Publicitātes foto

IZDOTS PĒTĪJUMS PAR ŠAUSMU LITERATŪRU

Šausmu literatūra un šausmu filmas vienmēr ir valdzinājušas lasītājus un skatītājus. Kaut gan šo žanru nereti uzlūko ar aizdomām, tomēr visā pasaulē milzīgu popularitāti ir iemantojuši šausmu stāstu autoru darbi, un ārvalstīs šī žanra izpētei tiek veltīti plaši literatūrzinātniski apcerējumi. Arī Latvijā beidzot ir nācis klajā pirmais pētījums, kas apskata šausmu literatūru Latvijas un pasaules kontekstā – literatūrzinātnieces un kritiķes Bārbalas Simsones darbs “Monstri un metaforas: ieskats šausmu literatūras pasaulē”, ko klajā laidis Apgāds Zvaigzne ABC.

Monstri un metaforas-4.inddŠī būs noderīga lasāmviela gan humanitāro zinātņu studentiem un pasniedzējiem, gan ikvienam literatūras interesentam. Lai gan grāmata apskata dažādas salīdzinoši kompleksus teorētiskos jautājumus, tā sarakstīta viegli uztveramā valodā.
Grāmatu veido trīs daļas. Pirmajā daļā raksturoti šausmu žanra teorētiskie aspekti, apskatīti tā dažādie paveidi – piemēram, gotiskais romāns un spoku stāsts, kā arī mūsdienu sazarojumi, kuros redzamas postmodernisma literatūrai raksturīgās žanru saplūšanas tendences. Tāpat pirmajā daļā apskatīti arī ievērojamākie žanra rakstnieki – Edgars Alans Po, Hovards Filips Lavkrafts un citi.
Otrajā pētījuma daļā kā piemēru tam, cik plašu interpretāciju lauku piedāvā šī žanra pētniecība, autore piedāvā vairāku ikonisku šausmu literatūras darbu analīzi, meklējot tajos paralēles un motīvus, kas aizgūti no Bībeles. Īpaša uzmanība šajā pētījuma daļā pievērsta pasaules šausmu literatūras klasiķa Stīvena Kinga daiļradei, kurā bibliskā ietekme ir ļoti nozīmīga.
Pētījuma trešā daļa veltīta šausmu žanram latviešu literatūrā. Tajā apskatīta latviešu autoru Aleksandra Grīna, Vladimira Kaijaka un Gunta Bereļa šausmu žanrā rakstītā īsproza, kā arī dažādi latviešu šausmu literatūrai raksturīgi sižeti un tēli. Pētījumu papildina arī īsi apskati par būtiskiem šausmu žanra darbiem (piemēram, romāniem “Frankenšteins”, “Drakula”, “Rozmarijas bērns” un citiem), kuriem dots nosaukums “Kultūrzīmes”.
“Bārbalas Simsones pētījums ir unikāls, jo aplūko literatūras tradīciju, kas Latvijā akadēmiskā līmenī praktiski nav pētīta,” norāda Latvijas Universitātes profesors, literatūras un kinozinātnieks Viktors Freibergs, kurš ar konsultācijām piedalījies grāmatas tapšanā. “Autores stilu raksturo spēja visai sarežģītas teorētiskas koncepcijas un tēmas izklāstīt skaidrā, loģiskā un veiksmīgi strukturētā veidā, kas ļaus paplašināt iespējamo interesentu loku par šo grāmatu.” Grāmatas tapšanu konsultējusi arī Latvijas Universitātes profesore, literatūrzinātniece Ieva Kalniņa.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!