Neskatoties uz izaicinājumiem, ko kino industrijai sagādā pandēmijas ierobežojumi, Latvijas filmu nozarē darbs sekmīgi turpinās, un 2020. gada nogalē dažādās ražošanas vai gatavības stadijās ir vairāk nekā 60 filmas. Visa gada garumā ir gan iesākta jaunu filmu ražošana (turklāt 2020. gada rudenī pēc Kultūras ministrijas lēmuma papildinot nozares budžetu ar piešķirto ārkārtas finansējumu), gan turpināti iepriekšējo gadu darbi; vairākas filmas ir jau piedzīvojušas starptautiskus panākumus pasaules festivālos un gaida katra savu Latvijas pirmizrādi, daļa darbu vēl ir tapšanas procesā.
Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma: “Pasaules kinoindustrijai aizvadītais gads nav bijis viegls, tālab ir ļoti svarīgi apzināties, ka, par spīti dažādiem satricinājumiem, Latvijas filmu nozare turpina darboties, piedāvājot žanrisku, tematisku un stilistisku daudzveidību. Ar Nacionālā kino centra atbalstu topošās filmas piedāvā plašu spektru – te ir gan filmas par mūsdienām, gan neseno vēsturi, gan populāru literāru darbu ekranizācijas, gan filmas bērnu un jauniešu auditorijai, gan ekstravaganti pieteikumi pat mūzikla un vesterna žanros. Valsts finansējuma ietvaros vienlaikus strādā gan dažādu paaudžu režisori, gan sievietes un vīrieši, gan lielas un mazas filmu studijas, tātad arī par līdzsvara trūkumu Latvijas filmu nozarē nav iemesla raizēties.”
Kinoteātru darbība šogad ilgstoši bijusi paralizēta un filmas pie skatītājiem arvien vairāk nokļūst arī ar dažādu interneta platformu palīdzību, tomēr Latvijas kino pilnvērtīgai attīstībai ir nepieciešami gan kinoteātri kā tradicionālā kino izrādīšanas platforma, gan mūsdienīgi izplatīšanas kanāli. Tāpēc saruna Latvijas kino. Ko gaidīt? norisināsies kinoteātrī Kino Citadele, tā būs skatāma arī LMT Viedtelevīzijā, bet pieejamību interneta vidē nodrošinās LMT Straume.
Pasākums Latvijas kino. Ko gaidīt? plānots kā interaktīvs Latvijas kino procesa atspoguļojums, kurā producenti un režisori pēc kārtas stāstīs par topošajām filmām, kas saņēmušas Nacionālā kino centra atbalstu, prezentēs vizuālo materiālu un atbildēs uz jautājumiem, ko uzdos gan Jānis Skutelis, gan tiešsaistes skatītāji (iespēja jautāt – Facebook Event komentāros ŠEIT https://www.facebook.com/events/2835381190024862/).
Iepazīstināt ar savām filmām un projektiem 8. decembrī būs gatavas šādas filmu studijas un filmu autori:
# – studija Ego Media ar spēlfilmu “TIZLENES” (režisore Marta Elīna Martinsone)
Spēlfilma “Tizlenes”
# – studija Deviņi ar Noras Ikstenas romāna “MĀTES PIENS” ekranizāciju (režisore Ināra Kolmane)
Romāna “Mātes piens” ekranizācija
# – studija Platforma un režisors Aigars Grauba ar filmu “JUMPRAVA. LIELAIS NOTIKUMS”
Filma “Jumprava. Lielais notikums”
# – studija Kompānija Hargla un režisore Laila Pakalniņa ar spēlfilmu “SPOGULĪ”
# – studija K Films, producente Linda Krūkle un režisors Māris Martinsons ar vēsturisko lielfilmu “ZEME, KAS DZIED” un romantisko komēdiju “SAKI JĀ!”
# – studija Lokomotīve ar spēlfilmu “GADS PIRMS KARA” (režisors Dāvis Sīmanis), pilnmetrāžas animācijas filmu “MANS LAULĪBU PROJEKTS” (režisore Signe Baumane) un ģimenes filmu “ZIEMASSVĒTKI DŽUNGĻOS” (režisors Jāks Kilmi).
# – režisors un producents Matīss Kaža ar studijā Fenixfilm topošo vesternu “KUR VEDĪS CEĻŠ” un studijā Deep Sea Studios topošo jauniešu filmu “NEONA PAVASARIS”
Vesterns “Kur vedīs ceļš”
# – studija Mistrus Media ar dokumentālajām filmām “ZEME” (režisors Ivars Seleckis) un “HOMO SOVIETICUS” (režisors Ivo Briedis), spēlfilmu “SEMUELA CEĻOJUMI” (režisors Aiks Karapetjans) un daudzsēriju filmu “EMĪLIJA. LATVIJAS PRESES KARALIENE” (režisori Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis)
Dokumentālajām filmām “Zeme”
# – studija Riverbed ar režisores Elzas Gaujas debijas spēlfilmu “MAMMA VĒL SMAIDA”
# – studija VFS Films ar dokumentālajām filmām “UGUNS APLIS” (režisore Signe Birkova) un “HEKABES JAUTĀJUMS” (režisors Pēteris Krilovs), animācijas filmu “DIENDUSA” (režisors Nils Skapāns )un starptautiskajiem kopražojumiem – “ES PIEDZIMU ROSELĪNI” u.c.
# – studija Tasse Film ar režisora Staņislava Tokalova spēlfilmu “MAMMA VĒL SMAIDA”
Spēlfilma “Bedre”
# – izplatīšanas kompānija Spektrs ar spēlfilmām “BEDRE” (režisore Dace Pūce), “NEMIERĪGIE PRĀTI” (režisori Raitis un Lauris Ābeles) un mazbudžeta spēlfilmu “UPURGA” (režisora Uģa Oltes debija)
# – studija Fa Filma ar spēlfilmu “SAULE SPĪD 24 STUNDAS” (režisors Juris Poškus) un dokumentālo filmu “MANA MĀTE VALSTS” (režisore Ieva Ozoliņa)
Tiešsaistes saruna Latvijas kino. Ko gaidīt? būs pieejama lietotnē LMT Straume, internetā un LMT Viedtelevīzijā, Nacionālā Kino centra un LMT Facebook kontos, tā tiks arī ierakstīta un vēlāk ievietota plašai pieejamībai Nacionālā Kino centra mājaslapā un lietotnē LMT Straume.
Amsterdamas dokumentālo filmu festivāla (IDFA) apbalvošanas ceremonija, tāpat kā vairums citu festivāla notikumu, pandēmijas dēļ tika rīkota tiešsaistē. Festivāla galvenajā, pilnmetrāžas filmu konkursā balvu par labāko režiju (IDFA Award for Best Directing) saņēma Latvijas studijas Vertov producētās filmas Gorbačovs. Paradīze režisors Vitālijs Manskis. Jāpiebilst, ka Gorbačovs. Paradīze bija viena no retajām filmām, kas Amsterdamā tika izrādīta kinoteātrī, bet filmas pirmizrāde IDFA notika ļoti askētiski – lielā kinoteātra Tuschinski zālē klātesot tikai režisoram un 30 skatītājiem.
Manska jaunākā filma “Gorbačovs. Paradīze” stāsta par vīru, kura izraisītās pārmaiņas mainīja pasauli. Viņš bija atklātības (Glasnostj) un pārbūves (Perestroika) arhitekts, viņš nojauca Berlīnes mūri. Taču viņš arī noklusēja Černobiļas avāriju, viņš apspieda Tbilisi un Baku protestētājus. Padomju impērija sabruka viņa valdīšanas laikā, un paša tauta viņu tagad par to nosoda. Ar pagātnes notikumu nastu plecos vientuļais vīrs savas dienas pavada kādā tukšā Maskavas priekšpilsētas namā..
Gorbačovs. Paradīze ir studiju Vertov (Latvija) un HypermarketFilms (Čehija) kopražojums, radošajā komandā Latvijas pusi pārstāv skaņu režisors Anrijs Krenbergs, komponists Kārlis Auzāns, montāžas režisors Jevgēņijs Ribalko, režisors Vitālijs Manskis un producente Natālija Manska. Filma tapusi sadarbībā ar TV kanāliem Arte un Настоящее время un Čehijas televīziju. Finansiāli filmas veidošanu atbalstīja Nacionālais kino centrs un Čehijas Filmu fonds.
Latvijas skatītājiem iespēja noskatīties filmu Gorbačovs. Paradīze būs Pirmajā Starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā Artdocfest/Riga, kas Covid pandēmijas dēļ ir pārcelts uz 2021. gada martu.
Savukārt IDFA jauno režisoru konkursā First Appearance galveno balvu (un 10 000 EUR) saņēmusi ukraiņu režisores Alinas Gorlovas pilnmetrāžas filma This Rain Will Never Stop (darba nosaukums latviešu valodā – Starp diviem kariem), Ukrainas, Latvijas, Vācijas un Kataras kopražojums, kas tikai pirms dažām dienām piedzīvoja Itālijas pirmizrādi festivālā Festival Dei Popoli, kur saņēma galveno balvu (un 8000 EUR) kā labākā pilnmetrāžas filma. Filmas Latvijas puses komanda ir studija Avantis Promo, producente Ilona Bičevska, komponists Goran Gora, scenārija konsultanti Ivo Briedis, Atis Klimovičs, Ilona Bičevska.
“Mūsu filma iesākās kā maza īsfilma par Sīrijas jaunieša dzīvi Ukrainā, taču tās ražošanas procesā kopā ar mūsu varoni tikām ierauti aizvien jaunu kara situāciju epicentrā. Četru gadu laikā tā no īsfilmas kļuvusi par kara skartas ģimenes eposu, kura laikā mēs piedzīvojam trīs karus un sekojam jauna cilvēka miera un identitātes meklējumiem. Tas viss tiek atklāts jaunas sievietes – režisores – acīm, kas niansēti uztver smalkas detaļas cilvēka individuālo un kolektīvo emociju pasaulē 21. gadsimtā, kur karš joprojām nespēj rimties,” tā par filmu stāsta kopproducente Ilona Bičevska no Avantis Promo.
Latvijas kino klasikas izlases pirmajā komplektā ievietotas 13 pilnmetrāžas spēlfilmas (1930-1991), trīs dokumentālās filmas (1961-1988) un trīs animācijas filmas (1966-1979), visas filmas ir restaurētas un apgādātas ar anotācijām un subtitru tulkojumu angļu valodā (gandrīz visām filmām pieejamas arī citu valodu versijas). Filmu izlasi papildina noderīga konteksta informācija – kinospeciālistu apraksti par svarīgākajiem pieturpunktiem Latvijas kino vēsturē (arī atsevišķi par aktierkino, dokumentālo kino un animāciju). Filmu skatīšanās iespējama tiešsaistē jebkurā laikā bez maksas visur pasaulē, kur vien pieejams interneta pārklājums, ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī viedtālruņos un planšetdatoros ar jaunākajām iOS un Android operētājsistēmu versijām.
Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātņu doktore Dita Rietuma: „Portāls filmas.lv ir unikāla platforma – tas piedāvā gan izzinošus materiālus par Latvijas kino, gan arī iespēju daļu no Latvijā tapušajām filmām skatīties tiešsaistē un bez maksas. Ar patiesu prieku atklājam jauno kinoklasikas sadaļu, kas ļaus ārzemju skatītājiem iepazīties ar konceptuāli veidotu restaurēto filmu izlasi un atgādinās arī Latvijas skatītājiem par mūsu kinovēsturē būtiskām filmām. Jāpiezīmē, ka Latvijas kino klasika daudziem ārzemju skatītājiem joprojām ir neatklāta un nepazīstama teritorija, kas savulaik bija integrēta padomju kino sistēmā. Tālab ceram, ka portāla filmas.lv klasisko filmu izlase ļaus gan iepazīt, gan arī pārvērtēt vēsturiskā griezumā būtiskus Latvijas kino darbus un arī kinovēstures procesus.”
Latvijas kino vēsture ir ārkārtīgi svarīga kultūras mantojuma daļa, kas līdz šim nav bijusi sabiedrībai pieejama pietiekamā apjomā un kvalitātē, jo uz filmlentes uzņemtie darbi tehnoloģiski noveco un to restaurācija ir finansiāli ietilpīgs process. Latvijā filmu digitālā restaurācija sākās tikai 2008. gadā un kā pirmā restaurācijai tika izvēlēta Jāņa Streiča leģendārā spēlfilma Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), tomēr finansējuma nepietiekamības dēļ restaurācijas tempi bija lēni. Tikai 2017. gadā Latvijas atmiņas institūcijas varēja sākt īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu Kultūras mantojuma satura digitalizācija, kura ietvaros iespējams arī diezgan apjomīgs filmu restaurācijas darbs (pirmās kārtas ietvaros tika manuāli restaurētas 920 minūtes ekrāna laika). Šī projekta ietvaros filmu restaurāciju koordinē Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, kas ir arī Nacionālā Kino centra sadarbības partneris, veidojot portāla filmas.lv restaurētās kinoklasikas izlasi, savukārt portālā pieejamo filmu demonstrēšanu tehniski nodrošina un atsevišķo klasikas sadaļu programmē Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC). Daļa filmu restaurēta ar studijas Lokomotīve speciālistu spēkiem.
Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante: “Filmu digitalizācija un restaurācija ir ļoti svarīgs un nozīmīgs filmu mantojuma saglabāšanas process, jo tas ļauj filmām atdzimt jaunā mūsdienīgā formātā un kvalitātē, tagad jau digitālā veidolā un neierobežotā telpā, ļaujot skatītājam piedzīvot atkalsatikšanās vai iepazīšanās prieku.”
Baltie zvani, 1961
Portāla filmas.lvkinoklasikas sadaļai izvēlētas filmas, kas atspoguļo būtiskus periodus vai pagrieziena punktus Latvijas kinovēsturē, lai arī ārvalstu skatītājiem būtu iespējams iegūt priekšstatu par svarīgākajiem lielumiem Latvijas kinomākslā. Spēlfilmu izlase hronoloģiski sākas ar mēmo filmu Lāčplēsis (1930, režisors Aleksandrs Rusteiķis), spilgtu nacionālās melodrāmas un ekspresionisma stilistikas paraugu, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā. „Klasisko kino” šajā izlasē pārstāv gan Leonīda Leimaņa temperamentīgā klasikas ekranizācija Purva bridējs (1966) un spiegu trillera noskaņās veidotā Aloiza Brenča filma Kad lietus un vēji sitas logā (1967), gan Rolanda Kalniņa ironiskā stilizācija Ceplis (1972), klasiski romantiskā melodrāma Ezera sonāte (1976, Gunārs Cilinskis un Varis Brasla), zemtekstu piesātinātā padomjlaiku satīra Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975, Jānis Streičs) un psiholoģiskā krimināldrāma Liekam būt (1976, Aloizs Brenčs). Eksperimentālu novatorisma garu izlasei piešķir ar dokumentālā kino paņēmieniem veidotā spēlfilma Ābols upē (1974, Aivars Freimanis) un melnbaltā „operatoru filma” Motociklu vasara (1975, Uldis Brauns), sešdesmito gadu brīvības alkas un pasaules jauno viļņu kontekstus atgādina Rolanda Kalniņa filma Četri balti krekli (1967) ar Imanta Kalniņa dziesmām, bet 80. gadu pavisam atšķirīgo izpratni par brīvību demonstrē režisora Arvīda Krieva populārākā un vienlaikus sirreālākā filma Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987), kur kā jutīgs kinoaktieris debitē šobrīd pasaulslavenais teātra režisors Alvis Hermanis. Visplašāk un daudzveidīgāk Latvijas kino klasikas izlasē šobrīd pārstāvēts režisors Jānis Streičs – sarakstā iekļauta vēl arī pēckara gadu drāma, lietuviešu literatūras klasikas ekranizācija Svešās kaislības (1983) un veltījums dzimtajai Latgalei – Cilvēka bērns (1991).
Cilvēka bērns, 1991
Dokumentālā kino ainu šobrīd iezīmē trīs būtiski ceļa stabiņi, visas trīs filmas iekļautas arī Latvijas kultūras kanonā, – pats pirmais poētiskā kino paraugs Baltie zvani (1961, režisors Ivars Kraulītis), Herca Franka ģeniālā īsfilma Vecāks par desmit minūtēm (1978) un režisora un operatora Ivara Selecka darba metodes esence, starptautiski augstu novērtētā Atmodas laika filma Šķērsiela (1988).
Animācijas pirmā trijotne atspoguļo abus Latvijā spēcīgos animācijas virzienus, kas jau no paša sākuma attīstījušies paralēli – gan divdimensiju aplikācija, gan trīsdimensiju leļļu animācija. Izlasē iekļauta gan oficiāli pirmā Latvijas animācijas filma Ki-ke-ri-gū! (1966), gan Kultūras kanonam izvēlētā Arnolda Burova filma Vanadziņš (1978), gan, iespējams, vispopulārākā Rozes Stiebras filma Zaķīšu pirtiņa (1979).
Zaķīšu pirtiņa, 1979
Portāla jaunās sadaļas ietvaros konspektīvu pārskatu par Latvijas kino attīstības svarīgākajiem posmiem nacionālā kino 100 gadu vēsturē sniedz kinozinātņu doktore Inga Pērkone, atsevišķu filmu veidu būtiskos pieturpunktus ieskicē Ieva Viese (animācija), Zane Balčus (dokumentālais kino) un Kristīne Matīsa (spēlfilmas).
Filmu kolekcija ar laiku tiks papildināta, sekojot restaurācijas procesu attīstībai.
Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.
Tallinas festivāls Melnās naktis / Black Nights šogad notiek no 13. novembra līdz 29. novembrim un, kā jau ziņots, šogad Latvija tajā plaši pārstāvēta gan ar filmām konkursos, gan ar topošajiem projektiem kinoindustrijas sadaļā Industry@Tallinn & Baltic Event Works in Progress, kas risinājās tiešsaistē, meklējot jaunas iespējas, pārdošanas aģentus, festivālus un starptautiskās pirmizrādes ražošanā vai pēcapstrādē esošiem projektiem.
Kategorijā The Baltic Event Works in Progress, kur tiek izcelti projekti ar visspēcīgāko māksliniecisko redzējumu, balvu saņēma režisora Matīsa Kažas topošā spēlfilma Neona pavasaris – mūsdienu drāma par divdesmitgadnieci Laini, kura sarežģītā savas dzīves brīdī nonāk Rīgas pagrīdes elektroniskās mūzikas un reivu pasaulē, kur iepazīst jaunus draugus un no jauna atklāj savu seksualitāti, taču sāk pakāpeniski zaudēt saikni ar realitāti un savu iepriekšējo dzīvi. Filmas dramaturģija un raksturi attīstīti filmas ansambļa radošajā procesā, iedvesmojoties no reālu Rīgas jauniešu personīgās pieredzes, ar improvizāciju un etīžu palīdzību konstruēta filmas kopējā dramaturģija, kuras pamatā ir galvenās lomas tēlotājas Marijas Luīzes Meļķes un Matīsa Kažas rakstīts oriģinālscenārijs.
Žūrija apbalvoto projektu raksturo kā „mūsdienīgu un godīgu stāstu par to, kas notiek, kad pusaudžu sapņi par brīnišķīgo nākotni saduras ar skarbo realitāti, kurai nav nekā kopīga ar Instagram bildītēm”. Balvas finansiālais apjoms ir EUR 1500, tie domāti filmas mārketinga izdevumiem izplatīšanai Baltijas valstīs. Filmas pirmizrāde plānota 2021. gadā.
Kategorijā Just Film Work in Progress, kuru aprūpē bērnu un jauniešu filmu festivāls Just Film, balvu saņēmis Latvijas studijas Lokomotīve un producenta Roberta Vinovska sadarbības projekts ar Latvijā jau labi pazīstamo režisoru Jāku Kilmi un Igaunijas studiju Stellar Film – ģimenes filma Snaudošais zvērs / The Sleeping Beast, filma „ar bērniem un par bērniem”. Filmas sižets seko desmit gadus vecajam Kristjanam, kurš ir nostādīts izvēles priekšā: vai rīkoties pareizi un nostāties pret saviem draugiem, vai padoties vienaudžu spiedienam un izpatikt viņiem. Šis ir stāsts par lūzuma momentu jauna puiša dzīvē, kad viņš ir spiests pats saprast, kas ir labs un kas ir slikts.
Latvijas pusi filmas Snaudošais zvērs radošajā komandā pārstāv vēl arī komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors Matīss Krišjānis, montāžas režisors Andris Grants un virkne pēcapstrādes speciālistu. Filmas pirmizrāde – 2021. gadā.
BALVU PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU FILMU MĀKSLĀ saņēma kinooperators KALVIS ZALCMANIS (balvas atbalstītājs – Hannu Pro).
Kalvis Zalcmanis
LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA – Dvēseļu putenis, režisors Dzintars Dreibergs (studija Kultfilma). Žūrijas pamatojums: “Par būtisku Latvijas vēstures notikumu atainojumu, ļaujot mums tos izjust un noticēt.” Balvas atbalstītājs – LMT Viedtelevīzija. LMT prezidents Juris Binde: “LMT Viedtelevīzijas balva labākajai pilnmetrāžas spēlfilmai šovakar ar drona starpniecību nonāca pie uzvarētāja. Apsveicam filmas Dvēseļu putenis komandu un novēlam augstu lidojumu Latvijas filmām, kas iedzīvina mūsu kultūras vērtības un nes tās starptautiskajā kinopasaulē.”
LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA – Valkātājs, režisors Ivars Zviedris (studija Dokumentālists). Žūrijas pamatojums: “Filma, kas uzmanīgi seko tās personāžu sociālajām un politiskajām dienaskārtībām to drūmākajos posmos un aplūko izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras pierobežā dzīvojošie, sniedzot iespēju sadzirdēt tos cilvēkus, kuriem ne vienmēr tiek dota iespēja izteikties.”
LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA – Pirmais tilts, režisore Laila Pakalniņa (studija Kompānija Hargla). Žūrijas pamatojums: “Spēcīgs vizuālais stāsts, kas atspoguļo mirkļa skaistumu.”
LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA – Mans mīļākais karš, režisore Ilze Burkovska-Jakobsena (studijas Bivrost Film (Norvēģija), Ego Media (Latvija)). Žūrijas pamatojums: “Par oriģinālu veidu kā dalīties ar personīgo pieredzi, pārnesot uz ekrāna bērna skatījumu uz pasauli aiz dzelzs priekškara, atsvaidzinot to ar vieglu ironijas devu.”
LABĀKĀ DEBIJAS FILMA – Maiņa, režisors Reinis Kalviņš (studija Mistrus Media).
LABĀKAIS SCENĀRIJS Viesturs Kairišs, filma “Pilsēta pie upes”.
LABĀKĀ SPĒLFILMAS REŽIJA Dzintars Dreibergs par filmu Dvēseļu putenis. Žūrijas pamatojums: “Par vēsturiskas latviešu filmas pacelšanu jaunā mākslinieciskajā līmenī, par drosmīgiem radošiem lēmumiem, kas rada skatītājam līdzpārdzīvojumu valsts izveidošanas procesam.”
LABĀKAIS OPERATORS SPĒLFILMĀ Valdis Celmiņš par filmu Dvēseļu putenis. Žūrijas pamatojums: “Filmas vizualitāte ļauj sajust kara aukstumu un nežēlību, apliecina cilvēka dvēseles neizsīkstošo spēku.”
ĪPAŠĀ ŽŪRIJAS ATZINĪBA – operatoram Andrejam Rudzātam par filmu Ko zina Klusā Gerda. Žūrijas pamatojums: “Par oriģinālu gaismas un krāsu pielietojumu, radot jaunu, zaigojošu pasauli, kas skatītāju pārceļ netveramā vietā starp sapni un īstenību.”
LABĀKAIS AKTIERDARBS PIRMĀ PLĀNA LOMĀ Dāvis Suharevskis filmā “Pilsēta pie upes”
LABĀKAIS AKTIERDARBS OTRĀ PLĀNA LOMĀ Brigita Cmuntova filmā Pilsēta pie upes
LABĀKAIS MĀKSLINIEKA DARBS Jurģis Krāsons, Ko zina Klusā Gerda
LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKA DARBS Keita, Ko zina Klusā Gerda
LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKA DARBS Dzintra Bijubena, Dvēseļu putenis
LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽIJA Liene Linde un Armands Začs, filma Klātbūtne. Žūrijas pamatojums: “Par dziļi personīgiem un vienlaikus ļoti izjustiem stāstiem, kas pasniegti ar pārliecinošu vienkāršību, kas iespējama tikai ar lielu uzticēšanos filmas veidotājiem.”
LABĀKAIS OPERATORS DOKUMENTĀLAJĀ FILMĀ Haralds Ozols, Ivars Zviedris, filma “Valkātājs”
LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMAS REŽIJA Ilze Burkovska-Jakobsena, filma Mans mīļākais karš
LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS Kārlis Vītols, filma Gulbju jaunava
LABĀKĀ MŪZIKA Lolita Ritmanis, filma Dvēseļu putenis
LABĀKĀ SKAŅU REŽIJA Ludvīks Bohadlo, Roberts Slezaks, filma Pilsēta pie upes
LABĀKĀ MONTĀŽAS REŽIJA Gatis Belogrudovs, Dvēseļu putenis
LABĀKĀ STUDENTU FILMA saņēma LIELĀ KRISTAPA LUKTURI Divas strīpiņas, režisore Alise Zariņa
Šogad Lielā Kristapa filmas vērtēja starptautiska žūrija, un tajā darbojās Aija Bērziņa, žūrijas priekšsēdētāja (Latvijas Kinoproducentu asociācija), Kaspars Braķis (Latvijas Kinooperatoru ģilde), Elita Kļaviņa (aktrise, režisore), Rolandas Kvietkauskas (bijušais Lietuvas Kinocentra vadītājs), Arūnas Matelis (Lietuva, režisors), Juris Poškus (režisors), Ieva Viese-Vigula (FIPRESCI).
Lielā Kristapa balvu pasniegšanas ceremonijā īpašās balvas pasniedza kinokritiķu organizācija FIPRESCI, laikraksts Diena, portāls Kino Raksti un SIA Rīgas nami, portāla LSM.lv balsojumā noteikta Skatītāju balva.
Starptautiskās kinokritiķu federācijas FIPRESCI Latvijas nodaļa piešķīra balvu filmai Klātbūtne par kontemplatīvu un dzīvi apliecinošu četru jaunu sieviešu portretējumu, izteiksmīgā kinovalodā atklājot viņu individuālās personības un dzīves telpu un iejūtīgi dokumentējot pārmaiņas, kuras ienes bērna gaidīšanas periods. Balvu pasniedza Šarlote Līduma, FIPRESCI Latvija.
Laikraksta Diena balvu pasniedza laikraksta “Diena” kultūras izdevuma “KDi” redaktors Jegors Jerohomovičs: “Kultūras Dienas” balvas laureāti – režisore Laila Pakalniņa par dokumentālo filmu Pirmais tilts un režisori Anna Zača un Nils Skapāns par animācijas filmu Visi mani draugi miruši. “Ko var paspēt dažās minūtēs? Var izstāstīt visu dzīvi un varbūt pat laikmetu. Pašreizējā situācija prasa lakonismu un formas skaidrību bez liekiem vārdiem. Attēls var būt gan melnbalts, gan krāsains. Galvenais, ka mākslinieks filmas laiktelpā uzbur vīziju, kurā savienojas pagātne, tagadne un nākotne.”
No 22. oktobra līdz 12. novembrim notika skatītāju balsojums www.lsm.lv, balvu pasniedza žurnāliste, LTV raidījumu vadītāja Henrieta Verhoustinska. “Par skatītāju balvu šogad sacentās 13 kino darbi, ko par labākajiem spēlfilmu, animācijas filmu un dokumentālo filmu kategorijās bija atzinusi atlases komisija, bet jau pirmajās dienās tapa skaidrs, ka skatītāju sirdīs un prātos tā pa īstam konkurēja tikai divas filmas. Pēc sīvas cīņas gandrīz pusi no visām skatītāju balsīm ieguva un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv skatītāju balvu par gada labāko veikumu kinomākslā saņēma filma Dvēseļu putenis”.
Portāla Kino Raksti balvu saņēma spēlfilmas Ko zina Klusā Gerda operators-inscenētājs Andrejs Rudzāts “par izcilu darbu filmā un par jēgpilnu, dziļu un saturīgu operatora darba būtības atklāšanu sarunā ar Kino Rakstiem, izraisot pārsteidzoši lielu portāla lasītāju interesi” (publikācija “Muša uz sienas – operators”, 21.04.2020.). Balvu pasniedz portāla galvenā redaktore Kristīne Matīsa un intervijas autore, kinokritiķe Daira Āboliņa.
SIA Rīgas nami balvu pasniedza SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Vineta Verika: “Es būtu priecīga, ja uz Lielā Kristapa noslēguma ceremoniju varētu atvērt kinoteātra durvis un visi kopā ar balvu saņēmējiem varētu priecāties. Diemžēl vīrusa ierobežojumu dēļ mēs to darām attālināti. Vēlos, lai mēs saglabājam šo ļoti unikālo kino baudīšanas sajūtu – ar citiem skatītājiem vienā zālē uz lielā ekrāna skatīties filmas, kopā smieties un izbaudīt visu emociju gammu. Par to, ka tas ir ļoti nepieciešams, mēs pārliecinājāmies vēl pagājušajā nedēļā – svinējām jaunas latviešu filmas pirmizrādi. Šodien man ir tas gods pasniegt balvu filmai, kas ir vēsturiska un kurā ir tik īsti un patiesi kino kadri, kas skatītājiem zālē liek dzīvot līdzi. Šī filma gada laikā mūsu kinoteātrī izrādīta 111 reižu. SIA Rīgas nami balvu saņem skatītākā filma kinoteātrī Splendid Palace – Dvēseļu putenis. Tiekamies kinoteātrī jau pēc ārkārtas stāvokļa uz klātienes seansiem!”
Foto: Agnese Zeltiņa
Šogad ceremonija norisinājās nevis ierastajā vietā – kinoteātrī, bet Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas telpās. Ceremoniju vadīja aktieri Inga Alsiņa-Lasmane un Āris Matesovičs, tās režisors – Mārtiņš Ķibers.
Ceremonijas norisei tiešraidē varēja sekot portālā LSM.lv no plkst. 19.30. Ceremonijas pirmajā daļā tika noskaidroti pirmie balvas laureāti filmu un profesiju kategorijās, savukārt LTV1 tiešraidei pieslēdzās pirms uzvarētāju paziņošanas kategorijās, kas ik gadu raisa vislielāko intrigu – labākajām spēlfilmām, izcilākajiem aktierdarbiem un citām. LSM.lv tiešraides skatītājiem bija iespēja kopā ar Dairu Āboliņu iepazīt Nacionālās kino balvas vēsturi, ieskatīties filmu tapšanas aizkulisēs un noskaidrot, kā pirms vakara gaidītāko nomināciju uzvarētāju paziņošanas jūtas nominanti. Ceremonijas laikā ar muzikālu tēmu no filmas Mans mīļākais karš uzstājās Kārlis Auzāns, un Klezmeru ansamblis izpildīja melodiju virkni no filmas Pilsēta pie upes Jura Vaivoda apdarē.
Kopumā tika pasniegtas balvas 21 kategorijā.
Godalgotās un nominētās filmas joprojām iespējams skatīties straumēšanas platformās. Pilnmetrāžas filmu Dvēseļu putenis iespējams noskatīties LMT Viedtelevīzijā, Shortcut un Helio, Pilsēta pie upes – Vimeo un LMT Viedtelevīzijā; Ko zina Klusā Gerda (rež. Jevgeņijs Paškēvičs) – Shortcut un Helio; Reiņa Kalviņa filma Maiņa skatāma Shortcut un Helio; Matīsa Kažas starpdisciplinārais projekts Kino un mēs – Vimeo. Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālā animācijas filma Mans mīļākais karš – Vimeo. Animācijas filma Gulbju jaunava (rež. Kārlis Vītols) – LMT Viedtelevīzijā, Shortcut un Helio, Māsiņas Puteklītes (rež. Krista Burāne) – Shortcut.
Foto: Agnese Zeltiņa
Lielā Kristapa rīkotāji, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, ir ļoti pateicīgi par atbalstu sadarbības partneriem – Nacionālajam Kino centram un LR Kultūras ministrijai, “Latvijas Mobilajam telefonam”, Rīgas domei, Hannu Pro, “LG Electronics Latvia”, “Rīgas namiem”, kinoteātrim “Splendid Palace”, Tallinas ielas kvartāls Tu jau zini Kur, Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvam, Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC), LKA Nacionālajai filmu skolai, Rīgas Kinomuzejam, BB Rental, viesnīcai “Neiburgs”, “Valmiermuižai”, “Cafe Film Noir”, “Prestige Cuvee”, “Mitto”, Latvijas televīzijai, sabiedrisko mediju portālam LSM.lv, “Dienai”, “Kultūras Dienai”, “Kino Rakstiem”, “IEVAI” un “Cālim”, filmu producentiem, autoriem un skatītājiem!
Režisors Ivars Zviedris savā filmā mēģina dokumentālista vērojumā saprast tos, kuri gandrīz katru gadu skandē saukli “Atlaist Saeimu!”, un tos, kuri šo skandēšanu klausās Saeimas ēkā. Pirmie filmas kadri uzņemti 2009. gada 13. janvārī, kad Vecrīgā notika nemieri, bet pēdējie – 2020. gada 14. oktobrī, kad radošie darbinieki pie Saeimas cēla nesaprašanās sienu.
Par savu iepriekšējo dokumentālo filmu Valkātājs (2019) režisors un operators Ivars Zviedris nupat saņēmis divas Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps – par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu un par labāko operatora darbu dokumentālajā kino.
Pasaulē 2020. gads ir pārmaiņu laiks, tāpēc arī Latvijas koda filmas dokumentē un atsedz šogad aktuālo kā sabiedrības, tā dabas procesos. Pārmaiņas ir viena no tēmām, par ko runā katra šogad tapusī filma. “Filmu cikls demonstrē to, cik dažādas ir iespējamās pārmaiņas, kā tās rada jaunus apstākļus, ar kuriem mācāmies sadzīvot. Šodien jaunajos apstākļos jāspēj pielāgoties kā dabai, tā arī sabiedrībā notiekošajiem procesiem,” norāda projekta vadītāja, LTV Filmu iepirkumu nodaļas vadītāja Zane Valeniece. “Pārmaiņas ir process, kas skar mūs ikvienu kā indivīdu un kā daļu no sabiedrības kopuma, tamdēļ būtiski šajā procesā ir fiksēt un akcentēt aktuālo. Reemigrācija, pilsoniskā līdzdalība, ekoloģijas ilgtspēja ir tikai dažas no tēmām, par kurām runā 2020. gada cikla Latvijas kods filmu izlase.”
Šogad filmas pirmizrādi piedzīvos Latvijas Televīzijas 1. programmā no 17. novembra otrdienās pl. 22.00 LTV1 un Replay.lv.
17. novembrī jau tika demonstrēta režisora Paula Ķestera debijas filma Pārceltuve (studija Mistrus Media). Tas ir stāsts par Līgatnes pārceltuvi, kas no agra pavasara līdz rudenim pāri Gaujai ceļ vietējos iedzīvotājus, tūristus, nejaušus garāmbraucējus un automašīnas. Koka pārceltuves 12 kvadrātmetros atklājas laikmets – tūristi, vietējie, mašīnas, dzīvnieki, pārcēlāji, ieradumi, ikdiena, tradīcijas, svētki, negaidīti notikumi, dabas cikliskums. Dzīve uz nelielās pārceltuves ļauj fiksēt laiku. Viena kalendārā gada stāsts izseko dzīvi uz prāmja nomaļā Latvijas vietā, atsedzot to kā stāstu par 21. gadsimta Latviju.
Nākamnedēļ, 1. decembrī pie skatītājiem nonāks režisora Māra Maskalāna filma Melnā stārķa kungs (Skuba TV Productions). Filma vēstīs ne tikai par vienu no noslēpumainākajiem Latvijas putniem, kurš ir aizsargājamo sugu sarakstā un arī pats mežā izvēlas savrupas un no cilvēku acīm noslēptas vietas, bet arī par ornitologu Māri Strazdu. Māris kopā ar melno stārķi ir senāk, nekā ar savu sievu, – viņš nu jau 40 gadus pēta gandrus, un kolēģi Māri iesaukuši par Mr. Black Stark. Filma būs vērojums par Māra un melno stārķu attiecībām.
8. decembrī pirmizrādi piedzīvos vēl viena debijas filma – režisora Viestura MeikšānaPa vidu (Amber Land Films). Tas būs dokumentāls stāsts par Dānijā dzīvojošas latviešu ģimenes pārdomām par atgriešanos uz dzīvi Latvijā. Ģimenes galva, kurš jau devīto gadu strādā Odensē Universitātes slimnīcā, saņem uzaicinājumu no tuva drauga un sena kolēģa attīstīt savu – muguras veselības nodaļu Valmieras slimnīcā, tomēr nosacījumi ir neskaidri, un tas nekļūst par iemeslu, lai nekavējoties atgrieztos un mestos dzīvē atpakaļ Latvijā. Darba jautājums nav vienīgais, kas aizņem filmas varoņa prātu – viņa vecāki jau ir cienījamā vecumā un liekas, ka pareizāk būtu atrasties viņu tuvumā. Māc arī bažas, ka meitas, dzīvojot Dānijā, kļūs par dānietēm, un šajā jautājumā arī katrai no viņām ir sava nostāja.
Šāgada Latvijas koda ciklu 15. decembrī noslēgs Mārtiņa Grauda filma Dinārs (Vides Filmu Studija). Dinārs ir muzikants ar neatņemamu vērtību – viņa īpašo frizūru. Dināra raibajā dzīvē šķietami nekā netrūkst – ir gan pasūtījumi spēlēt ballēs, gan sieviešu uzmanība; viņam patīk darīt to, kas padodas – izklaidēt publiku ar šlāgerhitiem. Dinārs izpurina savas krēpes un “uzrauj vēl vienu” – līdz brīdim, kad viss gandrīz apstājas. Jaunajos apstākļos viņam jāspēj saglabāt savu publiku un dzīvesprieku.
Dokumentālo filmu cikls “Latvijas kods. Latvija šodien” – no 17. novembra otrdienās 22.00 LTV1 un Replay.lv. Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv būs lasāmas intervijas ar visu filmu autoriem.
Daudzsēriju filma Emīlija. Latvijas preses karaliene būs stāsts par starpkaru Latvijas preses magnāti, laikraksta Jaunākās Ziņas un žurnāla Atpūta izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par leģendu. Filmas stāsts sešās spēlfilmu sērijās un vienā dokumentālā sērijā aptvers laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla Atpūta pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā. Iecerēts, ka katra sērija atspoguļos kādu zīmīgu viņas dzīves fragmentu, parādot dažādas personības šķautnes – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados, viņas kā sievietes sapņiem un problēmām, un beigu beigās pašas darbinieku nodevību.
Ar šo spēcīgo sievieti stāsta centrā filmā tiks parādīta Latvijas sabiedrība visā tās krāsainībā, skatītājiem būs iespēja atpazīt daudzus zināmus vēsturiskus personāžus – Kārli Skalbi, Vili Lāci, Jāni Kārkliņu, aktrisi, Emīlijas māsu Anniju Simsoni, Augustu Kirhenšteinu. Sešas aktierkino sērijas būs autoru mākslinieciska interpretācija par galveno varoni un vēsturiskajiem notikumiem, bet pēdējā, septītā sērija ir dokumentālu liecību apkopojums par filmas varoņiem, viņu prototipiem pēcnācēju atmiņās.
Daudzsēriju filmas izveide 2020. gada septembrī tika atbalstīta Nacionālā Kino centra un LR Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par kvalitatīva un mākslinieciski augstvērtīga seriāla (daudzsēriju filmas) izveidi kā atbalsta programmas daļa kultūras nozarei, kurai nopietnu apdraudējumu radīja Covid-19 pandēmija un izsludinātā ārkārtas situācija.
“Daudzsēriju filma Emīlija. Latvijas preses karaliene ir viens no diviem projektiem, kas guvis atbalstu Nacionālā kino centra organizētajā konkursā, kura mērķis bija atbalstīt kvalitatīvu daudzsēriju filmu veidošanu. Šis konkurss bija jauns izaicinājums arī Latvijas filmu nozarei. Tā kā kinoseriāli, kas piedāvā augstu māksliniecisko kvalitāti, ir kļuvuši par nozīmīgu audiovizuālās kultūras daļu, arī Latvijas kontekstā ir nepieciešami šādi stāsti – daudzsēriju filmas ar paliekošu kultūrvēsturisko vērtību. Novēlam, lai projekta veidotājiem izdodas! Saskatām lielisku potenciālu projekta sadarbības partneru struktūrā – to atbalsta gan NKC, gan LTV, gan TET,” atzīst Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.
Seriāla nacionālie kopproducenti ir tehnoloģiju un izklaides uzņēmums TET un Latvijas Televīzija, šāda veida sadarbība nacionāla seriāla veidošanā starp Nacionālo kino centru, TET un LTV notiek pirmo reizi.
“Emīlijas Benjamiņas gaitas bija sabiedrības uzmanības centrā viņas laikā, un priecājamies piedalīties projektā, kas šai Latvijas vēsturē nozīmīgajai personībai pievērsīs arī mūsdienu sabiedrības uzmanību. Ir ļoti nozīmīgi, ka Latvijā tiek veidoti vietējie stāsti par spēcīgiem un harizmātiskiem personāžiem, un šī spēcīgās komandas veidotā daudzsēriju filma noteikti būs viens no nākamā gada gaidītākajiem jaunumiem,” norāda TET izklaides pakalpojumu direktore Inga Alika-Stroda.
“Kvalitatīvs vēsturisks seriāls ir būtisks un auditorijas pieprasīts žanrs Eiropas vadošajās sabiedriskajās televīzijās, un mēs priecājamies, ka Latvijas Televīzija var dot savu artavu šī žanra izaugsmē Latvijā. Esam pārliecināti, ka augstās raudzes komanda radīs augstvērtīgu darbu ar paliekošu vērtību,” stāsta LTV Programmu daļas direktore Rita Ruduša.
Daudzsēriju filmas Emīlija. Latvijas preses karalienepirmizrāde plānota 2021. gada rudenī, bet 2022. gadā seriālu izrādīs Latvijas Televīzija.
Filmā Emīlijas Benjamiņas lomu atveido aktrise Guna Zariņa, Antonu Benjamiņu – Juris Bartkevičs, seriālā filmēsies daudzi izcili Latvijas aktieri – Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa, Artūrs Skrastiņš, Jaunāko Ziņu un Atpūtas redakciju darbiniekus atveidos Uldis Anže, Jēkabs Reinis, Lauris Dzelzītis, Raimonds Celms, Dainis Gaidelis, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks, Arnolds Osis un citi.
Filmas scenāriju veidojuši Ivo Briedis, Baņuta Rubess, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, konsultanti – rakstniece Māra Zālīte, vēsturniece Ineta Lipša, pie atsevišķām filmas sērijām strādā režisori Kristīne Želve, Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, bet pie dokumentālās daļas – Gints Grūbe. Daudzsēriju filmas galvenais operators ir Andrejs Rudzāts, filmas mākslinieki Kristīne Jurjāne un Aivars Žukovskis, producenti – Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.
Daudzsēriju filmas izveidi atbalsta Rīgas kinostudija (Inta Kaņepāja), Vāgnera biedrība (Māris Gailis), Pēteris Benjamiņš, Arkogints, SDG Lighting, antikvariāts Jurates & Jurgitas salons, Mēbeļu kvartāls, salons-antikvariāts Viss antīkais, antikvariāts Rokoko, WOLT, Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas teātris, uzņēmumi Irve, Pupuchi, Krippu, Zelta Rieksts, Durbes veltes, Lauku tējas, Auto 26, Keune Haircosmetics Latvia. Paldies advokāta palīgam Jānim Balodim, AS Swedbank un valdes priekšsēdētājam Reinim Rubenim un DeepWhite.
Filmu studija Mistrus Media iepriekš producējusi vairākas vēsturiskas spēlfilmas: Melānijas hronika (2016), Tēvs Nakts (2018), dokumentālas vēstures rekonstrukcijas Escaping Riga (2014), Spiegs, kurš mans tēvs (2019), kopražojuma spēlfilmas Mijkrēslis (2020) un citas filmas, kas demonstrētas Latvijā un daudzos pasaulē nozīmīgos filmu festivālos.
