Nevis aptiekā var nopirkt veselību, bet veselība ir mūsu galvā. Tātad secinājums: kā domāsi, tā dzīvosi. Mēs esam tas, ko domājam. Mēs esam pavēlnieki savam liktenim. Mūsu dzīve ir tāda, kādu mēs to iedomājamies. Mūsu dzīve ir tas, ko mēs sakām un domājam. Mēs varam mainīt savu dzīvi, mainot savas domas.
Uz planētas Zeme, ko Dievs cilvēkam ir atvēlējis, varam veidot savu dzīvim pēc katra vēlmēm un izpratnes. Ar savu domu palīdzību caur apziņu cilvēks var atvērt durvis uz Visumu, kas sevī ietver mīlestību, pārpilnību, mieru un veselību, finansiālu labklājību, prieku par dzīvi, gudrību un garīgu izaugsmi, jo visumā eksistē bezgalīgs, neierobežots matērijas un enerģijas krājums.
Savās domās izstrādājiet īsu vēlmju programmu un vizualizējiet to vakarā, ejot gulēt, un no rītiem, pirms esat izkāpis no gultas. Dariet to savās domās, galvenais – ticībā, tad viss piepildīsies. Savas vēlmju programmas mēs ievadām zemapziņā. Mūsu zemapziņa vada visus organismā vitāli svarīgus procesus un zina atbildi uz visiem jautājumiem. Zemapziņas darbība izriet no mūsu domām – pozitīvām vai negatīvām.
Mēs nedrīkstam šaubīties, tad iecerētais piepildīsies. Jāsaka, ka ikviens vārds, ko mēs izrunājam vai uzrakstām, nes informāciju, tas ir apgalvojums par kaut ko.
Apgalvot nozīmē izpaust, nostiprināt savas domas materiālā formā. Daudzi cilvēki nesaprot, kāds spēks piemīt viņu domām, izteiktiem vārdiem, tāpēc viņi slavina savus trūkumus, bēdas, slimības, neveiksmes, tādā veidā pakļaujot sevi tām.
Viena no primārajām darbībām sevis veidošanas procesā ir domu kontrole un audzināšana. Jāsaprot, ka caur prātu un ar domu palīdzību mēs veidojam savas dzīves nākotni. Un mēs varam vai nu atjaunot, vai arī sagraut veselību. Lietojot zāles, strādā placebo efekts, – domājam, ka tās uzlabos veselību.
Visas dzīvas būtnes no dzimšanas līdz pat nāvei atrodas informācijas laukā, kas nepārtraukti iedarbojas uz tām. Tātad dzīvība uz zemes nebūtu iespējama, ja dzīvās būtnes neuztvertu informāciju, kas nāk no apkārtējās vides. Viss, kas ir ap mums, veido informatīvo lauku. Tas ir daudzslāņains, līdzīgs „matrjoškai”, turklāt katrs no tiem ir hierarhiski saistīts ar augstākiem slāņiem, līdz pat Absolūtam. Tas ir ne tikai informācijas banka, bet arī cilvēku un cilvēces likteņu noteicējs.
Arī apkārt Zemei ir slāņaina, ieskaujoša telpa, jo arī Zeme ir dzīva būtne. Mūsu planētas informatīvais slānis glabā visu informāciju par Zemi un ikvienu cilvēku uz tās. Apziņas slānis ir informatīvi enerģētiska sfēra, ko izveidojis visu Zemes būtņu apziņas mijiedarbības kopums. 
To var saukt par biosfēru, noosfēru un psihosfēru. Biosfēra – visa dzīvā masa, to nodrošina ar dzības enerģiju. Noosfēra – planētas daļa, kura atrodas dzīvo būtņu bioenerģijas un cilvēku savstarpējo attiecību ietekmē. Psihosfēra saplūst ar Visuma apziņas harmoniju. Informatīvais lauks ir daudzslāņains, turklāt augšējiem slāņiem ir smalkāka enerģētiskā struktūra. Smalkā pasaule glabā savdabīgu informācijas matricu paraugu komplektus, pēc kuriem tiek būvēta materiālā pasaule. Vienotais informatīvais lauks glabā ikviena cilvēka hologrammu ar viņa jūtām un uzskatu pasauli. Savdabīga valoda izzināšanas procesā ar sajūtu orgāniem, kas iekodēta elektromagnētiskajā starojumā – redze, dzirde, oža, tauste – funkcionē atomu līmenī ar elektromagnētiskā lauka palīdzību. Bet materiālās informācijas nesējs smalkajā pasaulē ir torsonu lauki kā intuīcija, gaišredzība, telepātija, priekšnojausma u.c. var teikt, ka Visums ir pats modernākais un sarežģītākais dators, viena no Absolūta izpausmes formām.
Un cilvēka bioloģiskā sistēma, kuru piepilda dzīvības enerģija, ir vajadzīga mūsu Radītājam, lai ar tās palīdzību risinātu tikai Viņam zināmas darbības, īstenotu Viņa plānus. Katrs šajā pasaulē nākam ar savu uzdevumu un dotībām. Cilvēkam ir dota brīva izvēle, pa kuru ceļu iet. Atrast pareizo ir laime, piepildījums, apmierinātība ar sevi. Tad cilvēks spēj dot labumu arī sabiedrībai. Pareizais dzīves ceļš jāmeklē jaunībā, sākot ar skolas gaitām. Turklāt cilvēks 65 līdz 75 procentos veido savu likteni, pārējo nosaka zvaigžņu stāvoklis dzimšanas brīdī un mantotais no vecākiem. Uz jautājumu „Kas cilvēkam ir visdārgākais?” daudzi atbildēs: „Veselība!” Jā, tā tas ir, taču gribētos piebilst, ka veiksme, laime, laba veselība nav iedomājama, ja cilvēkam nav saiknes ar Radītāju. Analizējot tūkstošiem gadus senus apliecinājumus Svētajos Rakstos –Bībelē minētos notikumus, kad Dievs parādījās un darbojās Jēzus Kristus personā, var secināt, ka esam piederīgi Viņam pilnībā un ikviena radība uz Zemes ir Viņa gribas izpausme. Kas to nav sapratis, nevar būt vesels, apmierināts ar sevi un dzīvi, nevar būt laimīgs.