Pasauli apceļojušajā cirka mākslinieku apvienības “LPM” izrādē “The Piti Peta Hofen Show” satiekas teātris, improvizācija, kā arī spēja neticami pārvaldīt objektus un likt priekšmetiem mainīties līdzi izrādes tēlu iegribām. Izrāde aizved absurdā pasaulē, kur valda pretrunīga loģika, zināma deva muļķīguma un kur ļaudis runā žonglēšanas, akrobātikas un klaunādes mēlē. Uz skatuves būs mazliet dzejas, mazliet haosa un dauzīšanās – izrāde būs spilgta pieredze kā bērniem, tā tiem, kas trakulīgajās ainiņās mācēs nolasīt dažādus kultūrvēstures kodus un uzvedības stereotipus.
“Izrāde ir nepārtraukts humora un enerģijas lādiņš, kas sasmīdinās gan lielos, gan mazos skatītājus. Viļņas laikmetīgā cirka festivālā “New Circus Weekend” no visām festivāla izrādēm tieši “Piti Peta Hofen Show” publika uzņēma viskvēlāk – ar vētrainām ovācijām,” stāsta Rīgas cirka direktore Liene Pērkone.
Cirka mākslinieku grupa “LPM” dibināta 2013. gadā Francijā, apvienojoties četriem puišiem, kuri kopīgi studējuši Tulūzas cirka mākslas skolā “Centre des Arts du Cirque de Toulouse – Le Lido”. Iestudējums “Piti Peta Hofen Show” tapis 2017. gadā, un savas pastāvēšanas laikā nebēdnīgā izrāde rādīta dažādās pasaules valstīs – Brazīlijā, Francijā, Itālijā, Polijā, Vācijā, Nīderlandē, Šveicē, Portugālē, Spānijā, Izraēlā, Argentīnā, Lietuvā un citur. Tā guvusi panākumus arī dažādos cirka mākslas festivālos. Izrādē piedalās trīs mākslinieki: Luka Kastelo Branco (Lucas Castelo Branco, Francija), Andres Toress Diazs (Andres Torres Diaz, Spānija) un Johanness Bauhofers (Johannes Bauhofer, Vācija).
Rīgas cirka rīkotā viesizrāde notiek Dailes teātra Mazajā zālē. Paredzams, ka šī gada siltajā sezonā notiks arī Rīgas cirka arēnā skatāmas viesizrādes. Savukārt 2020. gada rudenī Rīgas cirkā tiks uzsākti rekonstrukcijas darbi ar mērķi nodrošināt cirka ēkas siltumizolāciju un energoefektivitāti. Arī būvniecības laikā Rīgas cirks gan piedāvās pašu producētas un līdzproducētas izrādes, gan uz Rīgu vedīs viesizrādes no citām valstīm. Izrādes būs skatāmas dažādās kultūrtelpās Rīgā un citur Latvijā.
Rīgas cirks ir daudzfunkcionāls mākslas centrs, kas mērķtiecīgi strādā ne tikai pie nozīmīgu un aktuālu cirka izrāžu piedāvāšanas arvien plašākai publikai, bet arī ilgtermiņā veicina cirka nozares attīstību un atpazīstamību Latvijas un starptautiskā mērogā.
Jaunākā informācija par aktivitātēm Rīgas cirkā aplūkojama šeit.
Karlsrūes Valsts teātra solists, tenors Rodrigo Porras Garulo dzimis Mehiko, studējis vokālu Mocarta universitātē Zalcburgā, Austrijā. Dziedātājs ir starptautiskā Antonīna Dvoržāka konkursa uzvarētājs un Riharda Vāgnera asociācijas stipendiāts. Šosezon viņš debitēja Milānas Teatro alla Scala ar Hercoga lomu Džuzepes Verdi operā Rigoleto. Šosezon Rodrigo Porras Garulo dzied arī Hannoveres Valsts operā, Vīsbādenes Valsts teātrī un Prāgas Valsts operā, kā arī citos opernamos. Dziedātāju Latvijas Nacionālajā operā šosezon dzirdēsim arī Rīgas Operas festivāla galā koncertā 7. jūnijā, kā arī Džuzepes Verdi “Rekviēma” atskaņojumā 14. jūnijā.
Pēters Halāss ir viens no daudzpusīgākajiem ungāru diriģentiem, darbojas gan opermūzikā, gan simfoniskajā mūzikā. Pētera Halāsa radītās operu interpretācijas guvušas lielu atzinību ungāru un starptautisko kritiķu vidū, īpaši slavējot diriģenta aizrautīgo, precīzo un analītisko darbu. Viņa repertuāra pamatā ir Pirmās Vīnes skolas un vācu romantiķu darbi, īpašu uzsvaru liekot uz Mocarta, Vāgnera un R. Štrausa mūziku. Pēters Halāss bieži diriģē itāļu repertuāru, kā arī mūsdienu un baroka mūzikas skaņdarbus. Viņš bijis Ungārijas Valsts operas muzikālais vadītājs, strādājis kā viesdiriģents daudzos Vācijas opernamos, tostarp Hamburgas Valsts operā, Bādenes Valsts teātrī Karlsrūē, Kāseles Valsts teātrī, Zāras Valsts teātrī, Braunšveigas Valsts teātrī u.c.
Biļetes uz “Madama Butterfly” izrādi var iegādāties LNOB un Biļešu Paradīzes kasēs, kā arī internetā.
Lilitas Bērziņas balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā saņems Valmieras drāmas teātra aktrise ELĪNA VĀNE.
Harija Liepiņa balvu par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā saņems Latvijas Nacionālā teātra aktieris ARTURS KRŪZKOPS.
Helēnas Tangijevas – Birznieces balvu par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģijā Latvijas Profesionālā baleta asociācija pasniegs MARUTAI GROSBERGAI – TAUBEREI.
Laureātus sveiks iepriekšējo gadu balvu laureāti, draugi un kolēģi, kā arī laureātiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes – ordeņi.
Apbalvošanas pasākumu, kā ierasts, vadīs profesors, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš un LTDS priekšsēdētāja, aktrise Daiga Šiliņa.
Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri.
(Turpmāk citāti no teātru pieteikumiem)
Elīna Vāne izrādē “Vidzemnieki”
Lilitas Bērziņas balva ELĪNAI VĀNEI par izcilu varoņlomu un raksturu atveidi – Annu, Kļaviņmāti, Edi izrādē “Vidzemnieki” (2018, režisore Indra Roga) un titullomu iestudējumā “Baladīna” (2018, režisors Viesturs Kairišs), Donnu Annu izrādē “Mazās traģēdijas”(2017, režisors Sergejs Ščipicins) un tikpat spožu darbu arī citu režisoru inscinējumos vairāku sezonu garumā.
Elīna Vāne (dzimusi 1978.gada 21.septembrī) Valmieras drāmas teātrī strādā kopš 2003. gada, bet vispirms pēc LKA aktierkursa beigšanas sadarbojusies ar neatkarīgajiem teātriem un piedalījusies starptautiskos projektos. Jau pirmajā sezonā Valmieras teātrī viņa pierādīja savu īpatnējo un pievilcīgo apdāvinātību, nospēlējot Boletu H. Ibsena lugā “Jūras meita”, Atslēdznieci Raiņa “Krauklītī”un Gaļinu A. Vampilova “Pīļu medībās”, kuras atnesa viņai Latvijas teātra Gada balvu nominācijā “Jaunais skatuves mākslinieks”. No profesionālās dzīves sākuma Elīna Vāne apliecināja savas spējas radoši iekļauties jebkura režisora iestudējumos, savukārt šie režisori mērķtiecīgi un dāsni sekmējuši Elīnas Vānes talanta attīstību.
Elīna Vāne izrādē “Meistars un Margarita”
Desmit darba gados Elīna Vāne ir kļuvusi par Valmieras teātra vadošo aktrisi, kam pa spēkam gan lielās klasikas varones ar dziļām kaislībām un tieksmi pēc pilnības, gan frustrētas, nervozas un duālas jaunā laika sievietes.
Ar lomām režisores Indras Rogas izrādē “Vidzemnieki” 2017.gadā un “Meistarā un Margaritā” 2015.gadā, titullomu režisora Viestura Kairiša iestudējumā “Baladīna” 2018.gadā, kā arī 2013.gada režisora Elmāra Seņkova izrādē “Raudupiete” (par ko viņa ieguva “Spēlmaņu nakts” balvu kategorijā “Labākā aktrise”) Elīna Vāne aktieriski pašaizliedzīgi , dziļi un atdevīgi nospēlējusi lomas, kas iekšējās ekspresijas un lakoniskā, precīzā veidola dēļ ir kļuvušas ne vien par augstu pakāpienu mākslinieces radošajā biogrāfijā, bet arī par nozīmīgu sasniegumu visam Latvijas šodienas teātrim.
Elīna Vāne pēc savas artistiskās dabas, profesionālajām kvalitātēm, darba spējām un iedziļināšanās režijas piedāvājumā ir tuva Latvijas teātra zvaigznes Lilitas Bērziņas iedibinātajam augstajam aktiermākslas etalonam.
Arturs Krūzkops izrādē “Pērs Gints”
Harija Liepiņa balva ARTURAM KRŪZKOPAM par spožām un profesionāli augstvērtīgi nospēlētām lomām pēdējo pāris sezonu laikā, kas apliecina ne tikai viņa radošo izaugsmi, stabilo vadošā vidējās paaudzes aktiera vietu teātra trupā, bet arī spēcīgo potenciālu, ko režisori vēlas izmantot aizvien sarežģītākos uzdevumos.
Darbi, kam pateicoties, Arturs Krūzkops ir cienīgs saņemt Harija Liepiņa balvu:
– savā pasaules uzskatā un attiecībās ar cilvēkiem nomaldījies Marks Denisa Kellija trillerī diviem aktieriem “Pēc beigām” (2016, režisors Valters Sīlis) un vēsturisko notikumu aizrautīgais pētnieks Andžejs Jāņa Baloža “Mežainī” (2018, režisors Valters Sīlis);
– trīs centrālās lomas Viestura Kairiša veidotajā triloģijā – noslēpumainais melnais bruņinieks Raiņa “Ugunī un naktī” (2015), Lielais līkais, Kalsenais un Pogu lējējs jeb Pēra Ginta alter ego Henrika Ibsena “Pērā Gintā” (2016), miesaskārais romantiķis valdnieks Hērods Antipa Oskara Vailda/Riharda Štrausa “Salome” (2018);
– “prostitūta” Larss izrādē “Tuvā pilsēta” (2017, režisors Kirils Serebreņņikovs;
– Arī Miškins (2015) un Tuzenbahs (2017), abas lomas krievu klasikas repertuārā, kas tapušas sadarbībā ar Vladislavu Nastavševu.
Arturs Krūzkops izrādē “Pēc beigām”
Arturs Krūzkops izrādē “Uguns un nakts”
Atsevišķi mināma ir ekselenti nospēlētā otrā plāna loma – nabaga mīlnieks Brencis Elmāra Seņkova delartiskās komēdijas stilā iestudētajos Rūdolfa Blaumaņa “Trīnes grēkos” (2017), par ko Arturs Krūzkops arī saņēma Spēlmaņu nakts balvu kā labākais otrā plāna lomas tēlotājs.
Arturs Krūzkops ir Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 2004. gada, un šais gados ir pierādījis sevi kā aktieri, kurš nav gatavs apstāties savā radošajā izaugsmē un ambīcijās, kurš kopj savu intelektu un ir lielisks kolēģis, kurš apzinās teātra ansambļa potenciālu. Viņš ir viens no tiem aktieriem, kas domās par izrādes veselumu un savu ego pakļaus režisora vēlmēm, vienlaikus aktīvi piedaloties izrādes veidošanā kā līdzautors un domubiedrs.
Maruta Grosberga – Taubere (skatuves vārdā Maruta Dinga)
Helēnas Tangijevas – Birznieces balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģiskajā darbā MARUTAI GROSBERGAI – TAUBEREI.
Maruta Grosberga – Taubere (skatuves vārdā Maruta Dinga) absolvējusi Rīgas horeogrāfijas vidusskolu 1960.gadā. Mācījusies pie baleta pedagogiem Valentīna Bļinova, marinas Sizovas. Laikā no 1960. līdz 1980. gadam bija Latvijas Nacionālās operas baleta soliste. No 1992. gada līdz 2010. gadam māksliniece ir bijusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas klasiskās dejas pedagogs. Arīdzen šobrīt Latvijas Nacionālais balets var lepoties ar Marutas Dingas audzēkņiem – vadošiem baleta solistiem. Savā baleta mākslinieces mūžā Maruta Dinga skatītājiem palikusi atmiņā ar izcili tehniski izpildītām lomām P. Čaikovska klasiskajos baletos: pas de trois “Gulbju ezers”, Lelle un Marija izrādē “Riekstkodis”, Florīna, prologa Feja un Dārgakmens izrādē “Apburtā princese”. Tāpat Maruta Dinga sevi spoži apliecinājusi arī L. Minkusa baletos “Dons Kihots” un “Bajadēra”, izpildot Kitrijas draudzenes lomu un Ēnu cēliena lomu.
Āris Rozentāls sevi sauca par romantiķi, un tāds viņš bija – no tā Dailes teātra laika, par kuru stāsta leģendas. Viņš dzimis Rīgā, mācījies Liepājā, aktiermākslu studējis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē, mākslas vēsturi – Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijā. Pirmo aktiera pieredzi guvis Daugavpils muzikāli dramatiskajā teātrī un Liepājas Drāmas teātrī. 1965. gadā Āris Rozentāls kļuva par Dailes teātra aktieri, vairāk nekā 50 gadu laikā nospēlējot virkni spilgtu lomu. Āris Rozentāls bija erudīts mākslinieks, personība ar aristokrātisku stāju un temperamentu, tāpēc viņa nospēlēto lomu sarakstā ir virkne dažādu augstdzimušu personu. Viņa talanta savdabība lieti derēja arī visādu īpatņu lomām, kam Āra Rozentāla mīklainais smaids piešķīra noslēpumainu ēnojumu. Līdz ar izkopto dikciju, ar unikālo balss tembru un plastisko izteiksmību viņa spēlētie tēli ieguva to spilgto citādību, kas varēja radīt suģestējošu iespaidu.
Āris Rozentāls bija viens no tā laikmeta, kur elegancei piemita inteliģence un vīrišķība, viens no mums, asprātīgs un iejūtīgs kolēģis, kura klātbūtnes ļoti pietrūks.
Dailes teātra kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Āra Rozentāla tuviniekiem, draugiem un viņa talanta cienītājiem.
24. augustā ar izrādi “Antonija #Silmači” jubileju atzīmēs Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs – horeogrāfs un kādreizējais baleta premjers Aivars Leimanis. Augustā Beletāžas stāvā varēs apskatīt Aivara Leimaņa radošajai darbībai veltītu izstādi.
25. augustā Žorža Bizē operā “Karmena” galvenās lomas dziedās pirmizrādes sastāvs – rumāņu mecosoprāns Ramona Zaharija un krievu tenors Dmitrijs Golovņins. Eskamiljo lomā – Rihards Mačanovskis, Mikaēla – Dana Bramane. Pie diriģenta pults – Jānis Liepiņš.
31. augustā Džakomo Pučīni operā “Madama Butterfly” Čo-Čo-sanas lomu pirmo reizi Latvijā dziedās soprāns Dafne Tjeņ Huei, kuras radošā darbība norit Itālijā. Pie diriģenta pults stāsies Alberto Veronēzi, Pinkertona lomā – Andris Ludvigs.
Latvijas Nacionālās operas un baleta simtās sezonas atklāšanas koncerts notiks 6. septembrī. Tā programma veidota divās daļās, no kurām pirmā veltīta baletam, bet otrā – operai. Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti, LNO koris un orķestris piedāvās ieskatu gaidāmās sezonas jauniestudējumos un ļaus atskatīties uz spožākajām mākslas virsotnēm no iepriekšējo sezonu uzvedumiem.
Savukārt sezonas pirmais jauniestudējums būs Riharda Vāgnera opera “Klīstošais holandietis” – meistardarbs, ar kuru 1918. gada 15. oktobrī darbību sāka Latvju opera, kas vēlāk pārtapa par Latvijas Nacionālo operu. Šogad “Klīstošo holandieti” iestudēs muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, horeogrāfe Elīna Lutce, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Galvenās lomas interpretēs izcils solistu sastāvs – Egils Siliņš, Vida Miknevičute, Ains Angers, Korbijs Velčs un citi. Jauniestudējuma pirmizrāde notiks 28. septembrī.
Biļetes var iegādāties Latvijas Nacionālās operas un “Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā.
