Publicēts

LNMM aicina uz lekciju “Aleksandra Beļcova glezno Latvijas kultūras personības”

Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) izstāde liecina, cik liela nozīme mākslinieces mūža darbā bijusi portretam. Ar sevišķu interesi portretētas autorei tuvās radošās personības, starp tām – arī lekcijas virsrakstā pieminētās dāmas. Kopā ar mākslas vēsturnieci Dr.h.c.art. Edvardu Šmiti vēlreiz ieskatīsimies portretos, kas saistīti ar vairākiem spilgtiem notikumiem Latvijas 1920.–1930. gadu kultūrā, un, lai gūtu plašāku priekšstatu par gleznotājas modeļiem, tuvāk iepazīsimies ar rakstnieces un sabiedriskās darbinieces Austras Ozoliņas-Krauzes (13.12.1890–11.07.1941), aktrišu Marijas Leiko (14.08.1887–03.02.1938) un Antas Klints (01.10.1893–27.02.1970) dzīvesstāstiem.

Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981). Aktrise Anta Klints. 1932. Audekls, eļļa. Latvijas Nacionālā teātra kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns”, kura vēl tikai līdz 12. janvārim ir skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, ir līdz šim lielākā retrospekcija, kas visaptveroši parāda spilgtas klasiskā modernisma mākslinieces daudzpusīgo radošo mantojumu.

Uz tikšanos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens!
Cena: ieejas biļete izstādē (pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR). GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas.
Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.

 

Publicēts

Aleksandras Beļcovas daiļrades saikne ar Parīzes skolas māksliniekiem

Mākslinieces Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) biogrāfija ietver gandrīz visu 20. gadsimtu, un viņas daiļradē atbalsojās daudzie tā mākslas virzieni. Tomēr visos radošajos posmos gleznotājai bija būtiska saikne ar Parīzes skolas māksliniekiem.

20.–30. gados Aleksandra Beļcova bieži brauca uz Parīzi, redzēja aktuālo mākslu vietējās galerijās un muzejos, svarīgs informācijas avots bija arī tā laika periodika, mākslai veltītie žurnāli un grāmatas. Viņas sarakstē un dienasgrāmatās var atrast pieminētus Cuguharu Fužitas (Tsuguharu Foujita, 1886–1968), Žila Paskīna (Jules Pascin, 1885–1930), Andrē Derēna (André Derain, 1880–1954), Anrī Matisa (Henri Matisse, 1869–1954), Pjēra Bonāra (Pierre Bonnard, 1867–1947), Albēra Markē (Albert Marquet, 1875–1947) vārdus. Atsevišķi autores darbi liecina par Fernāna Ležē (Fernand Leger, 1881–1955), Albēra Glēza (Albert Gleizes, 1881–1953), Žorža Braka (Georges Braque, 1882–1963) ietekmi. Šī ietekmēšanās nenozīmēja kopēšanu: māksliniece spēja radoši interpretēt redzēto un veidoja kompozīcijas, kas savā izteiksmīgumā faktiski neatpaliek no franču kolēģu sasniegumiem.

Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981). Konstruktīvā kompozīcija.
20. gs. 20. gadu sākums. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Lekcijā kopā ar mākslas zinātnieci Dr. art. Natāliju Jevsejevu (Наталья Евсеева) varēs salīdzināt Aleksandras Beļcovas un Parīzes skolas pārstāvju darbus, atrast analoģijas un izsekot gūto iespaidu avotiem.

Pasākums notiek izstādes “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” ietvaros. Uz tikšanos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens! Cena: ieejas biļete izstādē (pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR). GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas. Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.

PAR LEKCIJU CIKLU

No š. g. 12. oktobra līdz 2020. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē ir skatāma izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” – līdz šim lielākā retrospekcija, kas visaptveroši parāda spilgtas klasiskā modernisma mākslinieces Latvijā Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова) daudzpusīgo radošo mantojumu. Papildinot un paplašinot ekspozīcijas kontekstu, muzejs ir sagatavojis četru lekciju ciklu, kurā speciālisti no Krievijas, Lietuvas un Latvijas sniedz ieskatu modernisma vēsturē, izgaismojot gan dažādas laikmeta parādības, gan atsevišķu ievērojamu personību veikumu.

Pirmā tikšanās notika 12. oktobrī, kad A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas kurators Dr. art. Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов, Maskava) pētīja personiskas un radošas attiecības Parīzes 1910.–1930. gadu avangarda mākslā.

Cikla turpinājumā 1. novembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā viesojās Viļņas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas katedras pasniedzēja Dr. doc. Ramute Rahlevičūte (Ramutė Rachlevičiūtė), kura iepazīstināja ar Pēterburgas amazones starpkaru Lietuvā – mākslinieces un dejotājas Olgas Dubeneckienes-Kalpokienes (Olga Dubeneckienė-Kalpokienė, 1885–1967) personību un dzīvesstāstu.

15. novembrī bija iespēja iepazīt Lietuvas Art Deco mākslinieka Stasa Ušinska (Stasys Ušinskas, 1905–1974) daiļradi, par ko plašāk pastāstīja mākslas vēsturniece, Lietuvas kultūras pētniecības institūta profesore Dr. Ģiedre Jankevičūte (Giedrė Jankevičiūtė, Viļņa).

Savukārt 13. decembrī plkst. 18.00 notiks izstādes kuratores, mākslas zinātnieces Dr. art. Nataļjas Jevsejevas (Наталья Евсеева) lekcija “Aleksandras Beļcovas daiļrades saikne ar Parīzes skolas māksliniekiem”. Stāstījums būs latviešu valodā.

Raksta attēlā: Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981). Teātra ložā. Dekoratīvs panno Nr. 1. 1922. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Publicēts

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs atklāj cikla “Vārds dizainam” 8. sezonu

Globālās sasilšanas dēļ pasaule mainās (burtiski) un līdz ar to arī dizains. Īpašu lomu dizaina procesā spēlē materiāls. Šobrīd tiek meklēti jauni ekoloģiski risinājumi, kas paredz arī pārstrādes potenciāla izmantošanu. Tāpēc ar pārliecību var teikt, ka apkārtējā vide, kādu mēs pazīstam, drīzumā izskatīsies pavisam citādāk.

“VĀRDS DIZAINAM” 8. sezonas pirmās Dizaina sarunas būs veltītas nākotnes materiāliem. Savā vīzijā dalīsies Lielbritānijā rezidējošā latviete Lizete Druka, kura ir pieredzējusi dizaina speciāliste autobūves kompānijā “Jaguar Land Rover”. Lizete stāstīs par tekstilmateriālu lomu automobiļu dizainā, kā arī par nākotnes scenārijiem ārpus tā.

Lizete Druka, dizaina speciāliste autobūves kompānijā “Jaguar Land Rover”.

Lizete Druka ir Latvijā dzimusi dizainere, kura strādājusi dažādās nozarēs, sākot no juvelierizstrādājumu dizaina, beidzot ar modi un automobiļiem. Pēc tekstila dizaina maģistra pabeigšanas Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art) 2014. gadā Lizete pievienojās jaunajai “Jaguar” dizaina komandai. Tajā viņa attīstīja “Jaguar” krāsu un materiālu identitāti, pētot luksusa statusu, amatniecību, kā arī nākotnes ideju un materiālu iespējas automobiļu industrijā.

Lizete Druka interesējas par dizainu, tehnoloģijām un pieredzi, lai izprastu nākotnes resursus un sekas saistībā ar elektrifikāciju, autonomiju un vides izmaiņām, kas ietekmē mobilitātes nozari.

Dalība pasākumā ir bez maksas. Vietu skaits ierobežots. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 222235 vai e-pastu Jekaterina.Potasova@lnmm.lv.

Dizaina sarunas turpināsies 2020. gada janvārī.

“VĀRDS DIZAINAM” 8. SEZONA

Mēs dzīvojam antropocēnā laikmetā, kurā cilvēka darbībai diemžēl ir negatīva ietekme uz apkārtējo vidi. Ja pasaules ekosistēma ir kritiskā situācijā, tad kādu lomu tajā spēlē dizains? “VĀRDS DIZAINAM” 8. sezonā pievērsīsimies dažādiem nākotnes dizaina jautājumiem.

Tiek runāts, ka dizains ir visapkārt mums. Taču dizains ir arī atkritumi. Produktu iepakojumi, tehnika, žurnāli, salvetes, apģērbs un citas lietas, kuras kādreiz uzskatījām par skaistām. Pasaule ir pārpildīta ar dizaina risinājumiem, kas agri vai vēlu nonāk fiziskā vai digitālā miskastē. Statistikas fakti liecina, ka Latvijā četru gadu laikā atkritumu daudzums uz vienu cilvēku ir palielinājies no 350 kg līdz 438 kg.

Zemes iedzīvotāju skaits pieaug, un nākotnē nav vietas visām mantām. Šo problēmu jau labu laiku mēģina risināt, bet tikai pēdējos gados tā kļuva par “trendu”. Katra dizaina nedēļa, festivāls vai pasākums lielākā vai mazākā mērā runā par videi draudzīgu dizainu. Arī “VĀRDS DIZAINAM” 8. sezona nebūs izņēmums.

PAR “VĀRDU DIZAINAM”

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) izglītības programma “VĀRDS DIZAINAM” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu norisinās kopš 2012. gada ar mērķi popularizēt dizainu, iepazīstināt visplašāko auditoriju ar nozares aktualitātēm un sasniegumiem. Astoņu gadu laikā ar personīgo pieredzi ir dalījušies vairāk nekā 170 Latvijas dizaineri un jomas profesionāļi, kuru prezentācijas ir apskatāmas DMDM YouTube kanālā. Kopumā šajā periodā cikla pasākumi “Dizaina sarunas”, “Dizaina darbnīcas pieaugušajiem”, “Dizaina domnīcas pedagogiem” un “Dizaina nodarbības skolēniem” pulcējušas vairāk nekā 7000 interesentu.

“VĀRDS DIZAINAM” paredzēts gan jomas profesionāļiem un dizaina cienītājiem, gan mākslas un dizaina skolu studentiem, pasniedzējiem, kā arī ikvienam, kurš vēlas uzzināt kaut ko vairāk.

Programma “VĀRDS DIZAINAM” ir iekļauta Latvijas Republikas Kultūras ministrijas dizaina stratēģijas rokasgrāmatā “Latvijas dizains 2020”.

Publicēts

Priekšlasījums “Alberta iela cauri laikiem” Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā

Turpinot iepazīstināt ar Alberta ielas vēsturi, šoreiz uzmanība tiks pievērsta laika posmam no starpkaru perioda līdz pat mūsdienām. Šis posms ir teju 100 gadus ilgs un ietveru ļoti atšķirīgus periodus. 20. gs. 20. gados jau bija mainījusies attieksme pret jūgendstilu un kā tika uztverta Alberta iela un tās ēkas. Līdz ar attieksmi vēlākos gados mainījās arī ēku stāvoklis. Mūsdienās šī iela ir ievērojams tūrisma objekts, bet tā nav bijis vienmēr. Mainījušies ir iedzīvotāji, kas sākotnēji ievācās jaunieceltajās ēkās, lai vēlākos gados tās steigā atstāstu. Pēc Otrā pasaules kara daļa dzīvokļu piedzīvoja sadalīšanu komunālajos dzīvokļos. Līdz atkal 20. gs. 90. gados ēku vecie īpašnieki vai viņu mantinieki atguva savu īpašumu un sākās jauns posms Alberta ielas vēsturē.

Apmeklējot priekšlasījumu, būs iespēja uzzināt, kad atdzima slavenās Alberta ielas ēkas, kas bija Fricis Gailis, kura vārdā 1944. gadā nosauca ielu, kāds slavens dzejnieks ir viesojies Alberta ielā 11, kura ēka bija tā, kur varēja nonākt “špiku” nagos starpkaru posmā, ko Alberta ielā darīja Zviedrijas kroņprincese Viktorija un kādi ievērojami mākslinieki, arhitekti un citu profesiju pārstāvji dzīvojuši šajā krāšņajā ielā.

Biļešu cenas: pieaugušajiem 2.50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem 1.50 EUR
Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: speciāliste Maija Ārena +371 67331641; +371 29286751; +371 26392540; maija.arena@memorialiemuzeji.lv

Publicēts

Viena personība – vairāki muzeji. Quo vadis?

2019. gads Memoriālo muzeju apvienībai ir īpaši zīmīgs. Vairākiem muzejiem aprit apaļas gadskārtas: Raiņa un Aspazijas vasarnīcai – 70, Raiņa muzejam “Tadenava” – 60, Memoriālo muzeju apvienībai – 10. Tas ir labs iemesls, lai rīkotu konferenci par personību muzeju lomu, mērķiem un uzdevumiem mūsdienu kultūras procesos. Demokrātija prasa izglītotu indivīdu, kam ir savs viedoklis un kas ir spējīgs patstāvīgi spriest. Izcila personība var sekmēt citas personības veidošanos.

Konferenci ievadīs politoloģes un starptautisko attiecību ekspertes Vitas Matīsas referāts “Personības un pagātne: kāds vēstījums mūsdienām”, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem – kādas ir tās nepieciešamās īpašības, lai viens cilvēks varētu veidot un virzīt vēsturi? Kādu vēstījumu viņu piemērs var dot mums šodien? Tiks runāts par dažādām personībām – politiķiem, literātiem, zinātniekiem.

Konferences pirmajā sēdē “Personību muzeji Latvijā: vēsture un tendences” izsekosim līdzi personību mantojuma muzealizācijas tradīcijām un iepazīsim to alternatīvas Latvijas kultūrtelpā, kā arī centīsimies izprast, kas slēpjas zem vārdiem “mūsdienīgs muzejs” un kādas ir muzeja iespējamās attīstības tendences. Referēs Jānis Garjāns, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētājs un Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja vietnieks, Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja galvenā speciāliste un Ineta Zelča Sīmansone, domnīcas “Creative Museum” vadītāja.

Otrā sēde tiks veltīta “Raiņa un Aspazijas muzejiem Latvijā un ārpus tās robežām”: uzzināsim par Rainim un Aspazijai veltīto muzeju veidošanu un attīstību Latvijā, kā arī gūsim ieskatu, kā strādā Raiņa muzejs Slobodskā (Krievija) un kā Raiņa un Aspazijas piemiņa tiek uzturēta Lugano (Šveicē). Referēs Agrita Ozola, Tukuma muzeja direktore, Astrīda Cīrule, Raiņa un Aspazijas muzeja galvenā speciāliste, Rita Meinerte, Memoriālo muzeju apvienības direktore, Svetlana Čeglakova Slobodskas muzeju un izstāžu centra direktore un viņas vietniece Tatjana Dolmatova, Pjetro Montorfani, Lugano Vēstures arhīva direktors.

Trešā sēde “Personību muzeju veidošanās nosacījumi un iespējas” iepazīsim citu valstu personību muzeju pieredzi Krievijā, Lietuvā, Polijā, Baltkrievijā un uzzināsim kādu ceļu iet Imanta Ziedoņa muzejs tepat Latvijā. Referēs Olga Ščeglova, Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā (Krievija), Nadežda Petrauskiene, Aleksandra Puškina Literatūras muzejs (Lietuva), Katažina Jakimjaka, Ādama Mickeviča Poļu literatūras muzejs (Polija), Natālija Stribuļska, Jankas Kupalas Valsts literatūras muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā (Baltkrievija), Katrīna Kūkoja, Imanta Ziedoņa muzeja pētniece un izstāžu kuratore.

Pēdējā, ceturtajā sēdē, uzzināsim par izaicinājumiem, ar kuriem ir jārēķinās arhitektiem un dizaineriem, strādājot vēsturiskā vidē. Referēs Ingūna Elere, dizaina biroja “H2E” līdzdibinātāja un radošā direktore un Latvijas Mākslas akadēmijas profesore un arhitekts Ēriks Cērpiņš.

Paredzam, ka konferences ietvaros tiks pārstāvēti dažādi, nereti pat pretrunīgi skatījumi uz muzeju darbību šodien un nākotnē.

Konferences darba valodas: latviešu, krievu, angļu. Tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu un krievu valodā.

Konference tiek īstenota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Publicēts

DMDM atklāj rudens sezonu’ 2019 lekciju ciklam “Klasiskās vērtības”

“Patiesībā māksla atspoguļo nevis dzīvi, bet skatītāju.”

Oskars Vailds

2019. gada rudenī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Skārņu ielā 10, Rīgā) turpina apmeklētāju iecienīto ciklu “Klasiskās vērtības” un jaunajā sezonā piedāvā piecas lekcijas, kas stāstīs par 19. un 20. gadsimta mijas periodu – laiku, kad tika likti pamati latviešu dizaina un profesionālās amatniecības attīstībai, izglītībai un mākslas vēstures pētniecībai.

2019. gada “Klasisko vērtību” lekciju saturā galvenā uzmanība tiek veltīta 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta Latvijas un Eiropas keramikas un porcelāna pētniecības jautājumiem, īpaši izceļot atsevišķu mākslinieku, dizaineru, izdevēju un arhitektu veikumu, kā arī izgaismojot interesantus mākslas vēstures aspektus.

Rudens sesiju Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) 18. septembrī plkst. 17.30 ievadīs mākslas zinātniece Mg. art. Marta Šuste ar ieskatu Lielbritānijas keramikas un porcelāna vēsturē. Pētniece sniegs ievērojamā keramikas industrijas centra Stokā pie Trentas (Stoke-on-Trent) raksturojumu, runās par keramikas materiālu dažādību, kā arī detalizētāk ieskicēs šī reģiona sadarbību ar J. Jakša porcelāna uzņēmumu Latvijā 19. un 20. gadsimta mijā.

10. oktobrī plkst. 17.30 gaidāms Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātājas Baibas Uburģes stāstījums par Krievijas porcelāna fabrikām, to izstrādājumiem un ietekmēm laikposmā no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam. Latvijas porcelāna vēstures izpētei šī tēma ir svarīga, jo ļauj izprast latviešu mākslinieku, štigliciešu profesionālo darbību 20. gadsimta sākumā Ķeizariskajā porcelāna rūpnīcā Sanktpēterburgā un citās ar dizainu saistītajās jomās.

6. novembrī plkst. 17.30 par tēmu “Lekorbizjē – modernisms vispārākajā pakāpē” DMDM uzstāsies dizaina un arhitektūras kritiķe Mg. art. Kristīne Budže, veltot savu lekciju slavenā šveiciešu izcelsmes franču arhitekta, domātāja un mākslinieka Lekorbizjē (Le Corbusier, 1887–1965) daiļradei, kas tikusi gan dievināta, gan nīsta, apstrīdēta un respektēta. Meistara ietekme sniedzas arī līdz Latvijai. Viņa uzskati par laikmetīgu arhitektūru, pilsētplānošanu, estētiku un mēbeļu dizainu joprojām ir aktuāli, lai gan daudz kam post factum varētu iebilst.

28. novembrī plkst. 17.30 bibliofils un apgāda “Zelta Ābele” izdevumu kolekcionārs Laimonis Osis iepazīstinās ar iepriekš plašāk nezināmiem faktiem par latviešu grāmatniecības leģendu – apgādu “Zelta Ābele” – un tās radītāju – ar retu drosmi un gaišu ideālismu apveltīto izdevēju Miķeli Gopperu (1908–1996). “Zelta Ābeles” izdevumu skaits nav liels – tikai 179 (neskaitot atkārtotos izdevumus) 50 gadu laikā. To noteikuši arī vēsturiskie apstākļi: “Zelta Ābelei” nācies savu darbību uzsākt trīs reizes, un katrā no tām vadītājs izvirzījis apgādam atšķirīgu uzdevumu. Laimoņa Oša kolekcijā glabājas unikāli materiāli, kas ļauj vismaz daļēji restaurēt Miķeļa Goppera dzīvi un darbību gan Krievijas impērijas plašumos, gan Latvijā un pēc tam trimdinieka gaitās Zviedrijā.

Pauls Rūdolfs Rubis (1879–1970). Publicitātes foto. Ilustrācija Aigara Pilenieka lekcijai

Cikla noslēgumā 4. decembrī plkst. 17.30 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā viesosies restaurators Aigars Pilenieks, kurš klausītājus iepazīstinās ar maz zināmu, bet nozīmīgu personību 20. gadsimta 1. puses interjera dizainā – mēbeļnieku Paulu Rūdolfu Rubi (1879–1970) un viņa radošo dzīvi. Pēc P. R. Rubja skicēm izgatavotas mēbeles Valsts prezidenta pilī, Ministru kabinetā, tiesu zālēs, vairākiem rakstniekiem, ārstiem un privātpersonām. Lekcija bagātinās ar jauniem atklājumiem un pieredzes stāstiem.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja piedāvātais cikls “Klasiskās vērtības” aizsākās 2012. gadā un veidots ar domu aktualizēt jautājumu par latviešu lietišķās mākslas dārgumiem, popularizēt tos un iepazīstināt auditoriju ar ievērojamāko mākslinieku dzīvi un daiļradi. Lekciju vienojošā saikne ir klasisko vērtību nozīmes akcentēšana. Nodarbību temati nav pakārtoti mākslas vēstures hronoloģijai, tiem ir izvēlēts paritātes princips, kas nodrošina savstarpēju sasaisti un turpinājumu. Visas lekcijas papildina plašs vizuālais materiāls.

Aicināts ikviens interesents!

Vienas lekcijas cena: pieaugušajiem – 5,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,50 EUR. Pasākumu ietvaros apmeklētājiem ir iespēja apskatīt muzeja pastāvīgās ekspozīcijas.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 830917, 67 222235 vai rakstot uz e-pastu Agrita.Pore@lnmm.lv.

Plašāka informācija mājaslapā.

Raksta attēlā: Liepājas cietuma galdniecības darbnīca. Publicitātes foto. Ilustrācija Aigara Pilenieka lekcijai

Publicēts

Notiks kamerkonference “Meklējumi un atradumi. Tālu ceļu vējš: ceļojumi laikā, telpā un garā”

Viena no ilglaicīgākajām Latvijas humanitāro zinātņu konferencēm, LU LFMI rīkotā konference “Meklējumi un atradumi” pirmoreiz organizēta 1988. gadā. Ievadot konferences pastāvēšanas ceturto desmitgadi, par tās virstēmu 2019. gadā izvēlēta ‘ceļa’ un ‘ceļojumu’ kategorija, kas pieļauj un paredz tematisku un nozaru daudzveidību konferences programmā.

Arī šogad “Meklējumi un atradumi” kā alternatīvu tradicionāli akadēmiskām zinātniskajām konferencēm saglabās iepriekšējo gadu dalībnieku atzinīgi vērtēto brīvāko formātu.

Ar konferences programmu (PDF) iespējams iepazīties šeit.

Konferences laikā būs pieejams LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta grāmatu galds. Konferences gaita tiks straumēta.

Konference noris ar Latvijas Nacionālas bibliotēkas un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” atbalstu.