Foto: Mums Patīk

Īsās ziņas decembrī

Papildinām ziņas par pasākumiem un notikumiem no 1. līdz 31. decembrim.

Ziemassvētku laikā Zīmējumu teātris sagatavojis zīmējumu operu visai ģimenei – Dāsnumātika.

DasnumatikaUzveduma pamatā ir Čārlza Dikensa stāsts “Ziemassvētku dziesma”, kas ir par cilvēka spēju kļūt dāsnam un tas brīnumaini notiek tieši Ziemassvētku naktī.

Izrādes režisors Varis Klausītājs: “Ar šo iestudējumu Zīmējumu teātris pauž, ka ir noticis smalks pārpratums. Motīvs no Čarlza Dikensa Ziemassvētku stāsta vēsturiski esot aizsācis milzīgo iepirkšanās modi, taču stāsts patiesībā ir par pilnīgi cita veida dāsnumu.”

Brīnišķīgs dzejnieces Annas Auziņas teksts komponista Kaspara Zemīša rakstītajai mūzikai skanīgajās Rīgas Doma meiteņu kora balsīs saka, ka ir iespējams kļūt labam, grūtākais ir iesākt. Ziemassvētki kā savstarpējās saprašanās un mīlestības laiks ir laiks, kad ikviens var kļūt dāsns. Pat akmens var pārvērsties par mākoni.

Izrādē piedalās Rīgas Doma meiteņu koris TIARA Airas Birziņas vadībā, tenors Jānis Kurševs vai Gustavs Melbārdis, aktieri Klāvs Mellis un Marta Grase vai Ilze Āboltiņa, kā arī mūziķu ansamblis. Iestudējuma dramaturģiju veidojusi Rasa Bugavičute-Pēce. Iestudējums papildināts ar zīmēšanu un laikmetīgo deju, kam horeogrāfiju veidojusi Agnese Bordjukova. Scenogrāfijas elementi veidoti, iespaidojoties no mākslinieka sirreālista Renē Magrita darbiem.

„Dāsnumātiku” raksturo vizuāli spilgta, viegli uztverama valoda, kas ir vienlīdz saprotama un saistoša gan bērniem un jauniešiem, gan arī pieaugušajiem, paredzot plašu mērķauditoriju un teātra notikumā ļaujot iesaistīties visai ģimenei.

“Zīmējumu teātris” tradicionālās skatuves mākslas formas attīsta ar jaunu radošo izpausmju palīdzību, kas ierasto izpildītāju un auditorijas pretnostatījumu cenšas aizstāt ar skatītājam pietuvinātu un iesaistošu dialogu. Zīmējumu teātra mērķis ir veidot inovatīvas un mūsdienīgas teātra formas, tradicionālo teātra mākslu papildinot ar zīmēšanu, laikmetīgo deju un mūziku, tādējādi bagātinot auditorijas, īpaši bērnu teātra pieredzi.

Komponists: Kaspars Zemītis
Dziesmu teksti: Anna Auziņa
Librets: Rasa Bugavičute-Pēce
Horeogrāfe: Agnese Bordjukova
Režisors Varis Klausītājs

Piedalās:
Rīgas Doma meiteņu koris TIARA
Aktieri Klāvs Mellis un Marta Grase vai Ilze Āboltiņa
Dziedātājs Jānis Kurševs
Mūziķu ansamblis

Biļetes iegādājamas Biļešu paradīzes kasēs vai internetā, kā arī norises vietā pirms izrādes.
11. decembrī pl. 18.00 Ventspils Teātra nams “Jūras vārti”. Biļetes šeit.
17. decembrī pl. 12.00 Salaspils Kultūras Nams “Rīgava”. Biļetes šeit.
17. decembrī pl. 17.00 Rīga, Zirgu ielas koncertzāle. Biļetes šeit.
13. janvārī pl. 16.00 Liepāja, Koncertzāle “Lielais dzintars”. Biļetes šeit.

_______________________________________________________________

Noslēdzoties kultūras un mākslas portāla “Arterritory.com” rīkotajai izstādei “Mākslinieku radītās rotas. No Pikaso līdz Kūnsam. Diānas Venē kolekcija” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1), franču tēlnieks Bernārs Venē kā pateicību par veiksmīgi realizētu projektu uzdāvinājis Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam savu lielformāta grafikas darbu “Effondrement: Arcs” (2013), kas ir pirmais viņa mākslas paraugs LNMM Ārzemju mākslas kolekcijā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce saka: “Muzejs ar pateicību pieņem šo dāvinājumu. Lielformāta darbs, kvalitatīvi papildinot LNMM grafikas kolekciju, paliks kā apliecinājums lieliskai sadarbībai, kas veidojās izstādes “No Pikaso līdz Kūnsam” laikā.”

Bernārs Venē (Bernar Venet) ir viena no spilgtākajām aktuālās mākslas ainas personībām šodienas pasaulē, kas cieši saistīts gan ar ASV, gan Eiropas mākslas scēnu. Visbiežāk dēvēts par konceptuālistu, Venē strādājis atšķirīgos medijos – glezniecībā, instalācijā, zīmējumā, tēlniecībā, scenogrāfijā, kino, rakstījis mūziku un pat debitējis kā horeogrāfs. Bernāra Venē daiļrades centrālais elements ir līnija, kas tiek transformēta visdažādākajos veidos. Viņš ir viens no nedaudziem māksliniekiem, kura personālizstāde bija iekļauta Versaļas pils organizētajā ikgadējā laikmetīgās mākslas projektu ciklā – 2011. gadā sešu mēnešu garumā Venē lielformāta skulptūras vedināja Versaļas apmeklētājus iedziļināties mākslas, ainavas, arhitektūras, laika un vēstures attiecībās. 2016. gadā Starptautiskajā tēlniecības centrā Ņujorkā mākslinieks saņēma balvu par mūža ieguldījumu laikmetīgajā tēlniecībā.

No š. g. 4. novembra līdz 3. decembrim izstādes “Mākslinieku radītās rotas. No Pikaso līdz Kūnsam. Diānas Venē kolekcija” ietvaros bija apskatāmas 113 rotas, kuru autori ir 82 leģendāri un spilgti 20. un 21. gadsimta mākslinieki – Pablo Pikaso, Mens Rejs, Rojs Lihtenšteins, Makss Ernsts, Jojoi Kusama, Luīze Buržuā, Žans Kokto, Žoržs Braks, Nikija De Sentfāla, Lučio Fontana, Entonijs Gormlijs, Kīts Herings, Demjens Hērsts, Anišs Kapūrs, Joko Ono, Frenks Stella, Roberts Raušenbergs un citi. Tā bija iespēja iepazīt pasaules mākslas vēsturi koncentrētā formātā, kura arhitektonisko tēlu bija radījis latviešu dizaineru duets “MAREUNROL’S” (Rolands Pēterkops un Mārīte Mastiņa).

Mēneša laikā izstādi apmeklēja 13 000 skatītāju.

Kolekcionāre Diāna Venē (Diane Venet, Francija / ASV) savu neviltoto gandarījumu pauž “Arterritory.com” adresētajā elektroniskajā vēstulē: “Esmu bezgala priecīga. Šī Rīgas ekspozīcija man būs kā savveida etalons turpmākajā darbā.”

Mākslinieku radīto rotu krājums no Rīgas atgriezies Parīzē, kur no 8. marta līdz 1. jūlijam Dekoratīvās mākslas muzejā (Musée des Arts Décoratifs) būs atvērta apjomīga izstāde ar darbiem no Diānas Venē kolekcijas.

_____________________________________________________________

Ojāra Vācieša muzejā atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstāde “Stereotips”. Jaunie mākslinieki, apgūstot ilustrācijas mācību kursu, radījuši īpašās formās – leporello – locītas grāmatas, kurās sietspiedes tehnikā ilustrējuši gan sabiedrībā vispārizplatītus, gan tikai mākslinieku fantāzijās mītošos stereotipus.

Izstade par stereotipiemLeporello formas grāmata nav komikss vai bilžu albums; tā ir grāmata, kurā viens stāsts var atvērties kā akordeona plēšas un vienlaikus būt redzams tikai daļēji. Ar šādu formātu tiek mazliet lauzts tradicionālais priekšstats par grāmatas formu.

Jaunie mākslinieki savās grāmatās asprātīgi izlocījuši un ielocījuši stereotipiskus stāstus par ģimenes locekļu slepenajām nodarbēm, rūpīgās vecmāmiņas piedzīvojumiem, dažādām mīlestības formām, mākslinieka-vīrieša un mūzas-sievietes attiecībām, pārspīlējumu krāsaino dabu un fizisko lielumu, bailēm no skudrām utt.

Izstādē piedalās Latvijas Mākslas akadēmijas studenti: Rebeka Lukošus, Linda Lagzdiņa, Artjoms Tarasovs, Anastasija Muhina, Baiba Vanaga, Džordano Manjāni (Giordano Magiani), Igors Krilovs, Renāte Kloviņa, Kristīne Martonova, Dāvis Ozols.

Izstāde ir apskatāma no 8. decembra līdz 26. janvārim, otrdienās–sestdienās, no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00.

__________________________________________________________

2017. gadā pirmizrādi piedzīvojušas trīs no 16 filmām, kas top kā īpaša Latvijas filmu nozares dāvana valsts iedzīvotājiem Nacionālā Kino centra filmu programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”; pārējās 13 filmas vēl top un sasniegs savu skatītājus 2018. gadā. Divas nedēļas pēc trešās Simtgades pirmizrādes apkopota informācija par filmu līdzšinējām gaitām, apliecinot, ka skatītāji šo programmu uzņem ar lielu interesi un atsaucību.

Foto: Agnese Zeltiņa

Foto: Agnese Zeltiņa

Pirmā Simtgades filma, kuru nu jau pazīst liels un mazs visos Latvijas novados, ir Vara Braslas spēlfilma visai ģimenei “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Pirmizrāde notika 17. augustā, pašlaik uz ekrāniem filma jau pavadījusi 15 nedēļas, kas ir izcils rādītājs nacionālajai filmai. Šobrīd Vara Braslas jaunāko filmu par astoņus gadus vecā Oskara vasaras piedzīvojumiem noskatījušies jau 75 242 skatītāju, no tiem vairāk nekā 52 000 filmu baudījuši kinoteātros lielākajās pilsētās, bet aptuveni 23 000 skatītāju – citās filmu izrādīšanas vietās visā Latvijā.

Te jāpiemin, ka Simtgades filmu producentiem palīgā dodas arī biedrība Kultūrpunkts un tā iniciatīvas Kinopunkts vadītājas Kristīne Meirāne un Maija Kalniņa, kas sadarbībā ar Nacionālo Kino centru nodrošina katras filmas izrādīšanu visos 110 Latvijas novados.  Sadarbība sākusies daudzsološi – pie skatītājiem Latvijas novados filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru nonāca septembra beigās un, lai arī sākotnēji tika plānots, ka tā tiks izrādīta līdz oktobra  beigām, lielās skatītāju intereses dēļ tika pieņemts lēmums turpināt filmas demonstrēšanu; tā būs skatāma līdz pat 10. decembrim. Šajā laikā ir sasniegts jauns rekords kādas filmas demonstrēšanā ārpus kinoteātru tīkla – Vectēvs, kas bīstamāks par datoru patlaban izrādīta 298 seansos vairāk nekā 230 filmu demonstrēšanas vietās! Līdzšinējais rekords – 206 demonstrēšanas vietas ārpus kinoteātriem – piederēja studijas Mistrus Media producētajai Viestura Kairiša spēlfilmai Melānijas hronika. Arī šo izcilo rādītāju palīdzēja sasniegt producentu sadarbība ar biedrību Kultūrpunkts.

Kā otrā Simtgades filma skatītājiem tika piedāvāta režisores Ilonas Brūveres poētiskā impresija par Brīvības pieminekļa autoru, tēlnieku Kārli Zāli – Ievainotais jātnieks. Pirmizrādi šī dokumentālā spēlfilma piedzīvoja 24. oktobrī, līdz novembra beigām to bija noskatījušies jau vairāk nekā 7000 skatītāju 73 Latvijas pilsētās un, kā atzīst filmas producente Ilona Brūvere, joprojām tiek saņemti daudzi lūgumi rādīt filmu Ievainotais jātnieks dažādās mazpilsētās. Ievērojama ir bijusi novadu aktivitāte, saviem iedzīvotājiem piedāvājot šo filmu tieši Lāčplēša dienā – 11. novembrī filma bija skatāma 28 vietās visā Latvijā: Grobiņā, Saldū, Alojā, Ainažos, Naukšēnos, Līgatnē, Baltinavā un citur.  Kamēr producente turpina filmu izrādīt kinoteātros un kultūras centros, Kinopunkts decembrī uzsāk filmas demonstrēšanu skolās, kur tēlnieka Kārļa Zāles personības iepazīšanai tiek veltīta liela uzmanība.

Simtgades filmu parādi šogad noslēdza Askolda Saulīša režisētā dokumentālā filma Astoņas zvaigznes, kas pirmizrādi piedzīvoja 18. novembrī. Gandrīz vienlaikus ar seansu Rīgā filma tika izrādīta arī daudzviet Latvijā – vairāk nekā 40 kinoteātros un kultūras namos. Stāstu par latviešu strēlniekiem kinoteātros lielākajās pilsētās divu nedēļu laikā jau noskatījušies 1963 skatītāji, bet ārpus kinoteātriem – ap 4 000 skatītāju!

Simtgades filmu programma, pateicoties producentu, Kultūrpunkta un Nacionālā Kino centra aktivitātēm, plaši sasniedz skatītājus visā Latvijā un jau šobrīd ir apliecinājusi skatītāju interesi par īpaši veidoto Latvijas filmu kolekciju. Saņemtas ļoti labas atsauksmes gan no reģionu centriem, gan no mazpilsētām, kur kino vispār nonāk retāk, nekā iedzīvotājiem gribētos. Piemēram, Viesītē filmu Astoņas zvaigznes nu jau  noskatījušies 155 skatītāju, Salaspilī –  280, savukārt Doles Tautas namā skatītāji pēc seansa vērtējuši filmu un 67,3% balsojuši par vērtējumu “izcili”. Iedvesmojošs ir stāsts par Jaunpiebalgas kultūras namu – uz regulārajiem kinoseansiem tur parasti ierodoties ap 20 skatītāju, bet filmu Vectēvs, kas bīstamāks ar datoru noskatījušies jau 150! Savukārt Valmieras pusē kāds mācītājs pat no kanceles savu draudzi aicinājis apmeklēt Vara Braslas filmu, jo tā rāda īstenas ģimenes vērtības, kas esot jāredz ikvienam! Ne velti uz šīs filmas seansiem ģimenes ierodas pat četrās paaudzēs!

Kristīne Meirāne un Maija Kalniņa uzteic sadarbību ne vien ar kultūras centriem, bet arī pašvaldību pārstāvjiem. Īpaša atsaucība līdz šim saņemta no Jēkabpils kultūras pārvaldes, kas palīdz organizēt seansus gan pašu Kinomītnē, gan skolās. Unikāla bijusi filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru demonstrēšanas pieredze – pateicoties Krustpils novada domes iniciatīvai, vairāk nekā 400 skolēnu ar autobusiem devušies uz Jēkabpils Kinomītni, lai filmu noskatītos labākā tehniskā kvalitātē, nekā tas šobrīd iespējams Krustpilī.  Arī skatītājiem Zilupē bija iespējams ar autobusu nokļūt uz filmas seansiem tuvējā Ludzā. Un, tā kā Simtgades filmu izrādīšana visā Latvijā nupat tikai tā īsti ir sākusies, visticamāk, šai draudzīgai kaimiņu pieredzei sekos arī citas pašvaldības, kuras saviem potenciālajiem filmu skatītājiem nevar nodrošināt filmu izrādīšanai atbilstošus apstākļus.

Uzsākot programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadē ceļu pie skatītājiem, daudz ticis domāts arī par netradicionālām filmu izrādīšanas vietām. Patlaban Kultūrpunkts apkopo informāciju par pansionātiem, bērnu namiem, slimnīcām un cietumiem, lai izvērtētu tur esošās filmu demonstrēšanas iespējas, un arī šeit vērojama liela interese no sadarbības partneru puses. Piemēram, 18.  novembrī filma Astoņas zvaigznes tika izrādīta Jēkabpils cietumā, savukārt Iļģuciema sieviešu cietumā demonstrētas jau visas trīs pirmās simtgades filmas. Cietumos nereti valda postpadomju nostalģija un reti izdodoties ieinteresēt tā iemītniekus par nacionāla satura kultūras produktiem, tāpēc Kultūrpunkta vadītājas priecājas, ka filmas pamazām atrod savus skatītājus arī ieslodzījuma vietās. Iļguciema cietumā pirmo seansu apmeklējušas 20 skatītājas, uz trešo ieradušās jau aptuveni 50, un interese augot tik strauji, ka patlaban jau notiek sarunas arī par citu filmu demonstrēšanu – pilnmetrāžas animācijas filmas Akmeņi manās kabatās seansā cietumā, iespējams, piedalīsies pat režisore Signe Baumane!

Savukārt par filmas Astoņas zvaigznes izrādīšanu Latvijas armijas dienestā esošajiem puišiem patlaban notiek pārrunas ar Nacionālo Bruņoto spēku vadību.

Simtgades filmu programmā nākamais darbs ir režisora un operatora Ivara Selecka dokumentālā filma Turpinājums – skatījums uz dzīvi piecu pirmklasnieku acīm. Pirmizrādi Rīgā tā piedzīvos 30. janvārī un drīz pēc tam ceļos pie skatītājiem visā Latvijā.

Informāciju apkopoja Zanda Dūdiņa, Nacionālā Kino centra programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei koordinatore

_______________________________________________________________

12. janvārī plkst.19:00 uz “Cafe Film Noir” skatuves kinoteātrī “Splendid Palace” (Elizabetes iela 61) pirmo reizi 20 gadu laikā Rīgā tiks izrādīts iestudējums krievu valodā, kas tapis pēc paša slavenākā Fjodora Dostojevska darba “Noziegums un sods”.

Nazarenko_mDrosmīgās un ambiciozās idejas autori ir radošā komanda – režisore Viktorija Mihailova, kurai šī būs debija teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri Igors Nazarenko un Ivans Kločko, Vladimirs Tuzovs, kurš veidojis izrādes muzikālo noformējumu, kā arī citi profesionāļi.

Dostojevska romāns teātrī iestudēts kā divu aktieru – Nazarenko un Kločko – un viņu varoņu – Porfīrija Petroviča un Rodiona Raskoļņikova – pretnostatījums. Aktieri un skatītāji atkal centīsies rast atbildes uz jautājumiem, ko šajā darbā uzdod rakstnieks, pārdomāt morāles aspektus un meklēt paralēles ar šodienu. Izrāde iecerēta kā klasisks teātra lasījums, kas pievēršas vienai no romāna sižeta līnijām. Tās autori uzskata, Dostojevska literārais mantojums neliek meklēt jaunus žanrus un vienmēr būs pieprasīts un neizsmeļams teātra projektu iedvesmas avots.

Kāpēc šī izrāde ir nozīmīga šodien? Aktierim Ivanam Kločko ir atbilde: “Mēs, pirmkārt, centīsimies uzrunāt jauniešus, pievēršot uzmanību cilvēka izjūtām pēc amorālas rīcības veikšanas. Vai cilvēkam ir iespēja atgriezties ierastajā dzīves ritmā? Kāda ir maksa par to? Porfīrijs Petrovičs šeit iemieso dēmona sirdsapziņu, kas manam varonim izdomā arvien jaunus un jaunus pārbaudījumus, tādā veidā palīdzot viņam saprast un piedot sev.”

Īpašu atmosfēru izrādē radīs muzikālais noformējums. Džeza mūziķis Vladimirs Tuzovs tās norisi papildinās ar jaunām asociācijām un emocijām. Gaidāma gan improvizācija, gan ritmisks, aizrautīgs teksta lasījums un romantiski iespraudumi. Komponists liks paraudzīties uz Dostojevski no cita skatu punkta. Savukārt kostīmus īpaši šai izrādei radījusi jaunā latviešu dizainere Jūlija Lopatina.

Vaicāta, kādēļ nolēmis iestudēt izrādi pēc Dostojevska darba motīviem, režisore Viktorija Mihailova saka – mēs nebaidāmies no atbildības un esam gatavi ar jebkuriem paņēmieniem radīt godīgu, spilgtu, emocionālu izrādi.

Aktieri, kurus Viktorija uzaicināja kopīgam darbam, spoži atveido raksturlomas uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra skatuves. Režisore iecere bija no jauna atklāt Igora un Ivana talantus, turklāt ne tikai aktieriskos, bet arī dramaturgu, jo puiši piedalījās izrādes libreta radīšanā pēc romāna “Noziegums un sods”.

Pēc pirmizrādes 12.janvārī izrāde “Noziegums un sods” uz Cafe Film Noir skatuves būs skatāma 14., 18. un 25.janvārī plkst.19:00. Biļetes var iegādāties šeit. Izrāde krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Aktieri

Par aktieriem:

Ivans Kločko – Rodions Raskoļņikovs
Absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursu pie pasniedzējiem Igora Koņajeva un Jeļenas Čornajas. Pēc absolvēšanas tika uzņemts Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra trupā. Spēlē tādās izrādēs kā “Tikšanās lai arī notika, bet…” (students Gvozdņikovs), “Kņaze Meri” (Grušņickis), “Divi džentlmeņi no Veronas” (Lons), piecu stundu garajā izrādē “Pusaudzis” (galvenā loma – Arkādijs Dolgorukijs) un citās. Pašlaik Ivans mācās kino un televīzijas režiju pie Vladimira Fokina Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā Maskavā.

Igors Nazarenko – Porfīrijs Petrovičs
Absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursu pie pasniedzējiem Igora Koņajeva un Jeļenas Čornajas. Pēc absolvēšanas tika uzņemts Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra trupā. Spēlē tādās izrādēs kā “Spoks no Kentervilas” (galvenā loma – Vašingtons), “Tikšanās lai arī notika, bet…” (Ivans Akimovičs Vorobjovs-Sokolovs), “Divi džentlmeņi no Veronas” (Pits), “Krietnais cilvēks no Sečuānas” (policists), “Granātu aproce” (Bahtinskis), “Kņaze Meri” (Oficieris Lutiks), “Pusaudzis” (Vasins), “Meža dziesma” (tēvocis Ļevs) un daudzas citas.

Izrādes radošā komanda:
Režisore: Viktorija Mihailova
Muzikālais noformējums: Vladimirs Tuzovs
Scenogrāfs: Toms Grīnbergs, bērnu balansa riteņa zīmola “Brum Brum” galvenais dizainers
Sabiedrisko attiecību speciāliste, producente: Stefānija Moroza
Fotogrāfs un operators: Aivars Altenbergs
Kostīmu māksliniece: Jūlija Lopatina, zīmolu “ArtJam” un “AntiStar” dizainere

______________________________________________________________

Rīgā atklāta mūsdienu itāļu mākslinieka Mateo Boato izstāde “Dancing Houses” (Dejojošās mājas).

Mateo Boato – mūsdienu mākslinieks, skulptors, dizainers, arhitekts un mūziķis, kurš dzīvo un strādā  Itālijas pilsētā Trento. Glezniecība un mūzika Mateo mākslā ir nesaraujami saistītas – viņa darbos var redzēt ritmiskumu, slēptu melodiskumu. Viņa gleznu galvenās tēmas ir pilsētvide, cilvēka vieta apkārtējā sabiedrībā un dabiskajā vidē. Īpašais mākslinieka  filozofiskais skatījums uz pilsētu izpaužas pārsteidzošās urbānās ainavās. Mateo rada faktūrām bagātas, apjomīgas gleznas, ko papildina ar apzināti nevērīgiem un rotaļīgiem elementiem zīmējuma tehnikā, muzikālām atsaucēm un hipertekstu, kas piepildīts ar vienkāršu un pazīstamu valodu – urbāno valodu. Pats mākslinieks uzsver, ka viņam ir svarīgi ne tikai uzzīmēt ēku, viņš ar savu gleznu starpniecību mēģina izstāstīt tās stāstu cilvēkiem, kas nekad nav tajā dzīvojuši. Saikne starp pilsētu un tās iedzīvotājiem ir ļoti trausla, un mākslinieks par savu mērķi uzskata fiksēt to uz sava audekla. Sjēna, Toskāna, Milāna, Florence, Mantuja un Venēcija – šo Itālijas pilsētu senās ēkas šajās visbiežāk redzamas Boato gleznās. Viņš “būvē” savus laukumus it kā no putna lidojuma un tas patiešām arī ir lidojums – radošais lidojums.

Mateo darbi ir veiksmīgi izstādīti galerijās un muzejos visā pasaulē – no Lielbritānijas līdz Japānai, to skaitā: MART – Trento un Rovereto Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā, galerijā “LEGA” (Maskava), 2011.gadā Venēcijas biennālē kopīgā projektā Vitorio Sgarbi vadībā, GALLERIA LAZZARO BY CORSI (Milāna), Itālijas kultūras institūtā Briselē.

Ekspozīcijā Rīgā apavu klubā “Baltā Kumode” būs apskatāmi 30 audekli, to vidū – slavenie plašā perspektīvā gleznotie Mateo Boato laukumi.

Izstāde būs skatāma līdz janvāra beigām.

__________________________________________________________

Pirmssvētku laikā, 10. decembrī plkst. 11.30, Rīgā, Doma laukumā, jau desmito reizi norisināsies Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējiens. Sirsnīgais notikums pulcēs gan mazus, gan lielus skrējējus, kuri, tērpušies Ziemassvētku vecīšu tērpos, veiks simbolisku skrējienu pa Vecrīgas ielām. Labdarības akcijā ir aicināts piedalīties ikviens – gan individuāli, gan kopā ar ģimeni, draugiem vai darba kolektīvu!

Ziemassvetku vecisu labdaribas skrejiens_mIkgadējais skrējiens allaž ir pulcējis simtiem dalībnieku un piesaistījis uzmanību ar savu atraktivitāti un pozitīvo enerģiju. Desmit gadu laikā labdarības skrējiens kļuvis par brīnišķīgu tradīciju, kas ļauj aktīvām ģimenēm un atraktīvām uzņēmumu komandām vienoties labam un cēlam darbam. Uz brīdi iejūtoties Ziemassvētku vecīša tēlā, 1,7 kilometrus garā distance ir pa spēkam ikvienam, skrienot, ejot vai mazākajiem dalībniekiem vizinoties ragaviņās.

Rīgas Starptautiskā Rotary kluba organizētais skrējiens tiek rīkots sadarbībā ar labdarības organizāciju Ziedot.lv. Piedalīšanās Ziemassvētku vecīšu skrējienā notiek par simboliskiem ziedojumiem. Šī gada mērķis ir ziedojumos savākt vismaz 10 000 eiro, lai vismaz seši bērni ar kustību traucējumiem varētu apmeklēt 250 rehabilitācijas nodarbības ar speciālu gaitas robotu G-EO System. Nodarbībās bērni varēs trenēt gaitu pa līdzenu virsmu, imitēt kāpšanu pa trepēm, kas palielina iespējas patstāvīgi spert pirmos soļus.

Palīdzēt līdzcilvēkiem aicina Rīgas starptautiskā Rotary kluba prezidents Kregs Tomsons (Craig Thompson): “Latvijā ir daudz bērnu, kurus jau kopš mazotnes skārusi smaga slimība vai trauma, kas atstājusi sekas uz turpmāko dzīvi. Nereti šo bērnu ģimenēm nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu saviem bērniem ilgstošus un regulārus rehabilitācijas pasākumus. Valsts sniegtais atbalsts ir nepietiekams. Rehabilitācija ir dārga, un daudzi vecāki to nevar atļauties, tāpēc aicinu ikvienu piedalīties Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējienā un atrast savu svētku sajūtu, vienlaikus palīdzot un padarot gaišāku ikdienu tām ģimenēm, kuras kā svētku brīnumu gaida iespēju, lai viņu bērni varētu saņemt rehabilitācijas kursu. Šī palīdzība un rehabilitācijas kurss būs vēl viens solis tuvāk bērnu sapnim, lai arī viņi paši kādreiz varētu piedalīties šādā labdarības skrējienā.”

Pulcēties Ziemassvētku vecīšu skrējienam aicinām 10. decembrī jau no plkst. 10.30 Rīgā, Doma laukumā, bet starts tiks dots plkst. 11.30. Par tērpu skrējiena dalībniekiem galva nav jālauza – tos sagādās pasākuma organizatori. Visi dalībnieki pēc skrējiena tiks apbalvoti ar medaļām un arī kādu kārumu no pasākuma atbalstītājiem. Labdarības skrējiena atbalstītāji būs parūpējušies par pārsteiguma balvām ne tikai ātrākajiem skrējējiem, bet arī atraktīvākajiem un atbilstoši tematikai interesantāk ģērbtiem skrējējiem. Tāpat kā iepriekš arī šogad suņu saimnieki var līdzi ņemt savus četrkājainos draugus, no kuriem tematiski visoriģinālāk tērptie suņi varēs pretendēt uz simpātiju balvām no pasākuma atbalstītāja.

Pieteikties labdarības skrējienam, veicot ziedojumu, iespējams vietnē. Individuālajiem dalībniekiem ziedojums ir 15 eiro, ģimenēm (diviem pieaugušajiem un diviem bērniem) – 30 eiro. Pieteikties labdarības skrējienam var arī grupas, sākot no 20 cilvēkiem, veicot grupas ziedojumu. Plašāka informācija pieejama šeit.

Desmit gadu laikā Rīgas Starptautiskā Rotary kluba organizētajos Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējienos pulcēti vairāk nekā 5500 dalībnieku, kuri kopumā saziedojuši vairāk nekā 100 000 eiro tādiem labdarības projektiem kā enterālo maisījumu iegāde smagi slimu bērnu dzīvības uzturēšanai, reitterapijas nodarbībām, bāreņu patvēruma nama atbalstam, mobilajam bērnu veselības centram un smagi slimu bērniņu māmiņu atbalstam.

_____________________________________________________________

Galerijā “Mētras Māja” Aizputē 9. decembrī atvērs Elīnas Eleres izstādi “Elīnas Eleres un Līvas Aleksandras duets. Spārnotie latvieši – teikas, pasakas, stāsti.” 

elere_metrasmaja_mVELĒTĀJAS  (2009), ZVAIZNĒS LŪKOTIES… (2009), LATVIETE (2010), LATVIETIS (2011), SIEVA AR DESU (2012), RENĢE (2012), LIELĀ ZIVE (2013), EIROSALOME (2014), „ES MEITIŅA KĀ ROZĪTE…”(2016), TICĒJUMS (2017), KRUPIS BUTI PRECĒT BRAUC (2017), RŪGTS (2016), PĀDĪTE (2016), SNIEGA KRABJI (2017), SPRĪDĪT’S (2017), LĀČPLĒSIS (2017), BRĪVĪBA (2017), RAINIS UN ASPAZIJA 150 (2015)

Tie visi ir nosaukumi darbiem, kas tapuši kopš 2006. gada. Tie paši, kā teikas vai pasakas, visapkārt noklausīti un ievākti. Katru dienu satopami, ielien galvā un nepazūd.

Latvietim ir pasakas un teikas.

Izstādē apskatāmas grafikas estampi un to klišejas.  Viena no sērijām , kas apskatāma izstādē, šogad Jūrmalas mākslinieku nama rīkotajā konkursā – izstādē „JĀ/NEatkarība” ieguva balvu. Blakus Elīnai klausās pasakas mazā Līva Aleksandra.

Elīna Elere studējusis Latvijas Mākslas akadēmijā, kur ieguvusi maģistra grādu vizuāli plastiskajā mākslā – grafikā. Piedalās grupu izstādēs. Autore vizualizācijām XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV deju svētku Jāzepa Vītola 150. dzimšanas dienai veltītajam koncertam LU lielajā Aulā, kas izvirzīts „Lielās mūzikas balvas” 2013 nominācijai „Gada koncerts”.  Aktīvi darbojas „Grafikas darbnīcā” galerijā „Centrs”. Elīna Elere ir arī autore XXI Vispārējo jauniešu dziesmu un deju svētku simbolam – dziedošajam gailēnam.

_____________________________________________________

Piektdien 8. decembrī plkst. 15:00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā sadarbībā ar Rosizo Valsts Laikmetīgās mākslas centra Baltijas filiāli tiks atklāta Kaļiņingradas laikmetīgās mākslas izstāde „Made in Kaliningrad”.

Aleksejs Čebikins „Telpas ideoloģija”

Aleksejs Čebikins „Telpas ideoloģija”

„Made in Kaliningrad. Kaļiņingradas laikmetīgā māksla” ir izstāde, kurā eksponēti mūsdienu krievu un ārzemju mākslinieku darbi, kas tapuši dažādu ROSIZO Valsts Laikmetīgās mākslas centra Baltijas filiāles projektu ietvaros un kurus tematiski un kontekstuāli apvieno Kaļiņingrada. Projekts ļauj ārvalstu skatītājam saprast un sajust vidi un cilvēkus, kurus atspoguļo mūsdienu mākslinieks, vēršoties pie aktuālām un svarīgām problēmām un jautājumiem. Ar ko asociējas Kaļiņingrada – Krievijas anklāvs, kam nav kopējās robežas ar metropoli? Ko nozīmē „padomiskais”, „krieviskais” un „nacionālais”? Kā ikdienas dzīvē izpaužas etniskā un dzimumu identitāte un kā sociālajā kontekstā izpaužas cilvēciskais un personiskais? Par līdzīgiem jautājumiem un projektiem ar ko strādā Valsts Laikmetīgās mākslas centra Baltijas filiāle, pēc izstādes atklāšanas, savā lekcijā pastāstīs filiāles direktore Jeļena Cvetajeva.

Pasākuma noslēgumā plkst. 17:00 apmeklētājus priecēs kuratora Daņilas Akimova vadīta eksperimentālās mūzikas Art-sound performance.

Izstāde „Made in Kaliningrad. Kaļiņingradas laikmetīgā māksla” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā apmeklētajiem skatāma līdz 2018. gada 2. februārim.

Tās pašas dienas ietvaros, 8. decembrī plkst 15:00 tiks atklāta arī Ilonas Vilkas fotogrāfiju izstāde „Jūra, laiks, sapņi…”.

______________________________________________________

8. decembrī plkst. 18.30 galerijā “MuseumLV” notiks lekcija Eižens Valpēters. Modris Slava. “Âtri gaistošā realitāte”/ “Rapidly disappearing reality”.

Eižens Valpēters, foto: Jânis Prâms

Eižens Valpēters, foto: Jânis Prâms

Lekcijas pamatā ir Eiropas mājā notikusī Eižena Valpētera fotogrāfiju izstāde „Ātri gaistošā realitāte”, kurā mākslinieks dalījās ar savu personisko atklājumu – dažreiz gaismas izcelsme un daba nav ne izprotama, ne izskaidrojama, bet gaisma tomēr uzrodas bez redzama iemesla.

Eižens Valpēters kā mākslinieks ir nonkonformisma un latviešu alternatīvās kultūras pārstāvis kopš XX.gs. 60.gadiem līdzdarbojās  Kazas grupas aktivitātēs, veidojis 2010. gadā iznākušo izdevumu “Nenocenzētie”, kas veltīts sešdesmito un septiņdesmito gadu alternatīvajai kultūrai Latvijā. Minētā lekcija ievadīs lakciju ciklu par sešdesmito septiņdesmito gadu alternatīvo kultūru Latvijā.

Eižens Valpēters savā Lāčplēša ielas dzīvoklī dzīvo no 1998. gada, taču no 2014. gada viņš sāka pamanīt minētās gaismas parādības, ko nodēvēja par «reflekšiem» –  gan savā dzivoklī, gan vēlāk citur pilsētā. Tās tika nofotografētas. Uz virtuves skapja gludās virsmas Valpēters ieraudzīja un nofotogrāfēja daudzkrāsainu gaismas elementu, kas ilga vairākas minūtes. Līdzīga trīsstūrveidīga parādība dažas reizes bija vērojama arī uz griestiem. 2017.gada novembrī agra rīta krēslā uz tapetēm parādījās ātri slīdoša šaura josla ar abstraktu knapi nojaušamu rakstu, kas strauji kustējās loga virzienā. Pēdējo šī gaismas elementa brīdi Valpeteram izdevās paspēt nofotografēt.

Eižens Valpēters veic eksperimentus ar brillēm un gaismas avotu, rezultātā tiek iegūti gaismas attēli ar brillēm un acīm tajās.

Pilsētā tiek saskatītas un fiksētas gaismas zīmes, kurās ir atpazīstamas gan ģeometriskas figūras, no kurām dažas atgādina krustus, gan abstraktus gaismas hieroglifus.

Mākslinieks strādā foto mākslā un asamblāžas tehnikā veido objektus, kurā nozīmīga vieta atvēlēta mākslinieka miermīlīgajai, vērojošajai pozīcijai un rezignētai attieksmei.

Savu izskaidrojumu šai parādībai dos arī Modris Slava – Latvijas Viedas Sadraudzības (LVS) – idejas autors. LVS idejas avoti ir baltu dvēseles mantas, dievturība, teozofija, joga, dzīvās ētikas mācība, visas pasaules ezotērisko skolu mācības un metodes, jaunā laikmeta (New Age) atziņas un pašu domas. Modris Slava arī ir pievērsies noslēpumainu gaismas parādību apzināšanai visā pasaulē.

Interesanti, ka Valpētera gaismas paradību novērojumi sasaucas ar Ditas Lūses gaismas pilno glezniecību, kas pašreiz apskatāma galerijā „MuseumLV” kā viņas jaunāko darbu izstādē „Gaismas anatomija”.

Ieeja bez maksas.

Galerija „MuseumLV” Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Darba laiks: P.O.T.C.P. 11:00 – 19:00, S. 11:00 – 17:00

______________________________________________________

No 7. decembra Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma dāņu fotogrāfa Stiga Stasiga izstāde „Forštate”.

Autors: Stigs Stasigs

Autors: Stigs Stasigs

Fotogrāfiju sērija ir dokumentāls stāsts par Rīgas pilsētas apkaimi Latgales priekšpilsētā – Maskavas forštati (arī Maskavas priekšpilsēta, slengā saukta Maskačka). Izstādē iekļautas melnbaltās ielu fotogrāfijas, kuras uzņemtas pirms 25 gadiem ar Leica fotokameru. Fotogrāfiju sērijā ir redzama marginālās sabiedrības (galvenokārt krievu un baltkrievu izcelsmes iedzīvotāju) ikdiena pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Maskavas forštate jau gadiem ilgi ir bijusi zināma kā teritorija, kurā plaukst noziedzība, vardarbība, sociālās problēmas un alkoholisms. 2017. gadā Stigs Stasigs vairākas reizes apmeklēja Maskavas forštati un izveidoja videointervijas ar cilvēkiem, kurus viņš fotografēja 1992. gadā.

Sevišķi lielu uzmanību fotogrāfs ir pievērsis tunelim, kas atrodas Daugavpils ielas galā. Šī vieta ir pazīstama ar nosaukumu „Razdevalka” („Раздевалка”, tulk. –„ģērbtuve, garderobe”), deviņdesmitajos gados šeit cilvēkus bieži vien apzaga. Sava projekta realizēšanas laikā Stigs Stasigs iepazinās ar daudziem vietējiem iedzīvotājiem, arī ar bijušajiem noziedzniekiem, kas viņam paskaidroja visu kriminālās sistēmas iekārtu un hierarhiju šajā apkaimē.

Stigs Stasigs par savu izstādi saka: „ 2017. gadā es gribēju pabeigt projektu, definēt tā iznākumu, bet nespēju. Jo vairāk es atklāju, jo sarežģītāku situāciju saskatīju. Reālā dzīvē nav iespējams atrast patiesību: ja tu sāc „rakties ar vaļējām acīm” un tajā pašā laikā klausies stāstus, kopējā aina kļūst arvien daudzveidīgāka, sarežģītāka, bet arī ļoti mulsinoša.”

Izstāde „Forštate” ir gan dzīves apstākļu atspoguļojums 1992. gadā, gan piezīme par fotogrāfijas attīstību – no analogās līdz digitālai, no foto līdz video, pārejot no klasiskās idejas par “labo fotogrāfiju” uz atklātu domāšanas procesu vai fotogrāfijas medija izpēti. Autors uzskata, ka galu galā visa tradicionālās un dokumentālās fotogrāfijas ideja pazūd.

Stigs Stasigs (1961) ir fotogrāfs un mākslinieks, kas strādā Kopenhāgenā, Dānijā. Viņš strādā par fotogravīras konsultantu Dānijas Karaliskajā Tēlotājmākslas akadēmijā. 1991. gadā Stigs Stasigs uzvarēja pirmajā starptautiskajā konkursā ar nosaukumu „Preis für Jungen Bildjournalismus”, kas finansiāli nodrošināja viņa uzturēšanos Rīgā viena gada garumā. Viņa darbi atrodas Odenses Fotogrāfijas muzeja un Dānijas Karaliskās bibliotēkas kolekcijās, kā arī privātajās kolekcijās Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Vācijā, Šveicē un ASV.

Izstādes atklāšana 7. decembrī plkst. 17:30.

Piektdien, 8. decembrī, plkst. 17.30 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes „Forštate” aplūkošanu kopā ar fotogrāfu Stigu Stasigu (Dānija).

_______________________________________________________________

Līdz pat 7. janvārim ikviens interesents – no individuāla entuziasta līdz uzņēmumam vai valsts iestādei – aicināts pieteikt savu divu dienu programmu vienam no 2018. gada spilgtākajiem notikumiem – Sarunu festivālam LAMPA. Nākamgad, atzīmējot Latvijas simtgadi, LAMPA Cēsu pils parkā iedegsies īpaši koši, programmai caurvijot uzticēšanos kā vērtību – uzticēšanos kaimiņam, kopienai, valstij. Sarunu festivāls Cēsīs notiks 2018. gada 29. – 30. jūnijā.

“Tāpat kā Latviju, arī Sarunu festivālu LAMPA neveido viens cilvēks, atsevišķi uzņēmumi vai organizācijas, bet gan mēs visi kopā. Tuvojoties mūsu valsts simtgadei, aicinām savu roku 2018. gada LAMPAS tapšanā pielikt ikvienam interesentam – vai tas būtu indivīds, domubiedru grupa, uzņēmums, NVO, universitāte, mediji, valsts pārvaldes vai kultūras iestāde. Iedegsim LAMPU kopā!” aicina Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica.

Ņemot vērā pasākumu rīkotāju aizvien pieaugošo interesi par dalību Sarunu festivālā, šogad pieteikšanās tiek organizēta divos posmos. Tiem, kas LAMPĀ vēlas piedalīties ar savu telti vai skatuvi un vērtīgu pasākumu programmu nodrošināt abu festivāla dienu garumā, dalība jāpiesaka laikā no 30. novembra līdz nākamā gada 7. janvārim. Savukārt tie, kuri vēlas organizēt vienu vai vairākus pasākumus uz jau esošajām LAMPAS skatuvēm, dalībai pieteikties varēs no 2018. gada 17. janvāra līdz 28. februārim.

Tēmu izvēlē un pasākumu formātā ierobežojumu nav, tomēr pieteikumi tiks vērtēti konkursa kārtībā, atbilstoši Sarunu festivāla LAMPA manifestam un pasākuma kritērijiem. Pieteikt savu pasākumu programmu un uzzināt vairāk iespējams LAMPAS mājaslapā.

Kā ik gadu Sarunu festivāls LAMPA būs vieta vērtīgām sarunām, vieta, kur satikt domubiedrus vai, gluži pretēji, izaicināt savus priekšstatus sarunās ar citādi domājošajiem. Pasākumu formāts ir neierobežots – no nopietnām sarunām, izzinošām darbnīcām un spraigām diskusijām līdz teātra spēlēm un domu rosinošām instalācijām. Dalība Sarunu festivālā ikvienam būs lieliska iespēja ne tikai ietekmēt Latvijā notiekošo, veidojot klātienes diskusiju ar viedokļu līderiem valstī, bet izaicināt uz sarunu savu tiešo mērķauditoriju ārpus ierastās vides, lai izglītotu un veidotu dialogu par organizācijai, uzņēmumam vai valsts iestādei svarīgajām tēmām.

Sarunu festivāls ir nekomerciāls, un tā apmeklētājiem ieeja ir bez maksas. Festivāla izmaksas tiek segtas no ziedojumiem, grantiem un pasākumu rīkotāju līdzmaksājumiem. Šogad fonds atvērtai sabiedrībai DOTS piedāvā divas stipendijas līdzmaksājuma segšanai (bezmaksas dalība) divu dienu programmas pieteicējiem – indivīdiem vai nevalstiskajām organizācijām.

Sarunu festivālu LAMPA rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, komunikācijas vadības aģentūra “Deep White”, reklāmas aģentūra “Armadillo”, Cēsu novada pašvaldība un Britu Padome Latvijā. Festivāla norisi finansiāli atbalsta Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, Open Society Foundations, Britu Padome, Borisa un Ināras Teterevu fonds un uzņēmums “Enefit”.

________________________________________________________

Ceturtdien, 7. decembrī plkst. 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā notiks Latvijas Laikmetīgā mākslas centra projekta PĀRNĒSĀJAMĀS AINAVAS  trešā sarunu darbnīca: Cerību sala. Gotlande – Baltijas jūras ģeopolitiskais smaguma centrs, kas veltīta Gotlandei, kas jau izsenis bijusi nozīmīgs punkts Baltijas jūras reģiona ģeopolitiskajā kartē.

"Triina" 1944. gada septembrī vedot bēgļus no Tallinas uz Zviedriju. Autors nezināms. Foto no Igaunijas zviedru arhīva Stokholmā

“Triina” 1944. gada septembrī vedot bēgļus no Tallinas uz Zviedriju. Autors nezināms. Foto no Igaunijas zviedru arhīva Stokholmā

Salas izolētība un tajā pat laikā atrašanās dažādu stratēģisku ceļu krustpunktā gadsimtu gaitā veicinājusi tās formēšanos gan par aktīvu tirdzniecības centru, gan svarīgu aizsardzības bastionu, gan nozīmīgu politisku aktivitāšu centru. Pēc Otrā Pasaules kara Gotlande kļuva par Baltijas jūras ģeopolitisko smaguma centru, iezīmējot aukstā kara novilktā dzelzs priekškara robežas, kas atdalīja Padomju varas ideoloģijas pakļautās teritorijas no pārējās pasaules.

1944. gadā tūkstošiem baltiešu nonāca neapskaužamas izvēles priekšā – sagaidīt Padomju režīma uzvaru un iekļūt represiju virpulī vai riskēt un uzsākt dramatisko bēgšanas ceļu pārpildītās liellaivās pāri Baltijas jūrai. Uzskatot par cerīgu Zviedrijas tuvo atrašanos un pasludināto neitralitāti lielvaru sadursmē, Zviedrijas krastus sasniedza ap 4500 latviešu ar cerību pēc drīzas Padomju varas sakāves atgriezties mājās. Diemžēl atgriešanās neatkarīgā Latvijā nepiepildījās un bija jāmeklē jaunas tālākas dzīves iespējas Zviedrijā, cenšoties integrēties vietējā sabiedrībā.

Līdzīgas norises skāra arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus, izmisumā pāri jūrai devās 26 000 igauņu un vairāki simti lietuviešu. Visas baltiešu bēgļu komūnas veidoja savas organizācijas un pulcējās ap trimdas politiskās elites un inteliģences pārstāvjiem, ar pretestību liktenim, kas tās bija piemeklējis pēc Otrā Pasaules kara.

Trešā sarunu darbnīca pievērsīsies Gotlandes specifiskajai lomai Baltijas jūras reģionā un tās nozīmei Baltijas tautu vēsturē. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratores Solvita Krese un Diāna Popova stāstīs  par izstādes “Pārnēsājamās ainavas” Zviedrijas sadaļā pārstāvēto mākslinieku radošo darbību, Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas vecākais akadēmiskais bibliotekārs Jānis Krēsliņš uzstāsies ar priekšlasījumu “Jaunā gaismā – vizuālā tēla pārvērtības klinšainajā Zviedrijā”, Baltijas Mākslas centra (Baltic Art Center) Visbijā mākslinieciskā direktore Helēna Seldere  – ar stāstījumu par vēstures notikumu ietekmi uz Baltijas Mākslas centra izveidi 20.gs. 90.gados, tam kļūstot par rietumu un austrumu kultūru saskares punktu Gotlandē, savukārt zviedru māksliniece Ingela Johansone prezentēs savu projektu par lietuviešu mākslinieka Eugenius Budrys radošo un politisko darbību Gotlandē ceļā uz Lietuvas neatkarības atjaunošanu.

____________________________________________________________

Nacionālā Kino centra un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopīgi rīkotajā ciklā „Simtgade un vēl” decembra pirmā saruna notiks otrdien, 5. decembrī – režisore Kristīne Želve stāstīs par savu Simtgades filmu „Mērijas ceļojums”, skatīsimies 2012. gada dokumentālo filmu „Fedja” par Latgalē dzimušo somu kinorežisoru Teuvo Tulio. Sākums 18:00 LNB Ziedoņa zālē, ieeja brīva!

Foto: Agnese Zeltiņa

Foto: Agnese Zeltiņa

NKC un LNB ciklā Simtgade un vēl katra vakara programmu ievada īss stāstījums par vienu vēl topošu Simtgades filmu un iepazīšanās ar filmas režisoru. Sarunas noslēgumā tiek izrādīta šī paša režisora filma, kas tapusi nesenā pagātnē un sniedz ieskatu autora radošajā rokrakstā.

Filma Mērijas ceļojums ir stāsts par jaunu sievieti Mēriju Grīnbergu, kas Otrā pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju. Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī 700 kastes ar Latvijas muzeju vērtībām. Ja nebūtu bijis enerģiskās un uzņēmīgās Mērijas, daudzas Latvijas muzeju zāles šobrīd būtu tukšas –  viņa kā brīvprātīgā 1944. gadā devās līdzi ešelonam ar Latvijas mākslas vērtībām un kopā ar tām atgriezās Rīgā. Vācu okupācijas spēki dārgumus centās izvest, padomju okupācijas spēki atveda atpakaļ, bet Mērija savu pienākumu izpildīja līdz galam. Pateicības vietā par paveikto Mērija tiek atlaista no darba muzejā, strādā rūpnīcā, un viņas turpmāko dzīvi pavada nerimstošas aizdomas. Filma, kas veidota pēc Mērijas mātes rakstītajām dienasgrāmatām, atklāj gan Mērijas Grīnbergas neparasto likteni, gan mūsu valsts vēstures pagriezienus.

Vakara turpinājumā skatāmies dokumentālo filmu Fedja (2012, Anša Epnera studija AVE, 52 min) – līdzīgu ceļojumu nezināmajā. Kas ir noslēpumainais režisors Teuvo Tulio (1912-2000), somu melodrāmu brīnums? Aki Kaurismeki nodēvējis Teuvo Tulio par izcilāko somu kino režisoru. Īstajā vārdā viņš ir Teodors Antonijs Tugajs, dzimis turku-poļu un latviešu-persiešu izcelsmes vecākiem, Tulio pēc dzīves Latvijā jau agri pārcēlās uz Somiju, kur guva atzinību kā mēmā kino aktieris un tika dēvēts par «somu Valentīno» (pēc analoģijas ar Holivudas mēmā kino zvaigzni Rūdolfu Valentīno). Pievēršoties režijai, Tulio radīja izteiktas melodrāmas – skaistas sievietes tajās mīl, cieš un ļaujas likteņa nežēlīgajiem triecieniem alkohola un vīriešu-pavedinātāju veidolā. Tulio 30.-70. gadu filmas tiek vērtētas ārkārtīgi pretrunīgi – viņš tiek gan apsūdzēts klišeju atražošanā, gan dēvēts par protofeministu, somu un pasaules kino dārgumu; viņam veltītas retrospektīvas tiek izrādītas visā pasaulē. Filma Fedja pievēršas Teuvo Tulio bērnībai Latgales ciemā, meklējot tur viņa latgalieša dvēseli un iespaidus, kas vēlāk parādās Tulio režisētajās filmās.

Kristīne Želve ir kinorežisore, TV raidījumu vadītāja, rakstniece un publiciste, studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra fakultātē, 1996. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas pirmo kinorežijas kursu, kuru vadīja izcilais dokumentālists Ansis Epners.
90. gadu sākumā piedalījusies vairākos videomākslas festivālos, strādājusi kinoforumā Arsenāls, žurnālā Kino Raksti un kultūras laikrakstā Forums, 10 gadus nacionālajā televīzijā vadījusi raidījumu 100g kultūras, sarakstījusi atzinīgi novērtētu stāstu krājumu Meitene, kas nogrieza man matus (2011). Uzņēmusi vairākas dokumentālas un spēles īsfilmas, 2012. gadā pabeigusi dokumentālo filmu Fedja par Latvijā dzimušo somu kinorežisoru Teuvo Tulio, sastādījusi arī viņam veltītu rakstu krājumu Fedja. Teodors. Tulio (2013).

__________________________________________________________

Kinorepertuāra nedēļā, kas sākas ar 1. decembri, Rīgas kinoteātros vienlaikus demonstrē vienpadsmit Latvijas filmas, lielu daļu no tām var redzēt arī citur Latvijā.

Gada nogale pēc Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps, kur tika pirmizrādītas vairākas jaunas Latvijas filmas, izrādās ļoti bagātīgs laiks Latvijas kino skatītājiem, paralēli pēdējā mēneša laikā notikušas arī divas pirmizrādes programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Rezultātā kinorepertuārā vienlaikus atrodamas vienpadsmit Latvijas filmas, astoņas no tām skatāmas kinoteātrī Splendid Palace, kurš jau sen lepojas ar savu tendenci akcentēt nacionālā kino izrādīšanu.

Divas filmas jāsteidz noskatīties vēl šajā nedēļas nogalē, jo tās kinoteātrī Splendid Palace tiek demonstrētas pēdējo nedēļu. Režisores Kristas Burānes un studijas VFS Films Pasaka par tukšo telpu (pēdējais seanss pirmdien, 4. decembrī 18:00) kinoteātra repertuārā ir tieši mēnesi, un tas ir cienījams rādītājs dokumentālajai filmai. Šis stāsts par izcilo scenogrāfu Andri Freibergu saņēma Nacionālo kino balvu par labāko dokumentālā kino režiju un labāko animācijas mākslinieka darbu (Toms Burāns).

Svētdien, 3. decembrī, 15:00 pēdējais seanss dokumentālajai filmai Ziemeļu gaisma. Komponista dienasgrāmata, kas Lielā Kristapa laikā piedzīvoja pirmizrādi ārpuskonkursa programmā. Vizuāli krāšņā un asprātīgā road-movie, ko veidojuši komponists Ēriks Ešenvalds, režisors Renārs Vimba un operators Dainis Juraga, stāsta par komponista ceļu no skaņdarba idejas līdz pirmatskaņojumam, izvadājot skatītāju pa krāšņām ziemeļzemju ainavām.

Programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei šogad jau pirmizrādītas trīs filmas, un visas trīs vēl atrodamas kinoteātros. Hronoloģiski pirmā bija Vara Braslas spēlfilma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, kopš pirmizrādes augustā filma nav pazudusi no Rīgas kinoekrāniem un arī decembra sākumā kinoteātrī Kino Citadele ir pieejami vismaz divi seansi dienā.

Turklāt filmu sadarbībā ar apvienību Kinopunkts joprojām izrāda arī dažādās vietās Latvijā (par iepriecinošo skatītāju skaita statistiku ziņosim nākamnedēļ), tāpat kā divas nākamās Simtgades filmas – Ilonas Brūveres dokumentālo spēlfilmu Ievainotais jātnieks un Askolda Saulīša informatīvi blīvo pētījumu Astoņas zvaigznes. Abas šīs filmas Rīgā nākamnedēļ atrodamas kinoteātrī Splendid Palace, bet informācija par filmu seansiem citviet Latvijā apkopota Nacionālā Kino centra mājaslapā (šeit un šeit).

Kopš Lielā Kristapa pirmizrādes 10. novembrī kinoteātru repertuārā ir režisora Jāņa Norda trešā pilnmetrāžas spēlfilma Ar putām uz lūpām, kas šobrīd atrodama gan Splendid Palace, gan Kino Citadele, gan K. Suns, gan Kino Bizes repertuārā un arī citās Latvijas pilsētās. Iepriekšējo lielo Latvijas spēlfilmu, Aika Karapetjana Pirmdzimto, kas pirmizrādi piedzīvoja septembrī un saņēma divus Lielos Kristapus, 1. decembra vakarā var noskatīties kinoteātrī Kino Bize.

Starp citu, nelielais kinoteātris Kino Bize, kas savu repertuāru var plānot daudz elastīgāk, nekā lielie uzņēmumi, nākamnedēļ piedāvā arī kombinēto seansu, kurā apvienotas divas dokumentālās filmas ar Lielā Kristapa nomināciju Labākā debija – Katrīnas Neiburgas Garāžas un Žanetes Skarules Lidojošo mūku templis (pirmdien, 4. decembrī).

No 1. decembra kinorepertuāra dzīvi sāk divas visai atšķirīgas pilnmetrāžas filmas. Dokumentālists Ivars Zviedris savu 50. jubileju svin, pirmizrādot jaunu pilnmetrāžas dokumentālo filmu Zāģeri, kas arī nedēļas nogalē būs atrodama kinoteātra Splendid Palace repertuārā, – “Reāla filma”, kā to autori nosaukuši publicitātes materiālos.

Savukārt režisora Māra Martinsona jaunākā spēlfilma, vizuāli krāšņais Latvijas-Japānas kopražojums Maģiskais kimono jaunnedēļ būs pieejams četros Rīgas repertuāra kinoteātros, ieskaitot Multikino un Cinamon Alfa, no 1. decembra filma tiek demonstrēta arī Valmierā, Liepājā, Cēsīs (kur uz seansu 4. decembrī brauc arī pats režisors), paredzēti arī seansi Smiltenē, Aizkrauklē un citur; filmas producente Linda Krūkle sola visa drīzumā filmas Facebook kontā publicēt karti ar precīzām norādēm, kur vēl Latvijā var noskatīties Maģisko kimono.

Šāda Latvijas kino intensitāte kinoteātru repertuārā sola gan daudz iespēju kinoskatītājiem, gan iepriecinošus rādītājus gada beigās, kad ir cerības uz pieaugumu statistikas ailītē “nacionālā tirgus daļa repertuārā”. Jau 2016. gadā Latvijā šis skaitlis pieauga uz 7,38 %, salīdzinot ar 3,81% 2015. gadā, un nevajadzētu atmest cerības beidzot apsteigt Baltijas kaimiņus – 2016. gadā Igaunijā nacionālā kino tirgus daļa bija 10,54%, Lietuvā 19,5%.

________________________________________________________

Koncertprogrammā Brīnumu laiks sieviešu vokālā grupa Putni satikusies ar diviem izciliem ģitāristiem – klausītāju mīlēto Kasparu Zemīti un vienu no ievērojamākajiem portugāļu ģitāristiem, Lisabonas ģitāru kvarteta dalībnieku Andrē Santošu. Programmā gan paša Andrē Santoša kompozīcijas un latviešu autoru skaņdarbi adventa laika noskaņās.

Kaspars Zemitis_mAndrē Santošs ir portugāļu ģitārists, komponists, kurš pazīstams kā īpaši izcils fado mūzikas izpildītājs. Viņa radošo interešu lokā ir flamenko, portugāļu un klezmeru mūzika. Andrē uzstājies ar teju visiem ievērojamākajiem portugāļu mūziķiem, kā arī apceļojis pasauli ar citiem solo māksliniekiem un grupām. Viņa opusi piedzīvojuši atskaņojumus daudzās pasaules valstīs, sākot no ASV līdz Ķīnai zināmāko portugāļu mūziķu izpildījumā.

Kaspars Zemītis ir akadēmiskās ģitārspēles meistars, viens no atpazīstamākajiem un pieprasītākajiem ģitāristiem Latvijā. Daudzpusīgs mūziķis – spēlējis rokenrolu grupā Keksi, bijis leģendārās grupas Time after time dalībnieks, koncertē kopā ar Intaru Busuli, Kārli Lāci, Lindu Leen, Ainaru Mielavu, Renāru Kauperu un profesionālajiem Latvijas koriem.

Vokālā grupas PUTNI sastāvā astoņas dziedātājas, kuras savu meistarību guvušas, dziedot Latvijas profesionālajos koros un vokālajās grupās. Ilgu laiku Putni bija vienīgā šāda tipa vokālā grupa, kas ar savu darbību saviļņoja visu ansambļu dziedāšanas kustību un iedvesmoja arvien vairāk ansambļu pievērsties nopietnam koncertu repertuāram. Kolektīvs sadarbojies  gandrīz ar visiem latviešu komponistiem, grupas kontā ir vairāk nekā 100 pasaules pirmatskaņojumi.

Koncertā skanēs gan skaņdarbi ģitārai, gan Andrē Santoša cikls Sešas dziesmas sieviešu ansamblim, kur muzikāli atjautīgi apdarinātas portugāļu tautas melodijas, savijoties ilgām, dienvidnieciskai smeldzei un rotaļīgumam. Kā arī latviešu autori ar Kaspara Zemīša Ziemassvētku dziesmas apdari Kas ir šis bērns, Silvijas Silavas sirsnīgās meldijas un Mārītes Dombrovskas pirmatskaņojums – dramatiski krāšņa kompozīcija Nāc, Dieva dēls.

Koncertos 5. decembrī plkst. 19.00 Doles Tautas namā un 7. decembrī plkst. 19.00 Berģu kultūras namā biļetes pieejamas “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Koncertā Rīgā 10. decembrī plkst. 17.00 Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā – ieeja brīva!

__________________________________________________________

Ar Jona Sapdaru traģikomēdiju “Klusā daba ar resno puisēnu” 5.decembrī Dailes teātris viesosies Ventspilī Teātra namā “Jūras Vārti”.

Foto: Jānis Deinats, “Fotocentrs”

Foto: Jānis Deinats, “Fotocentrs”

Datoru ģēnijs Pompīlijs dzīvo kopā ar savām trim tantēm. Šī ir pieklājīga māja, un tantes kā trīsgalvu pūķis sargā savu mīļoto krustdēlu no visa ļaunā. Mīlot un rūpējoties par savu dārgo krustdēlu, tantes pat Pompīlijam nolīgst prostitūtu Lilī. Viss nav tik vienkārši, jo Pompīlijs ir ļoti resns. Un ļoti jūtīgs. Tad arī sākas problēmas, jo Pompīlijs iemīlas Lilī.

Freids ir teicis: „Pie visa vienmēr ir vainīgi vecāki.” Tuvāko cilvēku ietekme uz mūsu dzīvēm ir ļoti liela.

Traģikomēdiju “Klusā daba ar resno puisēnu” iestudējis režisors Mihails Gruzdovs, izrādē spēlē aktieri Artis Robežnieks, Olga Dreģe, Akvelīna Līvmane, Lidija Pupure un Ieva Florence, tajā piedalās arī dejotāja Olga Biserova.

____________________________________________________________

Turpinot Dailes teātra ciklu “Zinību stundas. Pieredze un pārdomas”, 4.decembrī notiks tikšanās ar fotogrāfu Jāni Deinatu “Fotogrāfija. Teātris”.

DT_Zinibu_stundas_2017_2018Skatītāji no teātra gaida emocionālo baudījumu. Arī fotogrāfijas būtība ir radīt emocijas. Efekts ir viens, bet paņēmieni, kā to panākt, atšķiras. Fotogrāfija emociju var radīt pat 20 gadus pēc notikušās izrādes, bet teātris – konkrētajā brīdī.  Bet gan labam foto, gan labai izrādei būtu jāsniedz emocionāls iespaids. Par to ar fotogrāfu Jāni Deinatu sarunāsies Liene Jakovļeva.

Zinību stunda “Fotogrāfija. Teātris” notiks pirmdien, 4.decembrī, plkst.18.30 Dailes teātra Kamerzālē. Bezmaksas ielūgumus uz to varēs saņemt no 27.novembra plkst.10.00 visās “Biļešu Paradīzes” kasēs. Vietu skaits ierobežots, tāpēc viens interesents var saņemt divus ielūgumus. Tikšanās aptuvenais ilgums būs 1,5h.

 

 

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!