Kategorijas: Mūzika

Koncertā dzirdēsim Žana Batista Lullī svītu no operas Le Bourgeois Gentilhomme. Žans Batista-Lulli dzimis Itālijā, tomēr jau visai agrā vecumā no tās aizbraucis, pieņemot uzaicinājumu kļūt par Francijas karaļa Luija XIV māsīcas Annas Marijas Luīzes itāļu valodas skolotāju. Francijas galmā Lulli ieguva sulaiņa titulu, bet, neskatoties uz tiešajiem pienākumiem, viņš pievērsa augstdzimušo uzmanību ar savām mūziķa un dejotāja prasmēm. Karalis ņēma vērā šos talantus un 1653. gadā iecēla viņu par galma instrumentālās mūzikas komponistu. 1661. gadā Lulli tika paaugstināts par karaļa galma mūzikas superintendantu. Sākās komponista sadarbība ar literātu Moljēru, kopā veidojot vairākus skatuves uzvedumus. Sadarbībā ar Moljēru tapusi mūzika lugai Le Bourgeois gentilhomme, kas karalim pirmo reizi prezentēta 1670. gada 14. oktobrī. Iestudējumā piedalījās tā laika labākie aktieri, arī pats Moljērs, kas spēlēja galveno lomu. Visā pilnībā, oriģinālā versijā darbs pirmo reizi mūsdienās iestudēts 2005. gadā Ūtrehtas Baroka festivālā, ievērojot visas 17. gadsimta franču teātra un mūzikas tradīcijas.

Heinrihs Ignacs Francis Bībers galvenokārt strādājis Grācā un Zalcburgā, kur tika izdota liela daļa viņa mūzikas, taču viņš, kaut arī izcils vijolnieks, nemīlēja sniegt publiskus koncertus. 18. gadsimtā dzīvojošais angļu mūzikas vēsturnieks Čarlzs Bērnijs viņu pat nodēvējis par 17. gadsimtā labāko vijoļmūzikas komponistu, jo viņa mūzika bija zināma un tika atskaņota visā Eiropā. Koncertā dzirdēsim 1. sonāti no sonāšu krājuma vijolei un klavesīnam – “Rožkroņa sonātes”. Krājumā ietvertas 15 sonātes, tās iedalītas trīs grupās: 1.–5. sonāte simbolizē dzīvesprieku, Kristus dzīves sākumu.

Antonio Vivaldi atzīts par vienu no izcilākajiem baroka dižgariem līdzās Johanam Sebastianam Baham un Georgam Frīdriham Hendelim. Ziemassvētku noskaņu koncertā uzburs Vivaldi Magnifikāts. Tā tapšanas laiks ir neskaidrs – 1717. vai 1719. gads. Magnifikāts liturģiskā teksta ziņā ir viena no astoņām senākajām kristiešu himnām un, iespējams, vissenākā himna, kas saistīta ar Jaunavu Mariju.

Arkandželo Korelli koncerts Fatto per la notte di Natale pazīstams kā Ziemassvētku koncerts. To komponistam ap 1690. gadu pasūtinājis kardināls Pietro Otoboni.
Arkandželo Korelli slava kā izcilam vijolniekam un komponistam viņa dzīves laikā bija izplatījusies visā Eiropā. Līdz mūsu dienām saglabājušies visai maz itāļu meistara darbi, taču tie ir nozīmīgs vēsturisks un muzikāls mantojums, ko vērts iepazīt kompozīcijas tehnikas un kvalitātes dēļ.
Iemantojis slavu kā ekstravagants vijolnieks, Korelli varēja pievērsties kompozīcijai un rakstīt tikai to, kas viņu interesēja, jo par ienākumiem nebija jāuztraucas – tēvs, zemes īpašnieks, bija parūpējies par ģimenes finansiālo stāvokli.

Marks Antuāns Šarpantjē bija viens no ievērojamākajiem komponistiem 17. gadsimta otrajā pusē Francijā. Šarpantjē Ziemassvētku mesa – Messe de Minuit pour Noël – tapusi aptuveni 1690. gadā. Mesa ir tradicionālajā piedaļu struktūrā, un katrā daļā ietvertas vairākas tolaik zināmas Ziemassvētku melodijas. Izmantojot tautā zināmās melodijas, Šarpantjē nodrošināja savai mesai publikas mīlestību un ilgu mūžu.

Fēlikss Mendelszons-Bartoldi 1846. gadā īpaši Birmingemas festivālam sacer apjomīgu vokālinstrmentālu opusu – oratoriju “Elija”, kas kļūst par viņa radošā mūža vainagojumu. Tās pirmatskaņojums notiek 18. augustā, un publika tikpat atsaucīgi kā Mendelszona diriģētās Hendeļa oratorijas šoreiz uztver viņa paša rakstīto darbu. Pēc katras daļas skan gaviles, kas rimstas vien tad, kad atskaņotāji atkārto apjomīgus darba fragmentus.

Sākot darbu pie „Elijas”, Fēlikss Mendelszons-Bartoldi uzskatīja, ka Vecās Derības personāžiem jārunā dzīvā valodā un jādarbojas dabiski, bet komponista uzdevums ir radīt skaņu gleznas. Apjoma ziņā grandiozais darbs ietver lielu daļu no šā žanra vēsturiskajā pieredzē uzkrātā mantojuma: krāšņus, polifoniski bagātus korus, kas var būt gan himniski cildinoši, gan spraigi dramatiski; episkumu ne vien kā vēstījumu no senas pagājības, bet arī kā nesteidzīgu notiekošās realitātes apceri; tajā pašā laikā oratorijā ir gandrīz operisks dramatisms pat dažu solopartiju dziedājumos.

Oratorijai „Elija” pieder īpaša vieta mūsu pasaulslavenā basbaritona Egila Siliņa radošajā biogrāfijā.

Intervijā Latrvijas Radio „Klasika” Egils nesen atzinies: “Ļoti priecājos, ka vēl joprojām, un jo sevišķi pēdējā laikā, tieku bieži aicināts uz Latviju. Decembrī skanēs darbs, ko jau sen vēlējos dziedāt Latvijā – Fēliksa Mendelszona-Bartoldi oratorija “Elija”, ko daudzkārt esmu dziedājis Vācijā.”

Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs.

Arturs Maskats „Sonetu Orfejam” rakstījis soprānam, trompetei un ērģelēm. Tas ir komponista veltījums pāragri mūžībā aizgājušā Latvijas Nacionālā baleta premjera Alekseja Avečkina piemiņai (1976-2013). Pirmatskaņojums noticis 2013. gada 26. oktobrī Eiropas kultūras dienās Sv. Paula baznīcā Frankfurtē pie Mainas, kur to atskaņojusi Inga Kalna (soprāns), Reinholds Frīdrihs (trompete) un Iveta Apkalna (ērģeles). Darba pamatā ir Rainera Marijas Rilkes 29. sonets no dzejoļu cikla “Soneti Orfejam”.

“Bahs ir ērģelnieku dienišķā maize un Bībele – ar mūzikas polifonisko vertikālo virzību, ļoti dziļu meditatīvu domāšanu un lūgšanu savā meditācijā,” saka Iveta Apkalna, šajā koncertprogrammā nozīmīgu lomu atvēlot tieši Johana Sebastiāna Baha ģēnijam.
Koncertā dzirdēsim Johana Sebastiāna Baha Fantāzijas, sauktas arī par Pièce d’orgue. Lienes Kinčas un Ivetas Apkalnas sniegumā klausīsimies Baha Magnifikāta fragmentu Quia respexit, kurā pausta vēsts: „Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.” Baha korālis Komm, süßer Tod jeb “Nāc, saldā nāve” rodams 1736. gadā izdotajā Johana Sebastiāna Baha dziesmu grāmatā.

Koncerta programmā iekļauts arī Georga Filipa Tēlemaņa Koncerts Re mažorā trompetei un ērģelēm. Vācu polifonijas skolas tradīcijas, itāļu un franču mūzikas ietekme, intelektuālisms, gleznieciskums un spožs žanriskums vienlaikus – tāds ir Tēlemanis un viņa stils.

Lūgšanas spēku ļaus izbaudīt Dezdemonas koncentrētā, gaišas paļāvības liktenim cauraustā lūgšana Ave Maria no Džuzepes Verdi operas “Otello”. Varones lūpās tā klusināti izdziest gluži kā drīz lemts izdzist viņas dzīvībai.

Jānis Mediņš solodziesmu poēzijā turpinājis un attīstījis Emīla Dārziņa sirds liriku, un pierādījums tam ir arī skaistā, dvēseliskā solodziesma “Aka”, kas sacerēta 1925. gadā, par pamatu ņemot poētisko un saviļņojošo Friča Bārdas dzejoli “Aka”.

Viens no latviešu izcilākajiem ērģelniekiem Aivars Kalējs savu daudzpusīgo talantu labprāt izteic arī kompozīcijā. Opuss “Lūgšana”, ko Iveta Apkalna atskaņos 10. decembra koncertā, sacerēts 2001. gadā.

Baroka laika Venēcijas lepnums Tomazo Albinoni (1671-1751) bijis ražīgs mūziķis. 80 gadu ilgajā mūžā par galveno izpausmes veidu viņš atzinis instrumentālo mūziku un vokālo mūziku (operas un kantātes). Šajā koncertprogrammā iekļauts Tomazo Albinoni Koncerts Fa mažorā trompetei un ērģelēm.

Iveta Apkalna ir viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām ērģelniecēm. Virtuoza mūziķe ar nevainojamu stila izjūtu. Iveta kļuvusi par divkārtēju Vācijas ECHO Klassik balvas laureāti, taču īpaši svarīga viņai ir Latvijas Lielā mūzikas balva: “Būt novērtētam savā zemē katram māksliniekam ir ļoti būtiski…”, saka mūziķe. Pašreiz Iveta kopā ar savu ģimeni dzīvo Berlīnē.

1958. gadā dzimušais Reinholds Frīdrihs trompetes spēlei pievērsies jau septiņu gadu vecumā, turpinot ģimenes tradīcijas: trompeti spēlējis gan viņa tēvs, gan brālis, kuri arī bijuši mazā Reinholda pirmie skolotāji. Pēc studijām Karlsrūes mūzikas augstskolā trompetes spēles smalkumus Frīdrihs apguvis Parīzes konservatorijā. Reinholds Frīdrihs uzstājies uz visām lielākajām pasaules skatuvēm. Līdztekus aktīvajai koncertdarbībai, talantīgais trompetists labprāt skolo arī jaunāko paaudzi: viņš ir Karlsrūes mūzikas augstskolas profesors, goda profesors Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un viesprofesors Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.
Reinholds Frīdrihs ir visai biežs mūsu ērģelnieces Ivetas Apkalnas duetu partneris; vairākus gadus abi kopā ne tikai regulāri koncertē, bet ieskaņojuši arī kopīgu albumu, kuru 2008. gada aprīlī klajā laidusi mūzikas izdevniecība Phoenix.

Izcilais latviešu dramatiskais soprāns Liene Kinča šobrīd veiksmīgi iekļāvusies starptautiskajā apritē un bauda brīvmākslinieces statusa dāvātās iespējas – ļauties radošiem izaicinājumiem. Liene Kinča ir izcila Vāgnera opermūzikas interprete, tomēr viņas repertuārs ir daudzpusīgs. Jau pagājušās sezonas nogalē Liene dziedājusi Aksiņjas lomu Dmitrija Šostakoviča operā “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” Flāmu operā Antverpenē, bet šosezon atveidojusi arī Hrizotemīdas lomu Riharda Štrausa operā “Elektra” un Susannas lomu Modesta Musorgska operā “Hovanščina” Flāmu operā Antverpenē un Ģentē.
Nākamā gada pirmajā pusē dziedātāja Freiburgā debitēs divās lielās lomās – februārī tā būs Leonora Verdi operā “Trubadūrs”, bet aprīlī viņa dziedās titullomu Karla Goldmarka operā “Sābas ķēniņiene”.
Plānots, ka nākamajā sezonā Kinča debitēs Elizabetes lomā Riharda Vāgnera operā “Tanheizers” Flāmu operā.
Liene Kinča bija Latvijas Nacionālās operas soliste līdz 2014. gadam, Latvijas publika viņu iepazinusi un iemīlējusi titullomās operās „Aīda”, „Toska” un „Māsa Andželika”; Zīglindes lomā „Valkīrā”; Džordžetas lomā „Apmetnī”, Lizas lomā „Pīķa dāmā” u.c. Liene Kinča divreiz – 2011. un 2013. gadā – ir saņēmusi Latvijas Gāzes gada balvu operai kā labākā operas soliste. 2011. gadā dziedātāja ir saņēmusi arī korporācijas Tālavija profesora Paula Saksa balvu.

Trio Art-i-Shock sastāva ziņā ir neordinārs ansamblis, kas dibināts teju nejauši, kad tā dalībnieces – čelliste Guna Šnē, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un pianiste Agnese Egliņa bija nominētas Lielajai mūzikas balvai 2010 kategorijā „Par darbu ansamblī” un, kaut pazīstamas gadiem, pirmoreiz muzicēja kopā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves balvas pasniegšanas ceremonijā.
Šobrīd trio stilistiski un žanriski daudzveidīgajā repertuārā ir gan skaņdarbu pārlikumi, gan oriģinālkompozīcijas, tostarp pašu mūziķu iniciēti dažādu paaudžu latviešu komponistu jaundarbi. Art-i-Shock radošajā biogrāfijā ir gan spilgtas autorprogrammas, gan interesantas sadarbības ar video, gaismu un modes māksliniekiem, un pat saspēle ar orķestri. Trio ir muzicējis koncertos vairākās Latvijas pilsētās, arī dažādos festivālos, mūziķes ir uzstājušās Lietuvā un Gibraltārā.

Koncertā dzirdēsim garīgās mūzikas lielmeistara Johana Sebastiana Baha motetes un korāļus no Mateja un Jāņa pasijām, divas daļas no Valentīna Silvestrova „Klusās mūzikas”, Gijas Kančeli „Šūpuļdziesmu saulei”, Arvo Perta Nunc Dimittis. Programmas izkārtojumā būtiska nozīme arī ekspresīvo modernistu Heinca Holligera un Knuta Nīsteda darbiem.

Pasaulslavenais gruzīnu komponists Gija Kančeli ir viens no mūsdienu pasaules garīgās mūzikas līderiem. Kančeli ir klusuma mūzikas, žūstošu asaru lāšu un garīgās meditācijas skaņradis, kura daiļrade spēcīgi sakņojas nacionālajā savdabībā. „Šūpuļdziesmā saulei”, kuru slavenais komponists 2008. gadā rakstīja korim „Kamēr”, vārds “saule” jāizdzied 27 valodās.

Arvo Perts ir viens no retajiem mūsdienu komponistiem, kura vārds apvīts ar dzīvā klasiķa auru. Perts izveidojis savu skanisko paradigumu tintinnabuli, kas balstās uz zvaniņu sasaukšanos dažādās kombinācijās. Koncertā Doma baznīcā skanēs Perta reliģiskais dziedājums Nunc Dimittis, kuram pamatā ir Sīmeana lūgšanas vārdi „Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā…” Sīmeanam bija pareģots, ka viņš nemirs līdz nebūs redzējis Mesiju. Sīmeans, ieraudzījis jaundzimušo Jēzu, pateicas Dievam par izpildīto solījumu.

Ukraiņu dzīvais klasiķis Valentīns Silvestrovs, saukts par pēcskaņas meistaru, ir viens no savdabīgākajiem un introvertākajiem mūsdienu komponistiem, kam raksturīga īpaša interese par pēcskaņu – skaņas turpināšanos, kad tā jau it kā izskanējusi. 27. novembra vakarā klausītāji dzirdēs pirmo un trešo daļu no Silvestrova skaņdarba stīgu orķestrim „Klusā mūzika”.

Knuts Nīsteds ir 20. gadsimta norvēģu klasiķis, jaunās un senās mūzikas apvienotājs, ievērojams sakrālās kormūzikas autors. Viņš uzaudzis kristiešu vidē, kur mūzikai un garīgajiem dziedājumiem bija liela nozīme. Koncertā Nīsteds tiks pārstāvēts ar savu slavenāko darbu Immortal Bach, kura pamatā ir Johana Sebastiana Baha korālis Komm, süsser Tod.

Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs.

“Eiropas vainagā” satiekas emocionāli daudzveidīgi stāsti, kas ir tikpat dažādi, cik to autori. Selga Mence zem apsnigušiem Liepājas sērkociņu fabrikas baļķiem saklausa Barisona “Brīnumzemi”, kas vēsta par aizgājušo bērnību. Andrejs Selickis runā eņģeļu mēlēs un daudzina Dievmātes vārdu it tautiskā garā. Jēkabs Jančevskis aicina padomāt par to, kas patērētāju kultūras epicentrā svarīgāks – steiga vai miers. Andris Sējāns ierosina apsvērt, vai Andersena stāsts par nosalušo sērkociņu pārdevēju ir eksistenciāli bēdīgs, vai varbūt tomēr apsološi gaišs. Savas Ziemassvētku vīzijas mīlīgi zīmē arī Valts Pūce un Raimonds Tiguls, un visu vainago Rihards Dubra, dāvājot mums mistēriju, kuras centrā – brīnums.

Selga Mence: “Mana skaņdarba nosaukums – “Bērnības zeme”. Ziemassvētki man ir bērnība. Pilsēta ietinusies baltā, pūkainā segā un silti apsegtas pat lielās baļķu kaudzes pie sērkociņu fabrikas. Mamma un tētis ir jauni un skaisti. Brālis un es satuntuļoti katrs savās ragaviņās ceļojam cauri pilsētai uz eglīti pie vecvecmāmiņas, kam Ieva vārdā, un tādējādi Ziemassvētku vakars ir nedaudz legalizēts. Pirmais pašas izlasītais un pie eglītes skaitītais dzejolis – Jāņa Jaunsudrabiņa “Kā sniegi kalnu galotnēs”. Un bērna ticība, ka mūžam balti būsim mēs, balta būs pasaule un cilvēku dvēseles.”

Jēkabs Jančevskis: “Skaņdarba tematika – skrējiens pakaļ dāvanām, Ziemassvētku galvenais simbols – nauda. Skaņdarba raksturs veidojas grotesks, nedaudz banāls un ironisks. Opuss ir viscaur kustīgs un spraigs.”

Rihards Dubra: “Savā skaņdarbā spēlējos ar Ziemsvētku nakts izjūtām. Tā ir tēma, kas man ļoti tuva. Līdz ar to mūzika būs kā klusināts tēlojums par to, kas varētu šādā brīnumu pilnā naktī notikt, protams, akcentējot to, kas tad ir noticis konkrēti šajā naktī. Tēlojums, sapņojums, pārdabisks brīnums – tas ir mūzikas centrā. Skaņdarba nosaukums – The Mystery of His Birth.”

Festivāls „Eiropas Ziemassvētki” notiks no 6. līdz 30. decembrim Rīgas koncertzālēs un baznīcās. Festivāla koncertos klausītājus gaida tikšanās ar izciliem latviešu mūziķiem – dziedātājiem Egilu Siliņu, Lieni Kinču, Ingu Šļubovsku, Ievu Paršu, Sergeju Jēgeru, Elīnu Šimku; spēlēs kamerorķestris Sinfonietta Rīga, baroka orķestris Collegium Musicum Rīga; klavieru kvartets RIX; dzirdēsim Valsts akadēmisko kori “Latvija”, Latvijas Radio kori u. c.

Festivālā klausītājus gaida tikšanās ar izciliem latviešu mūziķiem – dziedātājiem Egilu Siliņu, Lieni Kinču, Ingu Šļubovsku, Ievu Paršu, Sergeju Jēgeru, Elīnu Šimku; koncertos spēlēs kamerorķestris Sinfonietta Rīga, baroka orķestris Collegium Musicum Riga; klavieru kvartets RIX ; dzirdēsim Valsts Akadēmisko kori „Latvija”, Latvijas Radio kori u.c.

Festivālu atklās Sinfonietta Rīga ar latviešu komponistu jaundarbu vainagu, kuru veidojuši Rihards Dubra, Selga Mence, Valts Pūce, Andris Sējāns, Raimonds Tiguls, kā arī jaunās paaudzes spilgtie talanti Jēkabs Jančevskis un Laima Jansone.

Rīgas Domā uzstāsies ērģelniece Iveta Apkalna, kurai pievienosies soprāns Liene Kinča un trompetists, kurš uzstājas prestižākajās pasaules koncertzālēs – Reinholds Frīdrihs. Koncertos mūs priecēs Londonā dzīvojošais pianists Reinis Zariņš. Pārsteigumu sola Raimonds Petrauskis ar jaundarbu Latvijas Radio korim koncertā “Vīzijas piesniegušam vakaram’’. Vokālā grupa Framest piedāvā aizraujošu koncertu visai ģimenei – “Ziemīši”. Izskanēs lielformu darbi – Fēliksa Mendelszona romantiskā pērle – oratorija “Elija” izcilā igauņu maestro Olari Eltsa vadībā un Johana Sebastiana Baha “Ziemassvētku oratorija” Mārtiņa Klišāna lasījumā.

Vairāk informācijas: www.latvijaskoncerti.lv