Heli Lāksonena. Soul.Burkans.Undens.

Heli Lāksonena

Soul.Burkans.Undens.

Pētergailis, 2019. (88 lpp)

Māksliniece: Vivianna Maria Staņislavska

No somu valodas atdzejojis Guntars Godiņš

Heli Lāksonena (Heli Laaksonen) ir vienīgā dzejniece Somijā, kura ir lasītāju tik ļoti iemīļota, ka viņai par godu tiek rīkoti festivāli un apjomīgas nacionālas un starptautiskas turnejas – Heli grāmatu viesizrādes ar autores piedalīšanos. Somijā lasītāji stāv garās rindās pēc dārgām biļetēm, un tās nav ne Dziesmu svētku, ne Jaunā Rīgas teātra, nedz slavenu rokzvaigžņu koncerta ieejas kartes, kas būtu saprotami Latvijā, bet iespēja tikties ar atraktīvu dzejnieci, kopā lasīt viņas dzejoļus. Somijā nupat izdotais dzejoļu krājums kopā ar autori šobrīd tieši šādi apceļo valsti. Un ne tikai Somiju. Tas strauji pārceļojis pāri valsts robežām. Jaunā dzejas izlase „Soul. Burkans. Undens” (Aurinko. Porkkana. Vesi.) ir viņas trešā latviski tulkotā grāmata. Tajā gan nosaukumu, gan dzejoļus atdzejotās Guntars Godiņš lielākoties izvēlējies no Heli Lāksonenas jaunā dzejoļu krājuma.

Heli Lāksonenas dzejoļu pamatā vienmēr ir kāds reāls notikums, kas ierosina un pēc tam ļauj attīstīt tēmu, ideju vai domu, nereti to apvijot ar negaidītas fantāzijas plīvuru. Kāpēc tāds nosaukums? Savās mājās Somijā dzejniecei nav televizora. Taču, viesojoties kādā citā valstī un uzturoties viesnīcā, viņa to dažreiz paskatās. Reiz, esot Tallinā, Heli sekojusi Igaunijas televīzijas viktorīnas raidījumam bērniem. Raidījuma vadītājs kādai piektās klases skolniecei vaicājis, kas ir attēlots Igaunijas ģerbonī? Meitene atbildējusi: „Es gan neesmu pārliecināta, bet varētu būt saule, burkāns un ūdens.” Vispirms tapis dzejolis ar tādu nosaukumu, vēlāk nosaukums labi noderējis jaunajam dzejoļu krājumam. Ar Heli vienojāmies, ka tas piestāvētu arī latviešu grāmatai.

Gan somam, gan latvietim patīk Heli Lāksonenas jūtīgā, veselīgā un izprotošā attieksme pret apkārt notiekošo, cilvēciskais tiešums, psiholoģiskā precizitāte un nevairīšanās no dabiskā, kā arī, protams, savdabīgā valoda. Heli Lāksonena dzejoļus raksta dienvidrietumu somu valodas dialektā jeb tā saucamajā „īsajā somu” valodā, ko runā apvidū ap Turku, Ūsikaupunki, Laitilu, Raumu u.c.

Dialekta pamanāmākā pazīme ir intonācija, ko somi dēvē par ātro. Patskaņus, kas būtībā ir somu valodas pamats, dienvidrietumu dialektā runājošie lieto piesardzīgi, bet patskaņa zudums galotnē ir parasta parādība.

“Protams, pazīstu Heli, esmu ar viņu tikusies Latvijā, lasījusi viņas dzeju. Tomēr, kad pēc savas grāmatas lasījumiem Helsinkos devos ciemos uz romantisko Tūsulu, kur ezera tuvumā pagātnē mituši un mīt tik daudz mākslinieku, rakstnieku, mūziķu (Žans Sibēliuss, Aleks Kivi, un vēl un vēl), šodienas mākslinieku komūnas dvēsele Heli, smaidoša skrienot pretī izšūtajos sarkanajos filča zābakos, orannžsārti zaļajā pašas šūtajā mētelī un Latvijas rakstnieku mītnē tamborētu raibu pļavziedu vainadziņu galvā – gadalaiku satikšanās) viņa pārsteidz atkal no jauna. Ar SOUL gaišumu, BURKANS košumu, UNDENS tīrumu un dzīvīgumu. Viņa ieved pa durvīm un rāda savu tikko atklāto izstādi – lācēni koka abās pusēs esot Ukraina, par bezskrejas putnubūrīšiem cits Heli stāsts, par slavenām sievietēm un sēņu kolekciju, kas gleznotas uz margarīna kastīšu vākiem, tā saucamajiem atkritumiem, roidām, pavisam sevišķs, – tā Inguna Ula Cepīte.

“Ātrā somu valoda viņai ir organiska, jo dzejniece pati ir ļoti enerģiska, viņai nepiemīt ierastais somu rāmums un gausums. Tikko ieradusies Siguldā, kur mēs gatavojāmies strādāt pie jaunās izlases, viņa jau bija uzzinājusi, kur var izīrēt velosipēdu, izbraukājusi sarežģīto serpentīna trasi, izstaigājusi gandrīz visas Siguldas ievērojamākās vietas. Nedomāju, ka pasaulē ir vēl kāda cita dzejniece, kura ikdienā brauc ar lielo Scania automašīnu. Tā viņai ir spilgti dzeltenā krāsā, kravas kastē ir ierīkoti plaukti grāmatām. Protams, īpašs akcents ir Heli apģērbs, kas tiek speciāli šūdināts, daudz ko gatavo pati dzejniece.

Dzejas tūrēs un pasākumos Heli ne tikai lasa savus darbus, bet izstāsta katra dzejoļa rašanās stāstu, kas ir tikpat spilgts un aizraujošs kā pats dzejolis. Viņu interesē viss, kas notiek apkārt. Viesojoties Latvijā (tas pats notiek arī citur), Heli pamana to, kam mēs parasti paejam garām. Tās var būt kādas pamestas mājas koka durvis, zilā govs (govij viņas dzejā ir īpaša loma), stārķis uz jumta, dzērves uz lauka utt. Heli māk brīnīties, un no šīs brīnīšanās rodas dzejoļi, kas ir pārsteidzoši un dziļi. Tajos daudz kas ir negaidīts, brīžiem pat sirreāls, bet katrā no tiem ir skaidri salasāms vēstījums. Tādējādi lasītājs, kurš jau sen ne par ko vairs nebrīnās, atver acis un sirdi, kļūst jūtīgāks.

Īpaša tēma ir Heli un Latvija. Tā kā viņai ir bijusi iespēja diezgan bieži uzstāties, tikties ar klausītājiem, iepazīt mūsu mentalitāti, tradīcijas, domāšanas veidu, vidi un dzīves telpu, Latvija Heli ir kļuvusi gandrīz vai par otrajām mājām. Pēc pirmās viesošanās pie mums viņa somu laikrakstam uzrakstīja vairākas slejas par gūtajiem iespaidiem, vēlāk radās arī dzejoļi, kuriem iedvesma nākusi no Latvijā piedzīvotā un redzētā. “ tā grāmatas ievadā raksta viņas dzejoļu tulkotājs Guntars Godiņš

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Atdzejojums tapis ar  Somijas  Literatūras informācijas  centra FILI atbalstu.

Izdevniecības “Pētergailis” grāmatas par vislabāko cenu iespējams iegādāties Stabu ielā 54A, mājaslapā, kā arī visos lielākajos grāmatu veikalos.