“Ar ”Gada gleznu” šogad esam izcēluši vēl vienu mākslinieku, kurš glezniecībā darbojas jau sen. Ceru, ka tas rosinās cilvēku interesi. Konkursam pieteiktie darbi šogad ir ļoti dažādi. Īpaši daudz darbu šogad tika pieteikti no Latgales – Rēzeknes un Daugavpils mākslinieku grupām. Vēl vērts atzīmēt, ka balsošana par skatītāju simpātiju šoreiz notiks arī sociālajos tīklos – Facebook, Agijas Sūnas lapā būs iespēja atdot savu balsi, nospiežot “patīk” zem sava favorīta darba,” komentējot šī gada konkursu stāsta Agija Sūna, Agijas Sūnas galerijas dibinātāja un vadītāja.
“Risinot dialogu par attēlu vēsturi, mākslas kritiķis Mārtins Geifords un izcilais gleznotājs Deivids Hoknijs nonākuši pie atziņas, ka attēli ir ne tikai veids, kā tēlot apkārtējo pasauli, bet arī veids kā to izprast un izpētīt. “Gada glezna” ir ne tikai skaista tradīcija, bet arī panorāmisks skats uz to, kā pasauli šobrīd redz mūsu mākslinieki. Dažādās izteiksmes formas un stilus apvieno tieksme pēc izcilības. Un tieši tas ir svarīgākais gan mums, Swedbank Private Banking, gan arī mākslas pasaulē,” saka Karīna Kulberga, Swedbank Private banking vadītāja Latvijā.
Atgādinām, ka skatītāji savu vērtējumu par šogad balvai pieteiktajiem darbiem var sniegt līdz 2018. gada 21. janvārim, balsojot Dailes teātrī, kā arī Agijas Sūnas Facebook lapā, un nosakot Skatītāju simpātiju balvas ieguvēju.
”Gada glezna” šogad norisinās jau 25.reizi un ir viens no senākajiem kultūras atbalsta projektiem Latvijas jauno laiku mākslas vēsturē. Iesniedzamajiem darbiem ir tikai divi nosacījumi: autoriem jābūt profesionāliem māksliniekiem un gleznām jābūt radītām konkursa norises gadā. Konkursa vērtēšanas sistēma aizgūta no Japānas – iesniegtos darbus katru gadu vērtē viens eksperts – Latvijas mākslinieku vidū un sabiedrībā atzīta radoša personība.
Par „Gada gleznu”
Par ”Gada gleznas” laureātiem kļuvuši: 1993. gadā – Vija Maldupe, 1994. gadā – Vilis Vizulis, 1995. gadā – Barbara Muižniece (tagad Gaile), 1996. gadā – Jāzeps Pīgoznis, 1997. gadā – Ilze Avotiņa, 1998. gadā – Edgars Valdmanis, 1999. gadā – Ģirts Muižnieks, 2000. gadā – Daina Stabulniece, 2001. gadā – Ilze Neilande, 2002. gadā – Tatjana Krivenkova, 2003. gadā – Aija Jurjāne, 2004. gadā – Gunta Liepiņa, 2005. gadā – Edvards Grūbe, 2006. gadā – Inta Celmiņa, 2007. gadā – Ieva Maurīte, 2008. gadā – Sigita Daugule, 2009. gadā – Anna Baklāne, 2010. gadā – Ieva Kalēja, 2011. gadā – Edvards Grūbe, 2012. gadā – Kristīne Keire, 2013. gadā – Ritums Ivanovs, 2014. gadā – Māra Vaičunas, 2015. gadā – Zigurds Poļikovs, 2016. gadā – Guna Millersone.