Baltijas ozoli. 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība LNM muzeja kolekcijā
No 2018. gada 25. augusta līdz 30. novembrim Mākslas muzejā “Rīgas Birža” (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde “Baltijas ozoli. 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā”.
Projekts, kas ietver izstādi, zinātnisko konferenci un vairāku nozaru zinātniskās publikācijas, ir Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA (MMRB), Latvijas Universitātes un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” kopdarbs, kas tiek veikts ar Nīderlandes Karalistes vēstniecības Latvijā un Nīderlandes Mākslas vēstures institūta RKD Hāgā atbalstu.
Projekta centrā ir izstāde, ko veido holandiešu un flāmu 16.–17. gadsimta glezniecība uz ozolkoka paneļiem. Projekts ietver šo ozolu identifikāciju ar DNS un dendrohronoloģijas metodēm, lai apstiprinātu, ka Hanzas savienības tirdzniecības sakaru rezultātā uz Nīderlandes ostām nosūtītie ozoli nāk no Baltijas reģiona, ar to saprotot ne tikai Latviju, bet arī Lietuvu un Poliju. Izstāde ir Latvijas valsts simtgades īpašais stāsts un pārsteigums, jo rezultāti uzrāda, ka gleznas, ko gadsimtiem esam uztvēruši kā Nīderlandes kultūras mantojumu, vistiešākajā veidā ir saistītas arī ar mūsu reģionu. Ekspozīcijai atlasītie darbi ir daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma “zelta fonda”, kas pārsvarā veidojies periodā no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam kā Rīgas kolekcionāru dāvinājumi savai pilsētai.
Vienlaikus šī izstāde ir daudzu gadu MMRB, holandiešu un flāmu kuratoru konsila “CODART”, kā arī Nīderlandes Mākslas vēstures institūta sadarbības rezultāts, kas finalizēsies zinātniskajā katalogā, kurā, uzrādot dažkārt ilgo un sarežģīto diskusiju procesu dažādu darbu atribūcijā, tiks publicēta vērtīgākā kolekcijas daļa. Savukārt ekspozīcijā atsevišķi interesanti pētniecības aspekti tiks vizualizēti tekstos un fotogrāfijās, parādot gan atklājumu, gan ceļu uz to.
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA glabājas Baltijā lielākā holandiešu un flāmu mākslas kolekcija, kas ietver tādus pazīstamus sava laika māksliniekus, kā Bartolomeusu Sprangeru (Bartholomeus Spranger, 1546–1611), Pīteru Pītersu Artsenu (Pieter Pietersz Aertsen, 1540–1603), Josu de Mompēru Jaunāko (Joos de Momper II, 1564–1635), Danielu Sēhersu (Daniël Seghers, 1590–1661), Esiasu fan de Feldi (Esaias van de Velde, 1587–1630), Antonisu fan Deiku (Antoon van Dyck, 1599–1641), Kristofu Jakobsu fan der Lāmenu (Christoffel Jacobsz van der Laemen, ap 1606–1652), Kvirinu Heritsu fan Brēkelenkamu (Quirigh Geritsz van Brekelenkamp, ap 1620–1668), Sālomonu fan Rausdālu (Salomon van Ruysdael, ap 1600–1670), Janu Porsellisu (Jan Porcellis, ap 1584–1632), Melhioru de Hondekuteru (Melchior d’Hondecoeter; ap 1636–1695), Jākobu fan Lo (Jacob van Loo, 1614–1670), Pīteru de Moleinu (Pieter de Molijn, 1595–1661) un Adriānu fan de Fenni (Adriaen van de Venne, 1589–1662).
Kolekcijas veidojusies laika posmā no 18. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta beigām kā dažādu privātpersonu novēlējumi vai dāvinājumi Rīgas pilsētai vai Kurzemes provinces muzejam. Pazīstamākās no senajām privātkolekcijām ir piederējušas Nikolausam fon Himzelim (Nikolaus von Himsel, 1725–1764), Reinholdam Filipam Šilingam (Reinhold Philipp Schilling, 1819–1888), Karlam Kristofam Grosam (Carl Christoph Gross, 1790–1873), Augustam Heinriham Holanderam (August Heinrich Hollander), Frīdriham Vilhelmam Brederlo (Friedrich Wilhelm Brederlo, 1779–1862), Ludvigam Vilhelmam Kerkoviusam (Ludwig Wilhelm Kerkovius, 1831–1904), Dominiko de Robiāni (Domenico de Robiani, 1795–1889), Paulam fon Tranzē-Rozenekam (Paul von Transehe-Roseneck, 1853–1928) un citiem izcilajiem Rīgas kultūras dzīves veidotājiem.
Paralēli izstādei “Baltijas ozoli” Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Boses zālē no 3. augusta līdz 30. novembrim tiek eksponēta holandiešu 17. gadsimta grafika no LNMM Ārzemju grafikas kolekcijas. Izstāde ietver Rembranta, Ostādes, Berhema, Potera u.c. meistaru darbus.
Projekts īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.