Publicēts

Festivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās “Sinfonietta Rīga” un mecosoprāns Zanda Švēde

Koncerta programmā – Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija (“Heroiskā simfonija”), Riharda Vāgnera “Vēzendonkas dziesmas”, Antona Vēberna opuss stīgu orķestrim.

2016. gadā Britu raidorganizācijas BBC aptaujā par visu laiku labāko simfoniju atzina Ludviga van Bēthovena Trešo simfoniju. Tā uzskatāma par atslēgas darbu pārejā no klasicisma uz romantismu un ir komponista veltījums viņa dievinātajam vienaudzim Napoleonam. 1803. gadā komponētā opusa pirmais nosaukums bija “Bonaparte”, taču franču karavadoņa augošās ambīcijas noveda pie vilšanās un Bēthovena patiesām dusmām. 1804. gada maijā, uzzinot, ka Napoleons nolēmis sevi kronēt par Francijas imperatoru, Bēthovens demonstratīvi saplēsis simfonijas titullapu, tādējādi atsaucot savu veltījumu. Vēlāk, 1806. gada simfonijas izdevuma titullapā parādījās gluži cits nosaukums, proti “Heroiskā simfonija kas komponēta, godinot atmiņas par izcilu vīru”. Otro daļu jeb triumfa maršu Bēthovens nomainīja ar sēru maršu, kas vēlāk kļuva par populāru mūziku ievērojamu vīru bērēs, sākot jau ar Mendelszona izvadīšanu 1847. gadā. 

Romantisms savā pilnziedā uzplaukst Riharda Vāgnera “Vēzendonkas dziesmās, kuras vācu komponists sacerējis vienlaikus ar operu “Tristans un Izolde”. Cikla nosaukums apvieno piecas dziesmas sievietes balsij un klavierēm, par pamatu ņemot Matildes Vēzendonkas poēmas.  Vēlāk Vāgners izstrādājis cikla versiju vijoles solo un kamerorķestrim. 

Vēlīno romantismu koncertprogrammā pārstāv Antona Vēberna opuss stīgu orķestrim “Langsamer Satz”. Skaņdarba tapšanu apvij romantiska epizode Vēberna mūžā. 1905. gadā tolaik 21 gadus vecais Šēnberga kompozīcijas students devās uz Lejasaustrijas kalniem. Ceļojumā viņu pavadīja Vilhelmīne Mertla, jaunā komponista nākamā sieva. “Langsamer Satz” silti dvēseliskā noskaņa neapšaubāmi vēsta, ka šī ir mīlestības pilnas sirds radīta mūzika. 

Diriģents Džonatans Bermans ir viens no aktīvākajiem savas paaudzes komponistu daiļrades popularizētājiem. 2014. gadā Bermans debitēja festivālā “BBC Promenāde”, kopā ar Londonas Sinfonietta piedaloties Maksvela Deivīsa autorkoncertā. Savukārt 2016. gadā jaunais britu diriģents kopā ar savu kolēģi Oliveru Knusenu “BBC Promenādē” stājās pie BBC Simfoniskā orķestra diriģenta pults. Londonas Vigmora zālē Bermans debitēja 2015. gadā  kopā ar Birmingemas Laikmetīgās mūzikas grupu un 2016. gadā ar “Ensemble Modern”, ar kuriem iepriekš bija debitējis arī Frankfurtes “Alte Oper”.  

Līdztekus koncerzāļu skatuvēm, nozīmīgu vietu Džonata Bermana radošajā karjerā ieņem arī operu uzvedumi. 

Latviešu mecosoprāna Zandas Švēdes vārds līdz šim biežāk skandēts ASV, tāpēc viņas atgriešanās pie Latvijas publikas ir liels notikums. Zanda Švēde ir pazīstama daudzos ASV opernamos –  lomas izpildītas Kanzasā, Sietlā un Pitsburgā, Sanfrancisko, Ziemeļkarolīnas un Palmbīčas, kā arī Aidaho opernamos, Čikāgas liriskajā operā un Atlantas operā. Līdztekus skatuvisko tēlu interpretācijām Švēde ir arī aktīva koncertžanra māksliniece. Kopā ar Sanfrancisko simfonisko orķestri viņa piedalījusies Bēthovena 9. simfonijas atskaņojumā, bet diriģenta Gustavo Dudamela vadībā izpildījusi mecosoprāna partiju Bernstaina Mesā kopā ar Losandželosas filharmoniķiem. Dziedātāja ir interpretējusi solo partijas arī tādos klasikas šedevros kā Vivaldi “Gloria”, Pergolēzi “Stabat Mater”, Lista “Missa coronationalis”, Baha Ziemassvētku oratorija, Haidna Mesa kara laikā un Mocarta Rekviēms.

Kopš 2018. gada Zanda Švēde ir Frankfurtes operas soliste. 

Festivāls  “Eiropas Ziemassvētki” notiks no 6. līdz 29. decembrim. Klausītāji varēs baudīt Adventa laika un Ziemassvētku gaišās noskaņas, klausoties Ludviga van Bēthovena sonātes,  Johana Sebastiāna Baha apjomīgo “Ziemassvētku oratoriju”, populāro lūgšanu “Ave Maria” dažādu laikmetu un tautību komponistu skatījumā, kā arī džeza aranžijas. Festivālā uzstāsies solisti – soprāns Elīna Šimkus; kontrtenors Sergejs Jēgers; pianists Reinis Zariņš, kā arī Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends u.c. 

Festivālu “Eiropas Ziemassvētki” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, koncertu norises vietās un internetā. 

Publicēts

Vai atceraties tādas vietas jeb zudušo laiku meklējot

1. Klubs „Alcatraz” Kr.Barona ielā
2. Mūzikas klubs „Cita Opera”, pēc tam varietē klubs „Decoltē” Raiņa bulvārī
3. Restorāns-klubs „Casablanca” Smilšu ielā
4. Restorāns-klubs „Fīlings” Smilšu ielā
5. Restorāns-klubs „Velvets” Skārņu ielā
6. Restorāns-grilbārs „Velvets” 11. Novembra Krastmalā (Triangula bastionā) un restorāns-kokteiļbārs „Velvets” Blaumaņa ielā
7. Krodziņš „Jautrās māsas” Konventa sētā
8. Kafejnīca „Ai Karamba” Pulkveža Brieža ielā
9. Restorāni ar latvisku virtuvi: „Pūt vējiņ” Jaunielā, „Riga Fish” Miesnieku ielā, Bērziņu krodziņš A.Čaka ielā un „Staburags” A.Čaka ielā
10. Naktsklubi ar striptīza šovu: „Dolls” Aspazijas bulvārī un „Havana Dreams” Brīvības ielā

Publicēts

“Prozas lasījumi 2019” programma

Šī gada festivāla programma sastāv no 17 pasākumiem, kuros piedalīsies vairāk nekā 50 prozas autoru. Daļa no pasākumiem noritēs Japānas zīmē, jo festivāla tālākie viesi šogad ieradīsies tieši no Japānas.

Otrdien, 3. decembrī

19:00 SAULE AUST AUSTRUMOS
Rīgas mākslas telpa, lielā zāle, Kungu iela 3

Festivāla atklāšanas pasākums, kurā ar lasījumiem piedalās Latvijas rakstnieki: Gundega Repše, Inga Ābele, Kristīne Želve, Andris Akmentiņš un Aivars Eipurs. Ar performanci piedalīsies kustību mākslinieces Simona Orinska un Laura Feldberga, kā arī mūziķis Artis Gulbis.

Trešdien, 4. decembrī

18:00 PROZAS PROVOKATORI
Latvijas Mākslas akadēmijas 2. stāva ātrijs, Kalpaka bulvāris 13 

Latvijas PEN aicina savus jaunos darbus lasīt autorus, kuri līdz šim ir pierādījuši, ka literatūrā  pārkāpj pierastā robežas ar darba valodu, ar sižeta izvērsumu vai izvēlēto tēmu un stilistiku. Lasījumā piedalās Ieva Melgalve, Rihards Bargais, Edmunds Frīdvalds, Helga Tormane. Pasākumu vada: Inga Gaile, Latvijas PEN priekšsēdētāja, dzejniece, rakstniece, dramaturģe.

19:30 TV RAIDĪJUMA “LITERATŪRE” II SEZONAS PIRMIZRĀDE
Latvijas Mākslas akadēmijas 2. stāva ātrijs, Kalpaka bulvāris 13

Raidījums veltīts diviem gleznotājiem: Anšlavam Eglītim un Raimondam Staprānam, kurus vieno, protams, literatūra, Amerika un kopīgi pavadītais laiks pusgadsimtu tālā pagātnē. Raidījums “Literatūre” tapis ar valsts simtgades programmas atbalstu. Pasākumu vada: Marta Selecka, Gustavs Terzens, Uģis Olte.

Ceturtdien, 5. decembrī

18:00 “KONTEKSTA” LASĪJUMS
Alus krogs “Miezis un kompānija”, 13. janvāra iela 21 

LRS literatūras laikraksta “konTEKSTS” autoru lasījumu vakars, piedalās: Arno Jundze, Aivars Kļavis, Lilija Berzinska, Egīls Venters, Kristīne Ilziņa un Kurzemes prozas lasījumu uzvarētāja Rūta Holendere. Vakaru vada: Sandra Ratniece.

19:30 “SATORI” BĀRU TŪRE AR RAKSTNIEKIEM
Pulcēšanās un sākums: lokāls “Veldze”, Kalnciema ielā 40F. Tālākais maršruts: “Vinilbārs”, “Dēkainis”, “Hāgenskalna komūna”, “Pils”

Bāru tūri ar rakstniekiem interneta žurnāls “Satori” rīko jau trešo gadu. Šoreiz tā notiks Āgenskalnā, un pasākuma dalībnieki brīvā atmosfērā kopā ar prozaiķiem apmeklēs piecus bārus, klausīsies stāstus un malkos dzērienus. Piedalās: Daina Tabūna, Aksels Hiršs, Rvīns Varde, Sergejs Timofejevs, Elizabete Lukšo-Ražinska. Vakara vadātājs: Henriks Eliass Zēgners.

Piektdien, 6. decembrī

19:00 BALTIJAS STĀSTU VAKARS
Rīgas Mākslas telpa, lielā zāle, Kungu iela 3

Klausītājiem tiek piedāvāts Baltijas valstu autoru lasījums oriģinālvalodās ar titrējumu latviešu un angļu valodā. Lasījumos piedalās Arvis Kolmanis (Latvija), ko uz angļu val. tulkojis Uldis Balodis; un Svens Kuzmins (Latvija), ko uz angļu val. tulkojis pats autors sadarbībā ar redaktori Kaiju Straumanis; Mehiss Heinsārs / Mehis Heinsaar (Igaunija), ko uz latviešu val. tulkojusi Maima Grīnberga, bet uz angļu valodu Ādams Kalens (Adam Cullen); Andrejs Hvostovs/ Andrei Hvostov (Igaunija), ko uz latviešu val. tulkojusi Maima Grīnberga, bet uz angļu val. Metjū Haids (Matthew Hyde); Daina Opolskaite/ Daina Opolskaitė (Lietuva), ko uz latviešu val. tulkojusi Dace Meiere, bet uz angļu val. tulkojis Rimas Uzgiris; Virginija Kulvinskaite/ Virginija Kulvinskaitė (Lietuva), ko uz latviešu val. tulkojusi Dace Meiere, bet uz angļu val. tulkojis Rimas Uzgiris. Pasākumu vada: Ivars Šteinbergs.

Sestdien, 7. decembrī

12:00 STĀSTU TRAMVAJS BĒRNIEM
Pulcēšanās no plkst. 11.50, 1. tramvaja galapunkts “Jugla”, Brīvības gatve 409A

Lasījumā tramvajā piedalās rakstnieces Andra Manfelde, Luīze Pastore, Lilija Berzinska, autoru lasījumus papildina pantomīmas mākslinieka etīdes. Pasākumu vada dzejniece Ērika Bērziņa. Tā kā vietu skaits tramvajā ir ierobežots, klausītājiem iepriekš jāpiesakās “Facebook” izveidotajā pasākuma lapā. Braucienam jāiegādājas standarta biļete vai jāizmanto e-talons. Lasījums beidzas pieturā “Latvijas Nacionālā bibliotēka”. Pasākums notiek sadarbībā ar “Rīgas Satiksmi”.

13:00 ĢIMENES SESTDIENA “VAI PUIKA VĒL ZĪMĒ KAĶUS?”
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāvs, Bērnu literatūras centra lasītava, Mūkusalas iela 3

Japānas pasaku stāstīšanas, origami un zīmēšanas darbnīca pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem kopā ar ģimenēm.

14:00 SLIEKSNIS. DIPTIHS I: AICINĀJUMS
Alus krogs “Miezis un kompānija”, 13. janvāra iela 21

Lasījumos piedalās četri topošie rakstnieki, kas piedalījušies literārajā nometnē “Aicinājums”: Paula Kukle, Elīna Smoļaka, Alberts Roze, Georgs Kairišs. Pasākumu vada Sandra Ratniece. Pasākumā muzicē Kristiāna Šuksta un Sandris Šīrants .

15:00 JAPĀŅU STĀSTU VĒSTNIEKI
Igaunijas vēstniecības zāle, Skolas iela 13

Trīs latviešu rakstnieki Inese Zandere, Pauls Bankovskis un Andris Kuprišs uzrakstījuši vēsturiski precīzus stāstus par japāņu militārā atašeja Makoto Onoderas un viņa dzīvesbiedres Juriko Onoderas Rīgā pavadītajiem gadiem 20.gs. trīsdesmitajos gados. Stāsti tapuši Latvijas Jaunā teātra institūta organizētā festivāla “Homo Novus” ietvaros japāņu režisora Akiras Takajamas veidotajai izrādei “Heterotopija Rīgā”. Lasījums latviešu valodā ar iespēju lasīt stāstus arī angļu valodā. Lasījumu un paneļdiskusiju vada vizuālās komunikācijas speciāliste un japāņu kultūras entuziaste Santa Remere. Pasākums sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu  un Igaunijas vēstniecību Rīgā.

16:00 SLIEKSNIS. DIPTIHS II: LITERĀRĀ AKADĒMIJA
Alus krogs “Miezis un kompānija”, 13. janvāra iela 21

Lasījumos piedalās topošie rakstnieki no profesionālās izglītības programmas “Literārā Akadēmija”: Lelde Jauja, Maija Uzula-Petrovska, Līga Putraima, Ketija Riteniece, Dāvids Rubens, Guntis Zariņš. Pasākumu vada Ieva Melgalve un Jana Egle. Pasākums ar muzikālo pavadījumu.

17:00 散文朗読会 SANBUN RŌDOKU-KAI. JAPĀNAS AUTORU PROZAS LASĪJUMI
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijs, Mūkusalas iela 3

Piedalās rakstnieki no Japānas: Kjoko Nakadžima (Kyoko Nakajima) – no angļu valodas tulkojis Vilis Kasims; Ito Ogava (Ito Ogawa) – no angļu valodas tulkojis Vilis Kasims; Dans Osano (Dan Osano) – no japāņu valodas tulkojusi Agnese Haijima. Lasījums japāņu un latviešu valodā, diskusija – angļu valodā. Pasākumu vada: Ilmārs Šlāpins. Mūzika: Ansis Jansons (kokle).

19:30 MAKO IŠIZUKAS IZSTĀDES ATKLĀŠANA UN SARUNA AR MĀKSLINIECI
ISSP galerija, Marijas iela 13 K.3

Mako Išizuka (Mako Ishizuka) ir Zviedrijā dzīvojoša japāņu māksliniece, kuras darbu uzmanības centrā ir dažādas tēmas, kuru pētīšanai un izteikšanai māksliniece izmanto teksta un vizuālas koncepcijas sintēzi. Festivāla “Prozas lasījumi 2019″ laikā Mako Išizuka veidos darbu “Domu karte” (Map of Thoughts) un izstādīs darbu “Grāmatplaukts” (Bookshelf), un reflektēs par savu teksta un radīšanas pieredzi un procesu. Sarunu ar mākslinieci vada: kuratore Inga Lāce. Saruna angļu valodā. Mākslinieces dalība festivālā “Prozas lasījumi 2019″ tiek organizēta sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un ISSP. Sarunu vada: kuratore Inga Lāce.

Svētdien, 8. decembrī

12:00 PROZAS BROKASTIS
“Andalūzijas suns”, Elizabetes iela 83

Tradicionālie svētdienas rīta lasījumi. Piedalās: Kristīne Ulberga, Haralds Matulis, Agnese Krivade, Arvis Viguls un Kurzemes prozas lasījumu uzvarētāja Gunta Šnipke. Pasākumu Vada: Toms Treibergs.  Muzikālais noformējums: Dzintars Briedis.

15:00 STĀSTU STACIJA
Mākslas stacija “Dubulti”, Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala

Lasījumos piedalās: Inese Paklone, Guntis Berelis, Ilze Jansone, Pēteris Pūrītis, Dace Vīgante.  Pasākumu vada: Ingmāra Balode.

18:00 FESTIVĀLA NOSLĒGUMS
K.K. fon Stricka villa, Aristida Briāna iela 9

Lasījumos piedalās: Sergejs Moreino, Dace Rukšāne, Inga Gaile, Osvalds Zebris, Jānis Joņevs. Pasākumu vada: Gustavs Terzens. Pasākumā ar japāņu samuraju zobenu kaujas mākslas paraugdemonstrējumiem piedalīsies Samuraju parka “Katori Dojo Latvija” klubs “Katori” . Pēc lasījuma dj Henriks Eliass Zēgners spēlēs festivāla dalībnieku izvēlētās mīļākās dziesmas un ierakstus no savas kolekcijas.

Pirmdien, 9. decembrī

19:00 “SATORI” PAĢIRU SANATORIJA
Ģertrūdes ielas teātris, Ģertrūdes iela 101

“Satori” aicina kopīgi atveseļoties no paģirām pēc Prozas lasījumu noslēguma pasākuma. Ar guļošajiem lasījumiem un ilustrāciju izstādi atklāsim ceturto “Satori” grāmatžurnālu “Paģiras”.  Tekstus lasīs Anna Andersone, Iļja Marija Boļšakovs, Justīne Vernera, Anna Belkovska, Andrejs Vīksna, Aivars Madris, Ivars Šteinbergs, Henriks Eliass Zēgners, Ieva Viese-Vigula, Arvis Viguls. Sagurušie klausītāji aicināti ņemt līdzi guļammaisus, pledus un spilvenus, lai lasījumus klausītos guļus. Pašsajūtas uzlabošanai dzersim īpašo Malduguns alu “Paģiras”, kas tapis, iedvesmojoties no grāmatžurnāla.

Ar pilnu festivāla programmu iespējams iepazīties mājaslapā.

Visi festivāla “Prozas lasījumi 2019” pasākumi ir bez maksas.

Visos festivāla “Prozas lasījumi 2019” pasākumos fotogrāfēs un/vai filmēs. Uzņemtie materiāli var tikt izmantoti festivāla publicitātes nolūkos.

Starptautisko literatūras festivālu “Prozas lasījumi” organizē Latvijas Rakstnieku savienība ciešā sadarbībā ar šī gada galveno partneri TV raidījuma “Literatūre” veidotājiem, kā arī ar citiem partneriem: Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, Rīgas satiksmi, Satori, Latvijas PEN, Jaunā teātra institūtu, Mākslas staciju Dubulti, ISSP, konTEKSTS. Festivālu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, programma “LV100”, Japānas fonds, Latvijas vēstniecība Japānā , Igaunijas vēstniecība Rīgā un Baltic Bonsai Park.
Pasākums “Prozas provakatori” tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas PEN un Latvijas Mākslas akadēmiju.

Publicēts

Aijas Zariņas darbu izstāde “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”

Izstādē eksponēti gleznotājas Aijas Zariņas 11 jauni liela formāta audekli, kas stāsta par pasaules radīšanu. “Radīšana ir galvenais mākslinieka uzdevums, un arī jebkura cilvēka dzīves jēga ir radīšanā,” saka autore.

Aija Zariņa pie darba “Veinemeinens dzied”. 2019. Audekls, eļļa, akrils

Izstādes koncepcijas simbolikai īpaši svarīgs ir tās norises laiks – saulgrieži gada nogalē, kad Saule attiecībā pret Zemi nostājas pozīcijā, lai atkal tūlīt sāktu pieaugt gaisma. Gaisma kā simbols Aijai Zariņai saistās ar cilvēka gara pilnveidošanu. Māksliniece projekta ideju ir veltījusi “saules nepārtrauktajiem ritmiem, mūsu kustībai un transformācijai, augšanai un attīstībai”. Viņa uzskata, ka “mēs visi esam saistīti ar gaismu, esam sava veida “gaismas būtnes”, kurām ir ļoti sarežģīta iekšējā struktūra, jo atrodamies biosfērā, kurā jāsadzīvo dažādiem radījumiem, jāievēro kosmiskie noteikumi”.

Aija Zariņa. Skice gleznai “Kā Veinemeinens gatavoja kanteli” (“Kalevala”). 2019. Papīrs, zīmulis. Mākslinieces īpašums

Tehnoloģiju laikmetā, kas attīstās neticami ātri, mainās cilvēku savstarpējā mijiedarbība, sabiedrības funkcionēšanas nosacījumi kļuvuši sarežģīti, cilvēces ietekme uz dabu arvien lielāka, un kompleksajā pasaules struktūrā atbildību par biosfēru izšķiroši ietekmē cilvēka gara izaugsme. Tādēļ izstādes moto ir Eduarda Veidenbauma dzejas rinda “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”, ko māksliniece jau izmantoja 2002. gadā konceptuālā teksta gleznojumā un tagad atkal atgriežas pie gara aktivitātes modināšanas idejas un aicinājuma uz pilsonisko vērtību pārmaiņu nepieciešamību šodien.

Aija Zariņa. Skice gleznai “Veinemeinens klausās Vaipunena dziesmas par iesākumu” (“Kalevala”). 2019. Papīrs, zīmulis. Mākslinieces īpašums

Izstādes tēlu sistēmu veido lielformāta figūras – simboliski, arhetipiski tēli, mītiskas būtnes, kādas darbojas mitoloģijā un folklorā, lielajos Ziemeļeiropas tautu eposos. Milžu tēli ir tipiski Aijas Zariņas daiļrades raksturlielumi, kas pauž liela gara ideju. Jāatgādina trīsdesmit gadu garumā tapušie landart darbi “Lielā galva, kas gulēja jūras malā” (1990) Malmē, Zviedrijā, “Dievmātes galva” (1996) Pedvālē, gleznojumi “Zelta galva” personālizstādē “Antiņš” (2014) Rīgā, Aspazijai veltītajā ciklā “Saules meita” (2016) Dubultu stacijas izstāžu zālē, RA tēls personālizstādē “RA i nis” (1916) Rīgā. Aijas Zariņas jaunākās izstādes mitoloģisko tēlu sistēma veic simbolisku pasaules un dzīvības radīšanas rituālu ar gaismas un saules palīdzību.

Aija Zariņa. Skice gleznai “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”. 2019. Papīrs, zīmulis. Mākslinieces īpašums

PAR MĀKSLINIECI

Aija Zariņa (1954) pieder leģendārajai tā saukto “robežpārkāpēju” paaudzei. 20. gadsimta 80. un 90. gados viņa kopā ar citiem māksliniekiem veidoja Latvijas laikmetīgās mākslas avangardu, lauza padomju mākslas kanonus, radīja mietpilsoniskajai gaumei pāri stāvošus darbus.

Aija Zariņa. Skice gleznai “Kā āsi radīja rūķus” (“Eddas dziesmas”). 2019. Papīrs, zīmulis. Mākslinieces īpašums

Autores daiļrade aptver mediju daudzveidību un dažādus stilistiskus periodus. 80. gadu vidū aizsāktajā vērienīgajā ciklā “Eiropas nolaupīšana” viņas glezniecība izpaudās ar neoekspresionistisku dramatismu, kurā, izmantojot mitoloģiskas līdzības, tika risināti feministiski jautājumi. Deviņdesmitajos, paralēli glezniecībai, Zariņa visvairāk veidoja instalācijas, arī vides un landart objektus, performances, scenogrāfiju teātra izrādēm, zīmējumus, grafikas darbus un grāmatu grafiku. 21. gadsimta sākumā Aija Zariņa pievērsās mākslas un politikas attiecībām, izaicināja politiķus uz skandalozām diskusijām, kritizēja patērnieciskumu. Pēdējo gadu glezniecībā māksliniece pauž cilvēces garīgas transformācijas nepieciešamību, meklē un piedāvā alternatīvu stratēģiju dominējošajai materiālistiskajai kultūrai un ideoloģijai.

Aija Zariņa. Skice gleznai “Līgavas deja – pasaules radīšana”. 2019. Papīrs, zīmulis. Mākslinieces īpašums

 

Aija Zariņa. Skice gleznai “Pasaules radīšana – līgavas deja”. 2019. Papīrs, zīmulis. Mākslinieces īpašums

Izstādes atklāšana 2019. gada 6. decembrī plkst. 17.00

Publicēts

Lūcija Zamaiča. Es un mani vārdi

“Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi” – tādu nosaukumu, kurā nojaušama drosme, izaicinājums un pašpārliecinātība, dzejniece, literāte Lūcija Zamaiča (1893–1965) bija izvēlējusies savam ceturtajam (1923) no astoņiem dzejoļu krājumiem.

Viņas biogrāfijas sākums bija tipisks tam laikam. Dzimusi 1893. gadā Vecsaules pagastā, tad sekoja skolas gaitas Bauskā un Jelgavā, pēc tam – Rīgā. Agri apprecējās un līdzi vīram ceļoja, mainīja dzīvesvietas – vienu pēc otras. Tomēr vēlme rakstīt, dzejot auga, iespaidi krājās, un 1917. gadā iznāca pirmais Lūcijas Zamaičas dzejoļu krājums “Mana dvēsele”.

Aleksandra Beļcova. Lūcija Zamaiča. 20. gs. 30. gadi. Papīrs, pastelis. SBM kolekcija

Turpmākajos gados Zamaiča publicēja vairākas dzejas un prozas grāmatas, autore nodevās arī publicistikas žanram. Ar pseidonīmiem Junona, Špička, Kri-kri un citiem rakstīja feļetonus un tekstus par novecojušo buržuāzisko morāli, nesaudzīgi kritizēja tā laika sabiedrību, īpaši lielu uzmanību pievēršot stereotipiem par sieviešu lomu tajā. Šos rakstu darbus atšķir vērīgums, domas asums un dziļums.

Savā dzejā, stāstot par sievietes jūtām, Lūcija Zamaiča mēdza būt ļoti atklāta. 1931. gadā iznākušo krājumu “Mīlas kontrabanda” kritiķi devēja nevis par mīlas, bet revolūcijas un pornogrāfijas kontrabandu. Lūcijai patika kaitināt mietpilsoniskās aprindas gan ar publikācijām, gan uzvedību un ārieni. Spilgta rudmataina skaistule bieži vien publiskajiem pasākumiem izvēlējās drosmīgus, atklātus tērpus.

Zamaiča nekad nav bijusi komuniste, bet agri iepazinās ar kreisajām idejām. Dzejnieces draugu lokā bija Linards Laicēns, pēc šķiršanās viņu saistīja attiecības ar Jūliju Lāci, 20. gadsimta 30. gados literāte aktīvi iesaistījās kreiso pagrīdnieku darbībā. Neskatoties uz savu politisko pārliecību, padomju okupācijas gados Zamaiča nemēģināja sadarboties ar jauno varu, neiestājās Rakstnieku savienībā, kaut gan tas viņai neļāva pretendēt uz pensijas saņemšanu. Dzejnieci atbalstīja tuvākie draugi, to vidū bija aktrise Anta Klints un māksliniece Aleksandra Beļcova.

Otrā pasaules kara laikā Lūcija Zamaiča nonāca cietumā. Lielā daļa nepublicēto darbu, kas glabājās viņas dzīvoklī, gājusi bojā. No šī trieciena dzejniece nespēja atgūties.

Ar Aleksandru Beļcovu Lūcija Zamaiča iepazinās vēl 20. gadu vidū, bet viņu ciešā draudzība sākās vēlāk – 30. gados. Šajā periodā tapa neskaitāmi Beļcovas zīmētie un gleznotie Lūcijas portreti. Jaunajā izstādē apmeklētāji redzēs vairākus no tiem un reizē varēs aplūkot daudzus dzejnieces manuskriptus, dzejoļu klades, privātās mantas, fotogrāfijas, dokumentus, saraksti. Speciāli izstādei tapusi Kārļa Vērdiņa eseja par Lūcijas Zamaičas daiļradi, kura arī būs lasāma ekspozīcijā.

Teksts: Nataļja Jevsejeva

Izstādes atklāšana 2019. gada 3. decembrī plkst. 17.00

Raksta attēlā: Aleksandra Beļcova. Lūcijas Zamaičas portrets. 1940–1941. Papīrs, pastelis. SBM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Publicēts

Baleta “Trīs draugi” pasaules pirmizrāde 29. novembrī

Iestudējuma radošā komanda – Sergejs Zemļanskis, Pāvels Akimkins, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Maksims Obrezkovs un dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce – Latvijas skatītājiem jau labi pazīstama no Liepājas teātrī tapušā Nikolaja Gogoļa “Precību” iestudējuma, kas triumfēja teātra balvas “Spēlmaņu nakts 2017” ceremonijā. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs būs Jānis Liepiņš. Iestudējuma komandā strādā arī horeogrāfs-asistents Dmitrijs Gaitjukevičs un gaismu mākslinieks Aleksandrs Sivajevs.  Roberta lomā – Antons Freimans, Raimonds Martinovs vai Kristaps Jaunžeikars, Patas lomā – Elza Leimane, Baiba Kokina vai Jūlija Brauere, Gotfrīds – Viktors Seiko vai Aidens Viljams Konefrijs, Oto – Sergejs Neikšins, Aleksandrs Osadčijs vai Raimonds Martinovs.

Ēriha Marijas Remarka romāna “Trīs draugi” darbība norisinās 20. gadsimta 20. gadu nogalē. Romāns  ir patiesas draudzības un mīlestības apliecinājums.  Roberts – jauns puisis, kurš savā neilgajā mūžā jau paguvis iepazīt kara šausmas, uzticas tikai saviem cīņu biedriem – Oto un Gotfrīdam, visu kopīgi saķīlētajai mašīnai “Kārlim” un rumam. Negaidīti un krasi mainās Roberta dzīve, kad viņš satiek Patu – jaunu sievieti, kura rosina Robertā vēlmi dzīvot, sapņot un cerēt. Viņu mīlestība, lai cik arī spēcīga būtu, ir īsa un sāpīga, jo Pata ir nedziedināmi slima.

“Šis iestudējums ir kā dažādu tēmu un vērtību kaleidoskops. Remarks ir viens no spilgtākajiem Zudušās paaudzes pārstāvjiem. Viņa varoņi tika ierauti Pirmā pasaules kara gaļas mašīnā vēl nepieredzējuši un jaunības ideālu pilni. Karā viņi pārtapa par stipriem, disciplinētiem un izlēmīgiem cilvēkiem. Atgriežoties mājās, kur viņus gaida bezdarbs, bads un kara izpostīta valsts, viņi jūt trulu un nomācošu vilšanos. Šiem ļaudīm pietiek gribasspēka, lai izturētu grūtības un atgrieztos ikdienas dzīvē, bet viņi nesaprot, kādēļ to darīt. Šajā laikā, kad tu nepavisam neesi gatavs atvērties un uzticēties cilvēkiem un pārāk skaidri atceries, cik pēkšņi un muļķīgi var pārtrūkt cilvēka dzīve, tavā ceļā pēkšņi uzrodas tīra, kristālskaidra mīlestība, kas tiek dota kā dāvana un tūlīt atņemta. Vēl viena būtiska tēma ir draudzība un jau aizmirstais vārds biedriskums,” saka režisors-horeogrāfs Sergejs Zemļanskis, kurš pazīstams kā plastiskās drāmas žanra radītājs. “Trīs draugi” ir viņa pirmā izrāde, kas veidota, strādājot ar baletdejotājiem.

Latvijas Nacionālā opera un balets sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru jau trešo reizi piedāvā iespēju piedzīvot jauniestudējuma pirmizrādes sajūtu arī skatītājiem reģionos. Ar Eiropas Savienības atbalstu “Trīs draugu” pirmizrāde tiešraidē tiks translēta reģionālajos kultūras centros – Talsu Tautas namā, Dobeles pilsētas kultūras namā un kultūras centrā “Siguldas devons”.

No 22. novembra līdz 4. decembrim Rīdzenes ielā t/c “Galerija Centrs” ikviens interesents varēs apskatīt Oļega Zernova fotoizstādi “Vairāk par likteni”. Tajā skatāmi jauniestudējuma solistu portreti iestudējuma gaisotni raksturojošā estētikā.

Sarunas pirms pirmizrādēm par baletu “Trīs draugi” notiks 25. novembrī LNOB Jaunajā zālē.  Pasākuma ietvaros būs iespēja apskatīt Gintas Garūtas fotoizstādi “Izrāde. Pirms”, kurā dokumentēta baleta tapšanas gaitu.

Nākamās baleta “Trīs draugi” izrādes notiks 30. novembrī, 18. decembrī, 16. janvārī, 21. februārī, 14. martā, 22. aprīlī un 30. maijā.

Biļetes var iegādāties LNOB un “Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā.

Publicēts

… un plūsma… Jānis Murovskis… sietspiede…

Izstādes izejas punkts ir maza fotogrāfija, kurā fiksēta Latvijas–Krievijas miera sarunu delegācijas sagaidīšana Zilupes stacijā 1920. gadā. Toreiz no Maskavas Latvijas delegācijas sastāvā atgriezās Jānis Jējers, Jāņa vectēvs, kas tika piekomandēts kā sevišķo uzdevumu virsnieks.

Jānis Murovskis. Jaunceltne. 2015. Papīrs, sietspiede. Autora īpašums

“Vectēvs-es-es-vectēvs,” saka Jānis Murovskis. Mākslinieka meditatīvajam pasaules vērojumam organiski piemērota ir sietspiedes tehnika. Tā pakļaujas autora gribai un apziņas plūsmai, pielāgojas audekla vai papīra virsmai un pati piedāvā nejaušības kā impulsu nākamajam gājienam. Sietspiedē izpaužas krāsas tecējumu lineārā ekspresija, kontrastainu vai tuvu stāvošu krāslaukumu noskaņas. Ja vēlas, darbā var iegūt arī reljefu triepienu, faktūru, kas modelē formu un pauž individuālo žestu. Pat neizdošanās noved pie kāda jauna sākuma. Sietspiedē slēpjas virzītājspēks un distance, iespēja ilgstoši skatīties un vērtēt no malas, nesteigties, jo katrs krāsu slānis žūst lēni.

Jānis Murovskis. Vakars uz ezera. 2019. Papīrs, sietspiede. Autora īpašums

Mijiedarbībā ar sietspiedi izceļas autora Zilupes stacijas, sapņu ezeri, kas piezemējas, kad tos nosauc īstajos vārdos. Vārdu un attēla saspēlē raisās asociācijas ar mūzikas skanējumu, debess juma fragmentiem un dzīves zibšņiem mūžības riņķojumā.

Jāņa Murovska darbus var piepulcināt fenomenoloģiskajai pieejai, jo apziņa ir tāds pats fenomens, kuru nav iespējams vērot no malas – vērojums pats par sevi ir apziņas stāvoklis.

“Mana brīvība ir mana darīšana,” saka mākslinieks, kas savus darbus paraksta īsi MURIS.

Jānis Murovskis. Piens. 2014. Papīrs, sietspiede. Autora īpašums

PAR MĀKSLINIEKU

Jānis Murovskis (1961) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas metālapstrādes nodaļu (1980) un Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu (1986). Izstādēs piedalās no 1986. gada. Pēc profesora Aleksandra Dembo aicinājuma sāka strādāt Latvijas Mākslas akadēmijā 1989. gadā. Viņš ir Vizuālās komunikācijas nodaļas vadītājs no 1999. gada, profesors no 2009. gada.

Meklējot jaunu izteiksmes valodu, 2009. gadā Jānis Murovskis atrada savu sietspiedes variāciju – zūdošo formu. Tajā tapušos darbus bija iespējams redzēt personālizstādēs Rīgā – galerijā “Daugava” (2009, 2011, 2014, 2017), Taipejā – National Dr. Sun Yet-sen Memorial Hall (2015), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un Jūrmalas pilsētas muzejā (2016), Kuldīgas mākslinieku rezidencē (2018) un Vidzemes koncertzāles “Cēsis” galerijā “Insignia” (2019).

Teksts: Anita Vanaga

Izstādes atklāšana 2019. gada 29. novembrī plkst. 18.00