Birka: Vēsture

Fotogrāmata ”Stikla Strenči” ir tapusi no unikāla laikmeta dokumenta – no Strenču fotodarbnīcas arhīva stikla fotoplatēm, kas glabājas Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Grāmatu veido starpkaru perioda attēli, kas parāda Strenču iedzīvotāju kopienas ikdienas un svētku mirkļus. Darbnīcas dibinātāja Dāvja Spundes un viņa radošās darbības turpinātāju – Kraukļu ģimenes pārstāvju – fotouzņēmumi stāsta par nācijas veidošanās laiku un tehnisko progresu, kas provincē strauji mainīja dzīvesveidu.  Draudzīgās attiecības kopienā un fotogrāfu neatlaidībā veidoja īpatnēju tuvuma sajūtu un meistaru unikālu rokrakstu, ko tagad augsti novērtē pasaules eksperti fotogrāfijā. Dāvis Spunde ir sacījis, ka fotografē vēsturei un ka ikvienam notikumam jātiek iemūžinātam.

Pasaulē atzītais fotogrāfijas kritiķis Jorgs Kolbergs (Jörg Colberg) žurnālā “Conscientious Photography Magazine” raksta: “Par vienu esmu pilnīgi drošs: ikreiz, kad būšu vīlies fotopasaulē [..], varēšu uzmeklēt šo grāmatu un paraudzīties attēlos, kas man atgādinās, cik burvīga un priecīga spēj būt fotogrāfija. Patiešām – tik lielisku fotogrāmatu nebiju redzējis sen”.

Ikgadējais grāmatu konkurss “Paris Photo–Aperture Foundation PhotoBook Awards” notiks  Parīzē šī gada novembrī. Konkursā ietvertas nominācijas trīs kategorijās – Gada fotogrāmata, Pirmā fotogrāmata un Gada fotokatalogs. Nominētās grāmatas, tostarp “Stikla Strenči,” tiks iekļautas ekspozīcijā,” un no 5. līdz 28. novembrim tiks izstādītas galerijā Parīzē Delpire & Co,  savukārt 2021. gadā ceļos uz Ņujorkas galeriju “Aperture“ un citām ievērojamām pasaules galerijām.

Grāmatas “Stikla Strenči” pirmā tirāža ir izpārdota, un šī gada nogalē paredzēts izdot atkārtotu metienu. Jau tagad iespējams grāmatu  iepriekšpasūtīt šeit. Finansējuma vākšana otrajam izdevumam notiks līdz 13. novembrim.

Pie izdevuma “Stikla Strenči” strādājuši redaktors Vladimirs Svetlovs, sastādītāja Anna Volkova, vēsturnieks Kirils Kobrins un dizainers Aleksejs Muraško. Grāmatas izdevējs – biedrība “Orbīta”. Grāmatas izdošana bija iespējama, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un nekustamā īpašuma aģentūras “Latio” atbalstam.

“Glass Strenči” book spread / Image courtesy of the Latvian Museum of Photography

“Glass Strenči” book spread / Image courtesy of the Latvian Museum of Photography

“Glass Strenči” book spread / Image courtesy of the Latvian Museum of Photography

“Glass Strenči” book spread / Image courtesy of the Latvian Museum of Photography

Par savām tiesībām brīvi rakstīt, lasīt un runāt Gunārs Freimanis padomju cietumos kopumā pavadīja 17 gadus. Sevi par varoni nesauca, vien par tādu, kas centās sekot savai sirdsbalsij. Viņa mūžs mums noteikti atgādina — atgūtā Latvijas brīvība nebija vien kompromisu, “reālpolitikas”, mītiņu un patriotisku dziesmu dziedāšanas rezultāts. Bija, kuri par to “maksāja daudz dārgāk” un daudz agrāk…

Grāmatā par tikšanos ar G. Freimani stāsta Janīna Kursīte, Lidija Lasmane, Rasma Pērkons, Maija Cālīte, Inta Purva, Jānis Vēveris un citi, publicēti arī literatūrzinātnieka Rolfa Ekmaņa iespaidi par Gunāra Freimaņa dzeju un sarakste ar rakstnieku Jāni Klīdzēju.

Grāmatā iekļauta G. Freimaņa dzeja un proza, kas tapusi gan apcietinājumā, gan vēlāk, apcerot tur piedzīvoto, un publicistiskas pārdomas par Latvijas valsti un tautu. Grāmata ar skatījumu uz okupācijas laika notikumiem Latvijā veltīta plašai auditorijai.

Grāmatu sakārtojis publicists Arnis Šablovskis.

Habilitētais vēstures doktors Aivars Stranga (1954) ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, viens no vadošajiem Latvijas vēsturniekiem. Profesora zinātnisko interešu lokā ir Latvijas vēsture 20. gadsimtā, Eiropas diplomātijas vēsture, kā arī ebreju vēsture Baltijā. A. Stranga ir vairāku monogrāfiju autors, to vidū jaunākie darbi – “Latvijas ārējie ekonomiskie sakari. 1919.–1940. gads. Attiecības ar lielvalstīm (saimnieciskie, politiskie, diplomātiskie aspekti)”, “Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika (1934–1940)”, kā arī līdzautors grāmatai “Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā”.

Profesors A. Stranga norāda: “1920. gada 11. augusta Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums Latvijā tika vērtēts kā viens no visbūtiskākajiem līgumiem, kuri noslēgti visā valsts neatkarības divdesmit gadu laikā; tikai Latvijas atzīšana de iure un uzņemšana Tautu Savienībā (1921) nozīmīguma ziņā līdzinājās miera līgumam ar Maskavu. 30. gadu nogalē Tautu Savienības nozīme valsts ārpolitikā dramatiski kritās, bet miera līgums ar Maskavu Latvijas vērtību skalā palika nedevalvēts līdz pat valsts bojāejai, kad PSRS to brutāli lauza, okupējot mūsu valsti.”

Monogrāfijas “Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums 1920. gada 11. augustā” zinātniskais recenzents, vēstures doktors Aldis Miņins skaidro: “Šajā pētījumā vēsture ir dziļdomīgi un salīdzinoši tverta plašākā telpā, teju visā Eiropā. Tā ir vēstures grāmata, kas mūs mudina pārdomāt arī šodienas reālijas, vilkt paralēles. Mūsdienu Kremļa īstenotā “hibrīdkara” saknes ir meklējamas lielinieciskajā Krievijā, kas bija pirmrindniece, īstenojot miksētu “tradicionālo diplomātiju” un “revolucionāro diplomātiju”; tika attīstīts plašs ārējās ietekmes instrumentu klāsts, kas tika izmantots toreiz un tiek izmantots tagad (alianšu šķelšana, pretrunu veidošana un stimulēšana Rietumu valstīs, uzpirkšana un šantāža, graujošā darbība, propaganda, kaujinieku gatavošana un iesūtīšana mērķa valstīs, prokremlisku institūciju un mediju veidošana un finansēšana, sev lojālu politisku spēku atbalstīšana, ķīlnieku sagrābšana u. c.). Ir pagājuši simts gadi, bet Maskava būtībā nav mainījusies – iespējams, tā ir kļuvusi vēl rafinētāka, kā arī apguvusi modernās tehnoloģijas (varam nešaubīties, ka lielinieki īstenotu dezinformācijas kampaņas sociālajos tīklos un veiktu kiberuzbrukumus, ja vien būtu bijis internets). Valstīm uz rietumiem no Maskavas, primāri Baltijas jūras reģionā, ir, ko mācīties no vēstures, lai neiekristu jaunās lamatās.”

Latvijas un Padomju Krievijas attiecības 20. gadu pirmajā pusē aplūkotas salīdzinājumā ar Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas pieredzi, gatavojot un īstenojot miera līgumus ar Padomju Krieviju un veidojot starpvalstu attiecības; grāmatā uzmanība pievērsta dažādu Latvijas politisko un saimniecisko spēku un grupu pieejai attiecībās ar Kremli, kā arī aplūkoti divu citu līgumu – neuzbrukšanas un tirdzniecības līguma – likteņi.

Grāmatu meklējiet apgādā “Mansards”, grāmatnīcās un bibliotēkās.