„DVĒSEĻU PUTEŅA” REŽISORS DREIBERGS ATKLĀJ FILMAS KOMANDU

“Filmas mērķis ir, cienot Aleksandra Grīna autordarbu, izstāstīt vēsturiski nozīmīgu, personīgu stāstu mūsdienu kino valodā. No gandrīz 800 lapaspušu romāna esam iecerējuši izveidot filmu, kas attēlo personisku galvenā varoņa pieredzi kara šausmās un noved pie apziņas par neatkarīgas valsts nepieciešamību. Veidojot filmu, iecerēts maksimāli saglabāt Grīna spilgto, poētisko un dokumentāli precīzo valodu. Spēlfilmai “Dvēseļu Putenis” ir jāatgādina, cik smagi mēs izcīnījām brīvību un kādus upurus tas prasījis, lai mēs novērtētu to, kas mums ir dots šodien,” stāsta Dreibergs.

Dreibergs kino režisora maģistra grādu ieguvis Baltijas filmu un mediju skolā, līdzdarbojies mākslas filmas „Sapņu Komada 1935” (2012) tapšanā kā basketbola spēļu režisors. Viņa veidotās filmas vienmēr ir skārušas aktuālas un nacionāli svarīgas tēmas. Pēdējā gada laikā pie skatītājiem ir nonākušas tādas Dreiberga filmas kā Dziesmu un Deju svētkiem veltītā “Nāc ar mani padejot”, dokumentālā filma „VEF 54.sezona” un kinoprojekts „Plūdi un saulgrieži Straumēnos”. Pirms tam režisors veidojis dokumentālo filmu „Padoties Aizliegts” (2009) un bijis vērienīga starptautiskā dokumentālā projekta „15 stāsti par jauno”/ „15 young by young” (2012) Latvijas filmas režisors. Patlaban Dreibergs ir arī LTV1 Latvijas jaunatklāšanas raidījuma „TE” režisors.

Filmas scenāriju pēc grāmatas motīviem veidojusi Māra Svīre (filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kā arī “Likteņa līdumnieki” scenāriju autore).

Svīre norāda: “”Dvēseļu putenis” latviešiem palicis atmiņā kā kara drāma par latviešu varonību un skaudro kara realitāti. Patiesībā Grīns ar savu dziļi cilvēcisko un gleznaino izteiksmi to paceļ līdz leģendai, kurā visniknākās un asiņainākās ainas ir saistītas ar cilvēka dvēseles pārdzīvojumiem. Romāna centrā ir Vanagu ģimenes vīrieši, kuros karojot ik brīdi mīt doma par māti, sievu, savu māju, Kurzemi. Tieši šo emocionālo stīgu es centos saglabāt, strādājot pie scenārija. Mans uzdevums ir skatītājiem atklāt, ka “Dvēseļu putenis” nav stāsts tikai par karu, tas ir par “puteni”, kas norisinās cilvēku dvēselēs.”

“Dvēseļu puteņa” operators ir Latvijas kino industrijas jaunās paaudzes viens no pamanāmākajiem un pieprasītākajiem profesionāļiem Valdis Celmiņš (“Pelnu Sanatorija”, “OKI”, vairākkārtēji nominēts “Lielā Kristapa” labākā dokumentālās filmas operatora kategorijā).

Filmas izpilddirektore Undīne Buka izglītību ieguvusi Vestminsteres Universitātē Londonā un kā producente realizējusi Latvijā zināmus kino projektus, piemēram, Oskaram virzītās animācijas filmas “Akmeņi manās kabatās” latviešu versiju (režisore Signe Baumane), mūzikas video grupām “Prāta Vētra” un “Instrumenti” u.c.

“Dvēseļu Puteņa” pārveidošana kino valodā ir liels izaicinājums, līdz ar to par nozīmīgu komandas veidošanas principu Dreibergs uzskata tādas komandas piesaistīšanu, kam ‘’deg sirds’’ par šāda projekta realizāciju – sākot ar cilvēkiem, kas sevi ir pierādījuši Latvijā, līdz pasaules līmeņa ārvalstu kino ekspertiem, kuru ģimenes saknes sniedzas Latvijā, taču ikdienas darbs notiek ārvalstīs. Filmas izstrādē piedalīsies savulaik Rīgā dzimušais un dzīvojošais Ņujorkas vadošās kinoskolas, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, kā arī Krists Mathurs – viens no lielākajiem pasaules video producentiem. Tāpat plānots uzrunāt Lolitu Ritmanis, ASV dzīvojoša komponiste “Emmy’s” balvas ieguvēja.

Nozīmīgu ieguldījumu filmas sagatavošanas un tapšanas procesā ir devis bijušais Nacionālo bruņoto spēku štāba virsseržants un Latvijas armijas misiju dalībnieks Ziedonis Ločmelis, kuram ir arī būtiska kino pieredze.

Šogad plānoti filmas sagatavošanās priekšdarbi, sākot ar detalizētu scenārija izstrādi un aktieru atlasi, kurā tiks iesaistīta arī jaunsardze, beidzot ar potenciālo latviešu tautai nozīmīgā kino projekta atbalstītāju un sponsoru uzrunāšanu.

2016. un 2017. gadā notiks aktīvākais filmēšanas un montāžas darbs, savukārt 2018. gada 18. novembrī filma piedzīvos pirmizrādi, atzīmējot Latvijas simtgades svētkus.

FILMU CIKLA “MĀKSLA 21. GADSIMTĀ” ŠĪS SEZONAS NOSLĒDZOŠĀ SĒRIJA “IZDOMĀJUMS”

Kas padara stāstus aizraujošus? Kādos veidos mākslinieki pārkāpj ikdienas dzīves realitāti, lai atklātu dziļākas patiesības? Šajā epizodē tiks aplūkoti mākslinieki, kas savos darbos sapludina dažādus žanrus un estētiskās disciplīnas, lai atklātu ne vien stāsta nozīmi, bet arī to, kā un kādēļ šī nozīme veidojas.

Katharina Grosse. Wunderblock, 2013
Katharina Grosse. Wunderblock, 2013

Katarīna Grosse rada krāsainus, tēlnieciskus vides objektus un glezniecību, kurā kompozīciju hierarhija apvienota ar nepastarpinātu ainavas uztveri. Rezultāts ir materializēts stāsts, un, iespējams, viņas domu pieraksts vai ilūzija par to. Piemēram, māksliniece izmanto laivu būvēšanas tehnikas, lai veidotu monumentālas abstraktas skulptūras vai nokrāso ar zemi piepildītu telpu.

Joan Jonas. Mirror Piece I, 1969. Performance.
Joan Jonas. Mirror Piece I, 1969. Performance.

Māksliniece Džoanna Džounsa rada performances, video, instalācijas, tēlniecības darbus un zīmējumus, iedvesmu rodot mītos, pagātnes stāstus integrējot tagadnes situācijās. Savās performancēs bieži izmantojot maskas un zīmēšanu, Džoanna Džounsa pārkāpj ierastās stāsta veidošanas konvencijas, lai uzsvērtu potenciālos simbolus.

Savās video instalācijās mākslinieks Omērs Fasts sapludina robežas starp dokumentālismu, dramatizāciju un fantāziju, bieži vien mulsinot skatītāju. Fasts rotaļājas ar mūsu pieņēmumiem par identitāti un naratīva struktūrām, atklājot nozīmju nianses veidos, kādos stāsti tiek stāstīti, pārstāstīti un mitoloģizēti.

Omer Fast. Nostalgia, 2009
Omer Fast. Nostalgia, 2009

Īsfilma „Izdomājums” Latvijas skatītājiem ir pēdējā iespēja iepazīties ar ART21 dokumentālajām filmām – tā ir septītās sezonas pēdējā sērija.

Filmu seansu papildinās saruna ar māksliniekiem Lieni Mackus, Maiju Mackus un Jāni Filipoviču. Gan poētiskie īsstāsti, atdzīvināti plastilīna animācijā māsu Mackus darbos, gan dzēlīgās anekdotes, kurās miksētas valodiskas un vizuālas asprātības, Jāņa Filipoviča instalācijās atklāj reālu un izdomātu tēlu un lietu vērojumu, un fikcijas žanra dažādību ļauj ieraudzīt arī Latvijas mākslā.

ART21 Access ’14 ir starptautiska bezmaksas filmu demonstrēšanas iniciatīva, kuras mērķis ir paplašināt zināšanas par laikmetīgo mākslu, veicināt dialogu un iedvesmot radošas idejas. Septītajā sezonā tiek apskatīti divpadsmit mākslinieki, kuri atklāj veidus, kā māksla var iedvesmot un pārveidot gan atsevišķu cilvēku, gan kopienu dzīves.

“ART21 Access ’14 dod iespēju organizācijām visā pasaulē iepazīstināt ar laikmetīgo mākslu,” saka ART21 galvenā producente Sūzana Solinsa. “Šie izglītojošie notikumi ir iecerēti, lai rosinātu jaunas diskusijas un iepazīstinātu visdažādākos skatītājus ar ciklā ietverto mākslinieku darbību.” Jaunākā informācija par ART21 Access ’14 pasākumiem un norises vietām visā pasaulē atrodama art21.org/access.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

CIKLA “MĀKSLA 21. GADSIMTĀ” OTRĀ SĒRIJA “NOSLĒPUMI”

Kā mākslinieki spēj vizualizēt neredzamo? Kādi apslēptie elementi caurvij viņu darbos? Vai mākslinieka uzdevums ir tos atklāt? Šajā sērijā trīs amerikāņu mākslinieki atklās dažus noslēpumus, kuriem ir būtiska loma viņu daiļradē:

Mākslinieks Eliots Handlijs iedvesmu saviem darbiem rod ļoti dažādos avotos, piemēram, grieķu traģēdijās, klasiskajā mitoloģijā, japāņu kokgriezumos vai sava paša ģimenes vēsturē. Viņa daudzslāņainie kolāžu gleznojumi ir tik piesātināti, ka tie vienlaikus gan atklāj, gan noslēpj darbu nozīmi. Savā Losandželosas studijā Handlijs kopā ar asistentu komandu veido gleznu un skulptūru sēriju, kura balstās uz mītu par Orfeju un Eirikīdi. Arlīnu Šečetu aizrauj savādā industriālo objektu izcelsme un savus minējumus par to viņa iekļauj keramikas skulptūrās. Mākslinieces veidotajos traukos to patieso izcelsmi aizšifrē krāšni apstrādātās virsmas un viengabalainības ilūzija. Mākslinieks Trevors Paglens neredzamo padara redzamu, dokumentējot ASV 21. gadsimta valstiskās uzraudzības mehānismus. Domājot par uztveres stratēģijām, Paglens savos darbos pēta „redzošo” mašīnu attīstību un vēsturiskās attiecības starp fotogrāfiju un militārajām tehnoloģijām.

Seansu papildinās saruna ar māksliniekiem Ivaru Drulli un Maiju Kurševu, kuru darbos realitātes vērojumi mijas ar noslēpumainu pasaules attiecību šķetināšanu. Abi mākslinieki savos darbos iedvesmojušies gan no fiktīviem, gan vēsturiskiem faktiem, to noslēpumu atklāšanā izmantojot gan poētiskas, gan politiskas intonācijas.

ART21 Access ’14 ir starptautiska bezmaksas filmu demonstrēšanas iniciatīva, kuras mērķis ir paplašināt zināšanas par laikmetīgo mākslu, veicināt dialogu un iedvesmot radošas idejas. Septītajā sezonā tiek apskatīti divpadsmit mākslinieki, kuri atklāj veidus, kā māksla var iedvesmot un pārveidot gan atsevišķu cilvēku, gan kopienu dzīves.

“ART21 Access ’14 dod iespēju organizācijām visā pasaulē iepazīstināt ar laikmetīgo mākslu,” saka ART21 galvenā producente Sūzana Solinsa. “Šie izglītojošie notikumi ir iecerēti, lai rosinātu jaunas diskusijas un iepazīstinātu visdažādākos skatītājus ar ciklā ietverto mākslinieku darbību.” Jaunākā informācija par ART21 Access ’14 pasākumiem un norises vietām visā pasaulē atrodama art21.org/access.

Saistītie raksti: DOKUMENTĀLO FILMU CIKLA „MĀKSLA 21. GADSIMTĀ” PIRMAIS SEANSS

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

DOKUMENTĀLO FILMU CIKLA „MĀKSLA 21. GADSIMTĀ” PIRMAIS SEANSS

Kā māksliniekiem izrauties no tā, ko viņi jau pazīst un redz ikdienā? Vai iesaistīšanās un izpētes process var būt mākslas darbs? Sērijā „Izpēte” aplūkotie mākslinieki izmanto savu radošo darbību kā rīkus gan personīgiem, gan intelektuāliem meklējumiem, vienlaikus dokumentējot un radot jaunas realitātes:

Iesaistot Bronksas sabiedrisko mājokļu projekta iedzīvotājus vērienīgas instalācijas izveidošanā no ikdienas materiāliem, Tomass Hiršhorns (Thomas Hirschhorn) uzdod politiskus un filosofiskus jautājumus, un meklē alternatīvus domāšanas un esības veidus. Process rada jauna veida pieminekli, kurš, lai arī īslaicīgs savā materiālajā veidolā, saglabājas kolektīvajā atmiņā.

Tomass Hiršhorns "Gramsci Monument", 2013. Fragments.
Tomass Hiršhorns “Gramsci Monument”, 2013. Fragments.

Grasjelai Iturbidei (Graciela Iturbide) kamera ir līdzeklis, lai saprastu pasauli. Visnozīmīgākā viņai ir savas kultūrvides – Meksikas – fotogrāfiska pētīšana, izmantojot melnbaltus ainavu un iedzīvotāju attēlus, abstraktas kompozīcijas un pašportretus. Gan fotogrāfējot savas zemes pamatiedzīvotājus, gan Losandželosas čolo kopienas, gan Frīdas Kalo māju vai Amerikas dienvidu ainavu, viņu visvairāk interesē pašas sajūtas un redzētais.

3-art21-iturbide
Grasjela Iturbide “White Fence Group in their home, L.A., USA”, 1986.

Leonards Drjū (Leonardo Drew), kurš savu mākslinieka karjeru sāka bērnībā, Bridžportā, Konektikutas štatā, savās skulptūrās transformē materiālus, izmantojot to bojāšanos, oksidāciju un pakļaujot tos laika apstākļu ietekmei. Neapstājoties pie viegliem rezultātiem, Drjū ikdienā tiecas iziet no savas komforta zonas, eksperimentējot ar materiāliem un procesiem un ļaujot darbam atrast savu virzienu.

1-art21-drew
Leonards Drjū “Number 161”, 2012. Fragments no instalācijas.

Seansu papildinās saruna ar māksliniekiem Katrīnu Neiburgu un Kasparu Gobu, kuri, līdzīgi kā filmas varoņi, savos darbos pievēršas dažādu sociālu fenomenu izpētei. Pasākuma apmeklējums ir bez maksas.

ART21 Access ’14 ir starptautiska bezmaksas filmu demonstrēšanas iniciatīva, kuras mērķis ir paplašināt zināšanas par laikmetīgo mākslu, veicināt dialogu un iedvesmot radošas idejas. Septītajā sezonā tiek apskatīti divpadsmit mākslinieki, kuri demonstrē veidus, kā māksla var iedvesmot un pārveidot gan atsevišķu cilvēku, gan kopienu dzīves.

“ART21 Access ’14 dod iespēju organizācijām visā pasaulē iepazīstināt ar laikmetīgo mākslu,” saka ART21 galvenā producente Sūzana Solinsa. “Mēs ceram, ka mūsu sadarbības partneri atradīs veidus, kā izmantot ART21 savās kopienās un ka apmeklētāji izmantos visas savā apkārtnē piedāvātās iespējas. Šie izglītojošie notikumi ir iecerēti, lai rosinātu jaunas diskusijas un iepazīstinātu visdažādākos skatītājus ar ciklā ietverto mākslinieku darbību.”

ART21 Access ’14 pasākumi notiek sadarbībā ar organizācijām “Amerikāņi mākslai”, “YMCA” un Nacionālā Mediju mākslas un kultūras alianse. Jaunākā informācija par ART21 Access ’14 pasākumiem un norises vietām visā pasaulē atrodama art21.org/access.
ART21 ir bezpeļņas vadoša starptautiska mākslas izglītības organizācija, kura veido filmas par mūsdienu vadošajiem māksliniekiem un izglītības programmas, kuras veicina radošumu visā pasaulē. Guvusi ievērību ar savu Pībadija balvu saņēmušo PBS filmu ciklu, “ART21 – Māksla 21. gadsimtā”, ART21 izmanto digitālo mediju iespējas, lai ar laikmetīgo mākslu, māksliniekiem un viņu radošajiem procesiem uzrunātu miljoniem dažādu vecumu cilvēku. Līdz ar ciklu “Māksla 21. gadsimtā” ART21 veido tiešsaistes filmu ciklus ART21 New York Close Up, ART21 Exclusive, un ART21 Artist to Artist, kā arī daudzveidīgus izglītojošos materiālus un programmas.

Vairāk informācijas: art21.org

„LMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Otrajā sezonā „LMC vakarskolas” cikls ietvers desmit lasīšanas darbnīcas, mākslas seminārus, Art21 dokumentālo filmu seansus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv, facebook.com/LMC.LV, twitter.com/lcca_lv

Vecās pasaules šarms filmā “Mūsu dzīve”

Britu režisora Ričarda Lonkreina (Richard Loncraine) komēdija “Mūsu dzīve” veidota pēc amerikāņu rakstnieces Džilas Simentas (Jill Ciment) bestsellera “Varoņa mērauklas” (Heroic Measures) motīviem. Stāsta centrā ir laulāts pāris zelta gados – mākslinieks Alekss un pensionēta skolotāja, suņumīle Rūta. Abi jau 40 gadus bauda dzīvi Bruklinā, kur pārcēlušies tad, kad šī pilsētas daļa vēl nebija pieprasīta. Ar laiku šaubīgais Ņujorkas rajons kļuvis populārs, un kādreiz noplukušajam dzīvoklim augusi vērtība. Nogurums no kaimiņu hipsteriem, kā arī nemitīgā kāpšana uz piekto stāvu mudina Aleksu un Rūtu pārdot dzīvokli un meklēt jaunu mājvietu. Filma seko līdzi vētrainai nedēļas nogalei pāra dzīvē – tās laikā dzīvokļa cena ceļas un krīt, tiek gaidīts zvans no veterinārās klīnikas par iemīļoto sunīti, kurš pēkšņi pārstājis staigāt, turklāt Ņujorkas iedzīvotājus pārņēmušas bailes par iespējamu teroristu uzbrukumu.

ASV kinoakadēmijas “Oskara” balvas ieguvēji M. Frīmens un D. Kītone demonstrē izcilu aktierspēli, atveidojot senioru pāri Aleksu un Rūtu. Savukārt seriāla “Sekss un lielpilsēta” (Sex and the City) zvaigzne Sintija Niksone (Cynthia Nixon) tēlo Rūtas krustmeitu, nekustamo īpašumu aģenti, kam uzticēta dzīvokļa pārdošana. Viņas spilgtākie “padomi” veiksmīgam darījumam ir “gaisma ir nauda” un “kanēļa smarža rada mājīgumu”.

“Mūsu dzīve” izceļ pieaugošu tendenci Holivudas kino – romantisko komēdiju varoņi kļūst ievērojami vecāki. Tie vairs nav “puisis satiek meiteni” scenāriji, bet gan reālajā pasaulē balstīti stāsti, kas atklāj notikumus pēc “ilgi un laimīgi”. Šīs filmas piedāvā nobriedušu skatījumu uz mīlestību un pierāda, ka šī izjūta ir klātesoša arī sirmā vecumā.

“Filmu plānoju noskatīties jau tādēļ vien, ka tajā spēlē viens no, manuprāt, visu laiku izcilākajiem aktieriem – Morgans Frīmens,” saka producente Krista Sondore. “Filmas darbība norisinās neaizmirstamajā un dinamiskajā Ņujorkā – pilsētā, kur vienmēr vēlētos atgriezties. “Mūsu dzīves” treileris rada ļoti pozitīvas emocijas, filmas pamatā ir vienmēr aktuālais stāsts par mīlestību. Noteikti uz to aiziešu ar labāko draudzeni.”

Dziedātāja un kino cienītāja Agnese Rakovksa iesaka doties uz filmu Māmiņdienā: “Aiziet uz kino kopā ar mammu vienmēr ir laba ideja! Turklāt “Mūsu dzīve” ir stāsts par senioru attiecībām, tāpēc īpaši uzrunās tieši viņu. Nemaz nerunājot par to, ka Morgans Frīmens vienmēr ir laba izvēle!”

“Filma, kurā tēlo Morgans Frīmens, jau ir izdevusies! “Mūsu dzīves” aktieri ir stabila vērtība, kas noteikti neliks vilties,” papildina aktrise Ieva Aleksandrova-Eklone.

Filma “Mūsu dzīve” no 8. maija skatāma kinoteātros “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino” un “Splendid Palace”.

BRĪVDABAS KINO CEĻVEDIS

Afisha_Kalnciems

PLATEKRĀNA VAKARI KALNCIEMA KVARTĀLĀ

Sākot no 12. jūlija, piektdienu vakaros.

Speciāli veidota filmu kolekcija „Spurainā Holivuda”, kas tapusi sadarbībā ar kinokritiķi Ditu Rietumu. Filmas, kurās iezīmējas gan spilgts, oriģināls režisora rokraksts, gan sava veida dumpīgums un „spurainība”, gan arī netradicionāla pieeja šķietami tradicionāliem žanriem. Pēc filmas vakara turpinājumā būs iespēja skatīties un klausīties populāru grupu koncertierakstus.

12. jūlija programma: Plkst. 20.00 „Blakusefekts”/Side Effects (2013), rež. Stīvens Soderbergs. Ar Rūniju Maru, Džūdu Lovu, Ketrīnu Zetu-Džounsu un Čeningu Teitemu, 106 min. Ditas Rietumas ievadvārdi par filmu. Plkst. 22.00 koncerta ieraksts: James Blake – Live At Pitchfork Paris Festival.

Afisha_Esplanade

BRĪVDABAS KINO VAKARI „ESPLANĀDĒ 2014”

Sākot no 10. jūlija, trešdienu un sestdienu vakaros.

Katru trešdienu bezmaksas kino vakari, kas piedāvās labākās Eiropas filmas, pārstāvot visdažādāko žanru klāstu. 10. jūlijā ciklu atklās lielu popularitāti ieguvusī Ivara Zviedra filma „Dokumentālists”, pirms filmas kinokritiķes Dairas Āboliņas komentārs un iespēja klātienē tikties ar filmas autoriem. Savukārt ik sestdienas vakaru labākais no latviešu kino.

www.riga2014.org

Afisha_‌Inese Kalnina

BRĪVDABAS KINO VAKARI RĪGAS DOMA DĀRZĀ

Sākot no 10. jūlija, ceturtdienu un sestdienu vakaros īsi pirms pusnakts.

Jau trešo vasaru pēc kārtas pašā Vecrīgas sirdī – Rīgas Doma dārzā ir iespēja baudīt kvalitatīvu brīvdabas kino. Filmu programma tapusi sadarbībā ar Vides filmu studiju un Satori.lv, ieeja par ziedojumiem. Programmā: 12. jūlijs Purva ļaudis, rež. Kaspars Goba. 19. jūlijs Skanošie gadalaiki, rež. Aija Bley. Piejūra, rež. Dainis Kļava. IeELPOT, rež. Linda Olte. Savukārt katru ceturtdienu īsfilmu seansi, sadarbojoties ar filmu festivālu 2ANNAS.

www.mansdoms.lv

 

Afisha_2annas_positivus

2ANNAS POSITIVUS

Festivāls Positivus no 18. – 20. jūlijam Salacgrīvā

Rīgas starptautiskais filmu festivāls 2ANNAS jau vairākus gadus sadarbojas ar mūzikas un mākslas festivālu POSITIVUS, un 2014.gads nav izņēmums. Šogad festivāls ir sagatavojis plašu un daudzveidīgu programmu gan formas, gan satura ziņā. 2ANNAS festivāla apmeklētājiem piedāvās trīs savā starpā atšķirīgas programmas – sākot ar pēdējos gados tik aktuālajiem viral videos un beidzot ar labāko pēdējos gados tapušo īsfilmu izlasi no visas pasaules.

www.2annas.lv/lv/notikumi/positivus14

Laba dāvana mammai – sirsnīga filma

Filma “Ručs un Norie” ir stāsts par divu eksotisku pasauļu sastapšanos, kas uzšķiļ pārsteidzošu emocionālu un dvēselisku radniecību. Antropoloģijas maģistratūras studente Norie Tsuruta no Japānas ierodas Latvijā, lai pētītu un rakstītu maģistra darbu par suitu novadu. Te viņa satiek vienu no vecākajām suitu sievām Mariju Steimani, sauktu par Ruču, kura nezina ne vārda angliski, toties dzied. Norie iemācās latviešu valodu un dziesmas. Un antropoloģiskā interese pamazām pārvēršas patiesā gara tuvībā, kas neapdziest pat tad, kad Norie ir spiesta atgriezties Japānā. Turpmāk Latvija un Japāna ir saistītas ar neredzamu un ļoti personisku pavedienu – Ručs raizējas par Norie „tur, tālumā” un uztraucas par katru zemestrīci Japānā. Bet Norie sauc Ruču par savu Latvijas vecmāmiņu, vēlas atgriezties un savā dzimtenē iet uz futbola spēli latviešu tautastērpā un kopā ar draugiem sauc: „Sarauj, Latvija!”.

Filmas varoņi un veidotāji "Ručs un Norie" pirmizrādē. Foto: Valdis Semjonovs
Filmas varoņi un veidotāji “Ručs un Norie” pirmizrādē. Foto: Valdis Semjonovs

Filmu “Ručs un Norie” demonstrēs kinoteātrī “Splendid Palace” (Mazajā zālē) svētdien – 10.05.2015. plkst. 13:00 un trešdiena – 13.05.2015. plkst. 16:30
Biļešu cenas: 3.50 EUR, skolēniem, studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību – 3.00 EUR.

Ināras Kolmanes un Filmu studija DEVIŅI dokumentālā filma “Ručs un Norie” (Latvija, 2015)
Garums: 65 min.
Režisore: Ināra Kolmane
Scenārijs: Ināra Kolmane
Galvenais operators: Andrejs Verhoustinskis
Operatori: Uldis Jancis, Jānis Juhņēvičs, Artis Banģieris
Montāžas režisore: Līga Pipare
Skaņu režisors: Ilvars Veģis, Jānis Juhņēvičs
Muzikālais noformējums: Pēteris Pāss, Mārtiņš Miļevskis, Rihards Kolmanis
Izpildproducente: Marta Romanova
Producente: Jānis Juhņēvičs, Ināra Kolmane, Marta Mannenbach, Filmu studija DEVIŅI
Filmā izmantota Uģa Prauliņa mūzika no albuma “Pagānu gadagrāmata”

Vairāk par filmu lasiet DOKUMENTĀLĀ FILMA “RUČS UN NORIE” UZ EKRĀNIEM, bet par režisori Ināru Kolmani – sarunā INĀRAS KOLMANES KLIKŠĶI UN FILMAS, kas tapa, kad filma gan jau bija uzņemta, bet vēl nebija pabeigta.
Foto no filmas „Ručs un Norie” pirmizrādes, kas notika kinoteātrī „Splendid Palace” 30. maijā, – INĀRAS KOLMANES FILMAS “RUČS UN NORIE” PIRMIZRĀDE