Birka: Kino

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra pieaicinātu ekspertu komisija –Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis, par komisijas vadītāju tika ievēlēta Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.

Ekspertu izvērtēšanai šogad tika pieteiktas trīs pilnmetrāžas spēlfilmas – tieši tās pašas, kas šogad bija nominētas Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps kā gada labākās spēlfilmas, tātad – Jevgeņija Paškēviča Ko zina Klusā Gerda, Viestura Kairiša Pilsēta pie upes un Dzintara Dreiberga Dvēseļu putenis. Ekspertu komisija attālinātā diskusijā apsprieda visu filmu potenciālu, novērtējot katras atsevišķās un atšķirīgās kvalitātes, un galu galā vienojās kā Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai par labāko ārzemju filmu izvirzīt režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu Dvēseļu putenis, kuru Latvijā līdz šim noskatījušies jau vairāk nekā 250 000 skatītāji kinoteātros.

Eksperti argumentējot uzsvēra – pat situācijā, kad pasaulē tā saukto “kara filmu” ir daudz un arī starptautiskā izplatīšanā vairākas no tām kļūst populāras, filmai Dvēseļu putenis ir iespējas izcelties kā dinamiskam, universālam un viengabalainam vēstījumam. Režisors Dāvis Sīmanis uzsvēra, ka filma Dvēseļu putenis ir “izcils kara bezjēdzības apliecinājums, kas tik aktuāls mūsdienu pasaulē, kad vairākās vietās atkal izceļas pat militāri konflikti, – filma rāda, ka pietuvinājumā karš ir nevadāms, brutāls un bezpersoniski nežēlīgs process”. Kinozinātniece Dita Rietuma uzsvēra filmas spēju “panākt eksistenciāla ārprāta sajūtu, izmantojot subjektīvās kameras stratēģijas un operatora Valda Celmiņa unikālo apdāvinātību; tādā veidā filma attālinās no precīziem vēsturiskiem rāmjiem vai apstākļiem, kas liet to traktēt šauri kā konkrētas valsts konkrētu vēsturisku pieredzi, un šis stilistiskais risinājums piešķir filmai universālu jēgu.” Savukārt producents Uldis Cekulis atgādināja, ka operators Valdis Celmiņš gada sākumā par darbu pie filmas Dvēseļu putenis tika nominēts pasaules kinooperatoru profesionālajai balvai Imago, un tas arī apliecina filmas starptautisko konvertējamību.

Jāpiebilst, ka arī pārējās Baltijas valstīs filmas Oskaru sacensībai jau ir izvirzītas – Lietuva pieteikusi spēlfilmu Nova Lituania (režisors Karolis Kaupinis), kas Rīgā tika demonstrēta Baltijas filmu dienās augustā, bet Igaunija piesaka nupat septembrī pirmizrādītu režisora Veiko Ounpū komēdiju / kriminālfilmu / vesternu Pēdējie / The Last Ones. Jau pieteikto filmu sarakstā ir arī citi Latvijas kinoskatītājiem jau pazīstami darbi – Agneškas Holandas Šarlatāns (Čehija), Tomasa Vinterberga Vēl vienu glāzīti / Another Round (Dānija) –, šobrīd savu pieteikumu ASV Kinoakadēmijai ir iesniegušas 56 valstis.

Oskara balvu kandidātu pieteikšanas un nominēšanas procesi šogad ārkārtas situācijas dēļ ir novirzīti laikā par diviem mēnešiem – apbalvošanas ceremonija, kas parasti notiek februāra beigās, šobrīd plānota 2021. gada 25. aprīlī. Valstīm savi nacionālie pieteikumi jāiesniedz no  oktobra līdz 31. decembrim, pirmais nomināciju pretendentu saraksts (10 filmas) tiks izziņots 2021. gada 9. februārī. Pandēmijas dēļ mainīti balvas noteikumi un kā pretendenti uz nomināciju var kvalificēties arī filmas, kas šogad pirmizrādi piedzīvo straumēšanas platformās (iepriekš izrādīšana kinoteātrī bija obligāts noteikums).

Oskara balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956. gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Labākā filma svešvalodā / The Best Foreign Language Film, 2019. gadā mainīts nosaukums, šogad jau otro reizi tā ir International Feature Film Award. 2019. gadā šai balvai tika pieteiktas 93 valstu filmas.

Informācija par Oskara balvas procesiem: Zane Kauliņa, NKC vecākā referente Latvijas filmu starptautiskās aprites jautājumos

Dokumentālo filmu Klātbūtne veidojuši divi režisori, Liene Linde un Armands Začs, un tā tapusi gandrīz četrus gadus. Armands Začs: “Ideja par filmu radās īsi pēc tam, kad piedzima mans dēls Miķelis. Biju pārsteigts par to, cik ļoti maz zinu par sajūtām, kas var pavadīt sievieti grūtniecības laikā. Filmēšanas procesā biju patīkami pārsteigts par to, cik ļoti labprātīgi mūsu varones dalās ar savām sajūtām un pārdomām. Varētu pat teikt, ka viņās bija jūtama nepieciešamība izteikties.  Es ceru, ka šī filma raisīs atklātību un padziļinās empātiju, ar kādu mēs skatām it kā pašsaprotamus mūsu dzīves procesus.” Liene Linde: “Filmas tapšanas laikā nereti dzirdējām pārsteigtu jautājumu – vai tad šāda filma jau nepastāv? Savādi, bet Latvijā tādas nav bijis – par spīti tam, ka grūtniecība ir tēma, kas vistiešākajā mērā saistīta ar visas cilvēces turpināšanos, uz šo jautājumu pierasts lūkoties kā uz privātu vai gandrīz slepenu, par to nav pieņemts runāt skaļi vai iedziļinoties. Ar filmu Klātbūtne gribam mazināt šo slepenības gaisotni, kā arī pateikt paldies visām sievietēm, kas uzņemas grūto un vienreizējo mātes lomu.”

Režisors Armands Začs līdz šim ir strādājis kā montāžas režisors, piemēram, spēlfilmā Pilsēta pie upes (2020, nominācija par montāžas režiju šī gada Lielajam Kristapam), dokumentālajās filmās Spiegs, kurš mans tēvs (2019, saņēmis Lielo Kristapu par montāžas režiju) un Lustrum (2018), spēlfilmā Tas, ko viņi neredz (2017). Liene Linde kā režisore veidojusi spēlfilmas Septiņas neveikla seksa reizes (2016) un Četri mielasti (2012), abas apbalvotas ar Lielo Kristapu kā labākās studentu filmas.

Dokumentālā filma Klātbūtne pietuvināti portretē četru Latvijas sieviešu grūtniecības laika stāstus un pieredzi. Horeogrāfe Rūta, gaidot otro bērnu, ilgojas atgriezties pie dejošanas. Beāte nekad nav vēlējusies bērnus, taču apzinīgi gatavojas mātes lomai. Vija otrās grūtniecības laikā baidās, vai neatkārtosies jau reiz piedzīvotā pēcdzemdību depresija. Valērijai bērns nozīmē cerību uz jaunas un labākas dzīves sākumu. Visas četras sievietes sniedz intīmu un atklātu ieskatu dzīves pārmaiņās un emocionālajos pārbaudījumos, ko piedzīvo sieviete, kas līdztekus savām pārējām sociālajām lomām uzņemas arī mātes lomu.

“Filma iznāk laikā, kad tiek daudz runāts par to, ka latviešu kino pietrūkst sieviešu stāstu. Klātbūtne pierāda, ka šādi stāsti ir, arī režisores mums ir. Negribētos gan to kā īpaši izcelt, bet drīzāk gan pieņemt kā normu,” saka producents Guntis Trekteris. Filmas Klātbūtne operators ir Reinis Aristovs, skaņu režisors – Artis Dukaļskis, filmas oriģinālmūziku komponējis Jānis Ruņģis.

Šobrīd, kad nav iespējama skatītāju klātbūtne kinoteātros, filmu Klātbūtne būs iespējams skatīties internetā – no 16. novembra filma būs atrodama Vimeo, LMT Viedtelevīzijā, Shortcut un Helio iTV, kā arī kinoteātra Kino Bize platformā MĀJAS KINO.

Portālā Filmas.lv 12.-15.11.

No 12. līdz 15. novembrim Nacionālā Kino centra portālā Filmas.lv būs iespējams noskatīties Lielā Kristapa balvām nominētas filmas:

* dokumentālās filmas Valkātājs (režisors Ivars Zviedris), Klejotāji (rež. Matīss Kaža), Skaistai būt (rež. Andra Doršs), Pārgājiens ’44 (rež. Lauris un Mārcis Ābeles), Dainu kamermistērija “Es karā aiziedams” (rež. Aleksandrs Okonovs, pirms filmas videoieraksts – Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna), Mans mīļais Don (rež. Pauls Dombrovskis), Katra diena simtgadē. Gadalaiki (rež. Dzintra Geka);

* animācijas filmu Visi mani draugi ir miruši (rež. Anna Zača, Nils Skapāns);

* studentu filmas Divas strīpiņas (rež. Alise Zariņa), Novirze (rež. Kate Rasa Ozola), Sapņu pavasaris (rež. Rūta Znotiņa), Suspensija Prima (rež. Georgs Harijs Āva), Šambala (rež. Kristaps Opincāns).

* Mūža balvas laureāta, kinooperatora, Latvijas Kultūras akadēmijas līdzdibinātāja Kalvja Zalcmaņa retrospektīvas filmas Mūžs (1972, režisors Hercs Franks), Atbalss (1983, rež. Ansis Epners), Virsdiriģenti (1983, rež. Ansis Epners), Neglītais pīlēns – cilvēka bērns (1985, rež. Laima Žurgina), Džemma (1986, rež. Laima Žurgina). Visas filmas no Valsts kinofotofonodokumentu arhīva tikko restaurētas ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu un paliks Filmas.lv filmotēkā.

Šajā programmā iekļautās filmas skatāmas visā pasaulē (izņemot Ivara Zviedra filmu Valkātājs).

Portālā Filmas.lv – pirmizrādes un īpašie seansi

Uz pirmizrādēm un īpašajiem seansiem varēs saņemt ielūgumus portālā Filmas.lv, kur atrodama informācija, kā notiek pieteikšanās speciālseansiem. Šīs filmas skatāmas tikai Latvijas teritorijā.

12. novembrī plkst. 19:00 Lielo Kristapu atklās ar Mārtiņa Grauda dokumentālās filmas Koku opera pirmizrādi. Filma dokumentē Annas Ķirses laikmetīgās operas iestudējumu Somijas mežos.

13. novembrī plkst. 21:00 notiks Lielā Kristapa balvām visvairāk nominētās filmas seanss – Pilsēta pie upes (rež. Viesturs Kairišs, 15 nominācijas).

14. novembrī plkst. 19:00 – pirmizrāde Lienes Lindes un Armanda Zača dokumentālajai filmai Klātbūtne, kas atklāj četru Latvijas sieviešu pieredzi un pārdomas grūtniecības laikā.

Citās platformās

Vienu no Lielā Kristapa nominantēm 11. novembra vakarā demonstrēs LTV – Dzintara Dreiberga filmu Dvēseļu putenis (11 nominācijas) rādīs bez reklāmas pauzēm, un pirms tās demonstrēs dokumentālo filmu par Dvēseļu puteņa uzņemšanu.

Lielā Kristapa balvām nominētās pilnmetrāžas spēlfilmas atrodamas arī citās tiešsaistes platformās – filmu Pilsēta pie upes iespējams noskatīties Vimeo un LMT Viedtelevīzijā; Ko zina Klusā Gerda (rež. Jevgeņijs Paškēvičs) no 12. novembra demonstrēs Shortcut un Helio TV; Reiņa Kalviņa filma Maiņa skatāma Shortcut un Helio TV; Matīsa Kažas starpdisciplinārais projekts Kino un mēs – Vimeo.

Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālā animācijas filma Mans mīļākais karš atrodama platformā Vimeo, animācijas filma Gulbju jaunava (rež. Kārlis Vītols) – LMT Viedtelevīzijā, Shortcut un Helio TV, Māsiņas Puteklītes (rež. Krista Burāne) – Shortcut.

Noslēguma ceremonija

Lielā Kristapa balvu pasniegšanas ceremonija notiks svētdienas, 15. novembra vakarā, tiešraidē to translēs LTV un Replay.Lv (plkst. 21:10), LSM.lv (no plkst. 19:30). Balvu pasniegšanas ceremonija notiks jaunā formātā (bez skatītājiem) un tiks raidīta no Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas paviljona, kur atradīsies ceremonijas vadītāji un žūrija, tiešajā ēterā notiks pieslēgšanās nominantiem.

Šogad Lielā Kristapa filmas vērtēs starptautiska žūrija, tajā darbosies Aija Bērziņa (Latvijas Kinoproducentu asociācija), Kaspars Braķis (Latvijas Kinooperatoru ģilde), Elita Kļaviņa (aktrise, režisore), Rolandas Kvietkauskas (bijušais Lietuvas Kinocentra vadītājs), Arūnas Matelis (Lietuva, režisors), Juris Poškus (režisors), Ieva Viese-Vigula (FIPRESCI).

Skatītāju balsojums turpinās portālā LSM.lv līdz 12. novembrim plkst. 23:59.

Atbalsts: Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps rīkotāji ir ļoti pateicīgi par atbalstu sadarbības partneriem – Nacionālajam Kino centram un LR Kultūras ministrijai, Latvijas Mobilajam telefonam, Rīgas domei, Hannu Pro, LG Electronics Latvia, pašvaldības SIA Rīgas nami, kinoteātrim Splendid Palace, Tallinas ielas kvartālam Tu jau zini Kur, Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvam, Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC), LKA Nacionālajai Filmu skolai, Rīgas Kino muzejam, viesnīcai Neiburgs, Valmiermuižai, Cafe Film Noir, Prestige Cuvee, Mitto, Latvijas Televīzijai, sabiedrisko mediju portālam LSM.lv, laikrakstam Diena un pielikumam Kultūras Diena, portālam Kino Raksti, žurnālam IEVA un portālam Cālis, filmu producentiem, autoriem un skatītājiem!

Lībekas kinofestivāls norisinās kopš 1956. gada un ir vienīgais festivāls Vācijā (un viens no diviem kinofestivāliem Eiropā), kas veltīts ekskluzīvi Ziemeļeiropas kino, kļūstot par svarīgu platformu Baltijas un Ziemeļvalstu filmām un to autoriem.

“Fantastiskā debija no Latvijas mūs pilnībā apbūra. Filmas centrā ir vientuļš zēns, kurš mēģina atrast savu ceļu nomācošos apstākļos. Filma ir aizraujošs stāsts ar lieliskiem aktieriem, sirdi plosoša, bet ne brīdi salkana, ar neaizmirstamiem, poētiskiem kadriem. “Bedre” būtībā ir par to, kā māksla var mierināt un glābt dzīvības. Mēs ļoti gaidām Daces Pūces nākamo filmu,” pausts žūrijas vērtējumā.

“Esmu ļoti gandarīta ne tikai tāpēc, ka mana debijas pilnmetrāžas filma pirmizrādi piedzīvoja vienā no vecākajiem Eiropas kinofestivāliem, bet arī tāpēc, ka Lībekas festivāls ir pirmais starptautiskais festivāls, kurā filma iesniegta žūrijas vērtējumam, uzreiz gūstot tik lielu atzinību. Kā Latvijas patriote, sākoties valsts svētku laikam, priecājos, ka ar savu darbu varu likt Latvijas vārdam izskanēt pasaulē. Lielu pateicību vēlos paust ikvienam, kurš ieguldījis savu darbu filmas tapšanā – daudziem no mums šī filma bija debija pilnmetrāžas kino, tāpēc nupat Vācijā piedzīvotā atzinība ir īpašs notikums,” norāda filmas režisore Dace Pūce.

Filma “Bedre”, kas tapusi pēc Janas Egles stāstu motīviem, stāsta par desmitgadīgo Markusu, kuram jāpielāgojas jaunai dzīvei laukos pie omes. Pēc incidenta ar kaimiņu meiteni Emīliju ciema iedzīvotāji uz zēnu sāk lūkoties ar neiecietību un aizdomām, līdz nejaušības rezultātā Markuss patvērumu un draudzību rod pie noslēpumainā vientuļnieka Jūrnieka, kurš dzīvo meža nomalē. Kā uzsver filmas autori, filma ir mūsu sabiedrības šķērsgriezums, skarot vairākas mūsdienās aktuālas tēmas: bērni, kas aug bez vecākiem un saskaras ar emocionālu vardarbību, savstarpēja iecietība, atvērtība pret citādo.

Šonedēļ filma startēs arī Tallinas starptautiskajā kinofestivālā “Melnās naktis” (“Tallinn Black Nights Film Festival” / “PÖFF”), kur filma piedalīsies Baltijas filmu konkursā. Latvijai tuvākais A klases kinofestivāls Tallinā kopš 2015. gada ierindojies līdzās Berlinālei, Kannām, Venēcijas, Sansebastjanu un citiem, kopā 15 pasaules kinofestivāliem, ko starptautiskā producentu apvienība FIAPF akreditējusi kā atbilstošus A klasei. Pirmizrādi Latvijā filma “Bedre” piedzīvos 2021. gada rudenī.

Režisores Daces Pūces debijas spēlfilma pulcējusi izcilu aktieru ansambli: filmā piedalās Dace Eversa, Indra Burkovska, Inese Kučinska, Aigars Vilims un Egons Dombrovskis, un viena no lomām uzticēta godalgotajai Polijas aktrisei Agatai Buzekai. Savukārt desmitgadīgā Markusa lomā iejuties jaunais aktieris Damirs Onackis. Filmas radošajā komandā ir scenārija autori Dace Pūce, Monta Gāgane un Pēteris Rozītis, operators Gatis Grīnbergs, māksliniece Laura Dišlere, montāžas režisors Jussi Rautaniemi, producentes Kristele Pudane un Elīna Jozauska. Filmas mūzikas autors ir Valters Pūce, mūzikas mikss — Normunds Šnē, skaņu režisors — Varis Kurmiņš. Mūzikas ierakstā piedalījās “Sinfonietta Rīga” mūziķi un Rīgas Doma zēnu koris Mārtiņa Klišāna vadībā. Filmā skan arī dāņu komponistes Cecīlijas Noeras (Cecilie Noer) skaņdarbs “Ouvre”. Filma tapusi ar Nacionālā kino centra finansiālu atbalstu. Latvijā to izplata kinoprojekts “Spektrs”, izplatītājs ārvalstīs — “TVCO”.

Filmas “Bedre” starptautiskais treileris:

Žūrija savu izvēli pamato ar režisora jūtīgo pieeju izvēlētajam varonim, parādot mums globāli labi zināmo tēmu no līdz šim neatklātas perspektīvas. “Šī pieeja skatītājiem ļāvusi ne tikai piekļūt ļoti tuvu filmas galvenajam varonim, bet arī dziļi ienirt tēmā.  Iespaidu pastiprina arī spēcīga kinematogrāfiskā un režisoriskā vīzija,” teikts konkursa žūrijas lēmumā.

Kopumā šajā programmā par galveno balvu sacentās 10 filmas, uzvarētājs saņem 10 000 eiro balvu. Programmu Between the Seas / Starp jūrām, kas nosaka labāko dokumentālo filmu Centrāleiropas un Austrumeiropas mērogā / Best Central and East European Documentary, var uzskatīt par Jihlavas festivāla otro konkursu, tūlīt pēc kategorijas Best World Documentary Film.

Jāatgādina, ka filma Valkātājs, kas Jihlavā piedzīvoja pasaules pirmizrādi, ir stāsts par profesiju, kuru pierobežā radījusi globalizācija un bezdarbs, – valkātāju rūpals ir bēgļu ievešana Eiropas Savienībā. Filma seko līdzi pierobežas iedzimtā Pepiņa gaitām. Viņš mežā pie Eiropas Savienības austrumu robežas naktī satiek nelegālos imigrantus – tā ir nejaušība vai rūpīgs plāns?

Šogad Covid-19 pandēmijas laiks savas korekcijas ieviesis arī festivālu dzīvē, un Ivars Zviedris, gluži kā visi citi festivāla dalībnieki, Čehijā notiekošo apbalvošanas ceremoniju vēroja attālināti, sēžot savā dīvānā mājās un izmantojot saziņas platformu Zoom. Režisors un operators Ivars Zviedris, kurš saņēmis dažādus starptautiskos apbalvojumus un arī Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps, balvu Jihlavā saņem pirmo reizi.

Pēc uzvaras Zviedris sacīja: “Kinematogrāfiskajā vērojumā vienmēr sabiedrotais ir laiks. Vairāk nekā trīs gadus kopā ar Haraldu Ozolu dzīvojām blakus filmas galvenajam varonim Gatim Pamilam-Pamilijānam, kuru visi sauc par Pepiņu, blakus robežsargiem un nelegālajiem robežpārkāpējiem. Pierobežā svinējām Jaungadus un Līgo svētkus, un sagaidījām Pepiņu atgriežamies no cietuma. Laiks ļāva mums izveidot stāstu par globalizācijas attiecībām ar cilvēkiem uz Latvijas un Eiropas Savienības galējās austrumu robežas.”

Tikmēr Latvijā filma Valkātājs ir izvirzīta  Nacionālajai kino balvai  Lielais Kristaps divās nominācijās – kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un par labāko operatora darbu dokumentālajā filmā (operatori šajā filmā ir divi – Ivars Zviedris un Haralds Ozols), savukārt Tallinas festivāls Melnās Naktis, kas sāksies 13. novembrī, nupat izziņojis Baltijas konkursa skates programmu, un tai atlasīts arī Valkātājs.

Filmas Valkātājs fani savu novērtējumu var izteikt Lielais Kristaps skatītāju balsojumā, ko rīko sabiedriskais medijs LSM.lv . Balsošana notiek līdz 12. novembrim – šeit.

VALKĀTĀJS, dokumentālā filma, Latvija, 2019, 69 min, rež. Ivars Zviedris. Izplatītājs Taskovski films

Filmas treileris skatāms šeit.

Eiropas kino industrijai nozīmīgajā kino, TV un jauno mediju festivālā CineKid darbojas arī bērnu un jauniešu filmu projektu tirgus / Junior Co-production Market, kurā tiek piešķirtas divas neatkarīgu žūriju balvas labākajiem projektiem, un šogad abas balvas saņēmis viens projekts no Latvijas – studijā Baltic Pine Films topošais producenta Sergeja Serpuhova un režisora Pāvela Gumeņņikova ģimenes spēlfilmas projekts Tīģera Martindeila izdzīvošanas skola.

Fonda Eurimages kopražojumu attīstīšanas balva EUR 20 000 apmērā tiek piešķirta labākajam ģimenes filmas projektam, kas domāts izplatīšanai kinoteātros un veidots kā vismaz divu valstu kopražojums. Savukārt otru balvu piešķir vizuālo efektu un pēcprodukcijas kompānija Filmmore, piedāvājot par labāko atzītajam projektam savus pakalpojumus un turpmāku sadarbību.

Topošās filmas stāsta pamatā ir divu māsu attiecību veidošanās ļoti sarežģītā situācijā – jaunākā māsa ir neredzīga un domā, ka dzīvošana mežā ietilpst televīzijas šova noteikumos, bet vecākā māsa ar šo piedzīvojumu cenšas viņu pasargāt no ziņas par tēva pēkšņo nāvi. Tēma par ģimenes locekļa zaudējumu tiek risināta bērnu fantāzijas pasaulē, mācoties pieņemt jaunus apstākļus un svešus cilvēkus savā dzīvē. “Šis stāsts rāda kinoskatītājiem, ka fantāzija var būt ļoti noderīgs instruments realitātes pieņemšanai,” atzinusi Eurimages balvas žūrija.

Projekta autori uzsver: “Mēs veidojam filmu bērniem vecumā no 8 līdz 12 gadiem un gribam, lai jaunie skatītāji izbauda stāsta atmosfēru, dinamiku un piedzīvojumu garšu, tajā pašā laikā uzzinot ko jaunu par sevi, par apkārtējiem, par draudzības un ģimenes svarīgumu un toleranci.” Studija Baltic Pine Films iecerējusi, ka pirms 2022. gadā paredzētās filmas pirmizrādes Rīgā un visā Latvijā notiks vairāki pasākumi bērniem un ģimenēm, kas dos iespēju izmēģināt savus spēkus un zināšanas izdzīvošanai dabā, satikties un iepazīties ar filmas varoni Tīģeri Martindeilu un viņa draugiem.

Filma ir paredzēta kā trīs valstu kopražojums. Šobrīd notiek pārrunas ar potenciālajiem sadarbības partneriem un uzsākts darbs pie ražošanas finansējuma piesaistes, lai filmas uzņemšana būtu iespējama jau 2021. gadā. Producēšanas kompānija Baltic Pine Films piedāvā potenciālajiem sponsoriem iepazīties ar projekta materiāliem un lūdz atsaukties visus, kas gatavi finansiāli atbalstīt šo auditorijai svarīgo filmas projektu.