Kategorijas: Iesakām izlasīt

*
Uz galda ir burciņa
Burciņā ir bultiņa

Sieviete ēd cukuru
Un skatās uz marsu

Tautas nodevējs

Vai gaisma ir vienīgā dzelteno

Toņu gamma kurā esmeraldas

Pelnrušķītes pavēles dejo valsi aizej

Pēc maizes mīļā uz veikalu pie kritušā erceņģeļa

Aptukusī baletdejotāja varbūt

Tad ticēšu ka esi analogā gamma citādāk

Nē nodošu tevi nāvei uz redzi

Tiekamies ar kukuļiem pie kāda

Pulksteņa kas sten manu nodevību

Atklājot

Mūsu pulciņā visi
mūždien viens otru pārkliedz,
lec no biksēm laukā, paknābā, sabožas.
Mēs esam cilvēku ķermeņos ieslodzīti zvirbuļi,
mūsu mīlestība ir strauja un skanīga,
dziedam un raudam pilnā kaklā,
bērniņus čubinām uzbužinātās ligzdās.
Tas nav nejauši, ka cilvēks ir visēdājs,
jo tāds ir arī zvirbulis.
Cilvēks lasa zvaigznēs.
Putns nolasa graudus.

 

— Vai tu vispār esi mans dēls? Tik liels jau!

— Es esmu monstrs!

— Kas varētu būt tas, kas reizē pievelk un atgrūž?

— Kā tas ir?

Viņš dzer pienu no krūzes — uz virslūpas ūsa.

Ar pirkstu uzlasu cukura drupačas no galda. Viņš ēd

tikko ceptas smalkmaizītes. Nez kā ir būt lielākam par māti?

Zinu, kā ir būt vecākai par savu tēvu.

Drīz būsi viņa vecumā.

— Kaut kas tāds, kas tev vienlīdz patīk un biedē?

— Tu.

 

© Lāsma Olte

 

atmiņas struktūras

 

I

var gadīties ka

adreses karus un svarīgus akadēmiskus konceptus

vajadzēs aizmirst

lai atcerētos nevis ko tu man teici

bet kā atvērto durvju spraugā iešķēlās tumsa

plaukstu uz vēdera

īslaicīgo pretošanos laika un telpas nosacījumiem

atmiņas darbs ir tik svarīgs

to uzsvēruši psihoanalītiķi vēsturnieki filozofi un citi

bet tagad uzmanīgi šķērsojot šauro tiltu

un mēģinot izvairītites no riteņbraucējiem

man tas viss jāatceras vienai pašai

 

II

atcerēties romiešu ciparus

jo ar tiem var sanumurēt dzejoļu daļas

atcerēties lietas kurām nezini vārdus

bet to apveidi it kā iekšēja objektīva pietuvināti

reizēm uzrodas apziņas tuvplānā

atcerēties nopirkt zobu pastu un melnas zeķbikses

pierakstīties pie ārsta svarīgo cilvēku dzimšanas dienas

atcerēties neteikt visu kas ienāk prātā

skaitīt glāzes pa vidu dzert ūdeni

atcerēties ka tu dzīvo uz planētas kurā darbojas cēloņu un seku likumsakarības

cilvēki var sākt tevi ienīst nesveicināt un novērsties

ka tu neej gulēt laicīgi pārāk daudz sēdi pie datora

atcerēties ka daži cilvēki nav pelnījuši necik no tavas uzmanības un laika

ka slikti sapņi nepareģo nākotni

ka elle neeksistē

ka tu jau sen esi pieaugusi un tev nav jāsaplūst ar fonu

ikreiz kad kāds nosodoši paskatās vai paceļ balsi

atcerēties ka ir lietas kuras drīkst aizmirst

 

III

cilvēki neatceras kas viņiem bijis mugurā un ko viņi teikuši

sēžot pie galda konkrētā gada konkrētajā datumā

tāpat neatceras kas tā bija par nedēļas dienu un kāds tobrīd bija apgaismojums telpā

(nevajag viņiem to atgādināt tas viņus satrauc)

 

IV

tu neatceries visādas dzēruma muļķības

bet ja nu pēkšņi

kādu dienu

tu to visu atcerētos

uzreiz vienā mirklī

 

V

vēl ir lietas

ko mēs vienkārši sarunājam neatcerēties

tāpat kā dzēruma muļķības

kā to ko cilvēki teikuši konkrētā datumā konkrētā apgaismojumā

 

VI

atceries

kāds tev reiz internetā uzrakstīja komentāru

ja izdomāsi visas domas līdz galam attapsies telpā ar polsterētām sienām

vai tev to vajag?

 

VII

es domāju ir pienācis laiks atzīt

ka mūs saista vienīgi atmiņa

 

VIII

vai tev šķiet ka tas kaut ko maina?

 

VIIII

tagad es varu tev pavisam godīgi atbildēt

es vairs nezinu es esmu izdzērusi tik daudz ka nevaru paiet

nevaru taksistam nosaukt savu adresi – es neatceros

 

© Katrīna Rudzīte