Ieva Viese-Vigula: Sausna

Pēc H. K. Andersena motīviem

kaklā smagums ap vietu kur atradās žaunas

tu ievelc gaisu – tad tā jūt šeit

jūras tuvums jaunajām maņām uzjunda

nelabuma vilni

vējš – bez straumes maiguma

tukšs gaiss – svars bez atbalsta

tev kājas kājas trīc

tu atstutē pret priedi trauslo muguras asaku

velk zemāk zeme

žņaudz

ap kaklu kā aļģēm aizaudzis –

varētu kliegt – balss vairs nav

ar nagu nikni knibini no augšstilba zvīņu

asins sulo pār kāju lejup – ož pēc zivīm – kreveļu sveķi

tu vienmēr asiņosi vienmēr nelabums spiedīs kaklu

tu dzirdēji – sāpēs – un ļāvi izraut mēli bez atbildes

kājas ieguļ smiltīs kā slāpstošas zivis

kas saules sodītas sitas krasta baltumā

lipīgu lāsumu raksts pār kājām

notraus norij sāli

tev vienmēr slāps

tev sāpēs

tu dejo