Foto: Mums Patīk

Īsās ziņas jūlijā

Papildinām jūlija īsās ziņas

“Cafe Film Noir” no 13. līdz 26. jūlijam

 

13. jūlijā
18:00 Dubultā dzīve, sekss & PSRS; 20:00 Fokstrots

14. jūlijā
16:00 Sejas, ciemi; 18:00 Bille; 20:00 Kriminālās Ekselences fonds

17. jūlijā
18:00 Manifests; 20:00 Tevis te nebija

18. jūlijā
18:00 Dubultā dzīve, sekss & PSRS; 20:00 Cita sieviete

19. jūlijā
18:00 Bille; 20:00 Kriminālās Ekselences fonds

20. jūlijā
18:00 Sejas, ciemi; 20:00 Tevis te nebija

23. jūlijā
18:00 Dubultā dzīve, sekss & PSRS; 20:00 Bille

24. jūlijā
18:00 Kriminālās Ekselences fonds; 20:30 Manifests

26. jūlijā
18:00 Sejas, ciemi; 20:00 Cita sieviete

Informēja Irina Pavļuka, kinoteātra “Splendid Palace” pārstāve

__________________________________________________________

Ar programmu „Ūdens skaņas un klusums” Latvijā viesosies jauniešu koris „molto cantabile” no Šveices

Jūlija nogalē ar programmu „Ūdens skaņas un klusums” divos koncertos 23. jūlijā Siguldā un 25. jūlijā Rīgā viesosies jauniešu koris no Šveices „molto cantabile”.

Molto cantabile mūzikā nozīmē dziedoši, plūstoši, gludi un līgani. Koris savās programmās ietver nevis esošos kora mūzikas standartus, bet meklē savdabīgo, īpatnējo, jaunatklāto vai senaizmirsto. Gados jaunais kora diriģents Andreass Felbers (1983) saka, ka viņa koris strādā pie tā saucamās „mistiskā dzirdēšanas” – ar izaicinājumu sniegt klausītājiem to mūzikas piedzīvojumu, kas ir ārpus nošu raksta.

Jau kora „molto cantabile” pirmo lielo iznācienu Lucernas koncerthallē 2003. gadā raksturoja īpaša vokālā saskaņa. Salīdzinoši īsā laika periodā ir sasniegti nozīmīgi starptautisku konkursu lauri Tolosā (Spānija), Špitālē (Austrija), Marktoberdorfā (Vācija). Īpaši nozīmīgs korim ir arī uzaicinājums uzstāties Kārnegija zālē Ņujorkā (ASV). Koris ir uzstājies daudzviet Viduseiropā, tostarp arī Prāgas, Budapeštas un Ļubļanas koncertzālēs. Skaņas tīrību un kvalitāti apliecina arī septiņi izdotie kompaktdiski.

Šajā sezonā koris pievērsies „Pasaules ūdens dienu” tematikai. Ūdens kā dzīvības pirmais un galvenais elements, ūdens skaņas un ūdens klusums mūsu nemierīgajā ikdienā… Programmu „Ūdens skaņas un klusums” koris šovasar piedāvā arī Baltijas kormūzikas klausītājiem.

Kora „molto cantabile” koncerti notiks pirmdien, 23. jūlijā, plkst. 18.00 Siguldas katoļu baznīcā un trešdien, 25. jūlijā, plkst. 13.00 Rīgas Anglikāņu baznīcā.

Koncertos piedalīsies arī ērģelnieks un pianists Pīters Solomons.

Programmā ietverti Semjuela Bārbera, Johannesa Brāmsa, Knūta Nīsteta, Morisa Ravela, Metjū Herisa un Mozus Hogana skaņdarbi.

Ieeja koncertos ir bez maksas.

Informēja Liene Jakovļeva

______________________________________________________

Imanta Ziedoņa muzejs aicina uz Ģimeņu dienu

Imanta Ziedoņa muzejs aicina ciemos uz īpaši ģimenēm veltītu dienu. Ģimeņu diena muzejā norisināsies jau šajā nedēļas nogalē, 14. jūlijā, un tās programmā paredzētas aizraujošas un izzinošas aktivitātes gan visu vecumu bērniem, gan pieaugušajiem. Pārgājiens, multfilmas, eksperimenti un kopīga zupas vārīšana – visas dienas garumā ikkatrs atradīs sev saistošāko nodarbi un pavadīs brīnišķīgu dienu tuvāko lokā. Iepriekš piesakoties, laipni gaidīta ikviena ģimene.

Dzejnieks Imants Ziedonis reiz rakstījis: “Radi SAVU pasauli! Šī pasaule cilvēkam ir par lielu. Radi SAVU MAZO! Lielā sastāv no mazajām. Kur ir tava mazā? Veido to no zemeņu stādiem. Vai no tērauda dzirkstelēm. Veido no dzejoļu rindām un no keramikas māliem. Tai nav jābūt lielai, bet tai jābūt bagātai! Un tai nav jābūt skatlogā izstādītai, bet ja tevi atrod ciemiņš, lai tu vari to pacienāt. Lai paliek krāsaina dzirkstele no tavām glazūrām viņā.” Tāpēc Ziedoņa muzejā Ģimeņu dienā tiks radīta sava mazā, īpašā pasaule, svinot sestdienu, vasaru un kopābūšanu.

Ģimeņu diena 14. jūlijā norisināsies Imanta Ziedoņa muzeja vasaras rezidencē “Dzirnakmeņi” Murjāņos. Plkst. 12.00 – 17.00 dienas programmā paredzētas visdažādākās aktivitātes. Diena iesāksies ar kopīgu pastaigu 4 kilometru garumā gar Lojas upi.  Kopīgi iepazīsim Ziedoņa muzeju, kā arī veiksim radošus un izzinošus eksperimentus kopā ar zinātkāres centru Zinoo. Savukārt mazākajiem pasākuma apmeklētājiem būs iespēja vērot uz Imanta Ziedoņa darbu pamata veidotas multfilmas.

Ieejas maksa Ziedoņa muzejā Ģimeņu dienā: 1 personai – 5 eiro; 2 personām – 10 eiro; 3 un vairāk personām – 15 eiro.
Plašāka informācija par Ģimeņu dienu un citiem Imanta Ziedoņa muzeja notikumiem muzeja mājaslapā.

Par Imanta Ziedoņa muzeju

Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” dibināts 2010. gada pavasarī, lai īstenotu fonda patronam – dzejniekam Imantam Ziedonim – tuvu misiju: “Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties”. 2015. gada rudenī fonds “Viegli” ar vislielāko atbildību par dzejnieka uzticēto uzdevumu dibina Imanta Ziedoņa muzeju. Par muzeja misiju izvirzīts veicināt jaunradi Latvijā, iedvesmot sabiedrību latviskuma stiprināšanā, kā arī sniegt iespēju interesentiem radošā veidā izzināt sevi un pasauli, balstoties Imanta Ziedoņa (1933-2013) idejās, daiļradē paustajā un viņam tuvajās vērtībās.

Informēja Dace Zariņa, Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja

________________________________________________________

Tikšanās ar mākslinieku Imantu Tilleru un galeristu, kuratoru, mākslinieku Mihaelu Īteru

Austrālijas mākslinieks Imants Tillers un mākslas galerijas “FireWorks Gallery” vadītājs Mihaels Īters (Austrālija)

Sestdien, 2018. gada 7. jūlijā, plkst. 12.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) aicina uz tikšanos ar ievērojamo Austrālijas mākslinieku Imantu Tilleru, kura vērienīga personālizstāde “Ceļojums uz nekurieni” pavisam drīz tiks atklāta LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē. “Sarunā muzejā” piedalīsies arī mākslas galerijas “FireWorks Gallery” vadītājs Mihaels Īters (Austrālija) un mākslas zinātnieks Eduards Dorofejevs.

Imants Tillers ir viens no pasaulē zināmākajiem Austrālijas laikmetīgās mākslas scēnas pārstāvjiem. Šī “domāt provocējošā mākslinieka” daiļrade ir intelektuāla un balstās apropriācijas metodē. Tillers nekad nav baidījies pārņemt tēlus: citu autoru radīti darbi un teksti meistaram ir konceptuāla bāze, uz kā attīstīt personisku vēstījumu. Autora gleznojumi ietver atsauces uz pasaules kultūru, Rietumu mākslas vēsturi, 20. gadsimta Eiropas literatūru un filozofiju, īpaša vieta tajos atvēlēta Austrālijas iedzimto iedzīvotāju kultūrai.

Taču mākslinieka piedalīšanās 1986. gada Sidnejas biennālē izraisīja skandālu. Savā kompozīcijā “Deviņi kadri” (“The Nine Shots”) Tillers izmantojis tēlus no Austrālijas aborigēnu mākslinieka Maikla Nelsona Džagamaras (Michael Nelson Tjakamarra) darba “Pieci sapņojumi” (“Five Dreamings”). Tillers tika apsūdzēts autortiesību pārkāpšanā. Šis notikums uz mākslinieku atstāja lielu iespaidu, kā rezultātā viņš atteicās atkārtoti pievērsties aborigēnu tēmai.

Pēc vairākiem gadiem notika pavērsiens – Imants Tillers ar “FireWorks Gallery” vadītāja Mihaela Ītera (Michael Eather) palīdzību kļuva par sadarbības partneri iepriekš skandālā iesaistītajam Džagamaram. Abus vienoja vēlme paplašināt glezniecības robežas, tādēļ mākslinieki sāka kopīgi veidot no atsevišķiem audekla paneļiem savienotas lielformāta kompozīcijas, kas vizuāli atgādina puzli. Kopš 2001. gada autori radījuši 24 darbus. Tagad minētais “puzles efekts” ir Imanta Tillera stila zīme.

Kāda ir Tillera mākslas koncepcija un biežāk izmantotie tēli? Vai un kādā veidā latviskā identitāte izpaužas gleznotāja daiļradē? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem meklēsim atbildes tikšanās laikā, kad meistars skatītājiem plašāk stāstīs par sevi un savu radošo darbību, komentējot izstādē redzamo. Kopumā Imanta Tillera retrospekcijā LNMM eksponēti 64 darbi, kas atklāj meistara rokraksta evolūciju vairāk nekā 40 gadu garumā, aptverot periodu no 1975. līdz 2017. gadam.Uz “Sarunu” ar Imantu Tilleru Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atnāks arī Mihaels Īters – gleznotājs, tēlnieks, rakstnieks, kurators, universitātes pasniedzējs un dažādu projektu konsultants, mākslas galerijas “FireWorks Gallery” direktors, kurš ir speciāli ieradies no Austrālijas uz izstādes atklāšanu. Mihaels Īters sniegs ieskatu starpkultūru mākslas projektu organizēšanā, īpaši izceļot pieredzi mākslinieku Imanta Tillera un Maikla Nelsona Džagamaras sadarbības sekmēšanā.

PAR DALĪBNIEKIEM

Imants Tillers (1950) dzimis latviešu trimdinieku ģimenē Sidnejā, Sidnejas Universitātē ieguvis arhitektūras bakalaura grādu (1972). Viņa interese par laikmetīgās mākslas procesiem aizsākās studiju laikā, kā brīvprātīgajam palīgam iesaistoties Kristo (Christo) un Žannas Klodas (Jeanne-Claude) Sidnejas Mazā līča ietīšanā (1969).

Imants Tillers pārstāvējis Austrāliju Sanpaulu biennālē (1975), “Documenta 7” (1982) un 42. Venēcijas mākslas biennālē (1986). Autoram bijušas personālizstādes Mūsdienu mākslas institūtā Londonā (1988), Nacionālajā mākslas galerijā Velingtonā (1989), Austrālijas Nacionālajā galerijā Kanberā (2006). Starptautisku reputāciju Tillers ieguvis, piedaloties grupu izstādēs Gugenheima muzejā Ņujorkā, Osakas glezniecības triennālē (1990), Stedelijka muzejā Amsterdamā. Viņš regulāri piedalās Sidnejas mākslas biennālēs (1979, 1986, 1988, 2006). Saņēmis nozīmīgas mākslas balvas: Osakas triennāles balvas (zeltu – 1993, bronzu – 1996, sudrabu – 2001), Beidžinas mākslas biennālē (2003) un galveno Austrālijas mākslas balvu ainavu glezniecībā – Vinna balvu (Wynne Prize, 2012, 2013).

Mihaels Īters (Michael Eather) uzauga un skolojās Tasmānijā, no kurienes pēc mākslas bakalaura iegūšanas 1984. gadā viņš devās uz Maningridu, vienu no lielākajām aborigēnu pilsētām Austrālijas ziemeļu daļā. Tur Īters apmetās uz ilgāku laiku, iemācījās vietējo valodu un dibināja ģimeni.

1990. gadā Brisbenā kopā ar mākslinieku Māršalu Bellu (Marshall Bell) nodibinājis “Campfire Consultancy”, kas palīdzēja vairākiem Austrālijas aborigēnu māksliniekiem risināt dažādus kuratoriālus jautājumus. 1992. gadā tika organizēta “Campfire Group Artists” – apvienība, kuras ideja dzimusi jau 80. gadu beigās Brisbenā, mēģinot meklēt veidus, kā, kur un kad runāt par pirmiedzīvotājiem un viņu mākslu, veicināt dialogu starp aborigēnu un neaborigēnu māksliniekiem. Kā turpinājums šīs grupas panākumiem 1993. gadā sekoja Brisbenas “FireWorks Gallery” dibināšana. Tas bija komerciāls projekts, kura darbība tika balstīta uz ideju, ka ir iespējams strādāt vidē, kur, pēc paša Ītera teiktā, pastāv “atšķirības starp kultūrām un nepilnības tirgū”.

Uz “Sarunām” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens interesents! Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem,  pensionāriem – 2,00 EUR. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Izstāde būs atvērta līdz 30. septembrim. Plašāk par projektu lasiet LNMM mājas lapā.

Informēja Natālija Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja preses centra vadītāja

______________________________________________________

Kurļandska darba pirmatskaņojumu papildinās arī Herliņa un Ahmetžanovas darbi

7. jūlijā, 19:00 koncertzāles „Lielais dzintars” kamerzālē notiks prestižās Gaudeamus komponistu balvas laureāta,  krievu komponista Dmitrija Kurļandska (Дмитрий Курляндский) stīgu kvarteta „Dolce Stil Nuovo” pasaules pirmatskaņojums.

Koncerta programma nupat papildināta arī ar Oskara Herliņa 1. stīgu kvartetu un Asijas Ahmetžanovas darbu „Dabiski”. Skaņdarbu izpildīs stīgu kvartets ReDo. Ieeja – bezmaksas, taču ielūgumi jāizņem šeit.

Šis ir otrais pasākums koncertsērijā „Skaņu Meža jaundarbi Latvijas simtgadei”, kurā valsts apaļā jubileja tiek atzīmēta ar jaundarbiem hrestomātiskos avangarda mūzikas žanros.

Dmitrijs Kurļandskis ir 1976. gadā dzimis krievu komponists. Līdzās Sergejam Ņevskim, Borisam Filanovskim un Dmitrijam Raņņevam, viņš ir viens no pazīstamākajiem komponistu grupas StRes/Structural Resistance (СоМа/Cопротивление Материала) dalībniekiem. StRes var uzskatīt par vienu no ievērojamākajām laikmetīgās mūzikas apvienībām Krievijā – tā ir mērķtiecīgi veidojusi auditoriju un kultūrtelpu radikālai laikmetīgajai mūzikai savā valstī, gadu laikā nodrošinot šīs scēnes saikni ar mākslas institūciju un teātru pasauli.

Kurļandskis 2003. gadā saņēmis starptautisko komponistu balvu Gaudeamus, ar ko citu starpā kopš 1957. gada apbalvoti tādi nozīmīgi 20. gs. komponisti kā Pērs Norgārds (Per Nørgård), Paulīne Olivero (Pauline Oliveros), Unsuka Čina (Unsuk Chin), Luiss Andrīsens (Louis Andriessen), Vinko Globokars (Vinko Globokar) un Ričards Barets (Richard Barrett).

Liela daļa Kurļandska radošās darbības tikusi veltīta trokšņainai mūzikai, kas no izpildītāja pieprasa netradicionālas instrumentu spēles tehnikas – šos darbus pats komponists strukturāli pielīdzina „kinēstiskiem skaņu objektiem”. Var apgalvot, ka šī perioda Kurļandska darbi ir vieni no radikālākajiem jaunās krievu mūzikas paraugiem, taču pēdējo gadu laikā komponists ir pievērsies citām prioritātēm: iedvesmojoties no „Ņujorkas skolas” komponista Kristiana Volfa (Christian Wolff), kā arī izteikti klusās un „Keidžiskās” komponistu skolas Wandelweiser pārstāvjiem, viņš sācis rakstīt mūziku, kuras izpildījuma process simboliski ietver dažādus sabiedrības organizācijas modeļus un to nianses, no demokrātijas līdz totalitārismam.

Kurļandska trešais stīgu kvartets „Dolce Stil Nuovo” (angliski – „sweet new style”, kas bija apzīmējums arī Dantes Aligjēri pārstāvētajai 13. gs. literārajai kustībai) savā nosaukumā nes atsauci uz šīm pārmaiņām komponista daiļradē.

Asija Ahmetžanova (Asia Ahmetjanova) ir mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, klavierspēli pie Ilzes Treijas un Leldes Paulas, kompozīciju pie Imanta Zemzara.

Jau skolas laikā viņa piedalījās konkursos abās specialitātēs: vienpadsmit gadu vecumā viņa uzvarēja Parīzes konkursā Musical de France un sešpadsmit gadu vecumā – Siguldas meistarkursu kompozīcijas konkursā. 2010. gadā viņa ieguva pirmo vietu Jauno pianistu konkursā Tallinā, kura žūrijas komisijas priekšsēdētāja, profesore Aleksandra Juozapenaite-Eesmaa, kļuva par Asijas profesori Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā. Mācoties klavesīnu pie Imbi Tarum Tallinā, sākās Asijas pievēršanās klavesīna repertuāram, kā arī mūsdienu akadēmiskajai mūzikai, kas izpaužas sadarbībā ar amerikāņu komponistu Jūdžinu Birmanu (Eugene Birman), kura darbus viņa pirmatskaņoja festivālā Estonian Music Days, kā arī vēlāk citos festivālos un koncertos.

2012. gadā Asija pārcēlās uz Šveici mācīties klavierspēli Lucernā pie profesora Konstantina Lifšica (Konstantin Lifschitz). Gadu vēlāk, viņa sāka mācīties arī kompozīciju tajā pašā augstskolā pie profesora Dītera Ammana (Dieter Ammann).

Darbu „Dabiski” Ahmetžanova apraksta sekojoši: „Dabas aina, izmantojot mūzikālo skulptūru kā izteiksmes līdzekli.Skulptūra sastāv no iekšējiem cilvēka elementiem (ķermenis, balss) un ārējiem elementiem, šajā gadījumā tie ir superball-i un lociņš (altam). Instrumenti tiek prezentēti kā lieli rezonanses ķermeni, kas ļauj caur skaņu ne tikai izteikt virstoņus, bet arī fiziski paslēpties no pasaules. Beidzot atrast savu komforta zonu un aiziet pāri savas identitātes robežām.”

Oskars Herliņš dzimis 1980. gada 6. maijā Rīgā. Savas pirmās kompozīcijas elektroniskās mūzikas laukā komponists radījis 1990. gadu vidū ar datoru ZX-Spectrum 128, izmantojot tā trīs skaņu kanālus un 8 bitu skaņas rezolūciju. 1990. gadu beigās patstāvīgi sācis apgūt elektriskās ģitāras spēli un muzicēt dažādos roka un džeza ansambļos (ģitāra un vokāls), tiem arī rakstot mūziku (gūtas vairākas godalgas dažādos jauno grupu konkursos). Apgūstot trompetes (vēlāk eifonija) spēli, muzicējis dažādos pūtējorķestros. Studējot Latvijas Universitātē, dziedājis jauktajā korī Juventus. 2000. gadu otrajā pusē Oskars Herliņš aizvien vairāk pievērsies kompozīcijai, pamazām pametot regulāru muzicēšanu minētajos kolektīvos. 2009. gadā norvēģu izdevniecība Mars Melons izdevusi Oskara Herliņa mūziku īsplatē bez nosaukuma, bet 2012. gadā laidusi klajā pilnmetrāžas albumu Skaņdarbi sintētiskajam orķestrim. Skaņdarbus šajos izdevumos varētu raksturot kā ambientās/elektroniskās/eksperimentālās mūzikas žanriem piederošus. Kopumā Oskars Herliņš darbojas dažādos žanros, rakstot mūziku koncertizpildījumam, kino, teātrim un multimediāliem projektiem.

Savu 1. Stīgu kvartetu Herliņš tēlaini ilustrē ar sekojošu ainu: „Ir apmākusies ziemas pēcpusdiena un mēs braucam prom no Rīgas pustukšā vilcienā. Kaut kur aiz Krustpils, garāmslīdošā, pelēkā ainava ievelk aukstas ūdenszīmes mūsu piezīmju blociņos, bet sliežu gulšņi skaita gadskārtu apļus mūsu zīmuļiem, kas vecumā mērojas ar Miķelēnu dižozolu.”

Darbus izpildīs kvartets ReDo – Konstantīns Paturskis (vijole), Kristiāna Ozoliņa (vijole), Dāvis Sliecāns (alts), Pēteris Ozoliņš (čells).

Koncertsērija „Skaņu meža jaundarbi Latvijas valsts simtgadei” paredz trīs koncertus ar pirmatskaņojumiem – pasaules līmeņa avangarda mūzikas jaundarbus trijos hrestomātiskos avangarda mūzikas žanros (brīvā improvizācija, laikmetīgā mūzika un elektroakustiskā mūzika). Par iedvesmu šādi atzīmēt Latvijas valsts simtgades tuvošanos kalpojusi Janna Ksenaka (Iannis Xenakis) episkā elektroniskās mūzikas kompozīcija „Persepolis”, kas tika radīta 1971. gadā Širazas mākslas festivālam Irānā par godu persiešu impērijas dibināšanas 2500. gadadienai un kas caur savu novatoriskumu arvien atgādina par šo notikumu un zemi. Katrs no trim projekta jaundarbiem tiks atskaņots citā Latvijas pilsētā – Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.

Koncerts ir bezmaksas, taču ierobežotu vietu skaita dēļ iepriekš jāizņem ielūgumi Biļešu servisa tirdzniecības vietās un šeit. Ielūgumu iespējams saņemt, koda laukā ievadot tekstu „lv100”.

Projekts top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latvijai – 100” un Liepājas pilsētas atbalstu.

Vairāk informācijas mājaslapās – šeit un šeit.

Informēja Rihards T. Endriksons, festivāla „Skaņu mežs’” pārstāvis

_____________________________________________________

Jūlija kultūras notikumi Latgales vēstniecībā GORS

Mēnesis kino zīmē ir kļuvis par Rēzeknes pilsētas tradīciju – notiks nu jau sestais kinofestivāls „Open Place“, kā arī jūlijā ar Vladislava Nastavševa un grupas “Ezeri” koncertu tiks atklāti kino un mūzikas vakari uz Jumta terases, kas notiks līdz pat vasaras beigām. Jūlija kā ik gadu notiks projekta “Mis un Misters Rēzekne 2018” fināla šovs, savukārt mēneša izskaņā ar enerģisku koncertu uzstāsies viena no “karstākajām” Itālijas grupām –  folkgrupa “Kalascima”.

Jāņa Malecka personālizstāde “Gleznas”
Katru dienu no 11.00, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS

No 19. jūnija līdz 12. augustam Latgales vēstniecībā GORS būs skatāma mākslinieka Jāņa Maļecka personālizstāde “Gleznas”, savukārt 11. augustā plkst. 20.00 gaidāma tikšanās ar pašu mākslinieku. Izstāde veidojusies ciešā sasaistē ar mūziku, galveno uzdevumu saskatot  jūtu un sajūtu variāciju attēlošanā.  Muzikālas tēmas un muzikālas noskaņas sastopamas jebkurā audeklā, gan vizuāli iemiesotas skaņu plūsmās figurālās gleznās “Arfiste”, “Čelliste”, “Pavasara sonāte”, gan smalkas gaismas vibrācijās dabas tēlojumā “Aleja”, “Pienene”, gan artistiski ritmiskās abstraktās kompozīcijās.

“The VU-Orchestra” koncertprogrammā “Holande svin Latviju”
Svētdiena, 1. jūlijs 16.00, Lielā zāle, bezmaksas

Kā dāvanu Latvijas simtgadei Nīderlandes studentu orķestris “The VU-Orchestra” Latgales vēstniecībā GORS prezentēs koncertprogrammu “Holande svin Latviju” kopā ar Pēteri Vasku un talantīgo čellisti Anastasiju Ferulevu. “The VU-Orchestra” ir viens no lielākajiem, labākajiem un visnovatoriskākajiem studentu orķestriem Nīderlandē. Katru gadu orķestris piedalās Amsterdamas koncertzālē “Concertgebouw” un citās lielākajās koncertu norises vietās Nīderlandē. Ik gadu orķestris dodas starptautiskā tūrē un pēdējo gadu nozīmīgākā sadarbība bijusi ar Jervi Akadēmiju, tāpat koncerti bijuši Belgradā, Lisabonā un Sanktpēterburgā.

Mūzikls jauniešiem un vecākiem “Lolitas brīnumputns”
Svētdiena, 15. jūlijs 14.00, Lielā zāle, bezmaksas

Mūzikls “Brīnumputns” ir koprades projekts, kurā Latvijas valsts simtgadei par godu satiekas Latvijas jaunieši ar ASV diasporā dzīvojošajiem, lai paši saviem vienaudžiem un viņu vecākiem radītu jaunu iestudējumu. Mūzikls veidots pēc Annas Brigaderes pasaku lugas “Lolitas Brīnumputns” motīviem. Tam pamatā tiek radīts jauns opuss, ko veido radošā komanda: Arnolds Auziņš (librets) un Andrejs Jansons (mūzika) un Andra Berkolda (režija).  Mūzikla aktieri, dziedātāji un orķestra dalībnieki ir Latvijas un ASV jaunie mūziķi, jaunieši vecumā no 10 – 25 gadiem.

Vladislavs Nastavševs un grupa “Ezeri” koncerta programmā “Lēnās dejas”
Piektdiena, 20. jūlijs 21.30, Jumta terase 10,00 €, GORS

Kino un mūzikas vakari šogad tiks atklāti 20. jūlijā plkst. 21.30 ar režisora un mūziķa Vladislava Nastavševa un grupas “Ezeri” Lēno deju vakaru. Tajā skanēs režisora Vladislava Nastavševa iemīļotās dziesmas no paša izrādēm. Par dziesmu jauno skanējumu rūpēsies eksperimentālās mūzikas grupa “Ezeri”, kas pievienosies režisoram uz skatuves. Lēno deju vakari ir reizē gan koncerts, gan cita veida pieredze un komunikācija.

Projekta “Mis un Misters Rēzekne” fināla šovs
Sestdiena, 21. jūlijs 18.00, Lielā zāle 13,00–18,00 €

Latgales vēstniecībā GORS notiks projekta “Mis un Misters Rēzekne” fināla šovs. Projekts ne tikai ceļ jauniešu pārliecību par saviem spēkiem, bet arī ļauj realizēt sapni – nest savas dzimtās pilsētas vārdu “Rēzekne” pasaulē. Īpašais viesmākslinieks – grupa “Dagamba”.

“La La Land: Kalifornijas sapņi.” Vasaras kino vakars uz Jumta terases
Sestdiena, 21. jūlijs 22.00, Jumta terase 4,00–5,00 €, GORS

Turpinot iepriekšējo gadu vasaras aizsākto tradīciju, arī šogad Latgales vēstniecība GORS vasarā piedāvā apmeklētājiem baudīt kino seansus zem atklātām debesīm uz koncertzāles jumta terases. Pirmajā kino seansā daudzu “Oskara” nomināciju guvušais mūzikls “La La Land: Kalifornijas sapņi”, ko veidojis režisors-scenārists Demjens Šazels ar Emmu Stounu un Raienu Goslingu galvenajās lomās.

XV Starptautiskā akordeonistu plenēra noslēguma koncerts
Ceturtdiena, 26. jūlijs 19.00, Mazā zāle 10,00–12,00 €

Jau 15 gadus ik vasaru Zane Ludborža aicina jaunos un jau pieredzējušos akordeonistus desmit dienas (16.-26. jūlijs) pavadīt akordeonisma gaisotnē, attīstot kolektīvās muzicēšanas prasmes akordeonistu koporķestrī. Desmit dienas izglītojošā plenēra dalībnieki apgūst jaunus skaņdarbus, gandrīz ik dienas sniedz koncertus plenēra norises vietas apkārtnē un gatavojas noslēguma koncertam, kas šogad 26. jūlijā notiks Latgales vēstniecībā GORS.

“Aklais randiņš”. Edgars Kreilis. Kino un mūzikas vakars uz Jumta terases
Piektdiena, 27. jūlijs 21.30, Jumta terase 6,00–7,00 €, GORS

Arī šovasar, lai kino skatīšanos padarītu īpašāku, piektdienās pirms kino seansiem būs iespēja baudīt mūziķu uzstāšanos. Kino piedāvājumā Bena Palmera romantiskā komēdija ar Saimonu Pegu un Leiku Bellu – “Aklais randiņš” (Man up), savukārt pirms kino seansa uzstāsies talantu šova “X Faktors” dalībnieks Edgars Kreilis.

“Kalascima” (Itālija)
Sestdiena, 28. jūlijs 19.00, Lielā zāle 10,00–17,00 €, GORS

Ar Latvijā vienīgo koncertu 28. jūlijā Latgales vēstniecībā GORS uzstāsies viena no šī brīža Itālijas “karstākajām” grupām “Kalascima”, kuras priekšnesumos tiekas tradicionālā un modernā mūzika, iegūstot īpašu Dienviditālijas folka skanējumu. “Kalascima” sniegumā savijas tradicionālie mūzikas instrumenti, dažādi gan Dienviditālijas, gan citu pasaules vietu perkusiju instrumenti, kā arī mūsdienās izplatītie mūzikas instrumenti – basģitāra un skaņas efektu iekārtas.

“Pēdējā vecpuišu ballīte Vegasā”. Kino vakars uz Jumta terases
Sestdiena, 28. jūlijs 22.00, Jumta terase 4,00–5,00 €, GORS

Džona Tartltauba komēdija (ASV) “Pēdējā vecpuišu ballīte Vegasā” (Last Vegas) ar Robertu De Niro, Maiklu Duglasu, Morganu Frīmenu, Kevinu Klainu. Filmā ir stāsts par četriem bērnības draugiem – nu jau senioriem, kas dodas uz Grēku pilsētu – Vegasu, lai nosvinētu gada visjautrāko vecpuišu ballīti. Starp saviem draugiem Bilijs vienmēr bijis rūdīts vecpuisis. Kad beidzot viņš uzdrošinājies bildināt par sevi gados daudz jaunāku draudzeni, viņa draugi nolemj nosvinēt šo nozīmīgo notikumu kā pienākas.

Informēja Elza Jurāne, Latgales vēstniecība GORS mārketinga speciāliste

___________________________________________________________

Kultūras ministre iejūtas Dziesmu svētku uzziņu tālruņa operatoru lomā

Dziesmu un deju svētku laikā sabiedrībā pazīstami cilvēki apvienojuši spēkus, lai palīdzētu skatītājiem neapjukt plašajā notikumu klāstā. Iedvesmojot ikvienu kļūt par daļu no lielā notikuma, svētku bezmaksas uzziņu tālruņa operatoru lomā iejutusies virkne Latvijā pazīstamu personību – tostarp kultūras ministre Dace Melbārde, reperis Edavārdi, mūziķis Valters Frīdenbergs, Latvijas Nacionālā Kultūras centra direktore Signe Pujāte un LMT viceprezidente Laura Keršule.

Kā jau ziņots, kopš 25. jūnija LMT bezmaksas uzziņu tālrunī 80768076 ir atvērta īpaša līnija jautājumiem par Dziesmu un Deju svētkiem “Dziesmu un Deju svētku uzziņas apmeklētājiem”.  Iejūtoties zvanu operatoru lomā, kultūras ministre Dace Melbārde, reperis Edavārdi, mūziķis Valters Frīdenbergs un citi Dziesmu svētku atbalsta iniciatīvas dalībnieki veselu stundu pavadīja, sniedzot atbildes uz dažādiem jautājumiem ne tikai par svētku programmu, pasākumu norises vietām, sākuma un beigu laikiem, bet arī auto novietošanas un transporta kustības ierobežojumiem, sabiedriskā transporta maršrutu izmaiņām, kā arī to, kur meklēt palīdzību ārkārtas gadījumos, atrast pazaudētās mantas un iegādāties svētku suvenīrus. Kā norāda uzziņu tālruņa darbinieki, katru dienu tiek saņemti vairāki simti zvanu un tuvojoties svētku kulminācijai, to skaits turpina pieaugt.

“Dziesmu un deju svētku gaisotni līdz šim biju baudījis tikai kā dalībnieks un skatītājs, kā arī strādājot Latvijas Televīzijā, tādēļ darbs uzziņu tālrunī ļāva iepazīt pavisam citus Dziesmu svētkus. Savulaik ir sanācis būt tam, kurš zvana uz informatīvo tālruni, lai rastu atbildes uz kādu neskaidru jautājumu, bet vēl nekad nebija nācies atbildēt uz  citu uzdotajiem jautājumiem kā uzziņu tālruņa operatoram. Tiesa, iejūtoties jaunajā amatā, bija satraukums, taču tas, ka visi zvanītāji bija pozitīvi noskaņoti, to ātri vien kliedēja,”  par savu pirmo pieredzi, strādājot Dziesmu svētku uzziņu tālrunī, stāsta mūziķis Valters Frīdenbergs.

Arī pazīstamais pašmāju reperis Edavārdi pēc vairāk nekā stundu ilga darba uzziņu tālrunī atzina, ka, lai gan viņš savulaik pats strādājis par uzziņu tālruņa operatoru, pirmie Dziesmu svētku apmeklētāju zvani bijuši īsts izaicinājums. “Viena no interesantākajām lietām, ar ko nākas saskarties, strādājot klientu apkalpošanā, ir fakts, ka tu nekad nevari paredzēt, kādu jautājumus tev uzdos. Arī šodien šī vecā dzīves patiesība apstiprinājās. Dziesmu svētku apmeklētāji uzdeva dažnedažādus jautājumus par ļoti atšķirīgām tēmām, un dažbrīd, uz tiem atbildot, ko jaunu apguvu arī es pats,” tā hip hop izpildītājs.

Dziesmu un deju svētku bezmaksas uzziņu tālruņa līnija darbosies katru dienu plkst.10.00–01.00 līdz svētku noslēgumam – 9. jūlijam, sniedzot atbildes uz neskaidriem jautājumiem latviešu, krievu un angļu valodā.

__________________________________________________

Kultūras notikumi un izstādes Lūznavas muižā 2018. gada jūlijā

Nakts mūzika. Ieva Saliete (klavihords) un Maija Kļaviņa (traversflauta)
9. jūnijs 21.30, 6,00–10,00 €

Lūznavas muiža aicina uz vasaras ieskaņas “Nakts koncertu”, kurā saulrietu nedaudz citādāk baudīt ļaus klavesīniste Ieva Saliete un traversflautiste Maija Kļaviņa. Koncerta sākuma brīdis būs mirklis pirms saulrieta, kad, iestājoties krēslai, sadzirdamākas kļūst dabas skaņas, kurām pie atvērtiem logiem pievienosies arī Ievas spēlētais klavihords (pats klusākais taustiņinstruments) un Maijas traversflauta (baroka un rokoko laika instruments ar ļoti īpašu, daudz maigāku skanējumu nekā mūsdienu flautai). “Nakts mūzika” koncertprogramma top tieši iedvesmojoties no Lūznavas muižas īpašās vides un parka. Tā būs stāsts par ieklausīšanos, ceļojums dzirdei un klusuma mūzikas atklāšana.

Dabas koncertzāle Zosnā
14. jūlijs 19.00, bezmaksas

Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi atklājusi šī gada dabas, mūzikas, mākslas un video performances noslēdzošā koncerta norises vietu – Dabas koncertzāles otrais koncerts notiks Zosnas ciemā, par ko īpašs prieks Lūznavas muižas komandai, jo Zosna atrodas turpat Lūznavas pagastā un muižas komanda piedalīsies Dabas koncertzāles organizēšanas darbā. Pirms diviem gadiem netālu no Zosnas ciema – Lūznavas muižā – Dabas koncertzālē bija iespēja iepazīties ar garausaino sikspārni, Lūznavas muižas pagrabos un bēniņos atklājot noslēpumaino un mītisko sikspārņu dzīvi. Šogad Dabas koncertzāles “galvenais varonis” ir hloroplasts – ļoti nozīmīgs augu zaļo šūnu elements. Tas izmēros ir aptuveni desmit reizes mazāks par cilvēka matu, bet kā tāds sīksīks smaragda burvis ražo skābekli. 14. jūlijā hloroplasts Rēzeknes novadu ievedīs dzīvības enerģijā, apvienojot ūdens, gaismas un augu spēku.

Mākslas pikniks
22. jūlijs 13.00–22.00, 3,00 €

Lūznavas muiža aicina jau uz trešo Mākslas pikniku – mākslu un garšu festivālu, kurā vienuviet aicināti pulcēties mākslas baudītāji, sajūtu gardēži un īpašo mirkļu kolekcionāri, lai ar mūzikas, mākslas, dejas, garšu un citām baudām piedzīvotu mākslas radīšanas brīdi. Par skanīgajām baudām rūpēsies “Pērkons”, “Bez PVN”, “Rahu The Fool”, “Žvūrgzdyni”, Evilenas Protektores džeza kvartets, “Tangoriginales”, “Baltic Guitar Quartet” no Lietuvas, Silver Sepp no Igaunijas un citi. Muzikālo garšu programma mīsies ar citām baudām – būs skatāmas laikmetīgās dejas, cirka, leļļu izrādes lieliem un maziem, vērojama mākslas plenēra norise un iespēja pašiem radīt mākslas darbus, keramikas cepļa kurināšana un izņemšana, kino, žonglēšanas, lielie burbuļi, mākslas un ēdienu meistarklases, mirkļa restorāns un citas norises.

Informēja Inga Drele, Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja

_____________________________________________

“Cafe Film Noir” no 6.līdz 12. jūlijam

No 21. jūnija kinoteātris „Splendid Palace” ir devies vasaras brīvdienās un savus skatītājus ar lielisku filmu programmu gaidīs jau 21. augustā. Vasarā filmas baudiet kinoteātra pagrabstāvā – “Cafe Film Noir”!

Skaties jaunākās Latvijas un Eiropas filmas kino kafejnīcā Film Noir, apvienojot skatīšanos ar gardēžu ēdieniem un dzērieniem, nepiespiestā atmosfērā.

Vairāk informācijas mājaslapā.

Seansi:

06.07.
18:00 Bille; 20:00 Kriminālās Ekselences fonds

07.07.
18:00 Dubultā dzīve, sekss & PSRS; 20:00 Bille

10.07.
18:00 Bille; 20:00 Kriminālās Ekselences fonds

11.07.
18:00 Sejas, ciemi; 20:00 Lielā Spāņu ģimene

10.07.
18:00 Bille; 20:00 Kriminālās Ekselences fonds

Informēja Irina Pavļuka, kinoteātra “Splendid Palace” pārstāve

___________________________________________________

Pirmais robotu koris Latvijā iedziedājis “Rīga dimd”

Svinot XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, tapusi unikāla latviešu tautasdziesmas “Rīga dimd” muzikālā versija, ko izpilda pirmais robotu koris Latvijā. Mūsdienu tehnoloģijas un latviešu tautas dziedāšanas tradīcijas savdabīgajā korī apvienojuši robotikas skolas “ROBO HUB” dalībnieki – bērni, kas brīvajā laikā apgūst programmēšanu.

“Dziesmu un Deju svētki latviešu tautai ir liels notikums. Tāpēc “ROBO HUB” robotikas skolā ir sagatavota īpaša “Dziesmusvētku robotikas programma”. Tajā caur konstruēšanu un programmēšanu bērniem tiek mācīta latviešu tautas kultūra. Savukārt ideja par robotu kori radās mirklī, kad “ROBO HUB” bērnu nometnes laikā kāds no jaunajiem programmētājiem vaicāja, vai Robotu koris arī piedalīsies Dziesmusvētkos. Tad nu mēs, pieaugušie, nodomājām – kāpēc gan ne? Un kopā ar LMT Straumi izveidojām robotu kora priekšnesumu,” saka Felicita Zatlere-Kotāne, ROBO HUB dibinātāja.

Kā norāda iniciatīvas autore, bērni “ROBO HUB” nodarbībās saviem spēkiem uzbūvējuši robotu tautumeitas un tautudēlus, kuri pēc tam arī ieprogrammēti, lai izpildītu visiem zināmo latviešu tautasdziesmu “Rīga dimd”. Robotu kora tapšanā iesaistījās 14 “ROBO HUB” vasaras nometnes bērni. Robotu tautumeitas un tautudēli ir būvēti no vairākiem desmitiem krāsainu detaļu, vadu, motoru un sensoru, kas ļāvis robotiem apvienot balsis kopīgā, fascinējošā “korī”.

Robotikas skola «ROBO HUB» ir Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienestā reģistrēta izglītības iestāde, un tās mērķauditorija ir bērni vecumā no 3 līdz 12 gadiem. ROBO HUB darbības pamatā ir «Lego Education» mācību programma, kas paredz, ka, konstruējot un programmējot, bērns iemācās loģiski un radoši domāt.

ROBO HUB liek uzsvaru uz pozitīvu mācību vidi, kvalitatīvu nodarbību saturu un meistarīgiem skolotājiem, tādējādi radot bērnam interesi par mācību procesu. Kopš jūnija sākuma robotikas skola “ROBO HUB” aicina bērnus apgūt programmēšanas pamatus ne tikai mācību centra telpās VEF apkaimē Brīvības ielā 224, bet arī pašā Rīgas sirdī, jaunatvērtajā mobilo sakaru operatora LMT #Brīvībascentrā Ģertrūdes ielā 12, Brīvības un Ģertrūdes ielas sturī.

Robotu koris ir iemūžināts video, kas skatāms šeit.

Informēja Agnese Ruberte, Deep White konsultante

________________________________________________________

Komponistes Rozalindas Peidžas un arhitekta Andreja Andersona lekcijas

Austrālijas komponiste Rozalinda Peidža (Rosalind Page). Austrālijas latviešu izcelsmes arhitekts Andrejs Andersons (Andrew Andersons). Publicitātes foto

Ievadot Imanta Tillera personālizstādi “Ceļojums uz nekurieni”, ceturtdien, 2018. gada 5. jūlijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) notiks divas lekcijas, ko sniegs īpašie viesi no Austrālijas. Komponiste Rozalinda Peidža lekcijā “Esamība un laiks” iepazīstinās ar personīgu interpretāciju Imanta Tillera daiļradei, savukārt latviešu izcelsmes arhitekts Andrejs Andersons pastāstīs par Austrālijas muzeju arhitektūru.

Imants Tillers (1950), kura vērienīga retrospekcija “Ceļojums uz nekurieni” Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros no š. g. 7. jūlija līdz 30. septembrim būs skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā izstāžu zālē, ir viens no pasaulē zināmākajiem mūsdienu Austrālijas gleznotājiem.

Imants Tillers tiek saukts par “domāt provocējošu mākslinieku”, un viņa jaunradi uzskata par postmodernisma kvintesenci. Tillers nekad nav baidījies pārņemt tēlus: citu autoru radīti darbi un teksti meistaram ir konceptuāla bāze, uz kā attīstīt personisku vēstījumu. Tillera māksla ir intelektuāla, tā ietver atsauces uz pasaules kultūru, Rietumu mākslas vēsturi, 20. gadsimta Eiropas literatūru un filozofiju, Austrālijas iedzimto iedzīvotāju kultūru. Mākslinieka lielo jautājumu lokā ir indivīds, vieta un identitāte, trimda, migrācija un piederība.

Savukārt austrāliešu-skotu komponiste Rozalinda Peidža (Rosalind Page), kura studējusi arī filozofiju un ir sena Imanta Tillera stila cienītāja, lūkojoties uz viņa darbu vizuālo greznību dažādās galerijās visā Austrālijā, domās vienmēr dzirdējusi mūziku. Vēlākā abu tikšanās atklājusi kopīgas intereses mākslā, mūzikā un filozofijā. Šī unikālā radošo personību dialoga rezultāts ir skaņdarbu sērija, kas tapusi laikā no 2011. gada līdz šodienai: “Esamība un laiks I (Lacrimae rerum), II (Tabula rasa), III (Paradiso)” (2011–2015) klavierēm, čellam un klarnetei, “Infinite Distances” (2017) stīgu kvartetam un skaņdarbs korim “Horizonts” (“Horizon”, 2018), ko Peidža radījusi speciāli Latvijas Radio korim Imanta Tillera izstādes atklāšanai Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Lekcijā “Esamība un laiks” (“Being and Time”), kas sāksies 5. jūlijā plkst. 14.00 LNMM Konferenču zālē, Rozalinda Peidža pastāstīs par savu skatījumu uz Imanta Tillera daiļradi. Viņa aizvedīs klausītājus ceļojumā no vizuālā uz audiālo, izmantojot vēstures un naratīva, personīgā un episkā saplūšanu, interpretējot šo jēdzienu attiecības laikā un telpā.

Pasākuma otrajā daļā plkst. 15.00 ar lekciju “Austrālijas muzeju arhitektūra” (“Australian Museum Architecture”) uzstāsies latviešu izcelsmes austrāliešu arhitekts Andrejs Andersons (Andrew Andersons). Lektors ir daudzu sabiedrisko ēku un privātu projektu autors gan Sidnejā, gan citviet Austrālijā. Starp viņa ievērojamākajiem darbiem jāatzīmē Austrālijas Nacionālās galerijas ēkas iezemiešu mākslas spārna piebūve, Kanberas Parlamenta ēkas piebūve, Jaundienvidvelsas štata valsts bibliotēka, Sidnejas teātris un Sidnejas pilsētas koncertzāle “Angel Place”.

Lekcijas apmeklētāji plašāk uzzinās par Austrālijas muzeju vēsturi un arhitektūru. Šobrīd, kad Latvijā aktīvi norisinās darbs pie jaunu muzeju un mākslas telpu izveides, Andrejs Andersons dalīsies pieredzē, kā Austrālijā notiek vēsturisku ēku pārtapšana par muzeju, kas piemērots mūsdienu vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot tam, kādā veidā tiek savienotas muzejiem nepieciešamās funkcijas ar to dizainu, formu un tēlu.

Abas lekcijas notiks angļu valodā bez tulkojuma. Uz tikšanos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens! Ieeja lekcijās ir bez maksas. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

PAR LEKTORIEM

Rozalinda Peidža (Rosalind Page) ir austrāliešu-skotu komponiste, kura radījusi skaņdarbus teātrim, kameransambļiem, stīgu kvartetiem, orķestrim, un tie atskaņoti Apvienotajā Karalistē, Eiropā, Ķīnā un Japānā. Mūziķe ieguvusi maģistra grādu teātra un filmu studijās un doktora grādu komponēšanā, mācoties kopā ar vienu no Austrālijas ievērojamākajiem komponistiem Rosu Edvardsu (Ross Edwards).

Rozalindas Peidžas muzikālā estētika apvieno dažādas zinātnes sfēras ar mākslu, filozofiju un dzeju. 2004. gadā Rozalindas Peidžas interpretācija “Lūzums: No teātra izrāde čellam un orķestrim” (“Fracture: a Noh play for cello and orchestra”) par Šekspīra lugu “Karalis Līrs” un japāņu režisora Akiras Kurosavas (Akira Kurosawa) filmu “Haoss” (“Ran”, 1985) saņēma augsto Pola Lovina orķestra godalgu (Paul Lowin Orchestral Prize). 2006. gadā viņas kameransamblis par Federiko Garsijas Lorkas (Federico García Lorca) “Tumšās mīlas sonetu” (“Sonetos del Amor Oscuro”) iestudējumu saņēma Pola Lovina dziesmu cikla (Paul Lowin Song Cycle) godalgu.

No 2005. līdz 2017. gadam Rozalinda Peidža pasniedza kompozīciju Sidnejas konservatorijā. Šobrīd māksliniece ir kompozīcijas pasniedzēja Jaundienvidvelsas Universitātē, kur 2010. gadā viņa bija vieszinātniece radošās prakses un pētniecības projektā. Tāpat Rozalinda Peidža bijusi Starptautiskās laikmetīgās mūzikas asociācijas ISCM (International Society for Contemporary Music) pieaicinātā komponiste Starptautiskajā Komponistu centrā Visbijā (VICC, Visby International Centre for Composers), Zviedrijā. Piedalījusies mākslinieku rezidencēs Francijā, Īslandē, Zviedrijā, Kanādā un Apvienotajā Karalistē.

2014. gadā Rozalindai Peidžai uz diviem gadiem tika piešķirta prestiža Austrālijas Mākslas padomes mūzikas stipendija sadarbībai ar starptautiskiem māksliniekiem. Viņas vokālās kompozīcijas tika iekļautas 10. Starptautiskā Hildes Zadekas vokālā konkursa (10th International Hilde Zadek Voice Competition) obligātajā laikmetīgās mūzikas repertuārā. 2017. gadā notika Rozalindas Peidžas skaņdarba stīgu kvartetam “Infinite Distances” pirmatskaņojums Londonā, kuru izpildīja “Kreutzer Quartet”. Tajā pašā gadā Parīzē “French Flutes Orchestra” pirmo reizi atskaņoja darbu “Luxe, calme et volupté”. 2018. gadā Peidžas “Esamība un laiks” (“Being and Time”) un “Horizonts” (“Horizon”) pasaules pirmizrādi piedzīvos Latvijas Radio kora izpildījumā Imanta Tillera izstādes atklāšanā Latvijas Nacionālā mākslas muzejā Rīgā, Latvijā.

Andrejs Andersons (Andrew Andersons, 1942) ir austrāliešu arhitekts, kurš dzimis Rīgā, Latvijā. 1949. gadā viņa ģimene emigrēja uz Austrāliju. Andreja Andersona vectēvs no tēva puses ir Alfrēds Andersons (1879–1937), kurš no 1921. līdz 1928. gadam bija Rīgas pilsētas mērs. Savukārt arhitekta mātes tēvs ir Ludvigs Neiburgs (1871–1948) – 20. gadsimta sākuma viens no Latvijas lielākajiem namīpašniekiem un būvuzņēmējiem. Andrejs Andersons līdzdarbojās skiču projekta izstrādē viesnīcai “Neiburgs”, kas ierīkota vienā no Neiburga celtajiem namiem Vecrīgā, kā arī veidojis pamatzīmējumus viesnīcai “Bergs”.

Andrejs Andersons studējis Sidnejas Universitātē, bet pēc studijām Jeila Universitātē ASV viņš sāka strādāt par arhitektu Austrālijas Jaundienvidvelsas štata valdības Sabiedrisko darbu departamentā, drīz vien kļuva par departamenta Īpašo projektu nodaļas galveno arhitektu, vēlāk – par štata galvenā arhitekta vietnieku. 1988. gadā Andrejam Andersonam tika piedāvāts štata galvenā arhitekta amats, taču viņš atteicās. No 1989. līdz 2013. gadam Andersons bija viens no četriem arhitektu biroja “PTW Architects” direktoriem.

Andrejs Andersons ir daudzu sabiedrisko ēku un privātu projektu autors gan Sidnejā, gan citviet Austrālijā. Starp arhitekta ievērojamākajiem darbiem jāatzīmē Austrālijas Nacionālās galerijas ēkas iezemiešu mākslas spārna piebūve, Kanberas Parlamenta ēkas piebūve, Jaundienvidvelsas štata valsts bibliotēka, Sidnejas teātris, Sidnejas pilsētas koncertzāle “Angel Place”.

Informēja Natālija Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja preses centra vadītāja

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!