Pašā mūža nogalē, kad rakstniekam pasliktinājās veselība, sekot līdzi notikumiem sabiedriskajā un kultūras dzīvē palīdzēja televizors – Rakstnieku savienības dāvana 90. dzimšanas dienā, tāpēc likumsakarīgi, ka sarunas par kino, kā arī kino skatīšanās vakari Andreja Upīša memoriālajā muzejā nu jau kļuvuši par tradīciju. Šoreiz sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju pasākumā tiks rādītas nesen digitalizētas 16 mm amatieru kinofilmas par kultūras darbiniekiem no Vecpiebalgas („Dziļās saknes”, 1967.g.), rakstnieku Robertu Sēli („Stāsts par Robertu Sēli”, 1964.g.), dziedātājiem Mildu Brehmani-Štengeli („Dzīve dziesmai”, 1968.g.), Tāli Matīsu („Dziesmu kalnā”, 1974.g.), Rūdolfu Bērziņu („Tautas dziedonis”, 1969.g.). Unikāli kinokadri vēstīs par diriģentu Leonīdu Vīgneru 60 gadu jubilejā tagadējā Mazajā ģildē un par Eduarda Smiļģa māju laika posmā pēc Smiļģa nāves un pirms teātra muzeja izveides.
Pasākumā varēs redzēt arī fragmentus no dziedātāja un kupletista Roberta Vizbuļa režisētās filmas „Piltenes prāģeri” (1922), kas ir vecākā saglabājusies Latvijas Republikā uzņemtā spēlfilma, un režisora Viļa Segliņa „Kaķīša dzirnavām” (1932, Baltā Kaķīša lomā – Arveds Mihelsons (Rutku Tēvs)).
Sarīkojumu vadīs Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Dzintars Gilba.
Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Vairāk informācijas: muzeja vadītāja Ilze Puķe, +371 29265417; +371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv
Memoriālo muzeju apvienības, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un videomateriāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Dzejas dienu balvai tika nominēti četri dzejas un divi atdzejas krājumi:
Krišjāņa Zeļģa ceturtais dzejas krājums „Skaistuma klātbūtne” (Neputns, redaktors Kārlis Vērdiņš)
Elvīras Blomas debijas dzejas krājums „Izdzēstie attēli” (Orbīta, redaktors Arvis Viguls)
Raimonda Ķirķa debijas dzejas krājums „Kartes” (Neputns, redaktors Kārlis Vērdiņš)
Jāņa Hvoinska otrais dzejas krājums “Mūza no pilsētas N” (Neputns, redaktors Kārlis Vērdiņš)
Čārlza Bukovska dzejas izlase “Kodiens”, sastādījis un atdzejojis Jānis Elsbergs (Neputns, sērijas redaktors Kārlis Vērdiņš)
Osipa Mandelštama dzejas izlase “Dzeja / Стихи”, sastādījis un atdzejojis Einārs Pelšs. (Neputns, redaktors – Jānis Elsbergs)
Atjaunotā Dzejas dienu balva tiek pasniegta jau trešo gadu. Iepriekšējo gadu laureāti ir Gunta Šnipke par krājumu „Ceļi” (Mansards) un Arvis Viguls par krājumu „Grāmata” (Orbīta).
Sarunu cikls „Literārās sarunas Lūznavas muižā” aizsākās 2017. gada rudenī, šo triju gadu laikā jau tiekoties ar dažādus žanrus pārstāvošiem literātiem, iepazīstot viņu daiļradi tuvāk, ļaujot lasītājiem klātienē satikt iecienīto literāro darbu autorus un reizē arī bagātinot pasākumu dažādību Latgales reģionā. Šī rudens sarunu ciklā pirmā satikšanās 27. septembrī iecerēta ar dzejnieci, publicisti un redaktori Inesi Zanderi, bet turpināsies 25. oktobrī, tiekoties ar rakstnieci Noru Ikstenu, 22. novembrī ar rakstnieci Gundegu Repši, bet 6. decembrī ar mākslinieku, literātu, etīžu teātra „Nerten” režisoru un aktieri Svenu Kuzminu. Šoruden izvēlētie sarunu cikla temati un autori atklās, cik daudzveidīga ir jaunākā literatūra un kā tā atbalsojas Latgales, Latvijas un pasaules kultūrtelpā.
Literāro sarunu cikla jaunums būs viesi no Čikāgas latviešu literātu kopas un Minsteres lasītāju kluba „Minsteres grāmatmīļi”, Lūznavas muižas notikumiem pieslēdzoties attālināti. Gan lasītājus Latgalē, gan diasporās ASV un Vācijā vienojošais ir interese par jaunāko latviešu literatūru. Visas cikla „Literārās sarunas Lūznavas muižā” tikšanās reizes tiks iemūžinātas un pēc tam brīvi pieejamas ikvienam interesentam (tajā skaitā arī skolu pedagogiem) zināšanu paplašināšanai par rakstniekiem, izmantošanai interešu izglītībā, kā arī mūsdienu latviešu literatūras procesu izziņā.
Uz pirmo sarunu cikla tikšanos ar dzejnieci Inesi Zanderi ikviens interesents aicināts svētdien, 27. septembrī, plkst. 17.00. Inese Zandere ir pazīstama ar bērniem veltītu dzeju un lugām, kas guvuši daudzveidīgu izpausmi un recepciju arī citās mākslas jomās. Ineses Zanderes teksti plaši komponēti, pēc viņas dzejas uzņemtas vairākas animācijas filmas, ar scenāristes un libretistes līdzdalību tapuši muzikāli iestudējumi un uzvedumi, raidījumi bērniem. Zandere ir vairākkārtēja Autortiesību bezgalības balvas ieguvēja, saņēmusi Literatūras gada balvu par grāmatām „Iekšiņa un āriņa“ un „Melnās čūskas maiznīca“, nominēta arī par krājumu „Putna miegā“, kurš ieguvis arī žurnāla „Latvju Teksti” balvu. Par devumu literatūrā saņēmusi augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par spilgtu ieguldījumu Latvijas literatūrā, bērnu literatūras un ilustrācijas attīstībā Latvijā, kā arī apbalvojumu „Laiks Ziedonim“. Gaidot tikšanos ar lasītājiem Lūznavas muižā, Inese Zandere saka: „Uz grāmatām un citiem tekstiem skatos reizē no divām pusēm – kā cilvēks, kas pats raksta, un kā redaktors, kam jāsaskata gan kopums, gan sīkumi un jāspēj iedzīvoties autora ādā. Redaktors ir vajadzīgs arī man pašai, nekādai augstprātībai šeit nav vietas, jo tāds cilvēks, kuram redaktors nāktu par ļaunu, vēl nav dzimis – ne tikai tāpēc, ka kāds ir vairāk vai mazāk prasmīgs, rīkojoties ar valodu, bet arī tāpēc, ka mēs neviens sevi neredzam no malas. Bet redaktors, turklāt vēl rakstnieks, ir bīstami vērīgs. Teksts, valoda – nav labāka, precīzāka kritērija, kas veidotu priekšstatu par otru cilvēku un to, kā viņš domā.“
Ieejas maksa katrā no literāro sarunu cikla notikumiem ir 3,00 €. Biļetes sarūpējamas „Biļešu Paradīze” biļešu tirdzniecības tīklā un uz vietas Lūznavas muižā. Literāro sarunu cikla norisi Lūznavas muižā atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rēzeknes novada dome.
Latvijas fotogrāfijas vēsturē ir samērā plašs maz pētītu tēmu loks. Viena no tām saistīta ar fotogrāfu – sieviešu darbību 20. gadsimta 1. pusē, tādēļ nereti var sastapties ar pieņēmumu par sieviešu sekundāro lomu fotogrāfijā. Lekcija, kurā izmantoti Latvijas Fotogrāfijas muzeja un citu atmiņu institūciju vēstures avoti, paredzēta kā mēģinājums rast ieskatu provinces fotogrāfes darba ikdienā. Pievēršot uzmanību konkrētām Pļaviņu un Kokneses apkārtnes fotogrāfēm, caur to individuāliem dzīvesstāstiem un darbības raksturojumu iespēju robežās tiks atspoguļotas arī vispārējas tendences konkrētajā laikposmā.
Lūcija Alutis-Kreicberga. “Meitenes portrets”, 20. gs. 20.–30. gadi. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma
Vēsturnieces Gunas Ševkinas lekcija notiek Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 un Latvijas Fotogrāfijas muzeja aizsāktā pētījuma ietvaros, kas veltītas nezināmajam vai, drīzāk, neredzamajam Latvijas kultūras mantojumam. Pētījums rezultējies biennāles kuratores Šeldas Puķītes mākslas intervenču projektā pilsētvidē “(Ne)redzamās autores” un tā mērķis ir pievērst uzmanību sieviešu fotogrāfu darbam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē, pārskatīt un paplašināt skatījumu par pagātnes notikumiem, pētot tos caur sieviešu pieredzes prizmu.
Minna Kaktiņa. “Divas meitenes uz kāpnēm”, 1910. gadi. No Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma.
Marta Pļaviņa. “Vīrietis ar suni uz pleca”, 20. gs. 20.–30. gadi. No Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājuma
Projektā ir aktualizēta sieviešu klātesamība fotogrāfijas attīstības procesā jau no tās pašiem pirmsākumiem, kaut arī daudzi no šiem stāstiem vēl joprojām nav iekļauti kopējā pasaules mākslas vēsturē. 20. gadsimta sākumā, kad pats fotomedijs Latvijā vēl bija relatīvs jaunums, arī mākslas pasaule pret sievietēm, kas centās ielauzties kultūras sfērā, izturējās skeptiski, ko pierāda gadsimta pirmās puses Latvijas mākslas kritiķu nesaudzīgie teksti par sieviešu lomu sabiedrībā un kultūrā. “(Ne)redzamās autores” ļauj iztēloties stāstu par jaunu, emancipētu revolucionāri, salona īpašnieci un talantu piesaistītāju, fotogrāfi uz riteņa, kuras kamera fiksē vienkāršo cilvēku dzīvi, vai pulciņu ar fotogrāfēm no Kokneses apkaimes, kuru mantojumu var iepazīt, gan skatot kolorizētus attēlus uz papīra, gan turot rokā unikālus stikla negatīvus.
No muzejiem un privātkolekcijām atlasītā fotokolekcija, ievietota pilsētvidē, kļūst pieejama jebkuram garāmgājējam. Eksponējot atlasīto darbu lielformāta kopijas, tiek veidots apgrieztais reprezentācijas princips, reklāmas stendos ievietojot un izgaismojot nevis attēlus ar sievietēm, kas cenšas pārdot kādu jaunu preci vai pakalpojumu, bet gan sieviešu fotogrāfu radītos darbus.
Antonija Heniņa. “Liepājas Tirdzniecības kanāls”, 20. gs. 20. gadi. No Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma
Mākslas intervencē izmantoto fotogrāfiju oriģinālkopijas glabājas Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā un Pētera Korsaka privātkolekcijā. Projekts “(Ne)redzamās autores norisināsies Rīgā no 7. līdz 20. septembrim.
Dalībnieki: Antonija Heniņa (1897–1979), Minna Kaktiņa (1876–1949), Lūcija Alutis-Kreicberga (1889–1985), Emīlija Mergupe (1885–1972), Marta Pļaviņa (1896–1956), Ērika Zariņa (1897–1968)
Vēsturiskā materiāla pētniece: Guna Ševkina (LV)
Kuratore: Šelda Puķīte (LV)
Producente: Inga Brūvere (Izglītības kuratore: Elīna Ķempele (LV)
Dizains: Aleksejs Muraško (LV)
Organizē: Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2020 sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 kulminācijas notikumi norisināsies no 7. līdz 26. septembrim Rīgā. Programma pieejama šeit.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā, tiecoties fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs ir vienīgais fotogrāfijas nozarei veltītais muzejs Latvijā. Muzejs strādā, lai veicinātu Latvijas fotogrāfijas nozares sasniegumu popularizēšanu, un, būt par fotogrāfiju saglabājošu, reprezentējošu un vienlaikus iedvesmojošu vietu, kur jebkurš sabiedrības pārstāvis var gūt zināšanas par fotogrāfiju Latvijā no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām, izmantojot daudzveidīgo muzeja piedāvājumu. Muzejā katru gadu atklāj vairākas latviešu un ārzemju autoru un krājuma izstādes, un tiek organizēti citi, ar fotogrāfijas nozari saistīti pasākumi. Vairāk par muzeju: www.fotomuzejs.lv
Partneri un atbalstītāji:
Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, JCDecaux Latvija, Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzejs, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, Tipogrāfija “Adverts”, Arterritory, LSM, Satori, Žurnāls IR, Punctum, Literatūra ir menas (LT), Latvijas Radio, Radio NABA
Raksta attēlā: Ērikas Zariņas fotodarbnīca. “Sieviešu dubultportrets brīvdabā”, 1930. Attēls no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijas “Zudusī Latvija”. Oriģināls no Baltijas centrālās bibliotēkas kolekcijas.
Bilingvālā dzejas izlase “ja aizmirsti savu vārdu” tapis kā sadarbības projekts starp latviešu dzejnieci Elvīru Blomu, somu dzejnieku, izdevēju Jirki K. Ihalainenu (Jyrki K. Ihalainen), Latvijas vēstniecību Somijā un diviem somu dzejas festivāliem Tamperē un Helsinkos. Izlasē iekļauti dzejoļi, kas sarakstīti pēdējo desmit gadu laikā un ko varētu raksturot kā eksperimentālus, jo to autori atļaujas paplašināt poētiskās izteiksmes robežas, atrodot dzeju tur, kur latviešu dzejnieki to parasti nemeklē.
Izlases sastādītāja ir Elvīra Bloma, atdzejojumu autore ir somu jaunās paaudzes tulkotāja Annika Suna, grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško. Grāmatu izdevusi leģendārā izdevniecība “Palladium Kirjat” dzejnieka, tulkotāja un otrā lielākā somu dzejas festivāla “Annikin Runofestivaali” mākslinieciskā vadītāja J. K. Ihalainena vadībā. J. K. Ihalainens ir arī šī izdevuma atdzejojumu redaktors.
Iepriekšējā laikmetīgās latviešu dzejas izlase somu valodā “Älä juo vesijohtovettä” (“Nedzer ūdeni no krāna”) iznāca 1997. gadā, un tajā bija pārstāvēti 20. gadsimta 80. un 90. gadu dzejnieki. Jaunajā izlasē publicēti 15 valodas eksperimentiem atvērtu mūsdienu autoru darbi. Anna Auziņa ir vienīgā autore, kuras darbi ir ietverti gan šajā, gan arī 1997. gadā izdotajā izlasē somu valodā.
Dzejnieks Kārlis Vērdiņš jaunās grāmatas priekšvārdā raksta: “Šajā izlasē sastādītāja atlasījusi dzejoļus, kas nesuši autoriem un lasītājiem negaidīta atklājuma prieku. Ceru, ka tie patiks arī lasītājiem Somijā. Un, ja arī nepatiks, nebēdājieties – vēl pēc divdesmit gadiem iznāks nākamā latviešu dzejas izlase, un tajā būs jau pavisam citāda dzeja.”
Izlases sastādītāja Elvīra Bloma savu izvēli raksturo īsi: “Tā ir jaunākā, trakākā mūsdienu latviešu dzeja.”
Atdzejojumu redaktors, dzejnieks J. K. Ihalainens par izlasē iekļautajiem dzejoļiem un sadarbību ar tulkotāju Anniku Sunu stāsta: “Neprotu latviski ne vārda, bet, protams, esmu strādājis ar atdzejojumiem. Darbs ar Annikas atdzejotajiem tekstiem bija radoši meklējumi. Ļoti izaicinošs teksts, ziņkārīgs. Šo eksperimentālo dzejoļu mentalitāte ir citāda. Somu eksperimentālā dzeja ir savādāka, šī izlase ir jautra, te dzejoļi ne tikai meklē, bet arī atrod.”
Dzejnieces un izlases sastādītājas Elvīras Blomas sadarbība ar dzejas festivālu vadītājiem, somu literāro žurnālu redaktoriem un izdevēju turpinās: jau ir uzsāktas sarunas par somu eksperimentālo dzejnieku bilingvālas dzejas izlases izdošanu Latvijā.
Dzejas izlases prezentācija Somijā jau notikusi 2020. gada 28. un 29. augustā, kad astoņu latviešu dzejnieku grupa viesojās somu literārā žurnāla “Nuori Voima” dzejas festivālā “Runokuu” (“Dzejas Mēnesis”).
Pasākumā Rīgā izdevumu komentēs sastādītāja un projekta vadītāja Elvīra Bloma, priekšvārda autors Kārlis Vērdiņš un dizaina autors Aleksejs Muraško. Sarunu par atdzeju un šo atdzejas projektu un tā attīstības iespējām vadīs dzejnieks Ivars Šteinbergs, tajā piedalīsies Kārlis Vērdiņš, Anna Auziņa un Arvis Viguls. Ar dzejas lasījumiem uzstāsies Ausma Perons, Lauris Veips un Arvis Viguls.
Grāmatas atklāšanas pasākumā Raiņa un Aspazijas mājā izdevumu būs iespējams iegādāties par 10 EUR ziedojumu.
Vairāk informācijas: Elvīra Bloma, t.: 26912310, e-pasts: elvira.bloma@gmail.com.
Sestdienas vakars ikvienam sniegs unikālu iespēju nokļūt Andrejsalas teritorijā, kas publikai iepriekš bijusi slēgta, un muzikālās programmas pavadībā iepazīt vai nakts aizsegā no jauna atklāt RIBOCA2 izstādi viss reizē zied, kas būs pieejama apmeklētājiem vien līdz 13. septembrim. Otrās biennāles kuratore Rebeka Lamarša-Vadela aicina apmeklētājus gan burtiskā, gan metaforiskā veidā iepazīt atklājumus, ‘ļaujoties “valdzinājuma atjaunojumam”, kas, kā uzsver kuratore: “(..)ir par iespēju ieklausīties visdažādākajās balsīs, kas skan mums visapkārt, un cenšanos atrast harmoniju šajā korī.”
Sperot pirmos soļus mākslas darbu apdzīvotajā, industriālo ritmu piesātinātajā Andrejsalas teritorijā, apmeklētājus laikmetīgās mākslas pieredzējumā ievadīs kas vizuāli atpazīstams. Pirmajā brīdī asociējot redzēto ar reklāmas stendiem, tajos dzejas grafiskā formātā izkārtotie vārdi ātri vien atvairīs domas par mēģinājumiem ko pārdot vai reklamēt. Taču ne velti darba iecerei izvēlēts šāds fiziskais veidols – Hannas Lipardes dzejoļi, kas kopā veido mākslas projektu “Bezkontakta”, kā prologs ieved skatītāju izstādē un sagatavo pārdomām par kapitālisma kodu, patērētājsabiedrības ieradumiem un savstarpējo attiecību mijiedarbību, izmantojot valodu kā izejas punktu. Māksliniece uzskata, ka nesenie notikumi tikai padziļinājuši mūsu pieaugošo personiskā kontakta zudumu: “Ziņu sūtīšana un rakstīšana ir kļuvusi par galveno mūsdienu cilvēku saziņas veidu, reizēm pat aizvietojot pašas attiecības, gluži kā mākslīgā sirds. Bez tam veselības riski, kas saistīti ar neseno COVID-19 vīrusa straujo izplatību, ir radījuši vēl lielākas bailes no reāla fiziska, cilvēciska kontakta, iznīcinot rokasspiedienus, gaisa skūpstus vai jebkādas novecojušas idejas par savas ādas piespiešanu otra cilvēka ādai.”
Jauniem atklājumiem un nākotnes pareģojumiem nodoties aicinās Tomasa Saraseno plakātu sērija “Arachnomancy”, kas ir veltījums visu dzīvo un nedzīvo savstarpējai saistībai. Lepupielādējot projekta ietvaros īpaši izveidoto aplikāciju Arachnomancy, ikvienam tās lietotājam ir iespēja ne vien palūkoties nākotnē, iepazīstot zīlēšanas prakses, kurās izmantotas zirnekļu pareģošanas spējas, bet arī iesaistīties kolektīvā cīņā pret zirnekļu izmiršanu. Ikkatrs apmeklētājs var piedalīties šajā procesā, tos fotografējot un fiksējot to atrašanās vietas un tādejādi arī sniedzot savu ieguldījumu kolektīvajā projektā Mapping Against Extinction.
Iegrimstot Andrejsalas atmosfēriskajā vidē un nesteidzīgā pastaigā, no nākotnes atpakaļ pagātnē aizvedīs Līnas Lapelītes un Manta Petraiša instalācija “Straumes” pie biennāles galvenās ēkas. 2000 priežu baļķi, kas sastājušies iespaidīgā, peldošā salā, vēl pagājušajā gadsimtā būtu atpazīstams skats, taču šodien ar to netiktu saistīts kāds pratisks izskaidrojums. Ar atsauci uz reiz tik saprotamo, bet nu izzudušo baļķu pludināšanu, mākslinieki reflektē par attiecībām, ideoloģijām un jutīgajām tēmām, kuras saistītas ar Rīgas gadsimtiem ilgo līdzdalību mežrūpniecībā, piešķirot jaunas noskaņas peldošajām liecībām par cilvēku agrākajām attiecībām ar vidi.
Savukārt Ostas ēkā ikvienam būs unikāla iespēja atstāt redzamu liecību par savu dalību mākslas projektā, ar savu zīmējumu piedaloties Pavela Althamera instalācijas “Zīmētāju kongress” veidošanā. Instalācija, kas reiz aizsākusies ar tukšu telpu izstādes norises vietā un mākslinieka veidotu spirāles zīmējumu, laika nogrieznī turpina mainīt savu saturu. Projekta pamatā ir vēlme veidot emocionālās saites starp svešiniekiem un radīt empātijai, attiecību veidošanai draudzīgu un diskusijām atvērtu vidi, kurā kolektīvā darbība savā nozīmīgumā pārspēj indivīdu.
Savukārt muzikālos ceļojumos Ostas ēkā plkst. 20.00 atklās laikmetīgās kultūras platformas un interneta radio “Tīrkultūra” veidotāji un plkst. 22.00 skaņu ainavā ar koncertu-performanci turpinās vest komponistu apvienība “Spiralis”.
Papildus atsevišķu mākslas projektu iepazīšanai RIBOCA2 organizētāji aicina nepalaist garām nelielas, taču saturiski vērtīgas tūres mākslas vēstnešu pavadībā pa visiem Ostas ēkas stāviem, kas plānotas no plkst. 20.00 – 23.00. Vietu skaits tūrēs ir ierobežots, pieteikšanās notiks uz vietas.
Šajos apstākļos īpaši ievērojot sociālu atbildību un sekojot līdzi drošai distancei, RIBOCA2 izstādes teritorijā tiks regulēts arī apmeklētāju skaits – vienlaicīgi teritorijā nevarēs atrasties ne vairāk kā 500 apmeklētāju. Ņemot vērā izstādes industriālo vidi, organizatori aicina izvēlēties ērtu apģērbu un apavus.
Kā jau ziņots iepriekš, mākslas notikumu kartē iezīmējot vēl nepieredzētu pieturpunktu, šajā sarežģītajā laikā, kad pasaule turpina piedzīvot starptautisku mākslas notikumu atcelšanu, RIBOCA2 viss reizē zied visu paaudžu apmeklētājiem atklājas savdabīgā un uz klātesamību aicinošā laikmetīgās mākslas pieredzē, kuru iespējams piedzīvot Andrejsalā no 20. augusta, līdz 13. septembrim. RIBOCA2 projektu veido izstāde, kas risināta kā daudzslāņaina, vēstījumu piesātināta pieredze, un tā noslēgsies ar pilnmetrāžas filmu. Kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas un līdzrežisora Dāvja Sīmaņa veidotā filma savu pirmizrādi piedzīvos 2021.gada sākumā.
Šogad audiovizuālā mākslas notikuma centrā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, elektroniskā mūzika un vizuālas projekcijas, kuras veidos seši audiovizuāli, eksperimentālās mūzikas projekti. Pasākumā varēs vērot Ukrainas, Igaunijas un Latvijas vizuālās mākslas un audio mākslas mākslinieku sadarbība uz vienas skatuves. Pasākumu organizē Latvijas radio 6 – LU Radio NABA, tiešraidi vērot un jaunumiem sekot līdzi varēs Radio NABA un “Space Texture” fecebook.com lapās.
Vakara māksliniecisko programmu atklās pašmāju māksliniece MARTA SmiLGA (Līga Smirnova) ar ritmisku, atmosfērisku skaņu ainavu. MARTA SmiLGA regulāri uzstājas Latvijā un Eiropā, kļuvusi arī par Eiropas novatoriskās mūzikas platformas SHAPE dalībnieci.
*MARTA SmiLGA video
https://www.youtube.com/watch?v=MAv_eJz1a-w
NIKOLAIENKO (Muscut, Ukraina/ Igaunija) – skaņu mākslinieka Dmytro Nikolaienko mūzikas projekts. Nikolaenko sadarbojas ar jaunajiem Austrumeiropas avangarda mūziķiem, kuri aizraujas ar skaļo elektroniku un jauno kosmisko-psihadēliju.
*NIKOLAIENKO video
Ar jaunu muzikālo materiālu pie klausītājiem nāks projekts OTHALA – jauna elektro-akustiskās ambientās mūzikas grupa-trio, kuru veido Andrejs Eigus/ ex. Selffish (taustiņi, efekti, mikss), Alise Klimanska (flauta), Kaspars Kurdeko (perskusijas).
*OTHALA video
OIL TEXTURE (Ukraina/ Latvija) – mediju mākslinieka Vitālija Lebukhorska eksperimentālās mūzikas projekts, kurā mijiedarbojas ambientā mūzika, lauka ieraksti, eksperimentālas skaņas un radiosakaru radītās skaņas.
Paplašinātā kino izrādi “Hypnos” jeb 16 un 8mm kino filmu, lenšu un lauka ierakstu paplašinātā un akustiskā tehnikā veidotu performanci piedāvās mākslinieki Ieva Balode un Maksims Šenteļevs/ Bērnu Rīts. “Hypnos” ir eksperimentāls, multimediāls strapžanru priekšnesums, kas guvis jau plašu rezonansi ārvalstīs.
*Hypnos video
Nakts dziļumā, šī pasākuma noslēgumā varēs dzirdēt multinstrumentālista Denisa Paškeviča elektroniskās mūzikas projektu TENKA. Tā apvieno džezu un moderno ritmisko mūziku, aizvedot klausītāju ceļojumu modulāro sintezatoru pasaulē.
