Farinelli jeb kristītajā vārdā – Karlo Broski (Carlo Maria Michelangelo Nicola Broschi, 1705–1782) bijis viens no ievērojamākajiem sava laika operdziedoņiem kastrātiem. Viņš dzimis Apūlijā, aristokrātu ģimenē un tieši ģimenes statusam bijusi noteicoša loma jaunā dziedoņa galvu reibinošajiem skatuves panākumiem. Jau zēna gados Farinelli labprāt mēdzis dziedāt, tāpēc desmit gadu vecumā viņš nodots tolaik ievērojamā itāļu dziedoņa un komponista Nikolo Porporas mācībā. Jau 15 gadu vecumā Farinelli debitējis Porporas operā “Andželika un Medoro”.
Farinelli piemitusi īpaša harisma un skatuviskais valdzinājums, kas apbūris galmu un opernamu klausītājus Francijā, Anglijā, Itālijā un arī Spānijā. Spriežot pēc vēstures liecībām, viņš bijis veikls improvizētājs. Profesors Deniss Hanovs pētījumā par aristokrātiju min, ka Farinelli popularitāte kādreiz līdzinājusies mūsdienu Madonnai, un, vienojoties par uzstāšanos kādā no opernamiem, viņš pieprasījis līgumu, kurā rakstīts, ka jebkuras operas pirmajā cēlienā Farinelli dziedās, sēžot baltā zirgā.
Kā daudzi tā laika mūziķi, Farinelli spēlēja klavesīnu. Vēlākos gados viņš apguva arī viola d`amore, kā arī laiku pa laikam komponēja. Farinelli sacerējumu vidū ir pāris rečitatīvu un āriju, kā arī darbi, kas komponēti kopā ar brāli Rikardo Broski.
Farinelli vecākā brāļa Rikardo Broski (Riccardo Broschi, 1698–1756) radošais ceļš attīstījies nedaudz citādi. Pēc tēva nāves viņš kļuva par ģimenes galvu un pievērsās komponēšanai. Vairākus gadus Rikardo kopā ar brāli aizvadīja Londonā, kur tapušas sešas viņa nozīmīgākās operas. Vēlāk jaunais komponists pārcēlies uz Štutgarti, kur neilgu laiku bijis kapelmeistars Virtenbergas grāfa Kārļa Aleksandra galmā. Mūža nogali Rikardo aizvadījis, dzīvodams kopā ar Karlo Madridē.
Collegium Musicum Riga 1990. gadā dibinājis un ar aizrautīgu rūpību vada senās mūzikas pētnieks un entuziasts, diriģents Māris Kupčs. Kopš 2004. gada Collegium Musicum Riga ir pilna sastāva baroka orķestris, kas pilda arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas baroka orķestra pienākumus un spēlē vēsturiskos instrumentus. Vienu no tiem – traversflautu jeb baroka flautu dzirdēsim Volfganga Amadeja Mocarta un Jozefa Haidna laikabiedra Antonio Roseti Flautas koncertā.
Antonio Roseti (Antonio Rosetti) jeb Antons Reslers (Rösler) dzimis Bohēmijā netālu no Prāgas. Par viņa jaunības gadiem kā arī dzimšanas gadu ziņas ir visai pretrunīgas un pieticīgas, taču skaidri zināms, ka 1773. gadā viņš kļuvis par Etingenes-Valleršteinas (Oettingen-Wallerstein) grāfa Krafta Ernsta kapelas mūziķi. Roseti spēlēja kontrabasu, savukārt Švābijas kapela kļuva par vienu no redzamākajiem ansambļiem Eiropā 18. gadsimta nogalē. Tieši šim plaukstošajam orķestrim Antonio Roseti sāka rakstīt mūziku, radot vairākas simfonijas un instrumentālos koncertus. 1785. gadā viņš tika iecelts par orķestra kapelmeistaru.
Materiālie apstākļi Valleršteinā gan nebija spoži un līdz ar kapelmeistara vakanci, kas 1789. gadā atbrīvojās Mēklenburgas-Švērinas (Mecklenburg-Schwerin) grāfistē Vācijā, Roseti un viņa ģimene pārcēlās uz Ludvigslusti. Tur komponista pārziņā bija 29 mūziķu kapela un 12 labi skolotu, profesionālu dziedātāju, kam Roseti komponējis vairākus vokālinstrumentāldarbus.
Roseti bija iecienījis pūšaminstrumentus – virkni opusu viņš komponējis dažādiem pūtēju sastāviem, kļūdams par vienu no pirmajiem skaņražiem, kas radījis pūšaminstrumentu kvinteta paraugus. Roseti mūzikas valodu caurvij bezrūpīgs vieglums un spriganums, apvienojot vēlīnā baroka un klasicisma iezīmes. Daudzi komponista laikabiedri viņa mūziku nekautrējās salīdzināt ar abu Vīnes dižgaru – Jozefa Haidna un Volfganga Amadeja Mocarta veikumu.
Senās mūzikas festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.