Birka: Literatūra

Uz Lēdurgas pamatskolu dosies dzejnieks Kārlis Vērdiņš, kuram aizvadītā gada nogalē iznāca dzejoļu krājums bērniem “Jandāliņš” un nodarbībā “Šodien skolā jandāliņš!” tiksies ar 2. klasi, bet dzejnieks Marts Pujāts kopā ar 4. klases skolēniem atcerēsies savas skolas gaitas Rīgas Doma kora skolā, kas dzejas tekstos lasāmas krājumā “Zenīts”, kā arī citus piedzīvojumus, kas pārtapuši dzejoļos.

Inčukalna pamatskolā ar 3. klases skolēniem tiksies rakstniece Kristīne Ulberga, kuras grāmata  “Kas mammai somā?” godalgota kā labākais bērnu literatūras darbs 2023. gadā, un kopā ar skolēniem mēģinās noskaidrot – kas atrodams viņu mammu somās. Savukārt, ar 9. klases skolēniem par nebūt ne vieglo pieaugšanas tēmu un bīstamiem vilinājumiem pusaudžu dzīvē sarunāsies rakstniece Andra Manfelde, izmantojot savas grāmatas “Adata” un “Vilcēni”.

Grāmatas “Mammū-ū, gribu sunīti!” autore Ilze Meistere Allažu pamatskolā tiksies ar 5. klases skolēniem, lai runātu par atbildību un pienākumiem pret dzīvniekiem, bet autore Anna Vaivare novadīs meistardarbnīcu par grāmatu “Ineses māja” 4. klases skolēniem.

Pazīstamā autore un Siguldas novadniece Luīze Pastore viesosies Mores pamatskolā pie 4. klases un vadīs literāru tikšanos un spēli “Mākslas detektīvi”, bet ar 8. un 9. klasi tiksies radošajā darbnīcā “Šis ir mans protesta plakāts”.

Krimuldas vidusskolā 3. klasēm divas nodarbības “Cilvēki runā putnu valodā” ar uzdevumu pildīšanu un aktīvu darbošanos vadīs iemīļotā bērnu rakstniece Inese Zandere, izmantojot savu grāmata “Putni mūs redz”.

Mālpils vidusskolā viesosies un divas nodarbības 2. klasēm novadīs dzejniece un bērnu žurnāla “Pūcīte” redaktore Ērika Bērziņa un kopā ar skolēniem noskaidros – kā bērnu grāmata atšķiras no žurnāla, kā top dzejolis, kas dzejoli padara interesantu, kā varam izveidot paši savu žurnālu?

Komiksa “Sunāns breiveibā” autore Laura Melne un ilustratore Vivianna Marija Staņislavska ar sarunu par latviešu valodas daudzveidību un iepazīstināšanu ar komiksu žanru viesosies pie Siguldas 1. pamatskolas 3. klasēm un novadīs divas nodarbības, bet dzejniece un rakstniece Inga Gaile 7. klasēm vadīs meistardarnīcu “Kā runāt dzejā par to, kas mūs satrauc, biedē un sāpina”.

Bērnu grāmatas “Kosmoss ir virs bēniņiem” autore Linda Mence novadīs divas nodarbības Laurenču sākumskolas 2. klasēm un runās par bailēm un miegu, kas ir autores topošās grāmatas galvenā tēma, bet rakstniece, dzejniece un Literārās akadēmijas prozas meistardarbnīcu ilggadēja vadītāja Ieva Melgalve, caur Pelles tēlu grāmatā “Bulta, Zvaigzne un Laī” 6. klašu skolēnus rosinās uz sarunu par mentālo veselību.

Pie Siguldas pilsētas vidusskolas radošajām klasēm Baltajā Flīģelī viesosies Latvijā un pasaulē atzinību guvusi māksliniece Elīna Brasliņa un novadīs divas nodarbības 1. un 2. klasei. Nodarbības laikā ar Kitijas Krauzeres grāmatas “Es gribu sunīti, vienalga kādu” palīdzību grāmatas tulkotāja aplūkos izstumšanas tēmu skolā un radošā ceļā – runājot, rakstot, zīmējot – kopā ar bērniem meklēs risinājumus šīm nepatīkamajām situācijām.

Visus Siguldas novada 8. – 12. klašu skolēnus un jebkuru literatūras un mākslas interesentu aicinām apmeklēt kultūras centru “Siguldas DEVONS” un piedzīvot satikšanos ar literatūru netradicionālā formā. Plkst. 16.00 zālē “Silva” notiks tikšanās ar dzejnieci un mākslinieci Madaru Gruntmani-Dujanu video darba izstādē “AIZMĪLESTĪBA”, bet plkst. 17.00 zālē “Digiti” notiks Latvijas Rakstnieku savienības Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas performance “Intensīvā teksta terapija”.

Jāna Malina dzejoļi ir iekļauti Guntara Godiņa sastādītajā un atdzejotajā antoloģijā “Sirreālisms igauņu dzejā”, kas iznāca 2023. gadā un ieguva Literatūras gada balvu kā labākais dzejas tulkojums.

Jāns Malins ir pētījis igauņu sirreālista Ilmara Lābana (Ilmar Laaban) daiļradi, sastādījis viņa dzejas, tulkojumu un palindromu izlases. Piedalījies vairāku rakstnieku un dzejnieku bibliogrāfijas veidošanā.

Jānam Malinam ir iznākuši desmit dzejoļu krājumi un asementiskajā valodā uzrakstītais romāns “Zeme un pasaule”. Viņš ir publicējis apceres, uzstājies gan Igaunijas, gan dažādu Eiropas pilsētu Slam sacensībās. 2009. gadā Berlīnē rīkotajā European Poetry Slam Days (Eiropas Dzejas Slama dienas) Jāns Malins ieguva trešo vietu. 2011. gadā viņš ir uzņemts starptautiskajā dadaistiskās dzejas grupā DAstrugistenDA.

Jāns Malins ir nodibinājis un ilgus gadus rīkojis starptautisku dzejas festivālu Hullunud Tartu (Trakā Tartu). Tajā piedalās gan igauņu, gan citu valstu dzejnieki un mūziķi.

Vakarā dzirdēsit sarunu par igauņu sirreālismu literatūrā un mākslā, par Slam un Skaņu dzeju, kā arī Jāna Malina spilgto uzstāšanos.

______

Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru, Inesi Zanderi, Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi u.c.; ar rakstnieku Jāni Joņevu; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un sinoloģi Ievu Lapiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu un Kristapu Grasi; ar literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni un folkloristi Janīnu Kursīti; ar starptautiskā mobilā dzejas festivāla Poetry ride dzejniekiem Susinuki (Somija) un Svetu Grigorjevu (Igaunija). “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikusi saruna ar aktrisi Gunu Zariņu.

Rezidences laikā autore un ilustratore iecerējušas strādāt pie kopīgi veidota attēlstāsta “Sunāns breiveibā” turpinājuma. Attēlstāsts jeb komikss “Sunāns breiveibā” ieguva lielu lasītāju un profesionāļu atzinību – Laura saņēma Jāņa Baltvilka balvu “Jaunaudze”, un abas ar mākslinieci saņēma latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2023”. Ar komiksa palīdzību bērniem tiek popularizēta latgaliešu valoda, autores regulāri tiekas ar bērniem un jauniešiem bibliotēkās un skolās. Šobrīd tiek gatavota “Skolas somas” programma, kurā ar Sunāna palīdzību tiks stāstīts par latgaliešu valodu un komiksu žanru kā mākslas veidu.

Rezidendē autore un ilustratores izstrādās otrās daļas scenāriju un vizuālo pamatu, pēc kura tiks realizēts attēlstāsta turpinājums drukātas grāmatas veidā. Grāmatu izdos latgaliešu kultūras kustība “Volūda”. Ilustratore Vivianna cer iedvesmoties no Siguldas dabas – doties skicēt mežus, dabu, meklēt jauno tēlu prototipus, un iegūto integrēt komiksa zīmējumos.

Rezidentiem būs iespēja 12 dienas dzīvot un radoši strādāt Siguldā, kā arī saņemt radošo stipendiju 250 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.

Šī gada konkursa ekspertu komisijā piedalījās: Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte, Siguldas novada Kultūras centra Literatūras projektu vadītāja Sandra Marta Grudule un rakstniece Luīze Pastore.

Siguldas rezidenču programmas uzmanības centrā ir darbs radošajās komandās. Sadarbībā ar platformu “Latvian Literature” reizi gadā rezidence uzņem tekstu autorus un tulkotājus, savukārt atklātais konkurss pieteikties aicina – tekstu autorus un ilustratorus. Kopš 2021. gada rezidencē viesojušies apvienība “Orbīta”, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, rakstnieks Andris Kalnozols, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe, ilustratore Linda Lošina, tulkotāji Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle) un Emīlija Jarnutovska (Emilia Jarnutowska), rakstniece Ieva Melgalve un mākslinieks Andrejs Brīvulis.

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā viena no novada prioritātēm.

Rezidenču programmu finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Lauras Melnes foto autore Amanda Anusāne.

Viviannas Marijas Staņislavskas foto autori Krista Saberova & Edgars Tabaks.

Straujo latviešu sabiedrības un kultūras attīstību 19. un 20. gadsimta mijā veicināja arī literārās periodikas uzplaukums. Apvienojoties domubiedriem, šajos izdevumos tika publicēti gan oriģināldarbi, gan augstvērtīgi tulkojumi, diskutēts par tādiem aktuāliem tālaika jautājumiem kā nacionālās pašapziņas nostiprināšanās, sievietes emancipācija, elitārās kultūras nozīme un citiem. Izcila loma šo un citu tēmu aktualizācijā bija žurnālam “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Tā vadītāji, Pēteris Zālītis un Hermīne Zālīte, piesaistīja šim izdevumam nozīmīgākos latviešu rakstniekus, tostarp Aspaziju, Rūdolfu Blaumani, Augustu Deglavu, Jāni Poruku, Raini un citus, kuri žurnālā līdzdarbojās gan kā autori, gan zināmos posmos arī kā redakcijas darbinieki. Daļa no viņiem tieši šeit publicēja savus nozīmīgākos darbus. Žurnāla “Mājas Viesa Mēnešraksts” vēsturi veido arī polemikas ar citiem tālaika izdevumiem un bezgala krāsaina redakcijas dzīve. Tas ir stāsts par latviešu kultūras jaunību, no kuras strāvo nerimtīga enerģija un vitalitāte.

Benedikts Kalnačs ir literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Pētnieciskās intereses ir saistītas ar 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu literatūru salīdzināmās literatūrpētniecības aspektā, Baltijas drāmas izpēti un Rūdolfa Blaumaņa daiļradi. Pētījumu rezultāti apkopoti monogrāfijā “Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā” (2022, Latvijas Literatūras gada balva literatūrzinātnē), kolektīvajās monogrāfijās “A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century” (2022, zin. red. kopā ar Paulu Daiju), “Fin-de-siècle literārā kultūra Latvijā: apceres par literatūras sociālo vēsturi” (2017, kopā ar Paulu Daiju, Eva Eglāju-Kristsoni, Kārli Vērdiņu), “Rūdolfs Blaumanis (1863–1908), Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur” (2017, zin. red., kopā ar Rolfu Fīlmani u.c.) un citās, kā arī zinātniskos un populārzinātniskos rakstos.

Benedikta Kalnača foto autors: Didzis Grodzs

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.

No 23. līdz 29. septembrim Siguldā norisināsies “Latvian Literature” atdzejas darbnīca, kurā šogad darbosies dzejnieki no Latvijas un Īrijas, lai meklētu kopīgu dzejas valodu un uzstātos ar darbnīcā radīto tekstu lasījumiem.

Atdzejas darbnīcas noslēguma lasījumos uzstājies Latvijas dzejnieki Arvis Viguls, Linda Mence, Ligija Purinaša, Ivars Šteinbergs un Īrijas dzejnieki Gormfhlaith Ní Shíocháin Ní Bheoláin, Diarmuid Johnson un Ceaití Ní Bheildiúin.

Pasākumu vadīs Arvis Viguls.

Rīko: Kultūras centrs “Siguldas DEVONS” un “Latvian Literature”. Atbalsta Siguldas novada pašvaldība un Īrijas vēstniecība.

Kopš 2006. gada mobilais festivāls “Dzejas brauciens”(Poetry Ride) dodas tūrē uz dažādām Igaunijas, Latvijas, Somijas, kā arī Zviedrijas un Norvēģijas pilsētām ar mērķi iepazīstināt ar citu valstu dzeju un veicināt dzejas tulkošanu dažādās valodās.

Šogad radošais direktors Guntars Godiņš un producente Jenni Kallionsivu satiksies Latvijā cikla “Ienāc literatūrā” ikmēneša sarunā un dalīsies atmiņās par “Dzejas brauciena” norisi vairāku gadu garumā, kā arī demonstrēs filmu par festivālu.

Festivāla viesis būs igauņu dzejnieks un tulkotājs Contra, kurš uzstāsies ar dzejas lasījumiem.

Šādu starptautisku mobilo dzejas festivālu 2006. gadā izveidoja toreizējais Latvijas vēstniecības Igaunijā kultūras atašejs, dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš un Somijas Institūta Tallinā vadītāja Jāna Vasama (Jaana Vasama). Uz to regulāri tiek aicināti dzejnieki no Latvijas, Igaunijas, Somijas, reizumis arī no Zviedrijas un Norvēģijas.

Ar festivālu varat iepazīties Poetry Ride mājas lapā: www.poetryride.com

Gadsimta beigas – fin de siècle – Francijā tika pasludinātas jau krietni pirms hronoloģiskajām 19. gadsimta beigām. Galīguma jausmas sabiedrībā, literatūrā un mākslā rosināja politiskās jomas dekadence: Impērijas krišana, zaudējums Franču–prūšu karā un Parīzes komūna 1871. gadā. Francijas un frankofonās Beļģijas kultūrtelpā literatūras iracionālie strāvojumi ieguva dekandentisma un simbolisma vaibstus, kuri proponēja individuālismu. Simbolisms bija realitātes slēptās nozīmes, redzamās un neredzamās pasaules saistību meklējumi. Vārdi nevis reālistiski aprakstīja lietas, bet tēloja literāta uztvertos iespaidus. Malarmē, Rembo, Verlēns Francijā un Māterlinks, Rodenbahs, van Lerbergs Beļģijā bija šī 19. gadsimta nogalē aktuālā virziena pazīstamākie pārstāvji. Jaunā latviešu literatūra un literatūrkritika, apgūstot šo visā Eiropā izplatījušos literāro aktualitāti, tai piešķīra savu savdabību un līdztekus informēja, interpretēja un vērtēja. Tādējādi sekotāju lokā tiks iekļauti ne vien šo literāro tendenču pazīstamākie pārmantotāji Latvijā – Viktors Eglītis, Edvards Virza un Haralds Eldgasts, bet arī to atspoguļotāji, vērtētāji un tulkotāji.

Dr. philol. Simona Sofija Valke ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un franču filoloģe. Viņas pētniecisko interešu lokā ir franču un beļģu literatūras recepcija Latvijā, kā arī sabiedrisko un literāro norišu mijiedarbība.

Attēlā: beļģu simbolista Žana Delvila (Jean Delville, 1867-1953) glezna “Mirušais Orfejs” (Orphée mort,1893).

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.