Atklājot jaunu koncertsezonu, Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA kopā ar vēsturisko pūšaminstrumentu ansambli “Stadt-Hautboisten Riga” piedāvā doties muzikālā ceļojumā uz Francijas “Saules karaļa” Luija XIV (Louis XIV, 1638–1715) galmu, ko mūzika piepildīja no rītausmas līdz saulrietam. Luija XIV un viņa Versaļas galma žilbinošā ekstravagance kļuvusi par simbolu veselam laikmetam, kuram vēsturnieki devuši nosaukumu “Le Grand Siècle” (franču: “Diženais gadsimts”).
Pils kapelas izveicīgākie dziedoņi un instrumentālisti kuplināja ne vien reliģisku ceremoniju norisi, kurās piedalījās karaliskā ģimene, bet arī galma ikdienu. Tāpat citi Eiropas valdnieki, aristokrāti un garīdzniecības pārstāvji šajā laikā labprāt vēlējās dzirdēt muzikālu pavadījumu ēdienreizēs un dzīrēs, tāpēc galmos mūzika bija pašsaprotama daļa no dzīvesveida.
Francijas karaļa Luija XIV galmā darbojās aptuveni 35 koka pūšamo instrumentu mūziķi, turklāt vairākums no viņiem bija obojisti. Karaļa galma komponists un diriģents Žans Batists Lullī (itāļu: Giovanni Battista Lulli, franču: Jean-Baptiste Lully, 1632–1687) rakstīja īpašas partitūras jaunam instrumentam – obojai, ko bija ieviesuši galma meistari Žans I Hoteters (Jean I Hotteterre, ap 1605 – ap 1691) un Martēns Filidors (Martin Philidor, ap 1600–1659). Jaunizveidotais instruments bija tembrāli labskanīgs, izsmalcināts un kolorīts. Šīs īpašības ietvertas obojas oriģinālnosaukumā franču valodā “hautbois”, kas tulkojumā nozīmē “augstais, skaļais koks”.
Vēlāk, 18. gadsimtā, oboja izvirzījusies par vadošo mūzikas instrumentu Eiropā, ar savu maigo skanējumu atklājot baroka mūzikai raksturīgo smalkumu. Solo instrumentiem sacerētas baroka svītas kļuva par pieprasītu mūzikas formu 18. gadsimtā – tajās tika iekļautas dažāda veida dejas, kā arī tās varēja būt veltītas kādam vēsturiskam notikumam.
Franču baroka laikmeta meistari Marēns Marē (Marin Marais, 1656–1728), Žans Batists Lullī, Žans Marī Leklērs (Jean-Marie Leclair, 1697–1764) un Fransuā Kuperēns (François Couperin, 1668–1733) ir tikai daži no izcilākajiem 17. gadsimta komponistiem, kuru radošajā mantojumā īpaša vieta atvēlēta tieši svītai. Arī angļu ērģelnieka un baroka mūzikas komponista Henrija Pērsela (Henry Purcell, 1659–1695), vācu komponista Johana Kaspara Ferdinanda Fišera (Johann Kaspar Ferdinand Fischer, ap 1656–1746) daiļradē atrodamas svītas franču stilā, jo abi autori bija studējuši pie ievērojamā franču meistara Žana Batista Lullī.
Vēsturisko koka pūšaminstrumentu ansamblis “Stadt-Hautboisten Riga” ir vienīgais šāda veida ansamblis Baltijā. Koncertā “Le Grand Siècle” tiks atskaņots labākais, kas radīts šādam sastāvam.
Uz koncertu Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA aicināts ikviens interesents!
Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR; studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR; skolēniem – 0,50.
Koncertā vietu skaits ir ierobežots (zāles ietilpība – 80 sēdvietas). Sēdvietas nav numurētas.
Uzziņas pie Ievas Andžānes, zvanot pa tālruni (+371) 67 357536 vai rakstot uz e-pastu Ieva.Andzane@lnmm.lv.
Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas Senās mūzikas centrs, Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA.
PAR MĀKSLINIEKIEM
Vēsturisko koka pūšaminstrumentu ansamblis “Stadt-Hautboisten Riga” radīts 2013. gadā, savu pirmo koncertu sniedzot Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāla ietvaros ar mērķi apzināt vietējo koka pūšaminstrumentu mūzikas mantojumu, kā arī atskaņot labāko, kas šādiem sastāviem radīts citviet Eiropā.
Kristīne Kupča ir viena no izcilākajām obojistēm Latvijā, kura vairāk nekā 25 gadus Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī (LNSO) spēlējusi angļu ragu un moderno oboju, bet šobrīd vairāk darbojas kā baroka un klasiskās obojas atskaņotāja. Līdzās baroka obojai māksliniece spēlē traversflautu. Kopš 2005. gada mūziķe darbojas baroka orķestrī “Collegium Musicum Riga” kā solo baroka obojiste. Kristīne Kupča ir vēsturisko pūšaminstrumentu ansambļa “Stadt-Hautboisten Riga” mākslinieciskā vadītāja.
Māris Kupčs mūziķa gaitas sācis kā kordiriģents, vēlāk pievēršoties klavesīna spēlei un orķestra diriģēšanai. Dibinājis baroka orķestri “Collegium Musicum Riga” un baroka kori “Collegium Choro Musici Riga”, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedru. Māris Kupčs vienlīdz veiksmīgi darbojies kā viesdiriģents gan simfonisko koncertu, gan operas un muzikālo izrāžu jomā. Uzvedis vairāk nekā 20 baroka operu, kuru iestudēšanā īpaši nozīmīgas bijušas viņa specifiskās zināšanas, kuras uzkrātas, darbojoties senās mūzikas pētniecības laukā un meklējot arvien jaunas un neizpētītas mūzikas krātuves.
Ieva Nīmane spēlē blokflautu un baroka oboju baroka orķestrī “Collegium Musicum Riga” kopš 2008. gada, kad absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedru, iegūstot maģistra grādu blokflautas spēlē. 2003. gadā māksliniece absolvējusi profesora Viļņa Pelnēna obojas klasi, papildinot prasmes un zināšanas blokfautas un obojas spēlē Bergenas Universitātē, kā arī piedaloties senās mūzikas meistarklasēs.
Maija Kļaviņa 2014. gadā ar izcilību absolvējusi maģistrantūru Ilonas Meijas modernās flautas spēles klasē un ieguvusi flautista Arnolda Šturma balvu. No 2015. gada septembra Maija Kļaviņa ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras studente, apgūstot traversflautas spēli pie Kristīnes Stumbures. Ar traversflautu māksliniece iepazinās pirms septiņiem gadiem, ir papildinājusi zināšanas pie ievērojamiem pedagogiem Kristofa Hundgeburta (Berlīne), Pedro Soaresa (Portu), Lauras Portesorvo (Roma), Dorotejas Zēlas (Minhene).