Publicēts

CETURTĀ DARBNĪCA PAR LAIKMETĪGO MĀKSLU UN TĀS „EKOSISTĒMĀM”

“[Šodien vajadzētu rast] plašāku skatījumu, savienību starp mākslu un dzīvi, jaunu materiālismu un zinātniskiem pētījumiem, lai būtu iespējams apvienot mākslas formas un dzīvības formas, dalīties arhitektūras un radošajās zināšanās ar bitēm un taureņiem, un bebriem, ar baktērijām un mikrobiem, ar eikariotu šūnām un datorprogrammām. Savīt alkas, jutīgumu un spējas saskaņā ar mikrokosmisko pasauli mūsu ķermeņos un makrokosmisko “sfēru mūziku” daudzsugu dimensijā, ietverot vārdā “mēs” visas justspējīgās būtnes.”(Karolīna Kristova-Bakardžijeva, dOCUMENTA 13 kuratore)

Laikmetīgās mākslas kontekstā mākslinieki un teorētiķi tiecas problematizēt nošķīrumu starp dabisko un mākslīgo, gan sapludinot mākslu un dzīvi, gan arī paplašinot mākslas lauku ar citām zināšanu ieguves un interpretācijas jomām. Tās parādās ne tikai tematiskā, praktiskā un metodoloģiskā – t.s., starpdisciplinārā – sadarbībā, bet arī veidā, kā domāt par mākslas “ekosistēmu”, par tajā iekļaujamajām praksēm un priekšmetiem un to izstādīšanas veidiem. Vai mūsdienu mākslā iespējams runāt par savveida “atgriešanos pie dabas”, par jaunu ekoloģisku apziņu? Pēc kādiem kritērijiem izvērtēt dažādu disciplīnu mijiedarbībā eksistējošas mākslas norises?

Lasīšanas darbnīcas teksti:

  • Carolyn Christov-Bakargiev “Worldly Worlding: The Imaginal Fields of Science/Art and Making Patterns Together” (2014);
  • T. J. Demos “The Politics of Sustainability: Art and Ecology” (2009)

Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz: ieva.ast@gmail.com .

„LMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LMC vakarskolas” cikls ietver desmit lasīšanas darbnīcas, dokumentālo filmu seansus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.

Katra lasīšanas darbnīca būs veltīta noteiktam tēmu un jautājumu lokam – aktīvismam un mākslas sociālpolitiskai atbildībai, centra un perifērijas pozīcijām, atmiņas un arhīvu kontekstam, globālās mākslas apritei, kuratoru praksēm un pieejām, izstāžu politikai, mākslas izglītībai. Ikviena no tēmām izvērsta, lasot un diskutējot par tekstiem no mākslas teorijas, filozofijas, antropoloģijas un citām nozarēm, to vidū tādu nozīmīgu autoru kā Borisa Groisa, Granta Kestera,Italo Kalvino, Rema Kūlhāsa,Frederika Džeimsona, Jensa Hofmana,Ūtes Metas Baueres esejām.

Dalība „LMC vakarskolā” ir bez maksas, un tajā aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībnieki aicināti patstāvīgi iepazīties ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi. Tekstu un kritikas cikla kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Par Laikmetīgās mākslas centru:
Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuālajiem un nesenās vēstures notikumiem. LMC Ofisa galerija un informācijas centrs ir atvērts katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

Publicēts

LMC VAKARSKOLAS TREŠĀ DARBNĪCA VELTĪTA MĀKSLAS IZGLĪTĪBAI

Vēsturiski ir iezīmējušies divi modeļi, kā atbildēt uz mākslas izglītības pamatjautājumiem – vai mākslu iespējams iemācīt, kas ir jāmāca un kādos apstākļos. Akadēmiskajā tradīcijā tiek uzskatīts, ka mākslas izglītībai jānodarbojas ar “dabas dotu” talantu atlasi, disciplinēšanu un noslīpēšanu par amata meistariem. Savukārt modernisma tradīcijā radošums ir ikkatram piemītoša spēja, kuras attīstīšanai jārada brīva, uz eksperimentiem un oriģinalitāti orientēta vide. Mūsdienu situācijā, kur domātprasme it bieži tiek novērtēta augstāk par tehniskajām iemaņām, mākslinieka “patiesumu” izkonkurē simulācija un kritiska attieksme, bet ekonomiskais un politiskais konteksts neļauj runāt par mākslas autonomiju, abi modeļi ir tikuši plaši kritizēti. Vai mākslas izglītībai būtu jāvairās no skaitļos izmērāmas saplūšanas ar “radošajām industrijām”? Vai Burjo “attiecību estētika” ir piemērojama studiju mērķiem un formai? Vai un kā apmācīt mākslas kritiķus, teorētiķus, kuratorus?

Lasīšanas darbnīcas teksti:

  • Boris Groys, “Education by Infection” (2009)
  •  Steven Henry Madoff, “States of Exception” (2009)

Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz santa.micule@lcca.lv

„LMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LMC vakarskolas” cikls ietvers desmit lasīšanas darbnīcas, mākslas seminārus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.

Dalība „LMC vakarskolā” ir bez maksas, un to aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībniekiem patstāvīgi jāiepazīstas ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi. Tekstu un kritikas cikla kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska.

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Par Laikmetīgās mākslas centru:
Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuālajiem un nesenās vēstures notikumiem. LMC Ofisa galerija un informācijas centrs ir atvērts katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

Publicēts

CIKLA “MĀKSLA 21. GADSIMTĀ” OTRĀ SĒRIJA “NOSLĒPUMI”

Kā mākslinieki spēj vizualizēt neredzamo? Kādi apslēptie elementi caurvij viņu darbos? Vai mākslinieka uzdevums ir tos atklāt? Šajā sērijā trīs amerikāņu mākslinieki atklās dažus noslēpumus, kuriem ir būtiska loma viņu daiļradē:

Mākslinieks Eliots Handlijs iedvesmu saviem darbiem rod ļoti dažādos avotos, piemēram, grieķu traģēdijās, klasiskajā mitoloģijā, japāņu kokgriezumos vai sava paša ģimenes vēsturē. Viņa daudzslāņainie kolāžu gleznojumi ir tik piesātināti, ka tie vienlaikus gan atklāj, gan noslēpj darbu nozīmi. Savā Losandželosas studijā Handlijs kopā ar asistentu komandu veido gleznu un skulptūru sēriju, kura balstās uz mītu par Orfeju un Eirikīdi. Arlīnu Šečetu aizrauj savādā industriālo objektu izcelsme un savus minējumus par to viņa iekļauj keramikas skulptūrās. Mākslinieces veidotajos traukos to patieso izcelsmi aizšifrē krāšni apstrādātās virsmas un viengabalainības ilūzija. Mākslinieks Trevors Paglens neredzamo padara redzamu, dokumentējot ASV 21. gadsimta valstiskās uzraudzības mehānismus. Domājot par uztveres stratēģijām, Paglens savos darbos pēta „redzošo” mašīnu attīstību un vēsturiskās attiecības starp fotogrāfiju un militārajām tehnoloģijām.

Seansu papildinās saruna ar māksliniekiem Ivaru Drulli un Maiju Kurševu, kuru darbos realitātes vērojumi mijas ar noslēpumainu pasaules attiecību šķetināšanu. Abi mākslinieki savos darbos iedvesmojušies gan no fiktīviem, gan vēsturiskiem faktiem, to noslēpumu atklāšanā izmantojot gan poētiskas, gan politiskas intonācijas.

ART21 Access ’14 ir starptautiska bezmaksas filmu demonstrēšanas iniciatīva, kuras mērķis ir paplašināt zināšanas par laikmetīgo mākslu, veicināt dialogu un iedvesmot radošas idejas. Septītajā sezonā tiek apskatīti divpadsmit mākslinieki, kuri atklāj veidus, kā māksla var iedvesmot un pārveidot gan atsevišķu cilvēku, gan kopienu dzīves.

“ART21 Access ’14 dod iespēju organizācijām visā pasaulē iepazīstināt ar laikmetīgo mākslu,” saka ART21 galvenā producente Sūzana Solinsa. “Šie izglītojošie notikumi ir iecerēti, lai rosinātu jaunas diskusijas un iepazīstinātu visdažādākos skatītājus ar ciklā ietverto mākslinieku darbību.” Jaunākā informācija par ART21 Access ’14 pasākumiem un norises vietām visā pasaulē atrodama art21.org/access.

Saistītie raksti: DOKUMENTĀLO FILMU CIKLA „MĀKSLA 21. GADSIMTĀ” PIRMAIS SEANSS

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

Publicēts

DOKUMENTĀLO FILMU CIKLA „MĀKSLA 21. GADSIMTĀ” PIRMAIS SEANSS

Kā māksliniekiem izrauties no tā, ko viņi jau pazīst un redz ikdienā? Vai iesaistīšanās un izpētes process var būt mākslas darbs? Sērijā „Izpēte” aplūkotie mākslinieki izmanto savu radošo darbību kā rīkus gan personīgiem, gan intelektuāliem meklējumiem, vienlaikus dokumentējot un radot jaunas realitātes:

Iesaistot Bronksas sabiedrisko mājokļu projekta iedzīvotājus vērienīgas instalācijas izveidošanā no ikdienas materiāliem, Tomass Hiršhorns (Thomas Hirschhorn) uzdod politiskus un filosofiskus jautājumus, un meklē alternatīvus domāšanas un esības veidus. Process rada jauna veida pieminekli, kurš, lai arī īslaicīgs savā materiālajā veidolā, saglabājas kolektīvajā atmiņā.

Tomass Hiršhorns "Gramsci Monument", 2013. Fragments.
Tomass Hiršhorns “Gramsci Monument”, 2013. Fragments.

Grasjelai Iturbidei (Graciela Iturbide) kamera ir līdzeklis, lai saprastu pasauli. Visnozīmīgākā viņai ir savas kultūrvides – Meksikas – fotogrāfiska pētīšana, izmantojot melnbaltus ainavu un iedzīvotāju attēlus, abstraktas kompozīcijas un pašportretus. Gan fotogrāfējot savas zemes pamatiedzīvotājus, gan Losandželosas čolo kopienas, gan Frīdas Kalo māju vai Amerikas dienvidu ainavu, viņu visvairāk interesē pašas sajūtas un redzētais.

3-art21-iturbide
Grasjela Iturbide “White Fence Group in their home, L.A., USA”, 1986.

Leonards Drjū (Leonardo Drew), kurš savu mākslinieka karjeru sāka bērnībā, Bridžportā, Konektikutas štatā, savās skulptūrās transformē materiālus, izmantojot to bojāšanos, oksidāciju un pakļaujot tos laika apstākļu ietekmei. Neapstājoties pie viegliem rezultātiem, Drjū ikdienā tiecas iziet no savas komforta zonas, eksperimentējot ar materiāliem un procesiem un ļaujot darbam atrast savu virzienu.

1-art21-drew
Leonards Drjū “Number 161”, 2012. Fragments no instalācijas.

Seansu papildinās saruna ar māksliniekiem Katrīnu Neiburgu un Kasparu Gobu, kuri, līdzīgi kā filmas varoņi, savos darbos pievēršas dažādu sociālu fenomenu izpētei. Pasākuma apmeklējums ir bez maksas.

ART21 Access ’14 ir starptautiska bezmaksas filmu demonstrēšanas iniciatīva, kuras mērķis ir paplašināt zināšanas par laikmetīgo mākslu, veicināt dialogu un iedvesmot radošas idejas. Septītajā sezonā tiek apskatīti divpadsmit mākslinieki, kuri demonstrē veidus, kā māksla var iedvesmot un pārveidot gan atsevišķu cilvēku, gan kopienu dzīves.

“ART21 Access ’14 dod iespēju organizācijām visā pasaulē iepazīstināt ar laikmetīgo mākslu,” saka ART21 galvenā producente Sūzana Solinsa. “Mēs ceram, ka mūsu sadarbības partneri atradīs veidus, kā izmantot ART21 savās kopienās un ka apmeklētāji izmantos visas savā apkārtnē piedāvātās iespējas. Šie izglītojošie notikumi ir iecerēti, lai rosinātu jaunas diskusijas un iepazīstinātu visdažādākos skatītājus ar ciklā ietverto mākslinieku darbību.”

ART21 Access ’14 pasākumi notiek sadarbībā ar organizācijām “Amerikāņi mākslai”, “YMCA” un Nacionālā Mediju mākslas un kultūras alianse. Jaunākā informācija par ART21 Access ’14 pasākumiem un norises vietām visā pasaulē atrodama art21.org/access.
ART21 ir bezpeļņas vadoša starptautiska mākslas izglītības organizācija, kura veido filmas par mūsdienu vadošajiem māksliniekiem un izglītības programmas, kuras veicina radošumu visā pasaulē. Guvusi ievērību ar savu Pībadija balvu saņēmušo PBS filmu ciklu, “ART21 – Māksla 21. gadsimtā”, ART21 izmanto digitālo mediju iespējas, lai ar laikmetīgo mākslu, māksliniekiem un viņu radošajiem procesiem uzrunātu miljoniem dažādu vecumu cilvēku. Līdz ar ciklu “Māksla 21. gadsimtā” ART21 veido tiešsaistes filmu ciklus ART21 New York Close Up, ART21 Exclusive, un ART21 Artist to Artist, kā arī daudzveidīgus izglītojošos materiālus un programmas.

Vairāk informācijas: art21.org

„LMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Otrajā sezonā „LMC vakarskolas” cikls ietvers desmit lasīšanas darbnīcas, mākslas seminārus, Art21 dokumentālo filmu seansus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv, facebook.com/LMC.LV, twitter.com/lcca_lv

Publicēts

DISKUSIJA „MĀCOTIES NO CITIEM. LAIKMETĪGĀ MĀKSLA UN ZINĀTNE”

Diskusijā tiks apskatītas mākslas un zinātnes attiecības, īpaši izceļot laikmetīgās mākslas spēju pārņemt eksakto un sociālo zinātņu metodes un mēģinot iezīmēt, kā šādu stratēģiju ietekmē izmainās paši mākslas darbi. Jauno mediju māksla balstās eksakto zinātņu atklājumos, nereti vizualizējot fizikas likumus un atklājums, taču aiz atraktīvās formas skatītājā raisot jautājumu par mākslas fakta klātbūtni tajā. Gite Vilesena, kuras izstāde „Tā kā skudriņas tek” šobrīd apskatāma LLMC Ofisa galerijā, pārņem sociālo zinātņu – antropoloģijas, atmiņu pētniecības – metodes. Viņas veidotais darbs atspoguļo Kurzemē dzīvojošās sievietes Skaidrītes dzīvesstāstu un atrodas uz robežas starp mākslu un dokumentālo kino. Kādēļ to pieskaitām pie laikmetīgās mākslas, nevis dokumentālā kino jomas?

Diskusija notiek cikla “Pārvarot plaisu. Meklējot ceļus pie laikmetīgās mākslas” ietvaros, kura norisinās reizi mēnesī Latvijas Laikmetīgās Mākslas centrā. Tā ietvaros tiek aplūkoti dažādi laikmetīgās mākslas un sabiedrības saskares punkti, tiecoties definēt problēmu loku un iezīmēt stratēģijas, kuras atvieglotu savstarpējo komunikāciju. Diskusijās tiek runāts par izglītības, mediju, kultūrpolitikas, kā arī kritiķu, kuratoru un izstāžu iekārtotāju nozīmi laikmetīgās mākslas uztverē. Pirmā diskusija “Vai laikmetīgajai mākslai ir vieta skolu programmās?” notika 30. septembrī, otrā diskusija “Kā laikmetīgo mākslu atspoguļo Latvijas mediji” notika 21. oktobrī un šobrīd ir lasāma portālā Satori. Cikls šajā gadā tiks noslēgts 10. decembrī, apskatot par mākslu rakstošo žurnālistu un kritiķu sarežģīto situāciju noslēgtajā un savstarpēji saistītajā Latvijas mākslas vidē.

Diskusiju ciklu vada kuratore Līga Lindenbauma. Strādājot Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2004 – 2007), vadot Tukuma Mākslas muzeju (2011 – 2013) un šobrīd kūrējot izstādes Mūkusalas Mākslas salonā, Līga vienmēr ir centusies atrast saikni un veicināt dialogu starp noslēgto mākslas vidi un izstāžu esošajiem un potenciālajiem apmeklētājiem.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

Publicēts

NARATĪVU STRUKTŪRAS MĀKSLĀ UN LITERATŪRĀ

Māksla bieži aizņemas daudz ko no literatūras, filosofijas, vēstures, arī zinātnes. Viens no šādiem aizņēmumiem ir naratīvs – izteiksme, kas var tikt ietverta vārdā, spēj savienoties ar citiem vārdiem, kļūstot par stāstījumu vai diskursu. Mūsdienās gan literatūrā, gan vēsturē, gan mākslā bieži notiek atsaukšanās uz „lielo stāstījumu” izjaukšanu, naratīva krīzi vai dekonstrukciju, liekot meklēt tā jaunus modeļus. Vienu no tādiem piedāvā itāļu rakstnieks un literatūrzinātnieks Italo Kalvino: ja senāk naratīvās struktūras, stāstu stāstīšanas principi balstījās samērā stingri noteiktās attiecībās starp dažādajiem stāstījuma elementiem, tad šodienas perspektīva ir radikāli citāda un tās aprakstīšanai var ņem talkā analoģiju ar matemātiku un kibernētiku. Šodien stāstījuma vai diskursa, tāpat kā matemātisku darbību pamatprocesus, var atspoguļot nebeidzamas kombinācijas, permutācijas, transformācijas. Vai un kā iespējams pārcelt šo modeli uz aktuālo mākslas darbību, kurā tāpat nākas pārdefinēt un meklēt jaunus „attēlojošos mehānismus”?

Lasīšanas darbnīcas teksti:

  • Italo Calvino, „Cyberntics and Ghosts”(1967).
  • Katherine Hayles, „Towards Embodied Virtuality” // How We Became Posthuman, (1999).

Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz: ieva.ast@gmail.com .

„LMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LMC vakarskolas” cikls ietvers desmit lasīšanas darbnīcas, mākslas seminārus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.

Arī jaunajā sezonā katra lasīšanas darbnīca būs veltīta noteiktam tēmu un jautājumu lokam – aktīvismam un mākslas sociālpolitiskai atbildībai, centra un perifērijas pozīcijām, atmiņas un arhīvu kontekstam, globālās mākslas apritei, kuratoru praksēm un pieejām, izstāžu politikai, mākslas izglītībai. Katra no tēmām tiks izvērsta, lasot un diskutējot par tekstiem no mākslas teorijas, filozofijas, antropoloģijas un citām nozarēm, to vidū tādu nozīmīgu autoru kā Granta Kestera,Italo Kalvino, Rema Kūlhāsa,Frederika Džeimsona, Jensa Hofmana,Ūtes Metas Baueres esejām.

Dalība „LMC vakarskolā” ir bez maksas, un tajā aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībnieki aicināti patstāvīgi iepazīties ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi. Tekstu un kritikas cikla kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuālajiem un nesenās vēstures notikumiem. LMC Ofisa galerija un informācijas centrs ir atvērts katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

Publicēts

KĀ LAIKMETĪGO MĀKSLU ATSPOGUĻO LATVIJAS MEDIJI

laikmetiga maksla medijosPirmā sastapšanās ar laikmetīgo mākslu nereti notiek ar mediju starpniecību informatīvu ziņu, notikumu apskatu, kritiku vai recenziju veidā. Lai gan mūsdienu lasītājs pats izvēlas, kur rast sev vajadzīgo informāciju un kuram avotam uzticēties, medijiem joprojām ir liela ietekme notikumu svarīguma izcelšanā, gan viedokļa veidošanā. Valda uzskats, ka parastais skatītājs patērēs citāda veida informāciju kā profesionālis, kurš vairāk ieinteresēts kritiski argumentēta viedokļa veidošanā. Neformālās sarunās jomas pārstāvji vairākkārt izteikuši neapmierinātību ar vizuālās mākslas procesu atspoguļojumu medijos. Bieži vien mediji tikai pārpublicē preses relīžu tekstus vai arī pretenciozi fokusējas uz šauru aspektu izcēlumu.

Diskusija notiek cikla “Pārvarot plaisu. Meklējot ceļus pie laikmetīgās mākslas” ietvaros, kura reizi mēnesī norit Latvijas Laikmetīgās Mākslas centrā. Tajā tek apskatīti dažādi laikmetīgās mākslas un sabiedrības saskares punkti, tiecoties uztaustīt traucējošo problēmu loku un iezīmēt stratēģijas, kuras atvieglotu savstarpējo komunikāciju. Diskusiju ciklā tiek runāts par izglītības, mediju, kultūrpolitikas, kā arī kritiķu, kuratoru un izstāžu iekārtotāju nozīmi laikmetīgās mākslas uztverē. Pirmā diskusija “Vai laikmetīgajai mākslai ir vieta skolu programmās?” notika 30. septembrī un tās centrā bija laikmetīgā māksla un izglītības sistēma. Nākamās diskusijas ciklā notiks 12. novembrī un 2. decembrī, apskatot laikmetīgās mākslas un sociālo zinātņu saskares punktus, kā arī problēmjautājumus šībrīža mākslas kritikas laukā.

Diskusiju ciklu vada kuratore Līga Lindenbauma. Strādājot Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (2004 – 2007), vadot Tukuma Mākslas muzeju (2011 – 2013) un šobrīd kūrējot izstādes Mūkusalas Mākslas salonā, Līga vienmēr ir centusies atrast saikni un veicināt dialogu starp noslēgto mākslas vidi un izstāžu esošajiem un potenciālajiem apmeklētājiem.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv, facebook.com/LMC.LV, twitter.com/lcca_lv