Birka: Senā mūzika

Pl.16.00 Rundāles pils Baltajā zālē ar programmu “Rietumeiropas baroka smalkumi pilī” pirmoreiz Latvijā viesosies senās mūzikas grupa “Paper Kite”. Ar saknēm Vācijā, Spānijā un Itālijā, ansamblī “Paper Kite” apvienojušies pieci senās mūzikas lietpratēji, kas meistarību kaldinājuši izslavētās Eiropas augstskolās. Mūziķi Rundāles pils koncertam izvēlējušies vācu baroka pārstāvja Filipa Heinriha Erlebaha greznās skaņu mežģīnes, viņa laikabiedru – Romā skolotā parīzieša Nikolā Bernjē un Neapoles stila iedibinātāja Alesandro Skarlati – muzikālās pērles.  Tām līdzās iemirdzēsies arī citu 17. un 18. gadsimta meistaru opusi, tostarp ietekmīgā Ziemeļitālijas skaņraža Džovanni Legrenci un divu Anglijas dēlu – Viljama Heisa un Henrija Pērsela skaņdarbi.

Pavadīt romantisku vakaru, ieklausoties lordu un milēdiju iecienītākajās 16. gadsimta angļu renesanses melodijās, aicina dziedātāja Elīna Šimkus, par savas soloprogrammas galveno tēmu pasludinot mīlestību. Koncertprogrammā “Angļu renesanses pērles”, kas skanēs pl. 18.00 Rundāles pils Zelta zālē, visdažādākos mīlestības vēstījumu labirintus skaņās un liroepikā rūpīgi atlasījusi pati Elīna, muzikālajā vēstījumā savijot divu izcilu angļu renesanses meistaru: lautista un dziedātāja Džona Doulenda un komponista, dzejnieka un ārsta Tomasa Kampiona dziesmas. Un līdz ar mazāk zināmām lappusēm no bagātīgā angļu renesanses mūzikas klāsta gaismā tiks celtas arī labi zināmas melodijas, piemēram, Džona Daulenda slavenā dziesma “Come again, sweet love doth now invite”. Flautu spēlēs viena no vadošajām traversflautas virtuozēm Latvijā, JVLMA Senās Mūzikas katedras lektore Kristīne Stumbure, savukārt ģitāru ar gari izstiepto kaklu un basa stīgām, ko jau no senatnes dēvē par teorbu, spēlēs Milānā dzimušais itāļu senās mūzikas interprets Mauro Pinčaroli.

Pl. 20.00 Rundāles pils Baltajā zālē akcents tiks likts uz “Skaistākājām Hendeļa operārijām”, kuras atskaņos spilgti Latvijas mūziķi. Baroka orķestris “Collegium Musicum Riga”, kas dibināts 1990. gadā, tā skanīgo nosaukumu aizgūstot no kāda 17. gadsimtā Rīgā pastāvējuša orķestra. Šī kolektīva mākslinieciskais vadītājs ir mērķtiecīgais senās mūzikas, arī baroka un klasicisma repertuāra smalkumu pētnieks – Māris Kupčs. Šai senās mūzikas lietpratēju kompānijai pievienosies samtaini siltā tembra apveltītais un klausītāju iemīļotais kontrtenors Sergejs Jēgers, lai pils Balto zāli pieskandinātu ar dižā baroka meistara opermūziku.

Pl. 22.00 jau tradicionāli Senās mūzikas festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikla “Gadalaiki” atskaņojums Rundāles pils dārzā. Piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē, “Gadalaiki” droši dēvējams par vienu no vispopulārākajiem klasiskās mūzikas opusiem.  Ciklā apvienotie četri vijolkoncerti pirmoreiz izdoti 1725. gadā krājumā ar nosaukumu “Harmonijas un izdomas sacensība”. Šoreiz saspēlē ar Normunda Šnē mākslinieciskajā pārzņā esošo kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” gadalaiku krāsu sulīgumu apliecinās pasaules slavas apmirdzētais kādreizējais rīdzinieks Vadims Gluzmans un viņa leģendārā Stradivāri vijole. Bet koncerta ieskaņā divu citu meistaru mūzika: franču rokoko pārstāvja Žana Filipa Ramo svīta no mītiskiem piedzīvojumiem cauraustsās operas “Dardans” un Georga Filipa Telemaņa Uvertīra.

Transports uz Rundāles pili tiks nodrošināts sadarbībā ar “Skaisto skatu aģentūru”. Autobuss uz Rundāli kursēs no Aspazijas bulvāra 5 pl. 11.00 un 14.00, savukārt no Rundāles uz Rīgu pl. 20.00 un pēc noslēguma koncerta. Braucienam ir iepriekš jāpiesakās pa tālruni 67221767, 26415127. Brauciena cena turp un atpakaļ – 20 eiro.

25. Starptautisko Senās mūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome. Organizators – VSIA “Latvijas Koncerti”.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.

Endrū Lorenss-Kings ir pasaulē pieprasīts solists un diriģents, iestudējis baroka operas, oratorijas un kamermūziku Milānas La Scala operteātrī, Sidnejas un Tokijas operā, Berlīnes filharmonijā, Vīnes Konzerthaus, Ņujorkas Kārnegija zālē, Maskavas filharmonijā, Mehiko Palacio de Bellas Artes.

Kā arfists Lorenss-Kings izpelnījies „Grammy” godalgu (2011) kā labākais ansambļa mūziķis Žordi Savalla „Dinastia Borgia”. Endrū Lorenss-Kings ir viesdiriģents Eiropas, Skandināvijas un ASV orķestros, koros un baroka operu iestudējumos. Viņš ir Pērtas Rietumaustrālijas universitātes vecākais viespētnieks, Londonas Gildholas Mūzikas un teātra skolas senlaiku arfas profesors, arfas un continuo pasniedzējs Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Kopenhāgenā.

1994. gadā Endrū Lorenss-Kings nodibināja pats savu ansambli „The Harp Consort”. Viņš ir arī Karaliskās Burāšanas asociācijas sertificēts okeāna braukšanas meistars. Lielāko daļu brīvā laika Endrū pavada uz savas jahtas, ko nosaucis par „Continuo”.

“Vakars ar britu mūzikas māksliniekiem bija iedvesmojošs visos aspektos. Te varēja baudīt Endrū Lorensa-Kinga arfas toņa neparasto daiļumu un eleganto virtuozitāti”, ar saviem iespaidiem pēc koncerta Lielajā ģildē 2014. gadā dalās “Dienas” žurnāliste Inese Lūsiņa. “Gan Endrū Lorensa-Kinga spēlē, gan visā viņa radošajā darbībā, sākot ar mūziķu izglītošanu un beidzot ar veidu, kā viņš vēršas pie klausītājiem savos kompaktajos, saturīgi asprātīgajos vēstījumos par konkrētajiem skaņdarbiem, apbur izsmalcinātība un vienlaikus ļoti tieši uzrunājošs dzīvīgums.”

12. jūlija koncertā Rīgas Sv. Pētera baznīcā Endrū Lourensa-Kinga īpaši atlasītajā repertuārā atbalsosies ne tikai Latīņamerikāņu temperaments, karstasinīgie ritmi un sirdi plosošā smeldze, bet arī Spānijas mūzikas tradīcijas. Koncertprogrammā savīsies dažādas izcelsmes mūzika – līdzās reliģiska rakstura skaņdarbiem skanēs laicīgas izcelsmes skaņu māksla, tradicionālās un labi zināmās mesas daļas sabalsosies ar dejām vai balādēm, un dziļai nopietnībai līdzās uzplauks humora dzirkts un augsta parodijas māksla. Skanēs Huana Gutjeresa de Padiljas, Gaspara Fernandesa, Santjago de Mursijas, Luisa Milansa tālās Latīņamerikas zemes komponistu skaņu māksla, kurai noteikti piemīt potenciāls kļūt par šīs vasaras muzikālo atklājumu.

25. Starptautisko Senās mūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.

Aizvadītā gada Senās mūzikas festivālā klausītājus sajūsmināja triumfāli žilbinošais dziedātājas Jūlijas Ležņevas un diriģenta, vijolnieka un kontrtenora Dmitrija Siņkovska iznāciens Lielajā ģildē. Šai reizei Dmitrija Siņkovska radošais ģēnijs skatu vērsis karaliskās Venēcijas virzienā, iepazīstinot ne tikai ar šī Itālijas reģiona meistardarbiem, bet ļaujot saskatīt un izjust Venēcijas muzikālo esenci, kas gadsimtiem cauraudis Venēcijas skolu Renesanses un baroka vēsturiskajos lokos. Koncertprogrammā “Venēcijas baroka meistardarbi” spilgtais krievu mūziķis saspēlēsies ar divām izcilām latviešu izcelsmes senās mūzikas speciālistēm – klavesīnisti Ievu Salieti un čellisti Ilzi Gruduli. Līdzās labi pazīstamu un kolorītu meistaru – Klaudio Monteverdi, Antonio Vivaldi un Georga Frīdriha Hendeļa opusiem, skanēs ne mazāk spilgti piemēri no citu, Vēnēcijas iedvesmotu, skaņražu daiļrades. Virtuozā vācu taustiņinstrumentālista Johana Jakoba Frobergera tokāta un izsmalcinātā deju svīta sabalsosies ar viņa laikabiedra, izdaudzinātā austriešu vijolvirtuoza Johana Heinriha Šmelcera tēlaino mūziku.

Krievu vijolnieks, kontrtenors un diriģents Dmitrijs Siņkovskis sevi pierādījis kā azartisku baroka un klasicisma mūzikas pētnieku un interpretu. Vijolspēli viņš studējis Maskavas konservatorijā pie Aleksandra Kirova, bet diriģēšanu apguvis Zagrebas Mūzikas akadēmijā pie Tomislava Fačini. Kritiķu skatījumā, Siņkovskis, pateicoties savai vispusīgajai izglītībai, spēj iemiesot barokam nepieciešamo pieeju mūzikas instrumentam – izmantojot to kā balsi. Viņa darbība vairākkārt novērtēta ar prestižu Eiropas senās mūzikas konkursu godalgām, toskait Starptautiskajā Baha mūzikas konkursā Leipcigā, Senās mūzikas konkursā Musica Antiqua Brigē, Bībera konkursā Austrijā, Premio Boporti Itālijā un Telemana konkursā Magdeburgā. 2011. gadā Siņkovskis Maskavā nodibināja ansambli La Voce Strumentale, bet kā solists un diriģents viņš ir sadarbojies ar mecosoprānu Džoisu di Donato, Rietumvācu radio (WDR) simfonisko orķestri, Helsinku baroka orķestri un itāļu senās mūzikas pionieriem Il Giarddino Armonico.

Pēc studijām dzimtajā Rīgā un izcilajās senās mūzikas meistaru kalvēs – Freiburgas Mūzikas augstskolā un Bāzeles Schola Cantorum – 2010. gadā klavesīniste Ieva Saliete atgriezās Latvijā. Vairākus gadus mūziķe koncertēja ar pasaulslaveniem mūziķiem, tostarp Freiburgas baroka orķestri un dziedātāju Cecīliju Bartoli, Ensemble 415 un Bāzeles kamerorķestri. Ieva Saliete turpina muzicēt Šveicē sakņotajos senās mūzikas kolektīvos Les Passions de l’Ame jeb “Dvēseles kaislības” un Kesselbeg Ensemble, kā arī regulāri sadarbojas ar latviešu atskaņotājmāksliniekiem, tostarp Sinfonietta Rīga mūziķiem. Ieskaņojumi ar viņas piedalīšanos izdoti tādos ierakstu namos kā Deutsche Harmonia Mundi un Sony, un divi no tiem saņēmuši Diapason d’Or. “Par izcilu darbu ansamblī” Ieva Saliete saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2017.

Bāzelē iesakņojušās mūziķes Ilzes Grudules saiknes ar Latviju joprojām ir stipras – viņa turpina atgriezties, lai priecētu ar izcilu saspēli dažādos sastāvos, un jau desmit rudeņus savai dzimtajai pilsētai Rēzeknei dāvājusi “Baroka mūzikas dienas”. Ženēvas un Bāzeles senās mūzikas speciālistu kaldinātavās gūtās dziļās zināšanas apvienojumā ar mākslinieces aristokrātisko eleganci un smalko iejūtību pret kolēģiem mūziķei atnesušas arī nomināciju Lilajai mūzikas balvai 2018 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”. Ilze regulāri uzstājas ar grupām Capriccio Basel (Šveice) un Epoca Barocca (Vācija), dibinājusi senās mūzikas apvienību Kesselberg-Ensemble. Mūziķe vadījusi meistarklases Kolumbijas Nacionālajā universitātē Bogotā un Mūzikas akadēmijā Kijevā.

25. Starptautiskais Senās mūzikas festivāls notiks Rīgā un Rundālē no 10. līdz 13. jūlijam, pieskandinot koncertzāles, baznīcas un Rundāles pils krāšņās zāles ar baroka mūzikas meistardarbiem. Klausītāji varēs baudīt Georga Frīdriha Hendeļa mūziku, Rietumeiropas baroka smalkumus, angļu renesanses mūzikas pērles. Uz skatuves kāps spožais vijolnieks Vadims Gluzmans, vēsturisko arfu spēles lietpratējs Endrū Lourenss-Kings no Anglijas, mūsu iemīļotie dziedātāji – Elīna Šimkus un Sergejs Jēgers, senās mūzikas ansamblis no Vācijas “Paper Kite”, Rīgas Doma zēnu koris, baroka orķestris Collegium Musicum Riga, Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga u.c. Mazos klausītājus Rundāles pilī priecēs koncertuzvedums “Salātlapiņa”.

25. Starptautisko Senās mūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.

14. jūlijā Senās mūzikas festivāla Rundāles dienu Baltajā zālē pl. 13.00 iesāks muzikālais uzvedums bērniem „Laimes bērns”, iepazīstinot mazos klausītājus ar pasaku par puisēnu, kas piedzimis laimes krekliņā. Kad puisēns būs izaudzis liels, tas viņu pasargās no ļaunā Ķēniņa viltībām, palīdzēs paveikt visgrūtākos uzdevumus, tiekot galā gan ar laupītājiem, gan Velnu un Velna vecmāmuļu. Pasaku izdziedās un izspēlēs baroka orķestra “Collegium Musicum Riga” solistu ansamblis Māra Kupča vadībā, koris “Collegium Choro Musici Riga”, tenori Rinalds Kandalincevs un Ansis Bētiņš, kontrtenors Sergejs Jēgers, mecosoprāns Ilona Bagele, kā arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.

No pl. 11.30 pils pagalmā bērniem būs iespēja nogrimēties un piedalīties radošajās darbnīcās.

Savukārt pl. 16.00 Baltajā zālē koncertā “Itāļu un vācu baroka virsotnes” dzirdēsim klavesīnisti Ievu Salieti, čellisti Ilzi Gruduli un šveiciešu vijolnieci Meretu Litī. Abas latvietes – senās mūzikas virtuves pārzinātājas – Latvijas pilsētās koncertē ar zināmu regularitāti. Pirms pāris gadiem Ilze Grudule Latgali un arī Rīgu pieskandināja ar šeit mazāk zināmām festivāla “Baroka mūzikas dienas Rēzeknē” koncertprogrammām, ieaicinot pirmklasīgus interpretus. Savukārt Ievas Salietes radošā ikdiena līdzās koncertdzīvei Latvijā rit Šveices baroka orķestrī “Les Passions de l`Ame”, ko dibinājusi un vada aizraujošā un oriģinālā šveiciešu vijolniece Mereta Litī.

Šī unikālā trio sniegumā skanēs itāļu un vācu baroka mūzikas izmeklētākie opusi, pamazām atklājot, cik oriģinālā un smalkā veidā vācieši kamermūzikā atbrīvojušies no 17. gadsimta itāļu vijoļmākslas kanona, radot vācu baroka vijoles repertuāru.

Programmā Johana Sebastiāna Baha, Heinriha Ignāca Franča fon Bībera, Johana Heinriha Šmelcera, Frančesko Marijas Veračīni un Antonio Vivaldi mūzika.

Pl.18.00 Rundāles pils Zelta zālē senās mūzikas ansamblis “Fantasia Ficta” no Šveices atskaņos  Renesanses meistardarbus. Līksmas un kaislīgas, enerģiski dzirkstošas un smagnēji lēnīgas, arī svinīgas un trakulīgi straujas – tādas ir dejas, kas caurvij šo koncertprogrammu. Gan labi zināmu, gan pavisam anonīmu renesanses autoru mūzika – spāņu, itāļu, franču un flāmu vecmeistaru darbi Rundāles pilī izskanēs gluži jaunu senās mūzikas speciālistu interpetācijā.

Senās mūzikas ansamblis “Fantasia Ficta” dibināts pirms diviem gadiem, kad Lukas Marencio mūzikai veltītā programmā “Mīla, nāve un resensanse” no jauna satikās seši kādreizējie Ženēvas Mūzikas augstskolas Senās mūzikas centra absolventi un nolēma turpināt kopīgi muzicēt. Viņi to dara tik pārliecinoši, ka droši dēvējami par vienu no interesantākajiem jaunajiem vārdiem senās mūzikas pasaulē. Mūziķu pārdomātajās programmās savijas dzīvespriecīgas enerģijas caurstrāvoti deju ritmi un apgarotas skaidrības apveltīti polifoniski skaņu raksti, liegi maigas melodijas sabalsojas ar izjustām harmonijām, kas sakņojas gadsimtiem senās tradīcijās.

Pl. 20.00 Rundāles pils Balto zāli ar krāšņu baroka un klasicisma laikmeta mūziku pieskandinās kontrtenors Sergejs Jēgers, baroka orķestris “Collegium Musicum Riga” un mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs. Orķestris tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2017 “Par izcilu sniegumu gada garumā”. Savukārt kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” Lielajai mūzikas balvai 2017 tika nominēta Latvijā un Vācijā meistarību kaldinājusī traversflautiste Maija Kļaviņa, kuras flautas skanējums būs dzirdams šajā koncertā.

Pl. 22.00 Rundāles pils dārzā Senās mūzikas festivāla noslēgumā arī šogad skanēs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki”, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Šoreiz saspēlē ar kamerorķestri “Kremerata Baltica” to apliecinās jauneklīgas enerģijas un nobriedušas emocionalitātes piesātinātā Dmitrija Siņkovska vijolspēle. Festivāla noslēgumā klausītājus priecēs arī pasaulslavenais čellists Miša Maiskis un slavenais Krievijas kamerorķestris “Maskavas virtuozi”, atskaņojot Antonio Vivaldi un Luidži Bokerīni skaņdarbus. Koncerts tapis sadarbībā ar fondu “Baltijas muzikālās sezonas”.

Sadarbībā ar “Skaisto skatu aģentūru” tiks nodrošināts transports uz Rundāles pili. Interesentiem jāzvana pa tālruni: 67221767, 26415127.

24. Starptautisko Senās mūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.

Baroka orķestris Collegium Musicum Riga dibināts 1990. gadā, tā skanīgo nosaukumu aizgūstot no kāda 17. gadsimtā Rīgā pastāvējuša orķestra. Kā toreiz, tā tagad Collegium Musicum Riga spēlējošos mūziķus vieno mīlestība pret baroka mūziku. Tās noslēpumu un skaistuma atklāsmē vieds un neatsverams palīgs ir arī kolektīva mākslinieciskais vadītājs – mērķtiecīgais senās mūzikas, arī baroka un klasicisma repertuāra smalkumu pētnieks Māris Kupčs. Pērn “Par izcilu sniegumu gada garumā” šis kolektīvs tika nominēts Lielajai mūzikas balvai, savukārt kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” pamanījām Latvijā un Vācijā meistarību kaldinājušās traversflautistes Maijas Kļaviņas vārdu.

Koncertā dzirdēsim Georga Frīdriha Hendeļa Scherza infida no operas “Ariodante”, kuras tapšanu iedvesmoja Londonā iemīļotā dejotāja Marī Sallē, aicinot komponistu pēc franču parauga radīt dažas operas-baletus, tāpēc arī šajā skatuves darbā iekļauti baletnumuri un izmantots koris. Operas libreta autors nav zināms, taču sižets aizgūts no Antonio Salvi darba, kas balstīts uz slavenā renesanses dzejnieka Ludoviko Ariosto darba “Saniknotais Orlando”.  Apjomīgā un iespaidīgā ārija Scherza infida saistāma ar operas otro cēlienu un brīdi, kad Ariodante maldīgi notic sazvērestībai, ka mīļotā viņu piekrāpusi, un ir pilns dusmu, mulsuma un sāpju.

Veltījis operas žanram vairāk nekā trīsdesmit sava mūža gadu un sarakstījis vairāk nekā četrdesmit operas, 1741. gadā Hendelis pārtrauca strādāt šajā žanrā, pievēršoties citam – oratorijai, kas viņam atnesa nedalītu atzinību. Pretstatā opera seria, kur noteicošā bija itāļu valoda, oratorijas komponists rakstīja angļu valodā, balstoties uz Bībeles tematiku. Spilgtākie piemēri šajā žanrā ir oratorijas “Izraēļi Ēģiptē”, “Zauls”, “Mesija” un “Samsons”. Koncertā kalusīsimies O Lord, whose mercies numberless no oratorijas “Zauls”pirmā cēliena, kur Zaula greizsirdības un dusmu plosīts, Dāvids lūdz želastību.

Vīnes klasiķa Volfganga Amadeja Mocarta plašajā darbu sarakstā nav daudz tieši flautai rakstītu darbu. Starp komponista koncertžanra opusiem izceļas divi koncerti flautai un vēl viens flautai un arfai ar orķestri, kā arī Andante un Rondo Remažorā, kas skanēs koncertā travesflautas un orķestra saspēlē. Tas tapis 1781. gada aprīlī un veltīts tā ierosinātājam – itāļu vijolspēles virtuozam Antonio Bruneti – Zalcburgas galma orķestra koncertmeistaram.

Itāļu baroka meistars Antonio Vivaldi  bija personība ar vērienu – komponists, diriģents, vijolnieks, pedagogs un katoļu priesteris. Kaut arī vislabāk Vivaldi pazīstams kā instrumentālo koncertu autors, viņš radījis arī vairākas operas un kamermūzikas darbus dažādiem sastāviem, arī vokālās mākslas paraugus, tostarp kantātes solo balsij ar instrumentālu pavadījumu, kuru skaits sniedzas vairākos desmitos. Starp tām atrodam arī Cessate, omai cessate, kas veidota četrās daļās ar īsu instrumentālu ievadu. Tematiski, līdzīgi kā citi šī žanra paraugi 17. gadsimta nogalē un 18. gadsimta ieskaņā, arī šī kantāte asociatīvi saistāma ar pastorālām noskaņām un atsaucēm uz Senās Grieķijas mitoloģiskajiem tēliem.

Klausītājus priecēs arī Johana Ādama Hillera uvertīra no komiskās operas “Medības”, kas pirmizrādi ar lieliem panākumiem piedzīvoja 1770. gada 29. janvārī Leipcigā, un uz dažādām skatuvēm regulāri atgriezās līdz pat 19. gadsimta nogalei. Hillers iemantojis atpazīstamību kā dziesmuspēles “tēvs”, bija vācu komponists, diriģents, pedagogs, muzikologs, aktīvs koncertdzīves organizētājs, rakstnieks.

Sadarbībā ar “Skaisto skatu aģentūru” tiks nodrošināts transports uz Rundāles pili. Interesentiem jāzvana pa tālruni: 67221767, 26415127.

24. Starptautisko Senās mūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.