Grāmatas vāka fragments

Iznāk Ingas Pizānes pirmais dzejas krājums „Tu neesi sniegs”

Jāņa Rozes apgāds laidis klajā jaunās dzejnieces Ingas Pizānes pirmo dzejoļu krājumu “Tu neesi sniegs”. Grāmatas redaktors ir Jānis Rokpelnis, māksliniece – Ieva Ekmane.

Inga_Tu_neesi_sniegs_Gr_vaksDzejniece Inga Pizāne par savām attiecībām ar dzeju saka tā: “Dzeja ir… vārda māksla. Savu jūtu, pieredzes, sāpju un pasaules redzējuma pārtulkošana vārdos. Te vēl nāk prātā vārdu salikums „izprintēta dvēsele”, ko kādā no saviem dzejoļiem izmanto Jānis Rokpelnis. Dzeja, manuprāt, nozīmē tieši to – izprintēt savu dvēseli. ”

Inga Pizāne-Dilba dzimusi Krāslavā. Dzīvo Rīgā. Raksta dzeju, prozu un dziesmu tekstus. Apmeklējusi Literārās Akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas pie Jāņa Rokpeļņa un Ronalda Brieža, kā arī piedalījusies 62. Jauno un iesācēju autoru seminārā. Publicēties sākusi 2012. gadā, ar publikāciju debitējot interneta žurnālā “Satori”.

“Mīlestības tēma mūsu dzejā krīt par laupījumu galvenokārt grafomāniem, diletantiem. Turpretī Ingas Pizānes dzeja šo senseno attiecību tēlojumā ir psiholoģiski smalka, negaidītiem pavērsieniem, paradoksiem bagāta un profesionāli izkopta” (Jānis Rokpelnis)

Piedāvājam nelielu interviju ar jauno dzejnieci Ingu..

Kā Tu sadzīvo ar ziemu?
Samērā draudzīgi. Galvenokārt tādēļ, ka ziema man nozīmē piedzimšanu – gan es pati esmu dzimusi ziemā, gan arī vairums manu dzejoļu top tieši šajā laikā. Droši vien tāpēc, ka tas ir tumšākais gadalaiks, tādējādi gribas parakņāties savas tumsas un esības dziļumos, bet cik labi tomēr, ka ir sniegs, kas līdzsvaro tumsu, padarot gaišāku gan ziemu, gan noskaņojumu un ļoti bieži nokļūst arī manos dzejoļos kā tēls.

Redzēju Tavā blogā, ka esi izveidojusi sērkociņiem veltītu sleju. Vai ir ideja, ka kādreiz šīs bildes ar aprakstiņiem apkoposi vienā mazā sējumā?
Neesmu pārliecināta. Pagaidām tā ir tikai rotaļa. Veids, kā padarbināt iztēli. Man bieži jautā par manām fotogrāfijām, jo arī fotogrāfiju bieži izvēlos kā veidu un iespēju parādīt citiem to, ko viņi, iespējams, nav pamanījuši. Katrā ziņā būtu lieliski, ja viena no manām nākamajām grāmatām būtu tāda, kurā varētu apvienot fotogrāfiju un rakstisku vārdu.

Divas lietas, kuras nepieciešamas, lai rīts un diena būtu izdevušies?
Labs miegs un laba kafija.

Kas un kāpēc Tevi spēj nokaitināt?
Sadzīve droši vien. Tāpēc, ka tā aizņem tik daudz laika. Un vēl – nesmieklīgi joki, jo kā es vispār varu zināt, ka tas ir joks, ja nav smieklīgi? 🙂

Uzpēlēsim spēli – pabeidz teikumus.
Iedvesma ir… apziņa, ka vieta un laiks, kurā atrodos, kā arī pieredze, domas un sajūtas, ko piedzīvoju, ir unikālas un neatkārtojamas, tādējādi rodas vēlme tās piefiksēt – iemūžināt dzejā vai fotogrāfijā.
Dzeja ir… vārda māksla. Savu jūtu, pieredzes, sāpju un pasaules redzējuma pārtulkošana vārdos. Te vēl nāk prātā vārdu salikums „izprintēta dvēsele”, ko kādā no saviem dzejoļiem izmanto Jānis Rokpelnis. Dzeja, manuprāt, nozīmē tieši to – izprintēt savu dvēseli.
Es esmu…, tātad es rakstu.

Kas ir Tavs iedvesmas avots?
Visbiežāk mani iedvesmo daba vai pilsēta, īpaši gadalaiku maiņas brīžos. Ļoti bieži tās ir arī attiecības ar tuviem cilvēkiem, iekšējie pārdzīvojumi, kā arī citi mākslas veidi, piemēram, kino, fotogrāfija, teātris.

Kura no Jāņa Rozes apgāda grāmatām Tev patīk vislabāk? Kāpēc?
Ak, nebūs nekāds pārsteigums! Ņemšu grāmatas divās kategorijās! Pirmā – fotogrāfijā: „Gribi iemācīties fotografēt? Izlasi šo!”, ko man uzdāvināja mamma. Šī grāmata man ir daudz iemācījusi tehniski, kā arī mudinājusi eksperimentēt. Un otrā – dzejā: un tas ir Raups, jo uzrunā viņa dzejoļu dziļums, plašums un augstums

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!