Pabeidzis savu lieldarbu, Gustavs Mālers vēstulē draugam Rihardam Špehtam izteicies, ka radījis “līksmu dāvanu tautai. Visas manas iepriekšējās simfonijas bija tikai prelūdijas. Citi mani opusi ir traģiski un subjektīvi, savukārt šis ir milzīga, neaptverama prieka sniedzējs”. Un citā rakstā: “Tās nav cilvēku balsis, tās ir rotējošas planētas un saules” (Villemam Mengelbergam 1906. gada augustā).
Austriešu vēlīnā romantisma meistara Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņošanā iesaistīts ļoti liels mūziķu pulks – astoņi solisti, apjomīgs jauktais koris, bērnu koris un neierasti liels simfoniskā orķestra sastāvs. Simfonijas pirmiestudēšanas laikā 1910. gada rudenī producents Emīls Gūtmanis mārketinga nolūkos deva skaņdarbam pavārdu “Tūkstošu simfonija”. Asociatīvi spilgtais apzīmējums iegājās apritē un kļuva par simfonijas vizītkarti. Mālera Astotās simfonijas pirmatskaņojums 1910. gada septembrī bija tās radītāja diriģenta karjeras triumfs. Tā izrādījās pēdējā reize, kad Mālers diriģēja Eiropā, un arī pēdējā reize, kad viņš pirmatskaņoja pats savu simfoniju.
Grandiozo apmēru dēļ Astotā simfonija bieži netiek iestudēta, tādēļ iespēja to dzirdēt klātienē ir unikāls notikums. Arī Latvijā tas ir reti atskaņots opuss – 2005. gada jūnijā Latvijas Nacionālajā operā savu versiju piedāvāja Andris Nelsons, bet 2008. gadā ar Imantu Resni pie diriģenta pults tā izskanēja “Arēnā Rīga”, sveicot Latviju 90 gadu dzimšanas dienā. Savukārt Astotās simfonijas Latvijas pirmatskaņojums notika Paula Megi interpretācijā 1993. gada jūnijā Dzintaru koncertzālē.
“Rīgas festivāla” noslēguma koncertu atbalsta Jūrmalas pilsētas dome.
“Rīgas festivāla” organizators VSIA “Latvijas koncerti”.
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.