Grāmatas vāka fragments

Jāņa Rozes apgāds izdevis “Eddas dziesmas”

Viens no nozīmīgākajiem literārajiem notikumiem – pirmo reizi latviešu valodā iznācis senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojums “Eddas dziesmas”, ko izdevis “Jāņa Rozes apgāds”.

Eddas dziesmas vaks

Tie ir teksti, kas atstājuši milzīgu ietekmi uz Ziemeļeiropas literāro mantojumu daudzu gadsimtu garumā, to pētīšanai zinātnieki visā pasaulē nereti veltījuši visu mūžu. Latviešu valodā senos tekstus pieejamus darījis dzejnieks Uldis Bērziņš, savukārt komentārus un skaidrojumus snieguši senskandināvu valodas un kultūras zinātāji Inga Bērziņa un Dens Dimiņš. Krājuma māksliniecisko noformējumu veidojuši mākslinieki Lilija Dinere un Roberts Diners sadarbībā ar datorgrafiķi Inesi Preinbergu. Novembra nogalē par godu “Eddas dziesmu” iznākšanai latviešu valodā ar Dānijas Kultūras institūta gādību Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiek rīkots starptautisks seminārs “Tulkot Eddas dziesmas”, kā arī plaša kultūras programma, kas sniegs ieskatu gan Eddas tulkošanas problemātikā, gan kino un vizuālajos darbos, kuru tapšanu iedvesmojuši senie teksti.

Lūk, ko savos ceļavārdos tulkotāja piezīmēs saka dzejnieks Uldis Bērziņš:

“Grieķu mītus visi mēs lasām jau dažu tūkstoti gadu. No sākuma lasījām latīniski, vēlāk sākām katrs tulkot savā dzimtā valodā. Mēs iepazīstam, iemīlam, ienīstam tēlus kopā ar viņu grieķu vārdiem. Nīke ir uzvaras dieve, un izrādās, ka viņas vārds taisni to nozīmē – Uzvara. Nu, un tad? Vai mazums “uzvaru” bijis? Kara un sporta žurnālistu piesauktā dieve ir Nīke. Bet tagad mums priekšā cita mītika un cita valoda! Mēģinām latviski interpretēt ziemeļnieku Vecāko Eddu jeb Dziesmu Eddu. Te vēl tikai iedibinām savas tulkošanas tradīcijas. Un izvēles iespējas tulkotājiem – pagaidām plašas. Tik sirds dziļumos jāatceras, ka arī atbildība taisni “takas ieminējiem” jo lielāka.”

Zinātniskā redaktore Inga Bērziņa savā pēcvārdā saka:

““Eddas” dziesmas ir sarakstītas senskandināvu valodā jeb norrønt (angliski Old

Norse), ko dažkārt sauc arī par senislandiešu vai sennorvēģu valodu, pat par dāņu

mēli, dọnsk tunga. [..] Līdz mūsdienām [..] ir saglabājušies kopā aptuveni 40 eddisku dzejas darbu, kurus ir pieņemts iedalīt divās grupās – dievu un varoņu dziesmās, lai gan dažkārt ir grūti novilkt robežu. [..]

Mēs kā lasītāji vēlamies uzzināt, ko, piemēram, “Egila sāga” vēsta par kuršiem vai ko mēs, lasīdami un pārdomādami “Eddas dziesmas”, varam spriest par kristietības ietekmi uz senskandināvu mitoloģiju. Tātad mūs visvairāk interesē “ideja”, “patiesība”, kas slēpjas tekstā. No vienas puses, [..] mums ar savu literāro pieeju un loģisko domāšanu ir grūti apvienot visu teksta variāciju un māksliniecisko izpausmju krāšņumu vienā veselumā un uzskatīt to par “patiesību”, par tā laika sabiedrības “īstenību”. Bet, no otras puses, mums ir arī visas tiesības būt kritiskiem lasītājiem – šī vārda vispozitīvākajā nozīmē. [..] Atbildes, ko mēs meklējam, būtībā slēpjas kaut kur aiz visiem šiem tekstuālajiem slāņiem vai kaut kur pa vidu, atkarībā no tā, cik tālā pagātnē atskatāmies.”

Savukārt redaktors Dens Dimiņš paveikto vērtē šādi:

“Nav daudz lasītāju, kas spētu izbaudīt “Eddas dziesmu” valodas plūdumu un ekspresiju senislandiešu oriģinālā, tāpēc ir nepieciešams pārcēlums un skaidrojumi saprotamā valodā – pat islandiešiem, bet kur nu vēl tālumnieku tautām! “Eddas” dziesmas tulkot nebūt nav viegls uzdevums, ņemot vērā lielo attālumu laikā un telpā, kas mūs šķir no “Eddas” balsīm. Mēs dzīvojam citā pasaulē, citā ātrumā, mums ir citi gaidu apvāršņi. Mūsdienu tulkojumos ir daudz minējumu un bieži vien pat radikālas atkāpes no oriģināla, kas reizēm ir vajadzīgas, lai atsvabinātos no formas važām, varbūt izsistos cauri laika un dogmu uzslāņojumam, aplikumam valodā. [..]

“Eddas” dziesmās reālais ir savijies ar fantastisko. Atšķirībā no skaldu dzejas, kas izceļas ar ārkārtīgu sarežģītību un izsmalcinātību, pat pretenciozu samākslotību, “Eddas” dziesmas sacerētas relatīvi vienkāršā stilā; tāpat kā vēlākās sāgas un balādes, tās ir anonīmas, vēstītājs lielākoties bezkaislīgs – no dziesmām mēs neko neuzzinām par viņa sajūtām un attieksmi. Tomēr tas, ka dziesmas pie mums nonākušas no dažādiem laikiem un atšķirīgā saglabāšanās pakāpē, nozīmē, ka tajās ir dažāda struktūra un mākslinieciskās izteiksmes paņēmieni, kurus tulkotājs mēģinājis saglabāt.”

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!