Helēnas Svilānes-Kuzminas darba fragments

Mākslinieces Helēnas Svilānes-Kuzminas darbu izstāde “Sieviete un mēness“

Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma mākslinieces Helēnas Svilānes-Kuzminas (1949–2003) darbu izstāde “Sieviete un mēness”. Izstāde būs apskatāma līdz 2021. gada 3. janvārim.

Helēna Svilāne-Kuzmina dzimusi Rīgā, taču viņas radošā darbība pamatā saistāma ar Rēzekni. Mācījusies Rīgas 40. vidusskolā, pēc tam iestājusies J. Rozentāla mākslas skolā, bet 1970. gadā uzsākusi studijas Valsts Mākslas akadēmijā. Pēc izlaiduma īslaicīgi strādājusi LPSR Kultūras ministrijā, bet tad, sekojot draugu ieteikumam, pārcēlusies uz Rēzekni – 70. gadu vidū tur bija izveidojusies daudz brīvāka un draudzīgāka mākslinieciskā vide nekā galvaspilsētā. Rēzeknē Helēna sāka strādāt par gleznošanas, kompozīcijas un koloristikas pasniedzēju Lietišķās Mākslas vidusskolā. 90. gadu beigās ieguva maģistra grādu mākslas pedagoģijā un turpināja pasniegt arī Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē.

Māksliniece pirmajā grupas izstādē piedalījās 1973. gadā Rīgā, taču īpaši aktīvu māksliniecisko darbību uzsāka tieši Rēzeknē. Helēnas interešu loks sniedzās ārpus vizuālās mākslas. Viņa lieliski orientējās literatūrā, filozofijā un teoloģijā. Šis zināšanu fons ir klātesošs gan viņas gleznās, gan dzejā, taču vienmēr pietiekami nosacīts, lai neiegrimtu tīrā intelektuālismā.

Izstādes “Sieviete un mēness”, kurā būs skatāmi no 1990. līdz 2001. gadam radītie mākslinieces darbi, tapšanu atbalstījuši gan Helēnas Svilānes-Kuzminas bijušie kolēģi, laikabiedri un studenti, gan mākslinieces dēls – rakstnieks, mākslinieks un režisors Svens Kuzmins, kurš, raksturojot mākslinieces darbus, izstādes anotācijā raksta: “Helēna gleznoja naktīs. Bez šaubām, tam bija visi klasiskie iemesli – ģimene, darbs, ikdienas burzma. Taču bija arī vēl kas cits. Šo “citu” iemeslu ir grūti nosaukt vārdā (labākais, kas nāk prātā, ir rituāls), bet viegli saprast, ja pietiekami ilgi uzturas starp viņas gleznām. Tās veikli izslīd ārpus interpretācijas iespējām, taču to klātbūtnē, līdzīgi kā sapņos, var ļauties tīram pārdzīvojumam – ideālā gadījumā kļūstot arī par sava pārdzīvojuma vērotāju.

Helēnas darbi nepieder nedz vietai, nedz laikmetam, kurā radušies. Un varbūt tieši tādēļ tie joprojām ir tik iedarbīgi, pat iedarbīgāki nekā pagājušā gadsimta beidzamajās desmitgadēs. Kad māksla pārstāj būt ikdienišķuma spogulis un atbalss, tā iegūst pavisam cita veida spēku – tādu, kuru, ļoti aptuveni citējot Vasīliju Kandinski, varētu dēvēt par garīgu, atmodinošu un pravietisku. Šis spēks piemīt tādam māksliniekam, kurš it kā ne ar ko sevišķu neatšķiras no laikabiedriem, taču kura skatiens (citāts beidzas, tālāk pilnīga patvaļa), līdzīgi mēness gaismai, ir vērsts apslēptajās sfērās un palīdz mums, līdzdalībniekiem, iztaustīties cauri neziņas tumsai.”

Izstādes tituldarbs: Sieviete zaļā. 1999.–2000. g. Audekls, eļļa. 83×110 cm

Mākslinieces Helēnas Svilānes-Kuzminas darbu izstāde “Sieviete un mēness” Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā būs skatāma līdz 2021. gada 3. janvārim katru dienu no 12.00 līdz 22.00 (sestdienās un svētdienās no 11.00), izstādes apmeklējums ikvienam interesentam ir bez ieejas maksas.

Izstādes norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rēzeknes pilsētas dome, kā arī īpašs paldies par atbalstu un atsaucību izstādes tapšanā Latgales Kultūrvēstures muzejam.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!