Grāmatas vāka fragments

Ilonas Ķepales debija dzejā

Izdevniecībā “Pētergailis” iznācis jauns dzejas krājums “Saleniece un putnu pārdevējs”, kas ir Ilonas Ķepales debija dzejā.

Ilona Ķepale

“Saleniece un putnu pārdevējs”

māksliniece Renāte Kloviņa

redaktors Ronalds Briedis

63.lpp

 

Ilona Ķepale dzejas rakstīšanai ir pievērsusies samērā vēlu, sasniedzot nobriedušu un dzīves gudru vecumu. Kā vienu no būtiskākajiem faktoriem un iemesliem kuri pamudināja uzrakstīt dzejas krājumu bija dzejnieces iesaistīšanās Ronalda Brieža vadītajā Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcā. Tieši Literārā Akadēmija bija dzejas krājuma kalve, kurā Ilonas dzejoļi tika vētīti un pārveidoti, kritizēti un slavēti, līdz rūpīgi un saudzīgi redaktora Ronalda Brieža vadībā tie sakārtojās dzejas krājumā “Saleniece un putnu pārdevējs”.  Ilonas Ķepales pirmie dzejoļi ir publicēti dažādos laikrakstos un portālā dzejasdienas.lv, kur to pamanīja un augsti novērtēja dzejas meistarklašu vadītāji Ronalds Briedis un Māris Salējs.

Putns ir viens no visbiežāk sastopamajiem dzejas tēliem, un liekas, ka visas tā nozīmju nianses ir jau sen aprobētas, taču šoreiz tīklos ir nokļuvis patiesi eksotisks eksemplārs. Kaut kas spilgts un latviskajai tradīcijai neparasts un vienlaicīgi tik ļoti savs kā vecāsmātes Dziesmu grāmatā uzieta pastkartīte ar kādu Dienvidu salu faunas pārstāvi. Brīžiem tas iedziedas autores balsī, brīžiem noraugās uz viņu no malas kā visur klātesošā Dieva acs.

Leitmotīvi caurauž krājumu, pakāpeniski uzburot suģestējošu, nedefinējamu atklāsmju pilnu pasauli, kurā liekas – nekas nenotiek tāpat vien. Vajag tikai ieraudzīt visu reizē, un tev izdosies notvert to, kas pārskrien grāmatas lapām kā ēna un viegla brāzma no spārnu nemanāmajām vēdām.

Pati autore saka: „Bieži vien divi vārdi pulcina ap sevi pārējos kādā kārtībā neatkarīgi no manis un manī nepazūd sajūta, ka šī kārtība uz mani attiecas. Vai varbūt uz mani attiecas manas dzimtas saknes, jūra un putni? Vai varbūt uz mani attiecas tā dzīve, notikumi, kurus nav iespējams piedzīvot? Ilūzija, ka to būs iespējams piedzīvot caur dzeju? Vai varbūt tā ir vienīgā iespēja atcerēties labāko no visa, ko esmu aizmirsusi?”

Autore vēlas sajust, atcerēties: „ ..Veca saleniece/  noraugās uz ligzdošanas vietu/noskaita tēvreizi/ un turpina novākt laukakmeņus

Krājumā „Saleniece un putnu pārdevējs” jaušama īpaša intimitāte, personiskums, no kura dzejniece nekautrējas. „Saleniece un putnu pārdevējs”, debijas krājums, pārsteidz ar savu poētisko gatavību un savdabību, kura ne mirkli nav pašmērķīga.

Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!