Publicitātes foto

RAIŅA UN ASPAZIJAS GADU ATZĪMĒ KIROVAS APGABALĀ

Raiņa izsūtījuma vietā Kirovas apgabalā (Krievijas Federācija) no 25. līdz 27. maijam tika plaši atzīmēta dzejnieka 150. gadskārta. Pasākumi notika gan Kirovas pilsētā (kādreiz Vjatka), gan 35 kilometrus attālajā Slobodskā.

Kā pastāstīja Latvijas delegācijas pārstāve literatūrzinātniece Gaida Jablovska, Latviju un Slobodsku saista sena draudzība. Atmiņas par Raini, kurš izsūtījumā Slobodskā atradās no 1899. gada 17. jūnija līdz 1903. gada 1. maijam, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja darbinieki meklēja jau pirms piecdesmit gadiem, sagaidot dzejnieka simtgadi. Tad literatūrzinātniece Saulcerīte Viese Slobodskā iepazina ēkas, kurās dzejnieks bija dzīvojis trimdas laikā, Vjatkas upes krastā meklēja vietas, kur uzrakstīti vairāk nekā 40 dzejoļi, kas tika iekļauti viņa pirmajā dzejoļu krājumā “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903), šeit, tālu no dzimtenes, radās ieceres drāmai “Uguns un nakts” (1905), tapa daudzi klasiķu tulkojumi.

1975. gadā Latvijas dzejnieki Ārija Elksne, Andris Vējāns, Olga Lisovska, Vera Pančenko u.c. toreizējā Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja dramaturga Gunāra Priedes vadībā apmeklēja Slobodsku, tikās ar vietējām amatpersonām un rosināja mājā Vjatkas ielā 24, kurā trimdas laikā dzīvoja Rainis un ciemos atbrauca Aspazija, iekārtot memoriālo muzeju. Toreiz Latvijas delegācija apsolīja dzimtenē izgatavot pieminekli Rainim un Aspazijai un atvest to uz dzejnieka trimdas vietu. Ieceri izdevās īstenot pēc 13 gadiem – kopš 1988. gada vasaras skvērā pretī Raiņa muzejam Vjatkas ielā stāv tēlnieka Jāņa Zariņa un arhitekta Ilgvara Bataraga veidotais piemiņas akmens.

1985. gadā Kirovas apgabalā plaši atzīmēja Raiņa 120. dzimšanas dienu. Pilsētas parkā izveidoja aleju, iestādot 120 mazas priedītes. Kokus vietējie iedzīvotāji sauca par Raiņa priedēm. Tās neauga tik ātri un nekuploja tik zaļi, kā būtu vēlējušies stādītāji. Dzejnieka 125. dzimšanas dienā 1990. gadā plaša Latvijas delegācija devās uz Slobodsku, lai papildinātu Raiņa priežu aleju, lai svinētu dzejas un draudzības svētkus. Delegācijā bija dzejnieks Andris Vējāns, aktieri Ieva Mūrniece un Haralds Ulmanis, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktors dzejnieks Pēteris Zirnītis un muzejnieki Gaida Jablovska, Astrīda Cīrule, Gunārs Krauze, Latgales keramiķis Pēteris Ušpelis u.c.
1992. gada maija Slobodskā tika atvērts vienīgais Raiņa memoriālais muzejs ārpus Latvijas.

Gadu gaitā Latvijā Raiņa muzejiem mainījušies nosaukumi, bet sadarbība ar Slobodskas muzeju–izstāžu centru turpinās. Šogad – Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadā – uz dzejnieka trimdas vietu devās plaša Latvijas delegācija: Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone, literatūrzinātnieki Ausma Cimdiņa, Jānis Zālītis un Gaida Jablovska, rakstnieks un izstādes “Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts” teksta autors Pauls Bankovskis, izstādes kuratore Elvīra Bloma, muzikologs Orests Silabriedis, dziedātāja Ieva Parša, pianiste Herta Hansena, aktrise Inga Aizbalte, kā arī Latvijas radio žurnāliste Anda Buševica. Delegācijas vadītāja – Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte.

26. maijā notika Raiņa jubilejas dienu atklāšana Kirovas apgabala Valsts arhīvā. Pasākumā piedalījās Kirovas apgabala gubernators Nikita Belihs un Latvijas Republikas vēstniecības Krievijā trešais sekretārs Reinis Brusbārdis. Arhīva darbinieki bija izveidojuši plašu izstādi par latviešu gaitām un likteņiem Kirovas apgabalā. Īpašu interesi izraisīja izstādītās Raiņa un Pētera Stučkas lietas.

V. un A. Vasņecovu Vjatkas Mākslas muzejā atklāja izstādi “Aspazija / Rainis: dumpiniece / humānists. Divu latviešu dzejnieku stāsts”. Izstāde tapusi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas ietvaros un no 2015. gada 20. līdz 24. aprīlim tika eksponēta Salle des Pas Perdus – UNESCO galvenajā mītnē Parīzē. Izstādes eksponēšanu Kirovā nodrošināja Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā.

Plaši un daudzpusīgi par Raini, literāriem procesiem un kultūras sakariem tika runāts Starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē, kas notika Kirovas apgabala Valsts Aleksandra Hercena bibliotēkā. No Latvijas puses konferencē piedalījās Karina Pētersone, Ausma Cimdiņa, Jānis Zālītis, Gaida Jablovska un Orests Silabriedis.
Dienas izskaņā I. Kazeņina Kirovas mūzikas koledžā notika Latvijas mākslinieku Ievas Paršas, Hertas Hansenas, Ingas Aizbaltes un koledžas audzēkņu kopīgs koncerts.

27. maijā Raiņa mājā–muzejā Slobodskā tika atklāta izstāde “Latviešu dzejnieki Rainis un Aspazija”, kuru veidojuši Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti Latvijā. Gaida Jablovska, kuru pēdējo gadu laikā daudzkārt bijusi Slobodskas viešņa, klātesošos iepazīstināja ar Raiņa muzejiem un piemiņas vietām Eiropā un nodeva muzejam Latvijā izdotās Raiņa un Aspazijas grāmatas. Rita Meinerte informēja par Raiņa un Aspazijas gada norisēm Latvijā. Savukārt Slobodskas muzeja darbinieki bija iestudējuši fragmentus no Raiņa lugas „Pūt, vējiņi”.

“Raiņa un Aspazijas dienu pasākumi apliecināja, ka kultūrai, savstarpējai sapratnei robežas nepastāv. Latvijas delegācija izjuta nepārtrauktu uzmanību, sirsnību, iejūtību un atbalstu,” atzīmē Gaida Jablovska.

Raiņa un Aspazijas dienas Kirovas apgabalā norisinājās ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Latvijas Vēstniecības Krievijas federācijā un Kirovas apgabala Valdības atbalstu.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!