Foto: Mums Patīk

Īsās ziņas

Īsumā par citiem kultūras notikumiem un jaunumiem.

Marts – Cūkas mēnesis Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā

Teodors Zaļkalns (1876–1972). Cūka. 1937. Granīts.
Arhīva fotogrāfija no LNMM krājuma – T. Zaļkalna memoriālās kolekcijas. Foto: Ed. Melbārzds

Martā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) aicina iepazīt tautā iemīļoto Teodora Zaļkalna skulptūru “Cūka”, atklājot tās tapšanas stāstu un iesaistoties radošās aktivitātēs gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Teodors Zaļkalns (1876–1972) uzskatāms par animālijas žanra pamatlicēju latviešu tēlniecībā. Vecmeistars kādreiz teica: “Es nezinu, kas cilvēkiem ir par aizspriedumiem pret cūku. Mazs būdams, es cūkas ganīju un varu apgalvot, ka cūka ir tīrs kustonis, purva dzīvnieks. Seniem latviešiem tas bija raženības un pārticības simbols. Man patīk cūkas lielās plūstošās un masīvās formas.” Teodora Zaļkalna granītā kaltā pustonnu smagā skulptūra “Cūka” (1937) ir viens no pazīstamākajiem tēlniecības darbiem Latvijas mākslas vēsturē.
No 1 līdz 29. martam bērni un sākumskolas audzēkņi varēs piedalīties veidošanas, aplikācijas un zīmēšanas darbnīcās, tematiskajās ekskursijās pa muzeja pastāvīgo ekspozīciju, pievēršoties cūkas tēlam un tā atspoguļojumam mākslā. Šajā mēnesī sniegsim unikālu iespēju baltos cimdiņos aptaustīt leģendāro darbu, ļaujot sajust skulptūras formas un materiāla faktūru.
Mazākos bērnus vai grāmatu mīļotājus gaidīsim pasaku lasīšanas darbnīcā, kas iepazīstinās ar dažādiem stāstiem par cūku piedzīvojumiem un rosinās kopā radīt pasakas ilustrāciju. Savukārt sietspiedes darbnīca iepriecinās ikvienu, jo ikoniskās skulptūras attēls uz apģērba vai kā dāvana citam noteikti lieliski papildinās Cūkas gadu!
Pieaugušo auditorijai interesanti būs izzināt šī mākslas darba vēsturi, informāciju no muzeja arhīva materiāliem un paša autora atstātās rakstiskās un foto liecības par skulptūras tapšanas laiku. Stāstījumos piedāvāsim vispārīgi iepazīt tēlniecības formu dažādību un granīta materiāla vērtību Latvijas mākslā. Ar īpašu tematisku lekciju uzstāsies mākslas zinātnieks Eduards Dorofejevs, kurš iedvesmos palūkoties uz to, kā mainījās cūkas tēls pasaules mākslā no antīkajiem laikiem līdz 21. gadsimtam, un ko nozīmē cūka Latvijas māksliniekiem.
Mēneša garumā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) sociālajos tīklos uzzināsiet dažādus stāstus, vēsturiskus foto materiālus, Teodora Zaļkalna komentārus par sava darba radīšanu. Kā arī bērnu un skolēnu auditorija aicināta cūkas tēlu sastapt jau esošajā muzeja piedāvājumā – Ģimenes somā un Detektīvkartē!

Vairāk informācijas LNMM mājas lapā.

__________________________________________________

Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkurss “Mans Raiņa dzejolis”

Raiņa muzejs “Jasmuiža” izsludina vizuālās, un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursu “Mans Raiņa dzejolis”, kas domāts bērniem no 7 līdz 15 gadu vecumam.
Vai tev ir kāds dzejolis, kuru vari nosaukt kā sev tuvu un mīļu? Varbūt tas ir tieši Raiņa dzejolis? Ja tādu vēl neesi atradis, iespējams, ir pienācis īstais brīdis, lai paņemtu rokās kādu no dzejnieka krājumiem un atrastu rindiņas, kuras liksies īpašas. Aicinām tevi piedalīties konkursā, uzzīmējot, uzgleznojot vai izveidojot savu Raiņa dzejoli.
Ar sirsnīgo Raiņa bērnu dzeju ir uzaugušas daudzas paaudzes. Mēs visi labi zinām dzejoļus par kaķenīti, kurai bērni bija, par zelta sietiņu ar sudraba stīgām, par lielo slinkumu, par mākonīti un sasisto krūzi, par grāmatu, kura pati nelasās, vai lellīti Lolīti un daudzus citus.
Šoreiz starp tiem izvēlieties vienu, kuru gribētu ieteikt un parādīt citiem. Tāpēc lasiet, zīmējiet, veidojiet, gleznojiet un piedalieties konkursā. Savu darbu atsūtiet uz dzejnieka jaunu dienu zemi Jasmuižu!

Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās vai vizuāli plastiskās mākslas darbu brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim. Vizuālajā mākslā: zīmējumus un gleznojumus dažādās tehnikās; grafikas un zīmējumus ne mazākus par A4 formātu; gleznojumus A3 vai A2 formātā. Vizuāli plastiskajā mākslā: 3-dimensiju darbus (individuālus un kolektīvus) dažādās tehnikās. Viens autors vai autoru kolektīvs konkursā piedalās ar vienu darbu. Konkursa organizatoriem ir tiesības konkursam iesniegtos darbus izmantot publikācijās, izstādēs, reklāmas materiālos. Konkursam iesniegtos darbus to autori varēs saņemt Raiņa muzejā „Jasmuiža” pēc izstādes noslēguma. Darbu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 1. aprīlis (pasta zīmogs).

Konkursa nolikumu un plašāku informāciju meklējiet šeit.

Apbalvošanas sarīkojums un godalgoto darbu izstādes atklāšana paredzēta 2019. gada 10. maijā Raiņa muzejā “Jasmuiža” Aizkalnē, Preiļu novadā.

________________________________________________

Nometne “Barontēva azotē” Kr. Barona muzejā

Kā jau katru gadu, arī šogad pavasara skolas brīvlaikā Kr. Barona muzejs aicina bērnus vecumā no 7–12 gadiem piedalīties nometnē “Barontēva azotē” (no 12. marta līdz 15. martam).

Nometnes laikā ceļosim pagātnē. Lasīsim fragmentus no pirmās ģeogrāfijas grāmatas latviešu valodā, ko sarakstījis Kr. Barons, meklēsim pilsētas kartē. Uzzināsim, kā sauc šīs pilsētas mūsdienās. Fotogtāfijas muzejā uzzināsim fotogrāfiju vēsturi, vērsim vaļā “Trīs brāļu” durvis, aiz kurām slēpjas Rīgas vēsture. Skolu muzejā pasēdēsim solos, kādos sēdēja mūsu vecvecvecāki.
Arī Brīvdabas muzejā būs dažādas aktivitātes….Kopā ar nometnes pedagogiem mācīsimies tos darbiņus, kādus Krišiņš bērnībā ir mācījies. Un vēl un vēl…

Lai pieteiktos nometnē, jāaizpilda anketa.

Cena par nometni 27 euro (pusdienas arī iekļautas cenā). Nometnes pamatdarbības vieta ir Kr. Barona muzejs (Kr. Barona iela 3-5, 4. stāvs). Vietu skaits ierobežots.

___________________________________________

Dailes teātrī skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstāde “DT-krekli”

Izstādes plakāta autore – Eila Kalve

Dailes teātrī atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu izstāde “DT-krekli”, kas ir veltījums Dailes teātra aktieriem.
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas katedras studenti pasniedzējas Rūtas Briedes vadībā sadarbībā ar Dailes teātri izveidojuši T-kreklu grafiku izstādi. Katrs LMA Grafikas katedras students loterijā izlozēja vienu vai divus Dailes teātra aktierus, kuriem veltīja ilustrāciju. Veidojot ilustrācijas, jaunie mākslinieki ataino savas pārdomas par aktiera profesiju un konkrēto personību.
Kāds varētu izskatīties T-krekls, kuru gribētu uzvilkt Olgas Dreģes talanta pielūdzēji? Vai Lauri Dzelzīti zīmēt no dzelzs? Kas vislabāk atainotu Gunāra Placēna dzirkstošo, darbīgo personību? Apjomīgajā T-kreklu grafiku sērijā apskatāmas dažādas jauno mākslinieku pieejas un interpretācijas aktiermākslai. T-krekli ir oriģinālnovilkumi sietspiedes tehnikā, kuri realizēti Latvijas Mākslas akadēmijas sietspiedes darbnīcā kopā ar LMA pasniedzēju Sabīni Vekmani.  Izstāde ir veltījums aktieriem Starptautiskajā teātra dienā.
Izstādē piedalās: Ieva Baumgarte, Aina Bikše, Mārtiņš Dziļums, Jūlija Blaževiča, Ivita Brūdere, Dina Danosa, Kristiāna Doroščonoka, Katrīna Eihe, Ingrīda Ivane, Diāna Jarmakova, Linda Jēkabsone-Viškere, Eila Kalve, Maija Kikuste, Renāte Kloviņa, Elīna Krima, Agate Lielpētere, Kristīne Martinova, Svens Neilands, Valentin Orange, Līva Ozola, Aija Pastare, Evija Pintāne, Guna Poga, Aleksandra Runde, Anita Rupeika, Andrejs Sidos, Sanita Skalbe, Sanita Skvarnaviča, Vivianna Maria Stanislavska, Didzis Upens, Patrīcija Māra Vilsone un Anna Dzērve.

Izstāde līdz 24. martam bez maksas būs apskatāma Dailes teātra foajē stundu pirms katras Dailes teātra izrādes, kā arī izrāžu laikā.

______________________________________________

Latviešu mākslinieces darbs atzīts par vienu no labākajām mākslas grāmatām Lietuvā

Latviešu mākslinieces Madaras Gritānes grāmata “Slāņi” (izdevējs NoRoutine Books, Lietuva) iekļuvusi starp sešām labākajām 2018. gadā Lietuvā publicētajām mākslas grāmatām.

Februāra sākumā noslēdzies Lietuvas Kultūras ministrijas rīkotais grāmatu mākslas konkurss, kurā piedalījās 130 pretendentes. Ekspertu komisija rūpīgi atlasīja uzvarētājus pēc dažādiem dizaina un poligrāfiskās vērtības kritiērijiem. Žūrijas atzinumā ­– par jēgpilnu minimālismu – Madaras Gritānes grāmata izvēlēta par labāko kategorijā “Eksperimentāli un bibliofilu izdevumi”.
Madaras foto sērijas ceļš pie izdevēja sākās 2018. gadā, piedaloties Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!”, kurā viņa ieguva Lietuvas izdevēju NoRoutine Books simpātijas un iespēju izdot savus darbus grāmatā. Māksliniece foto sērijā filosofiski apcerīgi arhivēja latviešu sapņa jeb ilgu pēc sava stūrīša zemes arhitektoniskās realizācijas mazdārziņu ciematos dziļi Latgales laukos.  NoRoutine Books jaunās mākslinieces veikumā pamanīja intriģējošas sadarbības potenciālu. “Madaras Gritānes sērija “Slāņi” (2016 – 2017) ir konsekventi un vizuāli skaidra. Mums šķiet, ka viņas darbi veiksmīgi iekļautos radošā grāmatā, kas apvienotu viņas vīziju un mūsu idejas kopīgā projektā,” savu izvēli komentēja izdevēji.
Madara Gritāne (1991) ir latviešu māksliniece, kuras interešu lokā ietilpst fotogrāfija un arhitektūra. Viņa studējusi vides mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā, interjera arhitektūru Falmutas universitātē Lielbritānijā, ISSP skolā un Andreja Granta studijā iepazinusi fotogrāfiju. Savos darbos Madara pēta vides un cilvēka savstarpējo mijiedarbību un ietekmi, bieži atgriežoties apkārtnē, kur pati uzaugusi.
NoRoutine Books ir Lietuvas izdevniecība, kuru 2014. gadā nodibināja mākslinieki Gītis Skudžinsks (Gytis Skudžinskas) un Vilma Samuļonīte (Vilma Samulionyte). Viņu mērķis bija ciešā sadarbībā ar māksliniekiem radīt īpašas, unikālas mākslas grāmatas. NoRoutine Books radītās grāmatas tiek eksponētas nozīmīgos mākslas centros un izstādēs.
No 20. maija līdz 28. jūnijam ar NoRoutine Books balvu saņēmēju – Madaras Gritānes (LV), Ievas Balodes (LV) un Reiņa Lismaņa (LV) – darbiem un grāmatām  varēs iepazīties Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2019 izstādē kultūras pilī “Ziemeļblāzma”.

_______________________________________________

Aicina apmeklēt interaktīvo spēli “Sūnu ciema zēni”

Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38-4, no 8. februāra līdz 30. aprīlim aicina skolēnus un skolotājus apmeklēt interaktīvo spēli “Sūnu ciema zēni”.
Spēles mērķis ir ar muzejiski atraktīviem priekšmetiem padziļināt skolā apgūtās zināšanas par Andreja Upīša garo stāstu ”Sūnu ciema zēni”.
Norise: strādājot grupās, bērni izmanto grāmatas tekstu, veic atjautības uzdevumus, min mīklas, vārdu spēles un krustvārdu mīklu. Nodarbībā tiek izmantoti reāli etnogrāfiskie priekšmeti, kas jāatpazīst, tādējādi ļaujot bērniem iejusties seno laiku saimniecības norisēs.
Spēli papildina unikāli dokumentāli kadri no Andra Slapiņa videofilmas par režisora Ulda Pūcīša 1978. gadā Jaunatnes teātrī iestudēto brīvdabas izrādi „Sūnu ciema zēni” un virtuālais ceļojums no Apaļā ezera līdz Kraukļa akmenim Skrīveros.

Dalībnieku vēlamais vecums: 5., 6. un 7. klašu audzēkņi. Nodarbības ilgums – 90 minūtes. Pieteikšanās – zvanot uz muzeju pa tālruni 67289767 vai rakstot uz e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv. Lūgums pieteikties vairākas dienas pirms vēlamā nodarbības laika! Ieejas maksa – 2 eiro. Skolotājiem ieeja bez maksas.

Vairāk informācijas mājaslapā.

___________________________________________

Runājošie suņi aicina iepazīt Maskačku!

Parki, baznīcas, leģendāra tramvaja līnija, vēsturiska apbūve un kolorīti iedzīvotāji – to visu ikviens var iepazīt spilgtajā Maskačkā, kur risinās arī Latvijas simtgades animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” darbība. Daudzi filmas skatītāji, jo īpaši ģimenes ar maziem bērniem, pēc noskatīšanās dodas pastaigā pa Maskačku, no jauna atklājot filmā redzamās vietas un iepazīstot spilgto, bet nereti piemirsto Rīgas rajonu. Runājošie suņi aicina ikvienam iepazīt Maskačku, izstaigājot filmas varoņu ikdienas maršrutus un iejūtoties viņu piedzīvojumos!

Gājēju tunelis zem Salu tilta – “Maskačkas vārti”
Ar daudzkrāsainiem grafiti apzīmētais tunelis šķiet visai neomulīgs, bet patiesībā tas ir portāls uz brīnišķīgu, noslēpumainu pasauli, kurā mīt īpaša suņu suga – runājošie suņi!

Klusais dārzs
Klusais dārzs ir viens no parkiem, ar kuriem Mimmi iepazīstina Jēkabu, viņam pirmo dienu ciemojoties Maskačkā. Tas atrodas starp Jēkabpils, Daugavpils, Lazdonas un Katoļu ielām. Klusais dārzs izveidots 1960. gadā vecas kapsētas teritorijā, nojaucot savu laiku nodzīvojušās ēkas, izbūvējot celiņus, iekārtojot atpūtas vietas un apstādījumus. Klusajā dārzā aug tikai kļavas un liepas, un dzīvžogs atdala dārza teritoriju no Visu svēto baznīcas teritorijas.

7. tramvaja pietura “Daugavpils iela”
Tramvajam ir svarīga loma filmas darbībā – tas paglābj Jēkabu no pakaļdzīšanās pēc svarīgās būvniecības plānu apmaiņas misijas. Tramvajā vizinās arī jautrie mīmi. Bet Daugavpils ielas pietura ir sevišķi nozīmīga tāpēc, ka te no tramvaja katru dienu izkāpj kupls pulks studentu, lai dotos uz lekcijām netālu esošajā Latvijas Kultūras akadēmijā.

Maskavas dārzs
Parks, kurā dižkungs Imants Rausis gatavojas būvēt savu debesskrāpi, atrodas starp Mazo Krasta, Maskavas, Balvu un Kojusalas ielu. Tas izveidots neilgi pirms Otrā pasaules kara neapbūvētā laukumā kādreizējās dārzniecības vietā. 1965. gadā Maskavas dārza teritorijā uzcelta Sporta manēža, viena no sava laika modernākajām sporta būvēm valstī ar 3500–5000 skatītāju vietām atkarībā no sporta veida. Šobrīd Maskavas dārzu gaida rekonstrukcija, taču debesskrāpjus būvēt neviens neplāno, un parkā jau tagad ir atjaunots bērnu rotaļu laukums.

Ieeja Mimmi pagalmā Maskavas ielā 137
Mimmi un Ērglis dzīvo Maskačkai raksturīgā koka namā ar zaļu pagalmu, kurā iekārtotas šūpoles un zeļ suņuburkšķi. Šāda arhitektūra vēsturiski bijusi ļoti izplatīta – Maskavas priekšpilsētā ilgstoši bija atļauta tikai koka apbūve, jo kara gadījumos to iznīcināja nodedzinot, lai ienaidnieks nevarētu to ieņemt. Šāds liktenis Maskavas priekšpilsētu pilnīgi vai daļēji piemeklējis gan 17., gan 18. un  pat vēl 19. gadsimtā. Maskačkā atrodamas ēkas, kuras apbūvē atkārtojas 60 un pat vairāk reižu – visbiežāk tika būvētas nelielas vienstāvu ēkas ar 3 vai 5 logiem fasādē.

Svētā Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca
Baznīca Maskavas ielā 170, kur Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi satiekas pēc būvniecības plānu apmaiņas misijas, šķiet klusa un pamesta, taču patiesībā tai ir bagāta vēsture. 19. gadsimta pirmajā pusē te atradusies pirmā Rīgas vecticībnieku koka baznīca, kurā savulaik viesojies Krievijas imperators Aleksandrs II. Baznīcā glabājies arī liela sakrālās mākslas kolekcija. Šī ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies. Tagadējā baznīca iesvētīta 1895. gadā un skatāma tās sākotnējā veidolā bez pārbūvēm, kaut arī jau vairāk nekā 20 gadus baznīcā notiek remontdarbi. Zinātāji teic, ka pagrabā zem altāra daļas atrodas svētavots.

Tuvojošais pavasaris būs īstais laiks, lai noskatītos filmu un dotos ekskursijā – ieraugi Maskačkas pievilcību Jēkaba, Mimmi un runājošo suņu acīm!

_______________________________________________

Latvijas filmu apmeklējums 2018. gadā trīskāršojies

Nacionālais Kino centrs tradicionāli janvārī apkopo iepriekšējā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2018. gads acīmredzot ieies Latvijas kino vēsturē kā īpašs skatītāju intereses kāpinājums, ko veicināja gan Nacionālā Kino centra programma “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, gan citas ļoti populāras pašmāju filmas ar saviem rekordiem. Kopumā Latvijas filmu “tirgus daļa”, salīdzinot ar 2017. gadu, skatītāju skaita ziņā ir trīskāršojusies, Latvijas filmas 2018. gadā ir apmeklējuši vairāk nekā 550 000 skatītāji.

Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei ir sasniegusi un pat pārsniegusi cerētos rezultātus, aktivizējot visu Latvijas filmu nozari ne tikai filmu ražošanas segmentā, bet arī kinoteātru izplatīšanā un nekomerciālajā izrādīšanā. Atkarībā no datu vākšanas metodoloģijas precīzi skaitļi var mainīties, bet proporcija ir neapstrīdama – kopumā Latvijas filmas 2018. gadā apmeklējuši vairāk nekā 550 000 skatītāji (gandrīz trīsreiz vairāk, salīdzinot ar 194 083 apmeklējumiem 2017. gadā), tāpēc arī tā sauktā Latvijas filmu “tirgus daļa” skatītāju statistikā pieaugusi gandrīz trīskārt – no 7,84 % pērn līdz 22,07 % šogad (kopējais kinoapmeklējumu skaits 2018. gadā, ieskaitot Eiropas filmas, ASV un citu valstu produkciju, ir vairāk nekā 2 530 000).

Līdz ar to revolucionāras izmaiņas notikušas kinoteātros apmeklētāko filmu sarakstā, kur desmitniekā pēdējo 25 gadu laikā nav bijis vairāk par divām Latvijas filmām, bet šogad ir piecas – tūlīt pēc tradicionāli populārās Holivudas pilnmetrāžas animācijas (šogad – Viesnīca “Transilvānija” 3: Mošķu brīvdienas ar 93 778 apmeklētāju) seko veselas trīs Latvijas filmas attiecīgi saraksta otrajā, trešajā un ceturtajā vietā – režisores Annas Vidulejas Simtgades filma Homo novus (91 561 apmeklētāji), Aigara Graubas Nameja gredzens (82 285) un Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds (81 526). 2018. gada topā iekļuvušas vēl divas Simtgades filmas – režisores Ināras Kolmanes Bille (7. vieta un 60 215 skatītāji) un režisores Madaras Dišleres Paradīze ’89 (9. vieta un 57 307 skatītāji).

Plašāk lasiet šeit.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!