Mākslas muzejs „Rīgas Birža” piedāvā: Muzikālā pēcpusdiena “Pérola barroca” (16)

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA (MMRB) Muzikālo pēcpusdienu programma “Pérola barroca” sniedz brīnišķīgu iespēju iepazīties ar 16.–18. gadsimta tradīcijām vizuālajā mākslā un mūzikā. 24. septembrī muzeja Venēcijas zālē uzstāsies viola d’amore spēles meistare Karlīna Īvāne un klavesīnists, senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs. Koncerta programmā mākslinieki iekļāvuši izsmalcinātu senās mūzikas komponistu darbu izlasi, kurā ietverti Marina Marē (Marin Marais), Atiljo Ariosti (Attilio Ariosti), Antonio Vivaldi (Antonio Vivaldi), Karla Jozefa Toeski (Carl Joseph Toeschi), Žana Pola Egidē Martini (Jean-Paul-Égide Martini), Luidži Bokerini (Luigi Boccherini) un Luija Tusēna Milandrē (Louis-Toussaint Milandre) sacerējumi.

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Venēcijas zāle. Foto: Gunita Kļava
Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Venēcijas zāle. Foto: Gunita Kļava

Viola d’amore ir vēlajā baroka laikā izplaucis, bet joprojām krāšņi ziedošs un mūziķu, komponistu un klausītāju aprindās mīlēts instruments ar 6 līdz 7 spēlējamām zarnu stīgām un tikpat daudz rezonējošām metāla stīgām. Iespējams, tieši vienlaikus vibrējošo stīgu “mīlīgais” skanējums radījis instrumenta nosaukumu viola d’amore – “mīlestības vijole”. Taču ir mūzikas pētnieki, kuri uzskata, ka nosaukums sākotnēji bijis da moro jeb “moru vijole”. Lai nu kā, neskaitāmi komponisti (tostarp arī tādi dižgari kā Bahs, Vivaldi, Stamics, Pučīni, Prokofjevs, Hindemits) rakstījuši skaņdarbus viola d’amore visos laikmetos. Kaut arī viola d’amore, kuras balsi agrāk varēja baudīt gandrīz katrā smalkajā augstmaņa galmā, ar laiku izkonkurēja ar spēcīgāku skanējumu apveltītā vijole, tā tomēr nekad pilnībā nav nozudusi no mūzikas skatuves, parādot sīkstu dzīvīgumu, ko apliecina līdz mūsdienām nerimusī komponistu interese instrumentam veidot arvien jaunus skaņdarbus visdažādākajos sastāvos – no solo līdz kompozīcijām orķestra pavadījumā.

Nezināms mākslinieks. Pazudušais dēls. Vācija. 16. gs. vidus. LNMM kolekcija.
Nikolo Renjēri (Niccolò Renieri, 1591–1667). Muzicējošā sabiedrība. Itālija. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija.

Uz koncertu Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA aicināts ikviens interesents!
Biļešu cena: pieaugušajiem – 6,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 3,00 EUR. Koncertā vietu skaits ir ierobežots (zāles ietilpība – 80 sēdvietas). Sēdvietas nav numurētas.
Uzziņas pie Ievas Andžānes, zvanot pa tālruni (+371) 67 357536 vai rakstot uz e-pastu Ieva.Andzane@lnmm.lv.

PAR MĀKSLINIEKIEM

Karlīna Īvāne ir viena no retajām viola d’amore spēles meistarēm Latvijā, kā arī vienīgā Baltijas valstu pārstāve Starptautiskajā viola d’amore asociācijā (International Viola d’amore Society). Tieši pēc dalības asociācijas kongresos Austrijā, Ungārijā un Polijā, Karlīnas Īvānes viola d’amore spēle vairākos starptautiskos mūzikas izdevumos novērtēta kā īpaši talantīga un daudzsološa. Karlīna labprāt atskaņo kā baroka mūziku, tā mūsdienu kompozīcijas.

Akadēmisko izglītību ieguvusi vijoles un alta spēlē, ar izcilību absolvējot Veronas konservatoriju un Vircburgas Mūzikas augstskolu. Vairāk nekā 10 gadus spēlējusi dažādos Eiropas simfoniskajos un kamerorķestros, ar kuriem uzstājusies pasaules slavenākajās koncertzālēs Itālijā, Vācijā, Šveicē, Austrijā, Īrijā, Anglijā, Alžīrijā un citur. Kā soliste uzstājusies ar Veronas operas orķestri L’Arena di Verona, Liepājas Simfonisko orķestri un citiem. Ieguvusi vairākas godalgas starptautiskos mūzikas konkursos.

Latvijā Karlīna Īvāne ir bijusi Liepājas Simfoniskā orķestra altu grupas otrā koncertmeistare, kā arī altiste baroka orķestrī “Collegium Musicum Riga” un Liepājas stīgu kvartetā, kura sastāvā 2013. gadā ieguva galveno balvu Arvīda Norīša Pirmajā Baltijas valstu stīgu kvartetu konkursā. Vairāku zinātnisku publikāciju autore. Pabeigusi doktorantūras studijas muzikoloģijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kopš 2015. gada vada savu vijoles un alta spēles studiju “Vijolīte” Salaspilī.

Māris Kupčs dibinājis baroka orķestri “Collegium Musicum Riga”, baroka kori “Collegium Choro Musici Riga” un ir abu kolektīvu mākslinieciskais vadītājs. Izveidojis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedru – pirmo un pagaidām vienīgo Baltijas valstīs, ir tās vadītājs un asociētais profesors.

Māris Kupčs ir atzīts un pieprasīts vieslektors Eiropas augstskolās, īpaši jomās, kas skar Baha laika kora dziedāšanas un izpildījuma specifiku, kā arī 18. gadsimta operas izpildījuma un teātru repertuāra jautājumus. Viņš iestudējis un uzvedis vairāk nekā 30 baroka operu. Kopš 2014. gada darbojas kā mentors ES programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammas “Kultūra” (2014–2020) projektā “eeemerging Emerging European Ensembles”.

PÉROLA BARROCA

Katra mēneša noslēgumā Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA un Rīgas Senās mūzikas centrs mākslas un mūzikas mīļotājus aicina uz Muzikālajām pēcpusdienām “Pérola barroca” (portugāļu valodā – barokālā pērle), kurās harmoniski apvienojas izziņa un atpūta. Apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja iejusties baroka laikmeta gaisotnē, kas gadsimtiem ilgi ir valdzinājis cilvēkus ar kontrastu pilnām kompozīcijām, dramatismu un neierastiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem.

Pirms koncerta klausītāji var aplūkot muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā esošos darbus, iepazīstot baroka mākslas pasauli. Pēcpusdienas turpinājumā seko Rīgas Senās mūzikas centra baroka mūziķu neverbālais komentārs šim sarežģītajam un aizraujošajam periodam. 16.–18. gadsimta muzikālajām kompozīcijām ir sevišķi raksturīga iedziļināšanās detaļās, kas valdzina ar patiesu daiļumu un izpildījuma pilnību.

“Pérola barroca” pēcpusdienas aicināti apmeklēt visi interesenti. Pasākumu formāts ļauj katram pašam izvēlēties savu iesaistīšanās formu – kļūt par koncerta klausītāju vai ekspozīcijas skatītāju, kurš mūzikas skaņu pavadībā bauda klasiķu mākslu.

2016. gada rudens sezonā koncerti norisinās ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Reklāmas plakāts Muzikālajai pēcpusdienai “Pérola barroca” 2016. gada rudens sezonā. Māksliniece: Kristīne Jansone
Reklāmas plakāts Muzikālajai pēcpusdienai “Pérola barroca” 2016. gada rudens sezonā.
Māksliniece: Kristīne Jansone

Raksta attēlā: Nezināms mākslinieks. Pazudušais dēls. Vācija. 16. gs. vidus. LNMM kolekcija. Publicitātes foto

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

10 + 20 =