Pulkvežleitnants Emanuels Diparkē (Emmanuel du Parquet, 1869–1933) 1919. gada pavasarī tika iecelts par Francijas militāras misijas Latvijā vadītāju. Viņš ieradās Liepājas ostā 1919. gada 20. maijā, dažas dienas pēc mācītāja Andrieva Niedras īstenotā valsts apvērsuma. Savas misijas laikā, kas beidzās 1920. gada vasarā, viņš bija liecinieks notikumiem, kas palīdzēja veidot mūsdienu Latviju. Balstoties uz Francijas Aizsardzības ministrijai nosūtītajiem ziņojumiem un notām un savām personīgajām atmiņām, pulkvežleitnants Emanuels Diparkē attēlo daļu no Latvijas vēstures Pirmā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados. Viņš raksturo Latviju kā “modru priekšposteņa sargkareivi – uzticamu un bezgala spējīgu pildīt miera saglabāšanas lomu Eiropā”.
Grāmatu no franču valodas tulkojušas Estere Braķe, Agnese Kasparova un Astra Skrābane, zinātniskie redaktori Ēriks Jēkabsons un Kaspars Zellis.
Jaunā grāmata tiek atvērta 7. oktobrī Kara muzejā, kur norisinās izstādes “Francijas un sabiedroto ieguldījums cīņā par Latvijas neatkarību (1918–1921)” un Eiropas vēsturnieku konference “Cīņa par Latvijas neatkarību un tās atzīšanu. Eiropas valstu viedokļu krustpunkti”. Grāmata tulkota un izdota ar Francijas vēstniecības Latvijā, Francijas institūta Latvijā, Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu. Tulkotājas Agneses Kasparovas darbu atbalstījusi Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja.