“[Ie]nāc literatūrā” februārī aicina uz sarunu ar Arvi Vigulu

Abi dzejnieki un atdzejotāji pārrunās jaunākās tendences mūsdienu latviešu un pasaules dzejā. Arvis Viguls ļaus ielūkoties atdzejas mākslā, stāstot par darbu ar Josifa Brodska, Volta Vitmena, Viljama Batlera Jeitsa, Gaļinas Rimbu, Teda Hjūza, Vasko Popa un citu dzejnieku latviskojumiem. Būs iespēja dzirdēt Arvja Vigula dzeju autora lasījumā.

Arvis Viguls ir četru dzejas grāmatu autors. Par pirmo krājumu “Istaba” (“¼ Satori”, 2009) saņēmis Dzejas dienu balvu un Latvijas Literatūras gada balvu par spilgtāko debiju. Latvijas Literatūras gada balvai nominēti arī nākošie divi krājumi – “5:00” (“Mansards”, 2012) un “Grāmata” (“Orbīta”, 2018), par kuru dzejnieks saņēmis arī Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju. Jaunākais dzejas krājums “Blusu cirks” iznācis 2021. gadā apgādā “Neputns”. Godalgoti arī Arvja Vigula atdzejojumi un tulkojumi – 2021. gadā Dzintara Soduma balva par Ričarda Brotigana grāmatas “Foreļu cope Amerikā” tulkojumu un 2022. gadā Latvijas Literatūras gada balva par Arkādija Dragomoščenko dzejas izlases “Elēģijas” atdzejojumu. A. Viguls tulko un atdzejo no angļu, spāņu, horvātu, serbu un krievu valodas. Cita starpā viņš ir viens no jaunākā literatūras žurnāla “Strāva” redaktoriem.

Sarunu vada dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, kurš vairākus gadus Latvijas radio pirmajā programmā veidojis sarunu ciklu “Dialogi”, 2018. gadā, Latviešu valodas aģentūras aicināts, gadu veidojis un vadījis sarunu ciklu, kas rezultējies grāmatā “Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?”, kā arī līdzīgus pasākumus Igaunijā un Somijā.

Cikls “[Ie]nāc literatūrā” aizsākās 2021. gadā, lai raisītu profesionālas sarunas par literatūru un tās saistību ar vizuālo mākslu, mūziku, teātri, kino un norisēm sabiedrībā.

Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru, Inesi Zanderi u.c.; ar rakstnieku Jāni Joņevu; ar tulkotājām Māru Poļakovu un Ievu Lešinsku; ar komponistiem Uģi Prauliņu un Juri Kulakovu; ar literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni un folkloristi Janīnu Kursīti; ar starptautiskā mobilā dzejas festivāla Poetry ride dzejniekiem Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija) un Madaru Gruntmani (Latvija). Šajā sarunu ciklā ar Latvian Liteature iesaisti tikāmies ar vācu un latviešu dzejniecēm, tostarp sarunājāmies arī par atdzeju. “Devona” kinozālē demonstrējām tekstgrupas “Orbīta” veidoto filmu un tikāmies ar Sergeju Timofejevu un Artūru Punti. Uz sarunu par dzeju teātrī aicinājām aktrisi Gunu Zariņu.

Ne mazāk interesants solās būt arī 2024. gads. “[Ie]nāc literatūrā” sarunās vairāk uzzināsim par spāņu literatūru, klasisko jeb seno ķīniešu dzeju, tulkotāju pieredzi, literatūras un teātra mijiedarbību, jaunākajām tendencēm latviešu prozā, somu dzeju un somu valodas dialektiem, latviešu literatūras tulkojumiem angļu valodā, pašreizējo latviešu valodu žurnālistikā, literatūrā un sociālos medijos, literāro darbu uzvedumiem teātrī un ekranizējumiem kino, Juri Kronbergu un Kristapa Graša mūziku ciklam “Vilks Vienacis”, lībiešu valodu, folkloru un literatūru u.c.  Sarunu viesus atklāsim cikla gaitā.

Informējam, ka pasākumā var filmēt un fotografēt. Video un foto var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes materiālos.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” februārī ar lekciju par Preiļu konceptuālistiem uzsāk 3. sezonu

Literatūrzinātnieks, dzejnieks un Preiļu konceptuālists Ivars Šteinbergrs savā lekcijā “Atraktīvs nosaukums lekcijai par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru” stāstīs par Preiļu konceptuālismu, tā vēsturi un saistību ar konceptuālo literatūru. Tiks ieskicētas konceptuālās rakstības transformācijas 20. gadsimtā un 21. gadsimtā un raksturots latviešu dzejai unikālais Preiļu konceptuālisma fenomens. Līdzās konceptuālās rakstības paņēmienu skaidrojumam, kas ietver arī lasīšanas paņēmienu pārslēgšanu, lekcijā izskanēs arī trīsdaļīgs viedoklis par literārā konceptuālisma specifiku, proti, Preiļu konceptuālisms tiks interpretēts no literatūrzinātnes perspektīvas (sinhroniskais aspekts), vēsturiskās mainības perspektīvas (diahroniskais aspekts) un Preiļu konceptuālisma perspektīvas (performatīvais aspekts).

Par Preiļu konceptuālisma grupējuma dibināšanas brīdi tiek uzskatīta 2016. gada vasara, kad grupa Rīgas dzejnieku devās uz Preiļiem tikties ar Eināru Pelšu un Andi Surguntu. A. Surgunts aizveda grupu pie Alfabēta dzimtenes, kas, saskaņā ar konceptuālistu mitoloģiskajiem priekšstatiem, atrodas Preiļu pilsētas teritorijā un no kurienes pasaulē it kā izplatījusies rakstība.

2020. gada 4. maijā deviņi autori parakstīja Preiļu konceptuālisma manifestu, kas tapis, iedvesmojoties no kultūras projektu valodas un publicēts antoloģijā “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” (2021, Neputns).

Savu piederību “Preiļu konceptuālistu” grupējumam apliecinājuši dzejnieki Anna Auziņa, Elvīra Bloma, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls un Ivars Šteinbergs.

Ph.D. Ivars Šteinbergs ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, dzejnieks un atdzejotājs, autors diviem dzejas krājumiem – “Strops” (2020, Neputns), kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā un ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju, un “Jaunība” (2022, Neputns) – ieguvis Latvijas literatūras gada balvu 2023. Savulaik vadījis literatūras raidījumu “Bron–Hīts” radio “NABA”, bet šobrīd ir viens no literatūras žurnāla “Strāva” redaktoriem.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē vai skatīties tiešraidē Siguldas Devons Facebook lapā un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.

Latgales vēstniecība GORS turpinās darbu ierobežotā apjomā

Kopumā laikā no 9. novembra līdz 6. decembrim pārcelta 19 koncertzālē paredzēto pasākumu norise, iegādātās biļetes ir derīgas šo pasākumu apmeklējumam citā laikā, kas tiks izziņots atsevišķi. Gadījumā, ja pasākums tiek atcelts, nauda par iegādātajām biļetēm tiks atmaksāta. Par izmaiņām pasākumu plānā aicinām apmeklētājus sekot līdzi informācijai GORS mājaslapā.

“Aizvērt durvis apmeklētājiem, tas ir pēdējais, ko vēlamies darīt,” atskatoties uz darbu iepriekšējās ārkārtējās situācijas laikā, secina Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa. “Ir acīmredzams, ka, liedzot kultūras norises ilgākā laika posmā, tas negatīvi ietekmē cilvēku paradumus apmeklēt pasākumus un ir jāiegulda liels darbs, lai apmeklētāji saprastu, ka iestāde atkal strādā. Tāpēc izmantosim visas šobrīd dotās iespējas un, ievērojot atbilstošos drošības pasākumus, apmeklētājiem būs pieejama novembra sākumā atklātā mākslinieces Helēnas Svilānes-Kuzminas izstāde, kafejnīca ZĪDS piedāvās ēdienus un dzērienus ņemšanai līdzi, kā arī darbosies Informācijas centrs,” stāsta D. Zirniņa.

Latgales vēstniecība GORS apmeklētājiem atvērta un ik dienas no plkst. 10.00 līdz 20.00 Mākslas galerijā bez ieejas maksas skatāma Helēnas Svilānes-Kuzminas darbu izstāde “Sieviete un mēness”. Kafejnīca ZĪDS pasūtījumus pieņems no plkst. 10.00 līdz 19.00, bet GORS Informācijas centrs turpmāk būs atvērts no otrdienas līdz piektdienai no 12.00 līdz 18.00, sestdienās no 12.00 līdz 16.00, svētdienās un pirmdienās turpmāk slēgts.

Tāpat, neaizmirstot par kultūras baudītājiem mājās, GORS šajā laikā turpina piedāvāt arī iespēju attālināti noskatīties/noklausīties koncertzālē notikušos vairāk nekā 30 koncertus un uzvedumus – tie pieejami GORS mājaslapas sadaļā “Koncertieraksti”. Savukārt tuvākā mēneša nedēļas nogalēs, kā arī 11. un 18. novembrī, iestājoties tumsai, Latgales vēstniecību GORS var iekļaut vakara pastaigu maršrutā – ēka staros un skanēs uz āru.

Arī savā darbā līdz šim Latgales vēstniecība GORS rūpīgi ievērojusi visus drošības pasākumus, t. sk., iegādāti papildu dezinfekcijas līdzekļi, uzstādītas informatīvās zīmes, pielāgotas apmeklētāju plūsmas, sejas maskas sarūpētas kā darbiniekiem, tā arī klientiem, arī novembrī veiktās klientu apkalpošanā un pasākumu nodrošināšanā iesaistīto darbinieku ‘Covid-19’ testēšanas rezultāti visiem darbiniekiem bijuši negatīvi.

Aicinām visus koncertzāles apmeklētājus, tuvākus un tālākus atbalstītājus ievērot šī brīža ierobežojumos, būt veseliem, bet par norisēm un jaunumiem koncertzālē sekot līdzi informācijai GORS mājaslapā, kā arī koncertzāles kontos @latgalesgors sociālajos tīklos “Facebook”, “Instagram” un “Twitter”.

Jāņa Akuratera muzejs tiešsaistē aicina uz pasākumu ciklu “Sapņi un likteņi”

Interesentiem būs iespēja muzeja Facebook lapas tiešraidē vērot divus teatrālus uzvedumus – plkst. 15.00 Jāņa Liepiņa errastību spēli “Cīniņi ar nelabo” un plkst. 19.00 – dialogos veidotu stāstu par Jāņa Akuratera māsas Helēnas sapņiem un noslēpumiem “Helēna – noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu…””.

“Helēna. Noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu”” ir dialogos veidots stāsts, kur Helēnas jaunības laika sapņi, noslēpumi un dvēseles dzīve atklājas atmiņās un sarakstē ar rakstniekiem Kārli Krūzu un Jāni Grīnu. Helēnas lomu atveido Ieva Akuratere, bet Kārļa Krūzas un Jāņa Grīna lomās iejuties Egils Melbārdis. Saviļņojošu pirmizrādi šis stāsts piedzīvoja jau Jāņa Akuratera 144. dzimšanas dienā 2020. gada 13. janvārī apmeklētāju pārpildītā kamīnzālē.

Drīz pēc tam tapa vēl viens stāsts par Helēnu Akurateri un Frici Osi – “Cīniņi ar nelabo…” Akuratera māsas Helēnas un znota Friča errastību spēle, ko sarakstījis Jānis Liepiņš. Tas ir stāsts par laiku, kad Helēna Akuratere un Fricis Osis, kurš atgriezies no soda nometnes Sibīrijā, ir palikuši Akuratera namā vieni. Tā ir viņu dzīves novakare, kad sarunās un atmiņās tiek pārcilāta un vērtēta dzīves gaita. Helēnas Akurateres lomā iejutīsies – Lidija Pupure, bet Akuratera znota Friča Oša lomā – Ģirts Jakovļevs, mūzikas skolotājs – Ventis Zilberts. Ar šīs spēles iestudējumu Jāņa Akuratera muzejs godina Jāni Liepiņu, kam šogad nozīmīga dzīves jubileja.

Jānis Liepiņš, kā ilggadējs torņakalnietis, liekas, savus varoņus varbūt pat redzējis vaigā, pētījis materiālus par viņiem muzejos, arhīvos un bibliotēkās, tāpēc tēli un notikumi dramatiskajā Helēnas un Friča errastību spēlē atklājas tieši un it kā klātesoši. Ārstu, rakstnieku, aizrautīgu kultūras vēstures pētnieku Jāni Liepiņu Jāņa Akuratera muzejs dēvē par savu dramaturgu. 15 gados muzeja kamīnzālē iestudētas ap desmit J. Liepiņa sarakstītas lugas, ko autors nosaucis par spēlēm.

Vēl interesenti aicināti Akuratera muzeja facebook kontā vērot arī Latvijas PEN lasījumus, kas veltīti Starptautiskajai ieslodzīto rakstnieku dienai.

20. gadsimta 30. gados Jānis Akuraters bija Latvijas PEN kluba prezidents. Šobrīd Latvijas PEN turpina aktīvi darboties Ingas Gailes vadībā, un Jāņa Akuratera muzejā notiek Latvijas PEN lasījumi. Arī Muzeju naktī Latvijas PEN centra dalībnieki – literāti Inga Gaile, Ilmārs Šlāpins, Dainis Deigelis un Aivars Eipurs – Starptautiskās ieslodzīto rakstnieku dienas priekšvakarā lasīs dzeju, tostarp arī baltkrievu fotogrāfes Tatjanas Santeleras, turku dzejnieka Ilhana Čomaka un Ugandas akadēmiķes un dzejnieces Stellas Njanzi dzejoļus. Oktobra beigās notika Centrālās un Austrumeiropas PEN centru reģionālā tikšanās, kuru šoreiz tiešsaistē organizēja Ukrainas PEN, un tajā piedalījās arī Latvijas pārstāvji.

2020. gada Starptautiskā Muzeju Nakts šogad tika pārcelta no maija uz novembri, kā daudzi citi kultūras pasākumi Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā.

 Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

 Apmeklētāju dalība – attālināti bez maksas Jāņa Akuratera muzeja Facebook lapā.

Lāčplēša dienā pirmizrādi piedzīvos Latviju vienojošs audiovizuāls tautas deju koncertuzvedums

Koncertu veidojis “Deju un dziesmu fonds” – idejas autors Edvards Cīrulis un režisori Juris Gogulis un Jānis Romanovskis, pulcējot ap 160 dalībnieku skaistās Latvijas vietās – Cēsīs, Āraišos, Jelgavā, Rundālē, Ludzā, Liepājā, Bertānos, Grobiņā, Carnikavā un Rīgā.

“Kultūra un valsts identitāte mums jākopj katru mīļu brīdi, tomēr novembra valsts svētku nedēļa ir laiks, kad cilvēki visvairāk alkst pēc pasākumiem, kuri sniedz šīs patriotiskās svētku noskaņas un liek atkal no jauna iemīlēties mūsu zemē, mūsu Latvijā. Mēs vēlamies ikdienas steigā ikvienam atgādināt, kas tad īsti Latviju padara par Latviju, kas mūsu senčus ir mudinājis ticēt mūsu valsts nākotnei, kas viņos radīja un noturēja to dzirksteli – Latviju par savējo saukt!” koncerta iecerē dalās tā idejas autors Edvards Cīrulis.

Koncerta ierakstā sabiedrībā zināmas personības – Lolita Ritmanis, Guntars Račs, Māris Muktupāvels, Jūlija Brauere, Andris Freidenfelds, Katrīna Dimanta, Olga Dreģe, Emīls Balceris, Nora Ikstena, Juris Binde un Dzintars Dreibergs – dalīsies pārdomās par to, kas viņus iedvesmo Latvijā un ko nozīmē būt latvietim.

“Valsts svētki ir laiks, kad pārdomāt, ko ikviens no mums un mēs visi kopā esam darījuši, lai Latvija kļūtu vēl bagātāka un laimīgāka, lai tā vēl vairāk izceltos starp citām valstīm. Laiks, kad ne tikai gaidīt, ko valsts mums dos, bet apzināties, ka savu valsti mēs veidojam kopā. Kultūra ir viena no mūsu lielākajām bagātībām, unikāla visas pasaules mērogā, tāpēc arī LMT turpina atbalstīt kultūras projektus un izcelt Latvijas kultūras daudzveidību,” pauž Juris Binde, LMT prezidents.

Koncerta tapšanā piedalījušies Latvijas Universitātes deju ansamblis “Pērle”, Rīgas Celtniecības koledžas deju ansamblis “Austris”, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” tautas deju ansamblis “Lielupe”, VEF Kultūras pils tautas deju kolektīvs “Zalktis”, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” deju ansamblis “Daiļrade”, Liepājas Universitātes tautas deju kolektīvs “Banga” un mūziķi Lauris Valters un Ilze Rijniece.

Notiks garīgajai veselībai veltīti literārie lasījumi

Pasākumā būs dzirdami oriģināldarbi dzejā un prozā. Ar lasījumiem uzstāsies Agnese Zarāne, Zane Zusta, Katrīna Rudzīte, Kristiāna Šuksta, Haralds Matulis, Kaspars Zalāns, Krista Anna Belševica, Alise Redviņa. Visi dalībnieki ir daudzkārt publicējušies virtuālos un drukātos literatūras medijos. Un visi ir gatavi drosmīgi atklāt, ka kādreiz dzīvē saskārušies ar garīgās veselības sarežģījumiem.

Lasījumju līdzorganizatore Alise Redviņa norāda: “Gaidāmā pasākuma dalībnieku iekšējās pasaules ir atšķirīgas. Tas izpaužas gan dažādos literārajos stilos un formās, gan dažādās pieredzēs, dzīvojot ar psihiskās veselības sarežģījumiem. Par šīm problēmām runāt ir grūti, bet nepieciešami: jo atklātāki būsim, jo pieņemošāki kļūsim cits pret citu.”

Eiropā gada laikā katrs ceturtais cilvēks cieš no psihiskās veselības sarežģījumiem. Tie var būt miega traucējumi vai īslaicīga nomāktība, taču tās var būt arī tādas saslimšanas kā depresija, anoreksija, bipolāri afektīvi traucējumi, vielu atkarības un citi. Latvijā ar depresiju slimo vidēji 7,9% iedzīvotāju.

Jau izsenis zināms, ka ar garīgās veselības problēmām regulāri saskaras arī radoši cilvēki. Izcili rakstnieki, tādi kā Kafka, Hemingvejs, Vulfa, Plāta, Ficdžeralds un daudzi citi cīnījušies ar tām visa mūža garumā.

Pasākumu organizē dzejniece Krista Anna Belševica un prozaiķe Alise Redviņa. Ņemot vērā valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus, klātienē pasākumu apmeklēt ar iepriekšēju pieteikšanos var 50 cilvēku, savukārt pasākuma Facebook lapā būs iespēja lasījumiem pievienoties tiešsaistē.

Kontaktinformācija: Alise Redviņa: 20376484, alise.redvina@gmail.com

Andreja Upīša memoriālais muzejs aicina uz pasākumu “Daiļā dārzniece un jaunais Andrejs”

Šogad 140 gadu jubileju svin Marta Rinka – viena no pirmajām akadēmiski izglītotajām latviešu sievietēm, bērnudārzu “māte”, kurai ir nopelni ne tikai Latvijas, bet visas tālaika cariskās Krievijas impērijas pirmsskolas izglītības attīstībā.

Zaļās skolas “dārzniece” Marta, kā viņa pati sevi dēvēja, un jaunais Mangaļu pagastskolas skolotājs Andrejs ir tikušies Augusta Dombrovska draugu lokā un iedvesmojuši viens otru. Nepilnu gadsimtu vēlāk liktenis apmet vēl vienu loku un tieši Andreja Upīša muzeja toreizējiem darbiniekiem uztic bojāejai nolemtās piemiņas lietas, kas reiz piederējušas Martai Rinkai.

Kāda saikne vienojusi abus topošās latviešu nacionālās inteliģences dižgarus? Kāda bija Rīga pirms vairāk nekā 100 gadiem, viņiem abiem tiekoties? Uz šo un citiem jautājumiem kopā ar klausītājiem atbildes meklēs Martas Rinkas biogrāfijas pētniece Vineta Jonīte un Andreja Upīša memoriālā muzeja speciālisti. Pasākumā tiks izmantota publicistika, video materiāli un muzeja krājuma priekšmeti.

Tuvāka informācija: Ilze Andresone, +371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv

Ieejas maksa 2.00 EUR. Vietu skaits ierobežots. Pieteikšanās: upits@memorialiemuzeji.lv; +371 67289767;

Pasākumu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.