Elīna Līce: Sievietei

Kāpēc tu novērs acis
un nekliedz pa ielu stūriem,
kad tev dara pāri?
Kāpēc apslēp sevi
aiz šī indīgā zirnekļu tīkla – kauna?
Kas pagrūdušajiem tik izdevīgs.
Un līko norāžu pirkstiem,
kas padzen zem sloga visu,
kas no tevis atlicis?
Kāpēc tu neej SAVĀ VĀRDĀ,
bet runā vien citu pazemoto,
ar degunu iedzīto sadzīves mārkā?

It kā runāt par sevi būtu kauns.
It kā liecināt ar sevi būtu negods.
It kā labs ir tas, kurš pazemīgi vairāk cieš.

Un tad, kādā spēka garozā iekodusies,
palēnām uz priekšu,
uz mānīgo vai esošo izeju tiec.

Sieviete, kāpēc tu nerunā savā vārdā?