Sarunu vakars ar izstādes “Saistīts ar Latviju” autoru Henriku Dunkeru

Tikšanās notiks attālināti ZOOM platformā, ceturtdien, 19. novembrī, plkst. 19:00. Pasākuma valoda: Angļu.

 Izstādi “Saistīts ar Latviju” ir iespējams apskatīt no 12. novembra līdz 13. decembrim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs.  Somu fotogrāfs Henriks Dunkers (Henrik Duncker) sešās dažādās fotogrāfiju sērijās — “Rados ar Latviju”, “Karostas tapetes”, “Liepāja pēc pusdienas”, “Zivis”, “Studio Kapsēde” un “Dāvana pēc protokola” — sniedz ieskatu savās refleksijās par Latviju un šeit pavadītajiem pēdējiem astoņpadsmit gadiem.

H. Dunkera attēli ir daudznozīmīgi un kompleksi. Caur saviem darbiem viņš izsaka komentārus ne tikai par postpadomju bloka valsts ikdienas estētiku un tās vērtībām, bet arī atgādina par lielākām vēsturiskām un politiskām izmaiņām visā reģionā. Statiskie, bet tomēr tik dzīvīgie un priekpilnie attēli sniedz visiem latviešiem iespēju apskatīt savu kultūru jaunā gaismā.

Dalība – bez maksas. Maksimālais dalībnieku skaits – 100.

Lūdzam reģistrēties pasākumam šeit.

Uz norādīto e-pasta adresi tiks nosūtīt pasākuma pieejas kods. Pasākums tiks ierakstīts.

Informējam, ka muzejs ir atvērts un ievēro visas prasības saistībā ar COVID-19 infekcijas ierobežošanu.

Izstādi iespējams apskatīt muzejā līdz 13. decembrim muzeja darba laikā: pirmdienās, otrdienās – slēgts, trešdienās, piektdienās, sestdienās, svētdienās – 10-17, ceturtdienās – 12-19.

Jāņa Akuratera muzejs tiešsaistē aicina uz pasākumu ciklu “Sapņi un likteņi”

Interesentiem būs iespēja muzeja Facebook lapas tiešraidē vērot divus teatrālus uzvedumus – plkst. 15.00 Jāņa Liepiņa errastību spēli “Cīniņi ar nelabo” un plkst. 19.00 – dialogos veidotu stāstu par Jāņa Akuratera māsas Helēnas sapņiem un noslēpumiem “Helēna – noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu…””.

“Helēna. Noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu”” ir dialogos veidots stāsts, kur Helēnas jaunības laika sapņi, noslēpumi un dvēseles dzīve atklājas atmiņās un sarakstē ar rakstniekiem Kārli Krūzu un Jāni Grīnu. Helēnas lomu atveido Ieva Akuratere, bet Kārļa Krūzas un Jāņa Grīna lomās iejuties Egils Melbārdis. Saviļņojošu pirmizrādi šis stāsts piedzīvoja jau Jāņa Akuratera 144. dzimšanas dienā 2020. gada 13. janvārī apmeklētāju pārpildītā kamīnzālē.

Drīz pēc tam tapa vēl viens stāsts par Helēnu Akurateri un Frici Osi – “Cīniņi ar nelabo…” Akuratera māsas Helēnas un znota Friča errastību spēle, ko sarakstījis Jānis Liepiņš. Tas ir stāsts par laiku, kad Helēna Akuratere un Fricis Osis, kurš atgriezies no soda nometnes Sibīrijā, ir palikuši Akuratera namā vieni. Tā ir viņu dzīves novakare, kad sarunās un atmiņās tiek pārcilāta un vērtēta dzīves gaita. Helēnas Akurateres lomā iejutīsies – Lidija Pupure, bet Akuratera znota Friča Oša lomā – Ģirts Jakovļevs, mūzikas skolotājs – Ventis Zilberts. Ar šīs spēles iestudējumu Jāņa Akuratera muzejs godina Jāni Liepiņu, kam šogad nozīmīga dzīves jubileja.

Jānis Liepiņš, kā ilggadējs torņakalnietis, liekas, savus varoņus varbūt pat redzējis vaigā, pētījis materiālus par viņiem muzejos, arhīvos un bibliotēkās, tāpēc tēli un notikumi dramatiskajā Helēnas un Friča errastību spēlē atklājas tieši un it kā klātesoši. Ārstu, rakstnieku, aizrautīgu kultūras vēstures pētnieku Jāni Liepiņu Jāņa Akuratera muzejs dēvē par savu dramaturgu. 15 gados muzeja kamīnzālē iestudētas ap desmit J. Liepiņa sarakstītas lugas, ko autors nosaucis par spēlēm.

Vēl interesenti aicināti Akuratera muzeja facebook kontā vērot arī Latvijas PEN lasījumus, kas veltīti Starptautiskajai ieslodzīto rakstnieku dienai.

20. gadsimta 30. gados Jānis Akuraters bija Latvijas PEN kluba prezidents. Šobrīd Latvijas PEN turpina aktīvi darboties Ingas Gailes vadībā, un Jāņa Akuratera muzejā notiek Latvijas PEN lasījumi. Arī Muzeju naktī Latvijas PEN centra dalībnieki – literāti Inga Gaile, Ilmārs Šlāpins, Dainis Deigelis un Aivars Eipurs – Starptautiskās ieslodzīto rakstnieku dienas priekšvakarā lasīs dzeju, tostarp arī baltkrievu fotogrāfes Tatjanas Santeleras, turku dzejnieka Ilhana Čomaka un Ugandas akadēmiķes un dzejnieces Stellas Njanzi dzejoļus. Oktobra beigās notika Centrālās un Austrumeiropas PEN centru reģionālā tikšanās, kuru šoreiz tiešsaistē organizēja Ukrainas PEN, un tajā piedalījās arī Latvijas pārstāvji.

2020. gada Starptautiskā Muzeju Nakts šogad tika pārcelta no maija uz novembri, kā daudzi citi kultūras pasākumi Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā.

 Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

 Apmeklētāju dalība – attālināti bez maksas Jāņa Akuratera muzeja Facebook lapā.

Memoriālo muzeju apvienība publicē Raiņa un Aspazijas savstarpējo saraksti

2020. gadā apritēja vairākas ar Aspazijas un Raiņa vārdu saistītas nozīmīgas gadskārtas – abu dzejnieku 155. jubileja, kā arī simt gadu kopš Aspazijas un Raiņa atgriešanās no Šveices trimdas 1920. gada 10. aprīlī. Atzīmējot šos ievērojamos notikumus, lasītājiem tiek piedāvāts apjomīgs abu dzejnieku „vēstuļu romāna” fragments, kuru veido 118 korespondences vienības. Vēstules publicēšanai, kā arī komentārus un publikācijai pievienotos rādītājus sagatavojusi Dr.h.c.philol. Gundega Grīnuma.

Rainis un Aspazijas 1907. gadā Lugano, Šveicē. Fotogrāfs nezināms.

Dialogs vēstulēs starp abiem dzīvesbiedriem vēsta par laiku no 1906. gada septembra līdz 1911. gada decembrim, kad viens vai otrs no dzejniekiem ir uzturējies ārpus viņu politiskā patvēruma vietas Kastaņolas ciemā. Šī perioda sarakstes ievērojamāko daļu veido abu dzejnieku intensīvā vēstuļu apmaiņa kopš 1911. gada septembra beigām, kad Aspazija ilgstoši uzturas Cīrihē, kur uzsāk dziedināšanās kursu ārstes Betijas Farbšteinas privātpraksē.

Aspazijas un Raiņa dienvidu trimdas agrīnā posma sarakste dokumentē dzejnieku ikdienas dzīves notikumus, radošā darba procesu un abu trimdinieku kontaktus ar laikabiedriem. Šī Aspazijas un Raiņa vēstuļu romāna daļa liecina arī par pirmajiem nopietnajiem sarežģījumiem viņu savstarpējās attiecībās, kuri ievada pakāpenisku atsvešināšanos abu dzīvesbiedru starpā.

Visas, arī iepriekš jau publicētās, abu dzejnieku vēstules interesentiem tiek piedāvātas jaunos, precizētos atšifrējumos, kuros novērstas salasījumu kļūdas un tekstoloģiskas nekonsekvences. Vēstulēm pievienotas izvērstas tekstoloģiskās pases, padziļināti, mūsdienu realitātei tuvināti komentāri, kā arī tekstos minēto personu un periodisko izdevumu rādītāji.

Gan jaunāko, gan arī iepriekšējos sarakstes publicējumus var lasīt Memoriālo muzeju apvienības mājaslapas sadaļā “Muzeja raksti”.

Vairāk informācijas: gundega.grinuma@memorialiemuzeji.lv

Skatāma izstāde “Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija.”

Izstādē apvienojušās piecas laikmetīgās un kanoniskās mākslas pārstāves: Evija Rudzīte, Ineta Freidenfelde, Marta Jurjāne, Elīna Alka un Lauma Palmbaha. Radošos darbus vieno meklējumi par zelta, gaismas, krāsas un līnijas savstarpējo mijiedarbību dažādos gadsimtos, kultūrās un mūsdienu mākslas pasaulē. Kristīgās mākslas veidotāji sava laikmeta mākslas valodu piepilda ne tikai ar mākslinieciskās izteiksmības, bet arī ar garīga vēstījuma saturu. Sakrālās mākslas veidotāji to pastiprina, savos darbos izceļot zelta pārklājuma īpašību – spēju izstarot un atstarot gaismu.

Izstādes rīkotājas uzsver, ka “izstāde ir iecerēta kā kopīgu tēmu apvienojums atšķirīgu mākslinieku rokrakstos, tādējādi paverot apmeklētājam iespēju iepazīt zelta, gaismas, krāsu un līniju dažādos uztveres un atainošanas veidus.”

Evija Rudzīte “Tā Kunga Eņģelis”. 2020. Koks, grunts (levkass), olu tempera, zelts, pernica, 21 x 34,5 cm.

Ikonu mākslinieces Evijas Rudzītes gleznieciski niansētie darbi apliecina ikonu mākslas tradīcijas dzīvīgo spēku. Māksliniece, izstādot savus darbus ārpus baznīcas, ir sava laikmeta radošo meklētāju saimes dalībniece. Tūkstošu gadu izkoptas mākslas tradīcijas ietvaros viņa runā ar mūsdienu skatītāju vienotu informatīvo kodu valodā.

Ineta Freidenfelde “Dzimta. Pilsētas eņģeļi”. 2020. Audekls, eļļa, autortehnika, 100 x 90 cm.

Zelta, mūžīgās gaismas un svētības brīnumaino īpašību pasaulē ieved arī māksliniece Ineta Freidenfelde. Viņas gleznās mazās radības, kas dzīvo mums līdzās, tiek atklātas kā harmoniskas pasaules dzīves svarīga sastāvdaļa, bez kurām pasaule nebūtu pilnīga.

Marta Jurjāne “Siltā gaisma”. 2018. Audekls, akrils, 90 x 90 cm.

Savos darbos māksliniece Marta Jurjāne glezno gaismu – gan to, kas ir acīm saredzama, piešķir prieku tumšai dienai un spēlējas ar ēnu rakstiem uz sienas, gan neredzamo, dievišķo gaismu, kas izgaismo sirdi un dzīvi, piešķirot tai jēgu un piepildījumu.

Elīna Alka Rikmane “Pigments”. 2020. Audekls, eļļa, 100 x 135 cm.

Māksliniece Elīna Alka, gleznojot ar Latvijas zemes krāsu pigmentiem, rada apslēptu pasauli, par kuras pastāvēšanu, iespējams, cilvēce nenojauš. Viņas gleznās māja tiek interpretēta kā cilvēks, kas meklē savu piederību un vietu uz šīs pasaules.

Lauma Palmbaha “Melnbaltais pavasaris”. 2020. Audekls uz kartona, zīmulis, tuša, 40 x 50 cm.

Mākslinieces Laumas Palmbahas grafikas darbi atklāj līniju kā bezgalīgu iespēju instrumentu. Uz papīra virsmas ar grafīta zīmuli veidotie tumši gaišie kontrasti rada tāluma, tuvuma un dziļuma izjūtu. Ietērpta iztēles un simbolu valodā, līnija spēj atklāt gan redzamo, gan neredzamo pasauli.

Kolāžu, asamblāžu un minimu izstāde “Latvija tik un tā”

Petras Derkins mazformāta kolāžu un asamblāžu galvenie tēli ņemti no Latvijas laika trīsdesmito gadu preses un padomju laika žurnāliem un ielikti dažādās sirreālās jaunās pasaulēs. Nereti attēlotas arī viegli ironiskas ainas, iedvesmojoties gan no vēsturiskiem, gan no Petras vīra dzimtenē Latvijā ikdienā sastaptajiem sižetiem. Savukārt Aivars Eipurs par saviem īsprozas darbiem saka: “Es radīju minimu kā literāru žanru, jo tādi apzīmējumi kā refleksija, miniatūra un maksima derēja tikai dažos gadījumos. Minimas ir sadzīviskas, te valda nevis doma, bet notikumi un izdoma. Šeit es rādu publikai nejaušu savas sirds portretu.”

Šo izstādi autori gatavoja vairākus gadus. Paredzēts arī izdot grāmatu “Latvija tik un tā” ar tekstu latviešu un angļu valodā.

Petra Derkins (1969) dzimusi Šercingenā, Šveicē. Viņas dzimtās valodas – retoromāņu un vācu. Kopš 2011. gada dzīvo Latvijā Dobeles pusē, Penkules pagastā. Mākslu apguvusi meistardarbnīcā pie Filipa Nelsona (Philip Nelson) Dornahā Šveicē, studējusi Bernes mākslas augstskolā, ieguvusi bakalaura grādu mākslas darbu konservācijas un restaurācijas nodaļā. Specializācija: gleznas un polihromija. Ieguvusi arī Šveices Sarkanā Krusta diplomu un strādājusi kā vecu un slimu cilvēku aprūpētāja. Gan iepriekš Šveicē, gan tagad Latvijā reģistrēta kā pašnodarbinātā māksliniece restauratore. Savu radošo enerģiju Petra Derkins velta mazformāta kolāžām un asamblāžām. 2012. gadā realizējusi mākslas projektu – sienas gleznojumu publiskā telpā, autobusu pieturā Apguldē. 2013. gadā Eiropas Savienības mājā Rīgā kopā ar mākslinieci Ilonu Drīliņu notika Petras pirmā izstāde “Stāsti bez robežām”. 2015. gada rudenī Rīgā, Mencendorfa namā kopā ar mākslinieku Raimondu Līcīti veidojusi izstādi “Kosmiskās skumjas”. 2016. gadā par godu Šveices lasītavas un Austrijas bibliotēkas 15 gadu jubilejai Petra tika uzaicināta izstādīt savas kolāžas Rīgā, LU Akadēmiskajā bibliotēkā. 2016. gadā māksliniece piedalījās arī starptautiskajā izstādē “Arte Binningen” Šveicē. Kopš 2014. gada viņa ir Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre un ir piedalījusies JMB izstādēs, gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā.

Aivars Eipurs (1956) dzimis Latvijā, Saulkrastu pusē, Pabažu ciemā. Studējis latviešu filoloģiju, mācījies romāņu valodas un psihoterapiju. Strādājis muzejā, vadījis grupas terapiju alkoholiķiem, bijis redaktors, nodaļas vadītājs, ārštata autors, publicists žurnālos un avīzēs. No 2005. gada Latvijas Rakstnieku savienības dzejas un prozas konsultants. Kopš 2019. gada muzejpedagogs Jāņa Akuratera muzejā. Publicējas kopš 1985. gada. Literārā procesa klasifikācijā meklējams ar dzejnieka pseidonīmu Eduards Aivars. Izdoti desmit Aivara dzejoļu krājumi, jaunākais – “Dzejoļu remonts” – iznācis šoruden. 2018. gadā Aivara dzejas izlases izdotas Lielbritānijā un Krievijā. Aivars Eipurs ieviesis savu īsprozas paveidu – minimas. Iznākušas divas minimu grāmatas: “Minimas jeb Vienā istabā ar Antonu Vēbernu” (2008) un “Minimas jeb Zemestrīce zābakā”(2013). Pirmā minimu grāmata tulkota arī Braila rakstā.

Vairāk informācijas: Aivars Eipurs, +371 29276358; aivars.eipurs@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Andreja Upīša memoriālais muzejs aicina uz pasākumu “Daiļā dārzniece un jaunais Andrejs”

Šogad 140 gadu jubileju svin Marta Rinka – viena no pirmajām akadēmiski izglītotajām latviešu sievietēm, bērnudārzu “māte”, kurai ir nopelni ne tikai Latvijas, bet visas tālaika cariskās Krievijas impērijas pirmsskolas izglītības attīstībā.

Zaļās skolas “dārzniece” Marta, kā viņa pati sevi dēvēja, un jaunais Mangaļu pagastskolas skolotājs Andrejs ir tikušies Augusta Dombrovska draugu lokā un iedvesmojuši viens otru. Nepilnu gadsimtu vēlāk liktenis apmet vēl vienu loku un tieši Andreja Upīša muzeja toreizējiem darbiniekiem uztic bojāejai nolemtās piemiņas lietas, kas reiz piederējušas Martai Rinkai.

Kāda saikne vienojusi abus topošās latviešu nacionālās inteliģences dižgarus? Kāda bija Rīga pirms vairāk nekā 100 gadiem, viņiem abiem tiekoties? Uz šo un citiem jautājumiem kopā ar klausītājiem atbildes meklēs Martas Rinkas biogrāfijas pētniece Vineta Jonīte un Andreja Upīša memoriālā muzeja speciālisti. Pasākumā tiks izmantota publicistika, video materiāli un muzeja krājuma priekšmeti.

Tuvāka informācija: Ilze Andresone, +371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv

Ieejas maksa 2.00 EUR. Vietu skaits ierobežots. Pieteikšanās: upits@memorialiemuzeji.lv; +371 67289767;

Pasākumu atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

RA vasarnīca aicina uz zinātniskajiem lasījumiem “Jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika”

Konference veltīta kultūrpolitikas notikumiem, kas risinājās tieši pirms simts gadiem: 1919.–1920. gadā kultūrpolitikā aktuāli bija gan jaunu risinājumu meklējumi, gan arī iepriekšējo politisko sistēmu atstātais mantojums un kultūras procesa nepārtrauktība. Referāti iepazīstinās ar trīs rakstnieku (Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa) devumu valsts kultūrpolitikas izveidē 1919.–1920. gadā, sniedzot ieskatu gan sabiedrības ieguvumos, gan arī vēstot par šo notikumu ietekmi uz personību likteņiem. Tie būs stāsti par Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa darbošanos “Kultūras ministra lomā” laikā, kad speciālas Kultūras ministrijas nebija, bet tās funkciju pildīja Mākslas departaments.

Programma:

Gints Zelmenis, Dr. hist. “Latvijas Republikas kultūras politika 1918.–1930”.

Krišjānis Brakovskis, Mag. hist. “Baltijas konference un Raiņa loma tajā”.

Ojārs Spārītis, Dr. art. “Baltijas konferences materiālu tulkošanas darbs un izdevuma gatavošana”.

Gundega Grīnuma, Dr. philol. “Roberts Ivanovs: Satversmes sapulces sekretārs un netapušais Raiņa Ekermanis”.

Arnis Koroševskis, Mag. philol. “Atklāts draugs un slepens ienaidnieks: ieskats Raiņa un Andreja Upīša attiecībās”.

Maira Valtere, Mag. art. “Jāņa Akuratera darbība Izglītības ministrijas Mākslas departamentā”.

Astrīda Cīrule, Mag. art. “Rainis – izglītības ministrs”.

Pasākums tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule, +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.