieks un mākslas kritiķis Džons Reskins. 28 gadu vecumā Alise apprecējās ar profesionālu kriketistu Redžinaldu Hargreivsu (starp citu, Dodžsona skolnieku) un pārkvalificējās par mājsaimnieci. Viņiem piedzima trīs dēli; bēdīgā kārtā divi vecākie gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā.
Alise 1870. gadā. Luisa Kerola fotogrāfija
Alise 1872. gadā. Džuljetas Margarētas Kemerones – viņa bija viena no sava laika izcilākājām fotogrāfēm – uzņēmums
1926. gadā pēc vīra nāves Alisei nācās pārdot Kerola manuskriptu par tiem laikiem pamatīgu summu – 15 400 mārciņām. Astoņdesmit gadu vecumā ASV vispazīstamākā no visām Alisēm ASV satikās ar vispazīstamāko no visiem Pīteriem – Pīteru Deivisu, kurš 1904. gadā iedvesmoja Džeimsu Metjū Beriju radīt Pīteru Penu, zēnu, kurš nekad negribēja kļūt pieaudzis. Alise Lidella nomira 1934. gadā. Taču viņas vārdu iemūžināja vēl reizi – 1996. gadā atklāja asteroīdu, kuru novēvēja par 17670 Liddell.
Alise Lidella 1932. gadā