Latvijas Republikas 96. gadadienai veltītajos svētku koncertos pēc Valsts prezidenta ierosinājuma – izcelt Latvijas jaunos talantus – uzstāsies Ineses Galantes fonda rīkotā konkursa dalībnieki. Jaunos talantus dzirdēsim koncertos Rīgā un Krāslavā.

„Latvijas Koncerti” direktors Guntars Ķirsis: ”Vēlos izteikt vislielāko pateicību visiem mūziķiem, kuri mūsu valsts nozīmīgākajos svētkos dosies uz dažādām Latvijas pilsētām, lai ar sava talanta mirdzumu radītu svētku sajūtu ikvienā novadā. Katrs koncerts būs īpašs, katra programma gatavota tieši par godu valsts svētkiem.”

Valsts svētku koncertā 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī paši jaunākie solomākslinieki būs Ineses Galantes fonda konkursa laureāti un protežē: vijolnieks Daniils Bulajevs, sitaminstrumentālists Jānis Bombizo-Fedotovs un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas saksofonu kvartets. Daniila un Jāņa duetu klausīsimies Georga Pelēča skaistajā kompozīcijā “Ziedošais jasmīns”, savukārt jaunie saksofonisti rādīs spēlētprasmi latviešu tautasdziesmas “Tumša nakte, zaļa zāle” aranžējumā, ko veidojuši Raimonds Macats un Kārlis Vanags. Koncertā piedalīsies arī karjeras sākumposmā esošais daudzsološais saksofonists Dāvis Jurka, kura solo dzirdēsim latviešu tautasdziesmā “Skaisti dziedi, lakstīgala”.

Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga saspēlēsies ar Kārļa Vanaga vadīto Latvijas Radio bigbendu diriģenta Normunda Šnē vadībā. Koncerta programmā iekļauta latviešu kinoklasika – melodijas no filmām “Kārkli pelēkie zied”, “Zem apgāztā mēness” un “Pie bagātās kundzes”. Kristīnes Prauliņas balss skanēs Raimonda Paula sendziesmās “Lūgums” un “Baltijas jūra”, Intaru Busuli dzirdēsim latviešu klasiskās solodziesmas žanrā. Visu vainagos Raimonda Paula jaunākā kompozīcija – ar Knuta Skujenieka dzeju komponētā dziesma “Es nāku no mazas tautas”, kurā pausts lepnums par latvietību.
Kuldīgas kultūras centrā uzstāsies Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā. Solisti – Oskars Petrauskis (saksofons) un Raimonds Petrauskis (klavieres). Svētku koncerta programmā skanēs Volfganga Amadeja Mocarta, Georga Frīdriha Hendeļa, Raimonda Paula, Zigmāra Liepiņa, Jāņa Lūsēna, Alviļa Altmaņa un Valta Pūces skaņdarbi.

Cēsīs, Vidzemes koncertzālē Valsts Akadēmiskā kora „Latvija” un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā skanēs Imanta Kalniņa un Imanta Ziedoņa sengadu oratorija „Dzejnieks un nāra”. Pie diriģenta pults – Viesturs Gailis. Dzejnieka un Nāras lomās – Jolanta Strikaite un Daumants Kalniņš.
Krāslavas kultūras namā viesosies vokālā grupa Framest ar skaistākajiem džeza mūzikas šedevriem un populārām Raimonda Paula dziesmu melodijām, kā arī talantīgie jaunie latviešu mūziķi.

Auces novada Kultūras centrā Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā klausītājus priecēs ar muzikālu uzvedumu „Ziedonis un Vācietis”, kurā skanēs Imanta Ziedoņa dzeja Imanta Kalniņa mūzikā un Ojāra Vācieša dzeja Artura Maskata mūzikā. Pie klavierēm – Dace Kļava un Aldis Liepiņš. Koncertā piedalīsies arī Mareks Auziņš (kontrabass) un Artūrs Noviks (akordeons).

Vairāk informācijas: www.latvijaskoncerti.lv

Rudens kamermūzikas festivāla noslēguma koncertā skanēs arī Žana Sibēliusa Trešā simfonija un Erki Svena Tīra kompozīcija „Bāka”. Šis koncerts būs dzirdams Euroradio tiešraidē.

Jau sen Sola Gabeta radusi dvēseles domubiedru Pētera Vaska skaņuvalodā, taču šo īpaši viņai veltīto skaņdarbu čelliste gaidījusi teju piecus gadus. Sola Gabeta atzīst, ka tajā iekļautie kontrasti un dabas elementi padara mūziku dzīvu.

Krievu izcelsmes Argentīnas franču čelliste Sola Gabeta aizrauj ar fascinējošu interpretāciju, kaismīgu spēli un harizmātisku personību. Viņas daiļradei raksturīga izteikta stilu un repertuāra daudzveidība.
Starptautisku slavu Gabeta iekaroja 2004. gadā, kad izpelnījās godpilno Crédit Suisse Young Artist Award, vienu no jauno mūziķu kārotākajām balvām. Laureātu koncerts kopā ar Vīnes filharmoniķiem diriģenta Valerija Gergijeva vadībā 2004. gada rudenī viņai plaši pavēra durvis uz mūzikas pasauli.
Gabetas pirmais albums ar Čaikovska, Sensānsa un Hinasteras skaņdarbiem izdots Sony Music paspārnē, 2007. gada rudenī saņemot ECHO balvu. Vēl vienu ECHO balvu Gabeta izpelnījusies ar Šostakoviča Otrā koncerta ierakstu kopā ar Minhenes Filharmonijas orķestri 2009. gada rudenī. Sony Music izdevis arī citus viņas ierakstus, tostarp Vivaldi koncertus čellam kopā ar Sonatorio della Gioioso Marca (2007), klasiskos Haidna un Leopolda Hofmana čellkoncertus un Mocarta flautas koncerta pārlikumu.

Godalgas Sola Gabeta bija nopelnījusi jau iepriekš – izcīnījusi uzvaru Minhenes ARD konkursā un Čaikovska konkursā Maskavā. Ar viņu labprāt sastrādājušies spožākie orķestri, tādi kā Vīnes Filharmonijas orķestris, Krievijas Nacionālais orķestris, Roterdamas Firlharmonijas orķestris. Minhenes Filharmonijas orķestris, Londonas Karaliskās filharmonijas orķestris, Detroitas Simfoniskais orķestris, Vīnes Simfoniskais orķestris un Sanktpēterburgas Simfoniskais orķestris, un diriģenti – Leonards Slatkins, Andris Nelsons, Nēme Jervi, Mihails Pļetņevs, Kristofs Ešenbahs, Šarls Dituā, Pols Makkrīšs un Valerijs Gergijevs. Līdztekus arvien rosīgākajai koncertdarbībai Eiropā un Japānā Sola Gabeta 2009. gadā debitēja ASV un Anglijā – ar Filadelfijas orķestri un Londonas Karaliskās filharmonijas orķestri, abus diriģēja Šarls Dituā. Tāpat viņa cieši sastrādājas ar Bāzeles kamerorķestri.
Kopš 2005. gada viņa ir asociētā profesore Bāzeles Mūzikas augstskolā.
Mūziķe kaismīgi nododas arī citiem projektiem, kas tapuši pēc viņas ierosmes: kopš 2006. gada jūnija Gabeta vada Solsbergas festivālu Zviedrijā, ko izvēlējusies par savu mītnes zemi, – festivālā ietilpst 8 līdz 10 kamermūzikas koncerti viņas pašas ielūgtu viesmākslinieku izpildījumā. Vēl cits projekts ir Capella Gabetta – baroka orķestris, kas kopā ar čellisti pirmajā turnejā dosies decembrī ar Vivaldi un viņa laikabiedru mūziku.
Pateicoties Rāna Kultūras fonda dāsnajam atbalstam, Sola Gabeta spēlē vienu no retajiem un dārgajiem čelliem, ko ap 1759. gadu darinājis Džovanni Batista Gvadanjīni.

Vairāk informācijas: www.latvijaskoncerti.lv

Koncerta programmā Sergeja Rahmaņinova prelūdijas klavierēm, romance „ Noslēpumainās nakts klusumā” Vestarda Šimkus transkripcijā klavierēm, Otrā klaviersonāte un Variācijas par Šopēna tēmu.

Vestards Šimkus: „Šis albums ir pilns nostalģijas. Daudziem no mums Sergeja Rahmaņinova klaviermūzika asociējas ar virtuozitāti, ko jo sevišķi izteiksmīgu dara bezgala garās melodiskās virknes, kas klavierkoncertu noslēgumā nereti uzdzirksteļo fantastiskā salūtā. Un solo albumā, bez šaubām, atrodams tas pats. Tomēr, gatavodams šo programmu, es tur uztaustīju dziļu, melanholisku un izteikti poētisku ilgošanos pēc ainavas, atmiņām un izjūtām. Labāku ieraksta vietu par koncertzāli Historisches Reitstadel of Neumarkt mēs nebūtu varējuši vēlēties. Prieks – ne vien par brīnišķīgajām Steinway klavierēm, bet arī par zāles akustiku, kas skanējumam piešķīra unikālu un plūstošu starojumu, ko ierakstā ieglabājusi tik lieliskā skaņotāju komanda.”

Rahmaņinova otrā prelūdiju burtnīca ar 13 prelūdijām, kas parādās 1910. gadā, atšķiras ar sarežģītāku mūzikas valodu un mežģīņotu faktūru. Piemēram, prelūdiju Op. 32, No. 10 iedvesmojusi Rahmaņinova redzētā šveiciešu gleznotāja Arnolda Bēklina glezna “Atgriešanās’’.

Rahmaņinovs atstājis ap 80 romanču, kur ģeniālais komponista talants izpaudies jo sevišķi spilgti. Romancē “Noslēpumainās nakts klusumā” izmantots Arkādija Feta dzejolis.

Rahmaņinovs komponējis divas klaviersonātes. Otrā sonāte rakstīta 1913. gadā, tās otrā redakcija veidota 1931. gadā, galvenokārt īsinot to. Šis ir veltījums Rahmaņinova mācību biedram Nikolaja Zvereva pianisma klasē – vēlāk izcilam pianistam un diriģentam Matvejam Presmanam, kurš bija Rostovas mūzikas augstskolas direktors.

Rahmaņinovs bija ne tikai ģeniāls komponists, bet arī ne mazāka kaluma pianists. Viņa Šopēna mūzikas interpretācijas ir kā paraugstunda arī šodien – virtuozākās pasāžu virtenes izskan ar tādu skaidrības dzidrumu un eleganci, kādu reti var atrast pie viņa laikabiedriem.

Vestarda Šimkus jauno albumu varēs iegādāties viņa solo koncertos. Drīzumā to varēs nopirkt arī Rīgas skaņu ierakstu veikalos – „Upe TT”, „Upe”, „Randoms”, kā arī „Latvijas Koncertu” birojā.

Vairāk informācijas: www.latvijaskoncerti.lv

Koncertā “Čells un latvieši’ Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistara, ilggadējā Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solista un čellu grupas koncertmeistara – Ērika Kiršfelda atskaņojumā klausīsimies laikmetīgās mūzikas klasiku – Pētera Vaska “Grāmatu” čellam; Ērika Ešenvalda “Pēdējās vēstules’’ čellam un elektronikai; Tālivalža Ķeniņa Colloquens Patriae, refleksijas par Imanta Zemzara tēmu čellam un klavierēm; Pētera Plakida Divas variācijas čellam solo; Kristapa Pētersona Ground elektriskajam čellam solo; Maijas Einfeldes Sonāti čellam un klavierēm; Lindas Leimanes “Tuvplānu’’ čellam un elektronikai; Rolanda Kronlaka Lines Interlaced (“Līnijas saaustas’’) čellam un elektronikai un Imanta Zemzara “Mēnesgaismas’’ pasaules pirmatskaņojumu.

Ēriks Kiršfelds ir mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Dzidras Račevskas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesoriem Māra Villeruša un Eleonoras Testeļecas. Papildinājis zināšanas Sibeliusa akadēmijā Helsinkos pie profesora Arto Norasa. Absolvējis Bāzeles Mūzikas akadēmiju pie profesora Ivana Monigeti. Strādā par koncertmeistaru kameransambļa klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Jūrmalas mūzikas vidusskolā. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kameransambļos. Spīķeru stīgu kvarteta dalībnieks. 2009.gadā par izcilu darbu ansamblī saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu. Spēlējis gan Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Lapēnrantas pilsētas orķestrī un Latvijas filharmonijas kamerorķestrī. Kā solists bieži uzstājies ar kamerorķestri Kremerata Baltica, vairākkārt ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, profesionālo pūtēju orķestri „Rīga” un Liepājas Simfonisko orķestri. Ēriks Kiršfelds ir sadarbojies ar tādiem diriģentiem kā Andris Poga, Andress Mustonens, Liors Šambadāls un citiem. Visbiežāk čellists Ēriks Kiršfelds muzicē dažādos kameransambļos. Veicis daudzus ieskaņojumus Latvijas Radio.

Herta Hansena ir viena no aktīvi koncertējošām pianistēm koncertmeistarēm, dažādu kamermūzikas projektu dalībniece. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kameransambļa un klavierpavadījuma klases mācībspēks un Pūšaminstrumentu katedras koncertmeistare. H. Hansenas studenti guvuši augstu atzinību starptautiskos konkursos. Piedalījusies starptautiskos pūšaminstrumentu konkursos kā koncertmeistare, izpelnoties labākā koncertmeistara diplomu. Mācījusies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā pie Ellas Strazdiņas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesores Valentīnas Brovakas un Leldes Paulas. 1998. gadā ieguvusi maģistra grādu profesores Guntas Sproģes kameransambļa klasē. Saņēmusi Lielo Mūzikas balvu 2013 par izcilu darbu ansamblī.