Videoprojekcijas “Bezgalības formula” vizualizācijas fragments

11. gaismas festivāls “Staro Rīga’ 2018” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā

No 2018. gada 16. līdz 19. novembrim norisināsies viens no Latvijas valsts simtgades krāšņākajiem pasākumiem – 11. gaismas festivāls “Staro Rīga”. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Rīgas domi apmeklētājiem piedāvās uzzināt Annas stāstu, sasniegt virsotnes un noskaidrot bezgalības formulu.

Četros festivāla vakaros uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS fasādes (Torņa ielā 1) no plkst. 17.00 līdz 23.00 būs skatāma videoprojekcija “Bezgalības formula” (idejas autors un realizētājs – LNMM, sadarbības partneri – LR KM Latvijas valsts simtgades birojs, Ineta Sipunova, Latvijas Radio, SIA “VPT grupa”).

Sasaucoties ar Latvijas valsts simtgades izstādi “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme”, darbs veidots no pagājušā gadsimta Latvijas personību mākslinieciskajiem portretiem un audio arhīvos saglabātajām runām, ko viņi savā laikā teikuši Latvijai un tās cilvēkiem. Videoprojekcijai izvēlēto balsu īpašnieki ir 20. gadsimta ievērojamākās radošās personības, politiķi un aktīvisti, kuri, pateicoties individuālajām zināšanām, vērtībām un spējai realizēt iecerēto, ir atstājuši savu nospiedumu kā aizgājušā gadsimta, tā arī šodienas kultūras laukā.

Igauņu mākslinieks un teorētiķis Teniss Vints (Tõnis Vint) filmā “Lielvārdes josta” (1980) pauž hipotēzi, ka ornaments ir informācijas nesējs pāri laikiem un zemēm, atklājot latviešu tradicionālās jostas rakstos vairākus informācijas slāņus. Festivāla “Staro Rīga” laikā izstāžu zāles ARSENĀLS fasāde kļūs par informācijas sniedzēju – slāņu slāņos klājoties portretiem un balsīm, audiovizuālajā instalācijā iezīmēsies Lielvārdes jostas grafiskie elementi. Gaismas austā Lielvārdes josta sevī ievij zināšanas par to, kas Latvija ir, bija un būs. Tā ir mūsu bezgalības formula: stipri, gudri un darbīgi cilvēki.

Audiovizuāla stāsta “Virsotnes” vizualizācija gaismas festivālam “Staro Rīga 2018”.
Norises vieta: Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA. 2018.

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA ātrijā (Doma laukumā 6) no plkst. 17.00 līdz 23.00 apmeklētāju uzmanībai tiks piedāvāts audiovizuāls stāsts “Virsotnes” (idejas autors – Viktors Keino, realizētājs – biedrība “Klusa daba” un SIA “Dabas Raksti”, režija – Juris Jonelis, dizains un animācija – “Hypnosis”, mūzika un skaņa – Andrejs Eigus / Selffish, producente – Mārīte Lempa).

Raiņa lugā “Zelta zirgs” stikla kalnā guļ princese, kuru ar savu vara, sudraba un zelta zirgu palīdzību izglābj jaunākais tēva dēls. Princese kļūst par brīvības simbolu, un viņas atmodināšana – cīņa par brīvību. Šis simbols reizē nozīmē dvēseles un garīguma atbrīvošanu, kā arī izsaka katra cilvēka nepieciešamību iziet garīgās attīstības ceļu. Ceļš stikla kalnā nav viegls, bieži ilūzijām un šaubām pilns. Pārvarot sevi un mainoties, ceļš paveras, un ilūzijas atkāpjas.

Viktors Keino: “Kas ir tik augsts, cik dziļš var būt? Kas ir tik tuvs, cik tāls var būt? Nokļūt pie kalniem – gan klinšainiem un stāviem, gan zilganiem un zaļiem, gan stikla un ledus krāsā. Visbeidzot būt visaugstākā smailē, kur saule nokāpusi savas zemes apskatīt. Nebeidzami augstu kalnu virsotnēs savas acis sēdināt. … Ledus kluči gruva tā, it kā kāds tos speciāli grūstu ar varu virsū. Tie šķīda un šķaidīja, tie plēsa un ārdīja. Te akmeņi bira un gāzās. Tik ar sparu un smaidu nebeidzami dziedot, nokļūt tik augstāk un augstāk. Dziedot sāpes vieglas kļūst, dziedot dvēsele mieru gūst. Ar katru soli augstāk, ar katru soli saules staru vairāk un biezāk.”

Gaismas festivāla “Staro Rīga 2018” videoprojekcijas “Annas stāsts” vizualizācija Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja fasādei. 2018. Publicitātes attēls

Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Skārņu ielā 10) no plkst. 17.00 līdz 23.00 rosinās iepazīt 98 gadus vecās “Annas stāstu”, kas balstīts uz patiesiem notikumiem (idejas autore – Agnese Melbārde, realizētājs – SIA “UNO MOSSA”, mūzika – Zane Dombrovska).

Anna ir piedzīvojusi trīs vēsturiskos posmus: brīvās Latvijas laiku, padomju laiku un mūsdienu brīvās Latvijas laiku un ir apņēmības pilna sagaidīt savu simtgadi. Viņas vēstījumu caurvij latviešu spītīgums, izdzīvotāju gēns, darba spars, mīlestība pret saviem tuvākajiem un Latvijas valsti. “Milzīgā mīlestība arī bijusi tā, kas ļāvusi tik ilgi nodzīvot,” smejot saka Anna.

Īpašais vieglums, kas izgaismo sāpīgās tēmas, kļuva par iedvesmas avotu māksliniekiem. Animācija veidota ielas mākslas grafiti stilā, rotaļīgi un ar humoru runājot gan par skumjo, gan priecīgo. Projektā apvienoti dažādi mūsdienu radošās izteiksmes līdzekļi un tehnoloģijas – videoprojekcija, animācija un novatorisks grafiskais dizains. Šī ir modernā glezniecība video formātā.

Staro, Rīga! Staro, muzejs!
Uz festivālu aicināti visi interesenti! Mēs Jūs gaidām!

PAR FESTIVĀLU “STARO RĪGA 2018”

11. gaismas festivāls “Staro Rīga 2018” ir viens no Latvijas valsts simtgades pasākumiem, kas notiks Rīgā no 16. līdz 19. novembrim no plkst. 17.00 līdz 23.00. Festivāla tēma ir “Augšām cēlās Gaismas pils”, kas noslēdz iepriekšējos gados uzsākto Ausekļa un Jāzepa Vītola darba “Gaismas pils” rosināto tetraloģijas tematisko ķēdi – “Gaismu sauca” (2015), “Gaisma ausa” (2016) un “Uz zvaigznēm” (2017).

Kopš 2008. gada festivāls turpina tradīciju sveikt Latviju dzimšanas dienā, vairojot gaismu un dzīvespriecīgu kopības sajūtu, izgaismojot Rīgas ielas un vēsturiskās ēkas, tiltus un pieminekļus, parkus, laukumus un pagalmus. Festivāla laikā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti aplūkot unikālus mākslas darbus un gaismu izrādes, kas ļauj ieraudzīt pazīstamas pilsētas vietas jaunā gaismā. Kā ierasts, vairums objektu būs koncentrēti Vecrīgā un pilsētas centrā, kas aplūkojami un izstaigājami ar kājām.

Festivālu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rīgas dome, to organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!