“Mākslas vēstniecība” ielūdz piedalīties mākslas darbu izsolē, kas norisināsies “Rietumu banka” telpās, Vesetas ielā 7, Rīgā, 2016. gada 23. aprīlī plkst. 12.00. Izsolē pieejamie darbi būs apskatāmi no 12. līdz 23. aprīlim Rietumu banka telpās.
Izsolē iespējama solīšana klātienē, online solīšana, promesošā solīšana un solīšana pa telefonu. Izsole tiks translēta tiešsaistes videostraumējumā.
Ludolfs Liberts (1895 – 1959)
Rīgas torņi
20. gs. 40. g. Kartons, eļļa. 50×60 cm
Ekspertīze – Inese Sakne, Dzintra Temerova, 2001
Gleznu ar līdzīgu sižetu 1953. gadā Amerikas latviešu apvienības pārstāvji, kā latviešu tautas pateicību ASV prezidentam Dvaitam D. Eizenhaueram uzdāvina L. Liberta gleznu „Rīgas torņi”. Vēlāk šis darbs tiek novietots ASV prezidenta darba kabinetā Baltajā namā.
Eduards Kalniņš (1904 – 1988)
Zvejniekciems
1980. Audekls, eļļa. 65×85 cm
Dzimis 1904. gada 25. oktobrī Rīgā drēbnieka ģimenē. Māksliniecisko izglītību guvis bēgļu gaitās J. Moškeviča mākslas studijā Tomskā un pēc atgriešanās Latvijā Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1931. gadā beidzis Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Pēc lietus”. Strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā no 1945. gada, kur bijis pedagogs Glezniecības nodaļā (1945—1947), docents no 1947. gada, rofesors no 1955. gada. Gleznotājs, kura vadībā Stājglezniecības meistardarbnīcu absolvējuši gandrīz visi pēckara diplomētie gleznotāji, vadījis diplomdarbus no 1952. gada. Bijis mākslinieku biedrības “Sadarbs” un Latvju mākslinieku biedrības biedrs, bet no 1945. gada Mākslinieku savienības biedrs, aktīvi piedaloties tās darbā, esot arī savienības valdes priekšsēdētājs (1960—1965). Gleznotājs bijis arī PSRS Mākslinieku savienības valdes loceklis, vissavienības izstāžu žūrijas loceklis, Kultūras ministrijas ekspertu komisijas loceklis un daudzu citu sabiedrisku pienākumu veicējs. Mākslinieku glezniecībā interesēja realitātes izpēte, ar gleznieciskiem līdzekļiem atklājot tās skaistumu, aizsākot vērienīgu darba cilvēka tēlojumu latviešu mākslā, intensīvi pievēršoties zvejnieku dzīves izpētei un raksturošanai. Šīs kvalitātes vēlākajos gados kļuva raksturīgas latviešu glezniecības skolai kopumā. Eduards Kalniņš ir spilgtākais latviešu marīnists, kam raksturīga emocionāla un dziļa īstenības uztvere, augsta glezniecības kultūra, ka arī garīga aktivitāte, gleznojis arī ainavass un klusās dabas.Gleznā Zvejniekciems atklājas Eduarda Kalniņa smalkā tonalitātes izjūta, filigranais rokraksts dāvā apskaidrotu noskaņu, kur lielās zvejas laivas un vienkāršie zvejas rīki gleznoti ar veiklu, meistarīgu precizitāti. Glezna uzskatāma par izcilu klasiskās latviešu glezniecības skolas paraugu.
Leo Svemps (1897-1957)
Zelta rudens
Audekls, eļļa. 71×100 cm
Latvijas mākslā nozīmīga loma ir Leo Svempa gleznotajām ainavām. Padomju varas gados daudzi mākslinieki, tostarp Leo Svempsvienīgās “pareizās” mākslas metodes– sociālistiskā reālisma ierobežoti, iespēju savu radošo impulsu realizācijai meklēja
tieši ainavas žanrā. Atkarībā no mākslinieka attiecībām ar pastāvošo režīmu, viņa ainavu glezniecības pienesums tika interpretēts no“bezidejiska”, formāla un pārlieku estetizēta (pēckara gados), līdz “vienreizējam, pēc satura un formas dziļi nacionālam” (1960. gadu beigās), nozīmīguma ziņā ierindojot to līdzās tādam ainavas lielmeistaram kā Vilhelms Purvītis. Uzplaukums Leo Svempa padomju perioda daiļradē sākās pēc 1961. gada, kad mākslinieks pēc deviņu gadu pārtraukuma tika atjaunots amatā LMA. Īpaši ražīga – sevišķi ainavu glezniecībā – izvērtās viņa pēdējā dzīves desmitgade.Leo Svemps bija plenēra gleznotājs, kurš, pēc laikabiedru atmiņām, dabā vispirms esot meklējis glezniecisko izteiksmi. Lielākā daļa darbu tika radīti, dodoties brīvdienu izbraukumos vai vasarās, kaut kur apmetoties uz ilgāku laiku. Gleznošanai īpaši iemīļotas vietas bija Siguldas apkārtne un Āraiši Vidzemes pusē, arī Ogre un Vestiena, bet Pierīgā– Ķīšezera un Juglas ezera piekrastes.
Izsoles darbs “Zelta rudens” tapis Leo Svempa daiļrades vēlīnā posmā, kad, pēc liriskas noskaņas meklējumiem, autors atkal pievēršas ekspresīvākai izteiksmes formai. Periodam raksturīgais lapidāro triepienu diagonālais ritms, sabalsojoties ar rudenīgi dramatiskajiem krāsu akcentiem, lieliski nodod vējainas rudens dienas nemierīgo noskaņu.
Jānis Ferdinands Tīdemanis (1897-1964)
Balle
Kartons, eļļa. 84×102 cm
Jānis Tīdemanis māksliniecisko izglītību ieguvis Beļģijā, Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā (1922-1927) un Antverpenes Augstākajā mākslas institūtā (ar pārtraukumiem līdz 1934. gadam). Uzsākot aktīvu dalību izstāžu dzīvē, Tīdemanis apliecina sevi kā daudzsološu un atšķirīgu talantu, ar patiku izbaudot starptautiskus panākumus guvuša un sabiedrībā atzīta mākslinieka statusu un tā piedāvātās iespējas. Tīdemanim aizvien ir sekojusi neremdināma dzīves baudītāja slava, kas, protams, nav nepamatota, lai gan daļa no tās varētu tikt attaisnota ar viņa īpašo “mārketinga stratēģiju”. Lietpratīgā izpriecu vietu pazinēja pieredze atbalsojās arī plašajā mākslinieka tematiskajā repertuārā, radot virkni kompozīciju ar kabarē, varietē, restorānu un naktslokālu motīviem. Lielākā daļa no šo darbu klāsta, tai skaitā arī “Balle”, attiecināma uz pēckara gadu daiļradi.
Vilhelms Purvītis (1872-1945)
Agrs pavasaris
20. gs. 30.g. Kartons, eļļa. 46×58 cm
Ekspertīze – Liāna Liepa, Dzintra Temerova
Vilhelms Purvītis viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē. Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs, rektors (1919-1934).
No 1890. līdz 1897. gadam studējis Sanktpēterburgas mākslas akadēmijā. Studējis pie pazīstamā krievu skolas gleznotāja Arhipa Kuindži. Glezna „Agrs pavasaris” kompozīcija, kurā atspoguļoti mākslinieka agrīnās daiļrades raksturīgie principi – pakalnu siluetu veidotas diagonāles, asās strauta krastu līnijas, debess un ainavisko elementu attiecības. Ainava interesanta arī kā epizode, kur saskaras V.Purvīša un P.Sezana (1839-1906) mākslinieciskie paņēmieni V.Purvītim raksturīgā interpretācijā, modelējot formu ne tikai ar krāsu, bet iesaistot šajā procesā ritmiski kārtotus, formai atbilstošus triepienus. Saglabājot kompozīcijas uzstādījumu, V.Purvītis izmantojis to kā karkasu, ap kuru veidots košās krāsu kombinācijās un toņu harmonijā iecerētais tēls. Jāatceras, ka viņa skanīgā, krāsu niansēs bagātā glezniecība veidota izteikti lakoniskas paletes ietvaros un atbilst mākslinieka kredo – „sasniegt efektu ar vismazākajiem līdzekļiem”. Gleznu lieliski papildina 20.gadsimta stilistikai atbilstošs, dekoratīvs virsrāmis.
Izsolē piedāvātais V.Purvīša 20. gs. 30. g. impresionisma stilā tapušais darbs ir liels retums Latvijas mākslas tirgū. Darbs neapšaubāmi papildinās un izdaiļos jebkuru mākslas kolekciju papildinot to ar muzejisku vērtību.
Jānis Pauļuks (1906-1984)
Bērni pastaigā
Kartons, eļļa. 70×99 cm
Publicēts: Jānis Pauļuks, Zigurds Konstants, izdevniecība „Liesma”, 1992. Jānis Pauļuks: Monogrāfija, Zigurds Konstants, Rīga, 2006.
Alberts Filka (1891-1938)
Daugavmala
20. gs. 30. g. Audekls, eļļa. 62×83 cm
Glezna ilustrēta grāmatā ”Rīga mākslinieku un amatnieku skatījumā no 16. līdz 20. gadsimtam”, 39. lpp., apgāds ”Jumava”, 2001.
Pircējam dāvanā grāmata ar ilustrāciju Alberts Filka dzimis 1891. gada 3. augustā, Majoros. Profesionālo izglītību ieguvis J. Madernieka studijā (1909-1911), Kazaņas mākslas skolā (1911-1912), Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā (1913-1915) No pēdējā kursa iesaukts armijā, 1916. gadā smagi ievainots un no tālākā dienesta atbrīvots. Devies uz Ziemeļkaukāzu, kur nodarbojies ar mākslu. Latviatgriezies 1920. gadā. Strādājis par dekoratoru Latvijas Nacionālajā operā (1921), Latgales teātrī (1926-1927) un par skolotāju. Izstādēs piedalījies no 1913. gada. Personālizstādes Rīgā (1922,1928, 1935), Rēzeknē (1924- divas, viena kopā ar Franci Varslavānu), Madlienā (1935), Valmierā (1936). Bijis Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs (1920-1931) pedalījies biedrības izstādēs.
Ainavu, pilsētu ielu, tirgus laukumu, ostas skatu gleznotājs. Pievērsies arī figurālām žanra ainavām attēlojot, zemnieku un zvejnieku darbu un sadzīves ainas. Klasiskās glezniecības reālisma un impresionisma skolas sekotājs. Kompozīcijas veidojis gan pašsacerētas, grupējot kokus un tēlus vairākos plānos, kā scenogrāfijas, gan gleznojis no dabas. Glezna Daugavmala atklāj Rīgas 20. gadsimta trīsdesmito gadu Daugavas krastmalu, kur harmoniskā kompozīcijā līdzsvarojas, nosvērtā ritmā kārtotie tramvaja laternu stabi, dzelzceļa tilta metāla konstrukcijas, tvaikoņu skursteņi, pretstatā dinamiski ņirbošajam, kustībai pakļautajam laukumam ar cilvēku figūrām, attēlojot dabisko gaismu ar krāsu atspīdumiem.
Pilna informācija par izsolē piedāvātajiem darbiem atrodama Mākslas Vēstniecības mājas lapā.




























































