Janis Rozentāls (1866–1916) ir viens no nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kas 19. un 20. gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas līmenim. Mākslinieks, kura radošais veikums ir ietverts arī Latvijas kultūras kanona sarakstā, pieder pie sava laikmeta ietekmīgākajām personībām Latvijas kultūrā, sabiedriskajā un mākslas dzīvē.
Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gada grafiskā zīme. 2015. Autore: Ketija Pētersone, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas 3.kursa audzēkne
Oficiāli izsludinot 2016. gadu kā Jaņa Rozentāla jubilejas gadu, Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde sacīja: “Janis Rozentāls ir ietekmīga sava laika personība sabiedriskajā un mākslas dzīvē un nozīmīga figūra Latvijas kultūrā arī 21. gadsimtā. Tas ir sevišķi būtiski tuvojošās Latvijas valsts simtgades gaidās, kad ikviens ir aicināts apzināt un padziļināt savas zināšanas par mūsu kultūras izcilajām personībām. Jaņa Rozentāla mākslas mantojumu apzināsim ne tikai Saldū, Rīgā un citviet Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā – mākslinieka jubileja iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Īpaši priecē iespēja gleznotāja 150. gadadienu sagaidīt pēc vērienīgas rekonstrukcijas atdzimušajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkā, kā arī svinēt to kopā ar Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas jubileju.”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa preses konferencē raksturoja gleznotāju, kurš, kļūdams par daudzpusīgāko sava laika latviešu mākslinieku, ieviesa jaunu estētiku glezniecībā, grafikā, lietišķajā mākslā un darbojās mākslas kritikā. Savukārt viņa laulība ar somu dziedātāju Elliju Forseli veicināja kultūrsakarus ar Somiju.
Janis Rozentāls. No baznīcas (Pēc dievkalpojuma). 1894. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Janis Rozentāls. Pašportrets. 1900. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Janis Rozentāls. Princese ar pērtiķi. 1913. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Jaņa Rozentāla jubilejas gada patronese, rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure atzīmēja: “Jaņa Rozentāla mūža māksla un darbs tautas izglītības jomā balstīja latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos un sagatavoja sabiedrību neatkarībai, ko viņš pats nepieredzēja. Mākslinieks stingri stāvēja uz latviskā pamata, tomēr paplašināja redzesloku ar citur Eiropā – Pēterburgā, Helsinkos, Parīzē, kā arī Vācijā un Austrijā novērotām un apgūtām vērtībām.”
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce uzsvēra muzeja apņemšanos koordinēt Jaņa Rozentāla jubilejas gada programmu un izcēla tās galvenos notikumus. “Zinot Rozentāla nozīmi, to, cik viņa vārds pārklāj dažādas kultūras jomas, tā bija mūsu iniciatīva – aicināt kopā dažādus kolēģus un domāt par kopīgu programmu, par to, kā mēs visi varam šo gadu darīt pilnskanīgāku un pacelt Jaņa Rozentāla vārdu vēl nebijušā augstumā. Viss Jaņa Rozentāla daiļrades ceļš apliecina mākslinieka darbības lielo motivāciju un misijas apziņu, ar kādu viņš realizēja savus dzīves uzdevumus. Lai arī šķiet, ka Rozentāls ir tik tālu pagātnē, jo tiek svinēta 150 gadu jubileja, tomēr viņš ar saviem darbiem ir atnācis līdz mūsdienām, esot šeit uz palikšanu,” akcentēja LNMM direktore Māra Lāce.
2016. gada otrajā pusē latviešu mākslas klasiķis tiks godināts ar plašu retrospektīvu izstādi Lielajā izstāžu zālē atjaunotajā LNMM galvenajā ēkā, starptautisku zinātnisko konferenci, kā arī sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” un Rakstniecības un mūzikas muzeju sagatavotu izdevumu – Jaņa Rozentāla darbu reprodukciju albumu, ko papildinās fotogrāfijas un citi dokumentāli materiāli. Savukārt UNESCO galvenajā mītnē Parīzē 2016. gada otrajā pusē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju organizēs informatīvu izstādi par ievērojamo Latvijas mākslas pārstāvi. Pasākumu kalendāram un jaunumiem varēs sekot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājas lapā.
Runas noslēgumā Māra Lāce citēja pašu Jani Rozentālu: “Tās tautas, kuru gara spēks ir pacēlies līdz tādam kultūras augstumam, ka spēj iemiesoties brīvos mākslas radījumos, – tās sevi ir ierakstījušas dzīvības grāmatā: viņu vēsture, viņu dzīve, domas un jūtas – iekaltas akmens tēlos, ierakstītas mājokļu palodās un audumu metos. Kas paliek pāri, kad pati tauta jau sen aizgājusi neziņā, kas uztur sakarību starp gariem caur gadu tūkstošiem – tā ir viņas māksla…”
Gleznotāja 150. gadadiena sakrīt arī ar ievērojamu Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas jubileju. Par audzēkņu un pedagogu visa gada garumā rīkotajām aktivitātēm, organizējot izstādes, plenēru, skolas salidojumu u.c. pasākumus, informēja Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis, īpaši vēršot uzmanību uz to, ka jubilejas gada logotipu veidojuši Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas audzēkņi.
Janis Rozentāls. Zem pīlādža. 1905. Kartons, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Janis Rozentāls. Gleznotājs ar sievu (Dubultportrets). 1905. Papīrs, tuša, zīmulis. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Savukārt Saldus novada p/a “Saldus TIKS centrs” direktore Laura Liepiņa iepazīstināja ar mākslinieka dzimtajā pusē 2016. gada pavasarī paredzētajām norisēm. Sagaidot gleznotāja dzimšanas dienu, 17. un 18. martā virkni notikumu piedāvās Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs, ieskaitot jaunās ekspozīcijas “Jaņa Rozentāla Sapņu tornis” atklāšanu, grāmatas “Rozentāls no Saldus līdz Romai” atvēršanu kopā ar tās autori mākslas zinātnieci Intu Pujāti, jubilejas pastmarkas atklāšanu sadarbībā ar VAS “Latvijas Pasts”, “Jaņa Rozentāla prēmijas 2016” pasniegšanu, mākslinieka dzimtas kopā sanākšanu utt.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika rezumēja: “UNESCO svinamo dienu kalendārs ir iniciatīva, kuras mērķis ir izcelt dalībvalstu nozīmīgos notikumus, kas sasaucas ar UNESCO vērtībām izglītībā, kultūrā un zinātnē. Jaņa Rozentāla darbība ir pierādījums tam, ka mākslas valoda var būt ļoti spēcīga un svarīga starpkultūru dialoga forma. Viņa darbība vienlaikus ir stāsts par latviešu nacionālās mākslas veidošanos un simbolisks piemērs tam, kā 19.–20. gadsimtā notika citu Eiropas nāciju pašapziņas veidošanās process un kā veidojās nacionālās mākslas skolas.”
Pavasarī pēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas ierosinājuma kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, aicinot ar mākslinieka radošo mantojumu iepazīties skolu jauniešus, tiks organizēts konkurss “Solis gleznā. Rozentāls”.
15. martā gleznotāja dzimšanas dienas ieskaņai Rīgas Latviešu biedrība rīkos zinātnisku konferenci “Janis Rozentāls. Rīgas pilsoniskā sabiedrība un Rīgas Latviešu biedrība”, kā arī sarīkojumu “Janis Rozentāls. Dzīve kā palete”. Izstādes un lekcijas par dažādiem klasiķa radošās un sabiedriskās darbības aspektiem 2016. gada gaitā piedāvās Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka un muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”.
Rudenī Helsinkos “Virka Galleria” savu lekciju ciklu un informatīvu ceļojošu izstādi somu, zviedru un angļu valodās veidos Rozentāla biedrība Somijā “Rozentāls-seura”. Projekta vadītāja Jennija Kallionsivu. Ir notikušas sarunas par iespējamo Jaņa Rozentāla izstādes organizēšanu Somijā 2017.–2018. gadā, kuras norises vieta tiks precizēta.
Latvijas Banka iecerējusi šovasar izlaist sudraba kolekcijas monētu ar krāsainu Jaņa Rozentāla gleznas “Princese ar pērtiķi” (1913) atveidojumu. Monētas dizainu izstrādājusi māksliniece Sandra Krastiņa, tās ģipša modeli veidojis tēlnieks Jānis Strupulis.
Jubilejas gada mērķis ir valstiskā un starptautiskā mērogā aktualizēt un popularizēt Jaņa Rozentāla radošo mantojumu un izglītot sabiedrību, rosinot plašāku interesi par nacionālās mākslas vērtībām un paverot iespēju tās iepazīt. Daudzpusīgā, dažādām iniciatīvām bagātā jubilejas gada programma ļaus dziļāk un niansētāk atklāt latviešu klasiķa mākslu, biogrāfiju un personības šķautnes, katram atrodot ko saistošu, vēl nepamanītu viņa daiļradē vai no jauna pārliecinoties par atzītām vērtībām. Tā ir arī iespēja mobilizēt un atbalstīt akadēmiskos spēkus un piesaistīt jaunus pētniekus gleznotāja mazāk apzināto darbības jomu izpētei.
Jaņa Rozentāla gadu koordinēs Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Teksts: Aija Brasliņa, Annija Sauka
Jaņa Rozentāla jubilejas gada pasākumu programma
SADARBĪBAS PARTNERI:
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
UNESCO Latvijas Nacionālā komisija
Somijas vēstniecība Latvijas Republikā
Latvijas Mākslas akadēmija
Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola
Memoriālo muzeju apvienība
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Rakstniecības un mūzikas muzejs
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Akseli Gallena-Kallela muzejs (Gallen-Kallelan museo)
Privātkolekcionāri
Latvijas Banka
Rīgas Latviešu biedrība
Izdevniecība “Neputns”
Rozentāls-seura, Jenni Kallionsivu
Anna Žīgure
Inta Pujāte
Orests Silabriedis, Latvijas Radio 3
Jaņa Rozentāla dzimtas pārstāvji
Raksta titulbildē: Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gada grafiskā zīme un Janis Rozentāls. Arkādija