Publicitātes foto

Otrā pasaules kara tēmai veltīta publiskā mākslas izstāde

2. jūnijā 12.30 Lūznavas muižā tiks atklāta projekta “The Past for the Common Future“ (Pagātne kopējai nākotnei) izstāde un publiskie mākslas objekti – mākslinieču Agras Ritiņas un Anastasijas Bikovas mākslas darbi. Starptautisko projektu, kurā sadarbojas Latvija, Lietuva un Polija, atbalsta programmas “Eiropa pilsoņiem” apakšprogramma “Eiropas atmiņa”, un tas pieskaras Otrā pasaules kara tēmai.

Projekts “Pagātne kopējai nākotnei”, ko finansē programmas “Eiropa pilsoņiem” (“Europe for Citizens”) apakšnodaļa “Eiropas atmiņa” paredz apzināt un parādīt Otrā pasaules kara notikumu ietekmi un sekas, ko izjuta ne tikai Latvijas, Lietuvas un Polijas iedzīvotāji, bet arī visa Eiropa. Projektā ir iesaistīti un aktīvi darbojas jaunieši, izprotot kara sekas – sadalītās un izpostītās ģimenes un dzimtas, salauztos cilvēku likteņus. Informācija par vēsturiskajiem notikumiem tiek iegūta no ģimenēs un dzimtās piedzīvotā un saglabātajām atmiņām, dzimtā novada iedzīvotāju liecībām – savācot atmiņu pierakstus, fotogrāfijas  un citus vēsturiskos avotus. Projekta mērķi Latvijas, Lietuvas un Polijas jauniešu vidū tiek sasniegti ne tikai vācot vēsturiskos materiālus un izzinot vēsturi, bet arī interaktīvi radot un veidojot publiskās mākslas objektus kopā ar māksliniekiem no dažādām valstīm. Tādējādi tiek aktualizētas un saprotami pasniegtas savāktās liecības un atmiņas par Otrā pasaules kara sekām. Projekts Latvijas, Lietuvas un Polijas iedzīvotājiem veicina interesi par Eiropas pagātni un vēsturi, akcentējot kopējās Eiropas pilsoniskās vērtības. Projekta gaitā tiek sagatavota un pasniegta informācija par kara sekām minētajās trīs valstīs citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, to paveicot ar mobilas izstādes, skolotājiem adresētu metodisko materiālu un jaunatnes mācību programmas starpniecību.

Kedaiņu nacionālā muzeja direktors, projekta vadītājs, Rimantas Žirgulis par projekta ieceri stāsta: “Esot vēsturniekam, lietuvietim, kura dzimtā bija četras represēto paaudzes (vecmammas mamma, vectēvs ar vecmammu, tēvs un brālis), bet vectēva ģimeni kopā ar manu tēvu 1941. gadā  padomju okupanti izsūtīja nometinājumā aiz Polārā loka uz 16 gadiem, ir grūti būt vienaldzīgam šajā jautājumā. Mēs Lietuvā dažreiz sakām, ka mums Otrais pasaules karš beidzās 1993. gada 31. augustā, kad pēdējais svešais karavīrs atstāja mūsu valsti. Laiks visu dzēš un mūsu laiku sabiedrība, it īpaši jaunieši, gandrīz nesaprot šo traģisko notikumu būtību, maz zina par karu un trīs okupācijām (padomju, nacistu un atkal padomju), holokaustu, jo tas bija tik sen. Šķiet, ka tas ir aktuāli tikai tiem, kuri paši piedalījās šajos notikumos (karoja vienā vai otrā armijā, gāja bojā, devās bēgļu gaitās, slēpās, atradās ieslodzījumā vai tika izsūtīti, cīnījās nacionālo partizānu vienībās, emigrēja u.t.t.) vai viņu tuviniekiem, kā tas ir manā gadījumā. Ir svarīgi, ka jaunieši tuvinājās šiem traģiskajiem jautājumiem caur savu ģimeņu un kaimiņu piedzīvoto. Projekta laikā savāktais materiāls apliecina, ka visās trijās valstīs notika vieni un tie paši traģiskie notikumi, turklāt, praktiski vienlaicīgi. Cilvēki cieta un gāja bojā cīnoties par brīvību un savu valstu neatkarību, par iespēju būt pašiem saimniekiem savā zemē. Diemžēl, nesenie notikumi pasaulē liecina, ka šie notikumi var atkārtoties. Šī iemesla dēļ, mums – Latvijas, Lietuvas un Polijas iedzīvotājiem, ir jāzina mūsu traģiskā vēsture, jābūt solidāriem, jāatbalsta vienam otru. Mums kopā ir jāpriecājas un jābūt lepniem, ka esam iekļāvušies ES un NATO struktūrās, jāattīsta demokrātija un pilsoniskā sabiedrība. Kad kaimiņu valstis viena otru ir labāk iepazinušas, izzūd aizspriedumi un stereotipi, sākas sadarbība, kopējie attīstības projekti. Tā arī Eiropas vienotība sāk darboties praktiski. Neviens no mums šobrīd nevar iedomāties, ka varētu atgriezties robežas, aizliegumi, ierobežojumi un represijas. Tieši “vēsturiskā atmiņa” mūs pasargā no kļūdām nākotnē. Tādēļ projekts saucas “Pagātne kopējai nākotnei”, un es ceru, ka šī nākotne būs gaiša”.

Projekta laikā Rēzeknes novada Lūznavā muižas kompleksā esošās vecās skolas logos, sasaucoties ar projekta mērķi sadarboties ar māksliniekiem un veidot publiskos mākslas objektus, tiks atklātas Latgales mākslinieču Agras Ritiņas un Anastasijas Bikovas gleznu reprodukcijas, kuru stāsti sasaucas ar projekta tematiku. Vecās skolas logos turpmāk būs skatāmi 6 mākslinieču darbi – Anastasijas Bikovas “No viena”, “Pats sevi” un “Refleksija” un Agras Ritiņas “Bija”, “Dzīve” un “Debesis”. A. Ritiņa par savu darbu izvēli šim gadījumam saka: “Dzīve, sapņi, cerības, jauns žogs un dzimtas mājas… Iestādītas plūmes un ābeles… Cilvēku izrauj, paliek aizaudzis dārzs, sagāzies žogs, izspūrušas ābeles un mājas ar tukšiem logiem. Bet vienmēr pāri debesis – patvērums sapņiem, atmiņām, cerībām un jauniem plāniem!”

Projekta “Pagātne kopējai nākotnei” galvenais organizators ir Kedaiņu (Kedainiai, Lietuva) pilsētas novadpētniecības muzejs, bet projekta partneri – Šetas pilsētas (Lietuva) ģimnāzija, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, biedrība “ESTO” (Latvija) un “Fundacja Pogranicze” (Polija).

Projekts tikai aizsākts 2016. gadā un šobrīd tuvojas beigām, noslēdzoties ar triju valstu tikšanos un izstādes atklāšanu, kas jau maija sākumā notika Sejni, Polijā, šonedēļ būs Latvijā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā, bet jūnija vidū projekta dalībnieki satiksies Lietuvā.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!