Publicēts

Mākslas restaurācija muzejā

Sākot ar 7. oktobri ikvienam interesentam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) mobilajā lietotnē (kā jauns maršruts), mājas lapā www.lnmm.lv, YouTube kanālā, Facebook un Instagram lapās, kā arī interneta ziņu portālā “Delfi” ir pieejamas 8 jaunas video sērijas “Mākslas restaurācija muzejā” (latviešu, krievu un angļu valodā). Projekts tapis partnerībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” un turpina skatītāju atzinību guvušās iniciatīvas “Vienas gleznas stāsts I” (2017), “Vienas gleznas stāsts II” (2019) un “Viena fotogrāfa stāsts” (2019).

“Mākslas restaurācija muzejā” dod iespēju izzināt restaurācijas lomu mākslas muzeja darbībā, ētikas apsvērumus, ar kādiem saskarās grafikas, glezniecības un tēlniecības restauratori, eksperimentālās tehnikās veidotu darbu uzglabāšanas un saglabāšanas specifiku, kā arī vairākus citus ar mākslas restaurāciju saistītus aspektus. Katrā video epizodē apskatītā tēma piesaistīta konkrētiem darbiem LNMM galvenās ēkas pastāvīgajā ekspozīcijā un sniedz papildu informāciju par tiem.

Šis projekts ir lielisks piemērs veiksmīgai dažādu disciplīnu profesionāļu sadarbībai un atbild uz jautājumiem, kurus muzeja apmeklētāji visbiežāk uzdod eksponātu uzraugiem vai izglītības programmu kuratoriem, vienlaicīgi aicinot atklāt sabiedrībai neredzamo muzeja ikdienu.

“Restaurācija ir viena no svarīgākajām muzeja darba nozarēm, un īpaši mākslas muzejos tai ir liela nozīme. Mākslas darbi muzeja kolekcijā nonāk visdažādākajās saglabātības pakāpēs, un mūsu uzdevums ir par tiem rūpēties, saglabāt un parādīt sabiedrībai. Restauratoru darba galarezultāts ir apmeklētājam redzams, taču ilgstošais restaurācijas process paliek līdz galam neizzināts, un to šis projekts palīdzēs iepazīt,” stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

“Laba restaurācija ir tāda, ko nemanām, tomēr tikai retais zina, kāds darbs jāiegulda, lai ar jaunu spozmi uzmirdzētu laika zoba skartās mākslas vērtības. Tāpēc esam gandarīti, ka šajā sadarbības gadā kopīgiem spēkiem izdevies izcelt gaismā ļoti svarīgu, bet ikdienas apmeklētāju acīm apslēptu muzeja darba daļu. Ceru, ka šis projekts ne tikai sniegs atbildes uz vairumam muzeja apmeklētāju interesējošu jautājumu, bet arī palīdzēs muzeja saturam būt vēl pieejamākam ārpus muzeja sienām, kas īpaši nozīmīgi šajā mainīgajā laikā,” uzsver Līga Mervina, advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” vadošā partnere.

LNMM Restaurācijas nodaļas vadītāja Una Kastanovska piebilst: “Muzeja ekspozīcijā vai izstādēs restauratora darbs paliek nemanāms, tomēr gandrīz katrā iekārtošanā ir piedalījušies restauratori. Šis projekts sniedz retu iespēju iepazīties ar restauratoru darba niansēm, uzzināt par galvenajiem pareizas eksponēšanas, konservācijas un glabāšanas principiem, ielūkoties mākslas darbu restaurācijas norisē.”

No 2020. gada novembra “Mākslas restaurācijas muzejā” ietvaros Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tiks rīkotas tematiskas ekskursijas par muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā izstādīto darbu restaurāciju un konservāciju, kā arī īpašas tikšanās ar LNMM restauratoriem.

Projekta “Mākslas restaurācijas muzejā” video:

Publicēts

Ojāra Vācieša muzejs aicina uz Māra Čaklā 80 gadu jubilejai veltītu izstādi

Kā sastiķēti ielāpi, brūču šuves un rakstītas vīles ir teksti ar uzmundrinājuma, darbīgu domu un izsvērtu rekomendāciju, joku un patiesas draudzības vārdiem, kas lasāmi izstādes centrā eksponētajā sirdsapziņas kreklā. To veido dzejnieku savstarpēji adresētie teksti un vēstules, atklājot spēcīgās radošās un biogrāfiskās saites, kas viņus abus vienojušus.

Izstādes vadošais motīvs ir sirdsapziņa. Šo vārdu abi dzejnieki ir iekodējuši arī savās dzejas rindās: Ojāram Vācietim tas lasāms dzejolī “Pūt, vējiņi!” (“Tā ir tautas sirdsapziņa, un tai mūžam tādai būt.”), bet Mārim Čaklajam sirdsapziņa ieausta slavenajā dzejolī “Dziesma par četriem baltiem krekliem” (“Ka dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.”). Taču sirdsapziņa ir arī kā metafora, kas sastopama abu dzejnieku daiļradē. Ojāram Vācietim un Mārim Čaklajam nācās saskarties ar publicēšanas grūtībām, cenzūras aizliegumu, jo viņu dzeja bija kā sauciens pēc laikabiedru sirdsapziņas tīrības, aicinājums caur dzejas tēliem saglabāt latviešu kultūras un dzejas ideālus, sargāt un aizstāvēt latviešu valodu, respektēt personas intelektuālo un garīgo brīvību.

Māra Čaklā dzejolis “Dziesma par četriem baltiem krekli”, kas, Imanta Kalniņa komponēts, skan Rolanda Kalniņa filmā “Elpojiet dziļi”, mākslas valodā ir piemineklis tiem, kas nepakļāvās padomju ideoloģijas spiedienam un spēja noturēt savu radošo garu brīvu.

Izstādē izmantoti dokumenti un korespondence no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Jura Krieviņa un Jura Poiša fotoportreti, fragmenti no Māra Čaklā izstādes videoversijas “Redzat – atkal ir debesis pušu” (autori: Rolands Kalniņš, Rita Meinerte, Gvido Skulte), priekšmeti no Ievas Čaklās arhīva.

Tuvāka informācija: Dace Micāne-Zālīte + 371 67614015; +371 26104238;  dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Publicēts

Andrejs Upīts skatās kino

Pašā mūža nogalē, kad rakstniekam pasliktinājās veselība, sekot līdzi notikumiem sabiedriskajā un kultūras dzīvē palīdzēja televizors – Rakstnieku savienības dāvana 90. dzimšanas dienā, tāpēc likumsakarīgi, ka sarunas par kino, kā arī kino skatīšanās vakari Andreja Upīša memoriālajā muzejā nu jau kļuvuši par tradīciju. Šoreiz sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju pasākumā tiks rādītas nesen digitalizētas 16 mm amatieru kinofilmas par kultūras darbiniekiem no Vecpiebalgas („Dziļās saknes”, 1967.g.),  rakstnieku Robertu Sēli („Stāsts par Robertu Sēli”, 1964.g.),  dziedātājiem Mildu Brehmani-Štengeli („Dzīve dziesmai”, 1968.g.), Tāli Matīsu („Dziesmu kalnā”, 1974.g.), Rūdolfu Bērziņu („Tautas dziedonis”, 1969.g.). Unikāli kinokadri vēstīs par diriģentu Leonīdu Vīgneru 60 gadu jubilejā tagadējā Mazajā ģildē un par Eduarda Smiļģa māju laika posmā pēc Smiļģa nāves un pirms teātra muzeja izveides.

Pasākumā varēs redzēt arī fragmentus no dziedātāja un kupletista Roberta Vizbuļa režisētās filmas „Piltenes prāģeri” (1922), kas ir vecākā saglabājusies Latvijas Republikā uzņemtā spēlfilma, un režisora Viļa Segliņa „Kaķīša dzirnavām” (1932, Baltā Kaķīša lomā – Arveds Mihelsons (Rutku Tēvs)).

Sarīkojumu vadīs Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Dzintars Gilba.

Ieejas maksa: 2.00 EUR.

Vairāk informācijas: muzeja vadītāja Ilze Puķe, +371 29265417; +371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un videomateriāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Publicēts

Konkurss “Krišjāņa Barona piemiņas lietas”

Krišjāņa Barona muzejs jubilejas gada ietvaros organizē virkni pasākumu, un viens no tiem ir konkurss bērniem un jauniešiem ar mērķi aktualizēt interesi par latvju dainu krājuma izveidotāju.

Bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 25 gadiem aicināti atveidot stiklā kādu no 14 Krišjāņa Barona piemiņas lietām, kas izstādītas muzejā, – brilles, tējas krūzi metāla tureklī, gultu, pulksteni, lampu, dainu skapi, termometru, pastmarku svarus, lineālu, tintnīcu, spalvaskāta turekli, dvieli ar iniciāļiem, krēslu vai šūpuļkrēslu. Darbi jāiesniedz konkursa komisijai līdz šā gada 20. oktobrim, kad tos vērtēs žūrija. Labākie darbi tiks izstādīti konkursa noslēguma izstādē K. Barona muzejā, K. Barona ielā 3, Rīgā, kur tos varēs aplūkot līdz gada beigām.

Konkursa darbus vērtēs žūrija, kurā būs pazīstami mākslinieki, piemēram, stikla mākslinieces Eila Vikmane, juvelieris Oļegs Auzers u.c. Tiks vērtēta darbu atbilstība tēmai; mākslinieciskums; izpildījuma tehnika un kvalitāte. Darbi tiks vērtēti 4 grupās: sākumskolas, pamatskolas; vidusskolas vecuma grupa (10.–12. klase un jaunieši līdz 25 gadiem) un speciālo izglītības iestāžu audzēkņu grupa. Labākie darbi tiks apbalvoti.

Galvenā balva – iespēja piedalīties 2021. gada vasarā stikla mākslas jaunrades nometnē, taču citi labāko darbu autori saņems balvas no “Skaisto skatu aģentūras”, Latvijas Nacionālās operas un baleta, Dailes teātra, grāmatu apgādiem, kancelejas preču uzņēmumiem u.c.

Kā norāda Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa, jubilejas atceres ietvaros muzejs šoruden rīko virkni pasākumu, un šis konkurss organiski iekļaujas šajā svētku gadā. „Dainu tēva piemiņas lietu izpēte ir laba tā laika vēstures, kultūras un ikdienas paradumu apzināšanas iespēja. Savukārt šo piemiņas lietu iemūžināšana stiklā ļaus jauniešiem vairāk iepazīt, apjaust un padomāt par Dainu tēva ikdienu, viņa paradumiem un dzīves veidu, kas bija salīdzinoši pieticīgs, ieturēts latvisko tradīciju un etnogrāfijas garā,” saka Rūta Kārkliņa.

Stiklā izgatavojamo priekšmetu fotogrāfijas varēs aplūkot Krišjāņa Barona muzeja mājaslapā un tās būs pievienotas arī mākslas skolām un jaunrades centriem izsūtītajā konkursa nolikumā. Katrs var brīvi izvēlēties kādu no priekšmetiem atveidošanai, un ja ir vēlēšanās, var apmeklēt muzeju un aplūkot šos priekšmetus detalizētāk arī klātienē muzeja darba laikā.

Krišjāņa Barona piemiņas lietas ir izgatavojamas stiklā jebkurā tehnikā – apgleznošanā, mozaīkā, punktēšanā, gravēšanā, pūšanā, kausēšanā, vitrāžā u.tml.

Labāko konkursa darbu izstāde tiks atklāta Krišjāņa Barona dzimšanas dienā 31. oktobrī plkst. 13.00. Krišjāņa Barona muzejā, Krišjāņa Barona ielā 3, Rīgā.

Sīkāka informācija un priekšmetu attēli šeit.

Publicēts

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs papildu izstāžu platforma

Kamēr izstāžu zāle ARSENĀLS ir slēgta rekonstrukcijai, papildu izstāžu platforma uz laiku būs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā. Muzeja 2. stāva labā spārna pirmajās divās zālēs pašreiz izvietotā pastāvīgās ekspozīcijas daļa, kas veltīta padomju periodam Latvijas mākslā, savā šī brīža veidolā vairs nebūs redzama nekad.

Latvijas mākslā pēc Otrā pasaules kara par vienīgo daiļrades metodi tika pasludināts sociālistiskais reālisms – komunisma ideoloģijai atbilstošu sižetu attēlošana akadēmiskā reālisma formā. Šāds sižets ir arī Jāņa Oša gleznā “Airēšanas sacīkstes latviešu zvejnieku svētkos” (1958), kuras kompozīcijas dinamika, enerģija, kustība pauž romantizētā padomju pārcilvēka versiju un parāda entuziasma pilnu jaunās dzīves cēlāju. Šis darbs, tāpat kā visi pārējie līdz 2020. gada beigām apskatāmie eksponāti, atdos savu vietu citu 20. gadsimta 60.–80. gadu autoru daiļradei.

Vēl pēdējos mēnešus muzeja apmeklētāji var aplūkot arī pirmo latviešu modernistu darbus, tostarp Edgara Iltnera gleznu “Zemes saimnieki” (1960), kurā atainoti monumentāli, heroiski, vispārināti tēli. 60. gados padomju modernisms izpaudās kā figuratīvs ekspresionisms, kurā bieži vien nebija nekā no padomju satura. Nereti šo darbu zemtekstā slēpās padomju režīma kritika – kā Džemmas Skulmes gleznā “Tautas dziesma”, kas tapa 1968. gada Prāgas pavasara notikumu kontekstā. Tāpat muzeja zāles uz laiku atstās tā sauktās franču grupas – Bruno Vasiļevska, Imanta Lancmaņa, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa un Līgas Purmales – sniegums.

Savukārt ekspozīcija četrās nelielajās telpās, kurās patlaban atrodas Egona Spura, Māras Brašmanes, Zentas Dzividzinskas, Andreja Granta, Intas Rukas, Gvido Kajona, Gunāra Bindes un Gunāra Janaiša fotogrāfijas, tiks paplašināta – LNMM pēdējo 10 gadu periodā mērķtiecīgi veicis iepirkumus un ievērojami palielinājis fotogrāfiju kolekciju.

Nākamajos gados muzeja jaunizveidotajā platformā tiks parādītas vairākas mainīgas ekspozīcijas. Kā pirmā 2021. gada 15. janvārī tiks atklāta Dainas Dagnijas izstāde “Tu glezno tikpat labi kā vīrietis”, bet vēlāk tajā pašā gadā – Jāņa Pauļuka un Intas Celmiņas darbu izlases.

Publicēts

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs iekļauts digitālajā ceļvedī “Homo Faber Guide”

Tiešsaistes platforma homofaberguide.com piedāvā atklāt talantīgus dizainerus un amatniekus, aplūkot īpaši atlasītas kolekcijas, gūt jaunu pieredzi un sekot Homo Faber vēstnieku ieteikumiem. Latviju starptautiskā digitālā ceļveža lappusēs pārstāv Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs un Latvijas Mākslas akadēmija kopā ar citām nozīmīgām Eiropas institūcijām, kuru vidū ir Dekoratīvās mākslas muzejs Parīzē (Musée des Arts Décoratifs, Francija), Lietišķās mākslas muzejs Vīnē (MAK, Austrija), Rijksmuseum Amsterdamā (Nīderlande), Dizaina muzejs Frankfurtē (Museum Angewandte Kunst, Vācija), Dizaina muzejs Milānā (Museo del Design Italiano, Itālija), Dekoratīvās mākslas muzejs Prāgā (U(P)M, Čehijas Republika) u.c.

Platformas galvenais mērķis ir rūpēties par to, lai Eiropā tiktu saglabātas augstas amatniecības prasmes, veidotos saiknes starp māksliniekiem, dizaineriem un  amatniekiem, audzināt jaunu amatnieku paaudzi, saglabājot arodu prasmju pēctecību un ilglaicību. Kopš 2018. gada Homo Faber vēstnieki visā Eiropā meklē un izraugās labākos amatniecības meistarus, apkopo un aicina tos piedalīties starptautiskās Homo Faber izstādes aktivitātēs.

Homo Faber eksperti veica izpēti, dodoties ekspedīcijās uz 25 valstīm, kā rezultātā tika izvēlēti izcilības piemēri visdažādākajās amatniecības nozarēs (metālapstrāde, rotu māksla, tekstils, mēbeļu dizains, stikla apstrāde, keramika, ādas apstrāde utt.). Latviju šajā plejādē pārstāv 11 autori:

Oļegs Auzers, juvelieris

Māris Auniņš, rotu mākslinieks

Laine Beriņa, keramikas māksliniece

Ilze Dūdiņa, stikla māksliniece

Baiba Dzenīte, stikla māksliniece

Marta Ģībiete, stikla māksliniece

Reinis Lācis, kokapstrādes meistars

Aleksandrs Logvins, stikla pūtējs

Ingars Rancevičs, vijoļu meistars

Jānis Straupe, mēbeļu dizainers

Staņislavs Viļums, keramiķis

Eiropas amatniecības izcilībai veltītās izstādes Homo Faber idejas autors un organizators ir Džordžo Cini fonds (Fondazione Giorgio Cini) Itālijā sadarbībā ar Mikelandželo fondu (Michelangelo Foundation) Šveicē. Pirmā Homo Faber skate notika 2018. gadā Džordžo Cini fondā Venēcijā uz San Giorgio Maggiore salas, paralēli Starptautiskajai arhitektūras biennālei. Vērienīgā izstāde piesaistīja 62 500 apmeklētāju no visas pasaules. Tajā piedalījās 410 dizaineri un amatnieki ar vairāk nekā 900 unikālas amatniecības meistarības paraugiem, kā arī notika meistaru prasmju paraugdemonstrējumi. 2020. gada vasarā plānotā otrā Homo Faber izstāde šobrīd ir pārcelta uz 2021. gadu.

Publicēts

Ojāra Vācieša muzejs aicina uz izstādi “Bibliotēka”

Izstāde veltīta rakstniekiem un dzejniekiem: sākot ar Krišjāni Baronu un Raini un beidzot ar Rihardu Bargo un Kārli Vērdiņu, ekspresīvos portretos atainoti teju trīsdesmit dažādu laiku latviešu literāti. Bet pāri visam bibliotēkas – Gaismas pils un tās apkārtne, Blokmuiža jeb kādreizējā 12. bibliotēka, kas īpaši nozīmīga izstādes autoram.

Gleznotājs Andrejs Bovtovičs dzimis Rīgā 1959. gadā. No 1983. līdz 1993. gadam Latvijas Mākslas akadēmijā apguvis dizainu un glezniecību, bet 2005. gadā ieguvis bakalaura grādu biznesa administrācijas specialitātē Rīgas starptautiskajā biznesa administrācijas augstskolā.