Publicitātes foto

No pagātnes uz nākotni. Restauratora darbnīca

No 2019. gada 30. marta līdz 9. jūnijam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma Latvijas Restauratoru biedrības 30 gadu jubilejai veltīta izstāde “No pagātnes uz nākotni. Restauratora darbnīca”.

Latvijas Restauratoru biedrības 30 gadu jubilejai veltītas izstādes “No pagātnes uz nākotni. Restauratora darbnīca” vizuālā identitāte. 2019. Māksliniece: Una Grants

Mākslas darbi, kas muzeju ekspozīcijās un izstādēs izskatās skaisti un cēli, bieži vien pirms tam ilgu laiku atrodas restauratora darbnīcā, taču šī dzīves epizode paliek vērotājam nezināma. Restauratora darbs parasti paliek aizkadrā, lai cik nozīmīgs un komplicēts tas būtu bijis. Nevienu no materiāliem nevar saglabāt bezgalīgi, bet, rūpējoties par tiem sistemātiski, kvalitatīvi un ar atbilstošām zināšanām, iespējams paildzināt gandrīz katra priekšmeta mūžu.

Latvijas Restauratoru biedrība savā jubilejas izstādē vēlas skatītājiem parādīt dažādas kultūras mantojuma izpētes metodes un restaurācijas nozares, kā arī restaurējamo objektu un materiālu daudzveidību, tādējādi iezīmējot Latvijas kultūrvēsturisko vērtību vidi un cilvēka lomu tajā atšķirīgos laika posmos aptuveni 1000 gadu garumā.

Ekspozīcijā ir daudz objektu, kuru “dzīvības ir izglābtas” ar restauratoru zināšanām un meistarību: no arheoloģiskajos izrakumos atrastām lauskām rekonstruēts šķīvis un svētceļnieku trauks, kara un pēckara gados cietusi, nepiemērotos apstākļos rullī satīta glabājusies glezna, kurai tādēļ radušies grunts un krāsas slāņa zudumi un pamatnes plīsumi, vai tamborēts gultas pārklājs, kas no lietošanas kļuvis trausls, deformējies ar daudz plīsumiem un caurumiem.

Izstāde iekļauj unikālas lietas, kas ikdienā pieejamas tikai šauram speciālistu lokam, piemēram, tēlnieka Kārļa Zāles paša rokām veidotais mets Brāļu kapu ansambļa skulptūrai “Kritušie dēli” vai 13. gadsimta rokraksts uz pergamenta ar vaska zīmogiem – “Šķīrējtiesas lēmums, ar kuru Rīgas arhibīskaps Alberts samierina Kurzemes bīskapu un Vācu ordeni ar viņu vasaļiem strīdā par zemes valdījumu Kursā”.

Restaurācijas process ietver ne tikai konkrēta objekta atjaunošanu, bet arī izpēti, kas saistīta ar dažādām zinātņu sfērām un metodēm, piemērām, vielu ķīmiskā sastāva un materiālu īpašību noteikšana vai interesantu un aizraujošu faktu pētīšana par objekta vēsturi. Tā, kāda krēsla padziļinātā pirmsrestaurācijas izpētē atrasts, ka ir bijuši trīsdesmit šādi krēsli un galds, bet viss mēbeļu komplekts atradies Latvijas Valsts kancelejas sēžu zālē.

Izstādē piedalās 80 Latvijas restauratori ar 130 darbiem no Latvijas muzeju kolekcijām, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, privātkolekcijām un dievnamiem.

Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas skapīša polihromā krāsojuma fragments. 18. gs. 1. puse. Publicitātes foto. Restaurators: Aigars Pilenieks

Latvijas Restauratoru biedrība dibināta 1989. gada 10. jūnijā. Šobrīd tajā ir 195 restauratori un ar restaurācijas jomu saistīti profesionāļi no daudziem Latvijas reģioniem, kuri strādā muzejos, bibliotēkās, arhīvos un privātajā sektorā, pārstāvot dažādas restaurācijas nozares – glezniecības, mēbeļu, papīra, tekstiliju, ādas, polihromā koka, metāla, keramikas, būvmantojuma, izpētes, arheoloģijas un citas. Latvijas Restauratoru biedrība veicina Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas nodrošināšanu un ar dažādu pasākumu palīdzību veido sabiedrības izpratni par kultūras mantojuma daudzveidību un nozīmīgumu.

Izstādes veidotāji: Dace Čoldere, Dace Dubrovska, Indra Saulesleja, Indra Tuņa, Dace Pāže, Dita Murziņa, Aigars Pilenieks, Māris Jēkabsons, Rasma Lezdiņa, Ieva Jekševica, Kristīne Milere
Projekta vadītāji: Ronalds Lūsis, Latvijas Restauratoru biedrības priekšsēdētājs un Baiba Uburģe, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja.
Izstādes dizains: Reinis Suhanovs.
Izstādes vizuālā identitāte: Una Grants

Izstādi atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome

Raksta attēlā: Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcas altārgleznas “Sv. Elizabetes un Marijas tikšanās” (19. gs. 2. puse) apmales dublēšana. Publicitātes foto. Restauratores: Irbe Grīnberga, Dace Pāže

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!