Pasākuma vadīšanu uzņēmās apgāda projektu vadītāja Kristīne Ilziņa un nolasīja stāstu no krājuma par zirneklīti Ninonu. Stāsts sniedza atbildi uz jautājumu – no kurienes rodas sievietes, kuras pēcāk daudzi apsaukā nelāgā vārdā par stervām.
Rakstniece Ieva Melgalve, kura recenzijā par Daces Rukšānes iepriekšējo stāstu krājumu „Ķīpsalas putni” rakstīja, ka Daci kritizēt esot viegli, bet tajā pašā laikā veltīja krājumam daudz labu vārdu, šoreiz atzinās, ka „Mīlasstāsti” viņai esot izraisījuši šoku un likuši aizdomāties – vai tiešām mēs, sievietes, esam tādas maitas? Ieva uzdāvināja Dacei pašceptu keksu ar koši sarkanu glazūru un simbolisku nozīmi.
Literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis bija paspējis izlasīt tikai pirmos divus jaunā krājuma stāstus, par kuriem izteicās atzinīgi, tāpēc vairāk kavējās atmiņās. Tieši viņš savulaik kādā konkursā pamanījis Daces „Romāniņu”, ko citi žūrijas locekļi nenovērtējuši, un ieteicis to apgādam „Atēna”. Apgāds piekritis romānu izdod, ja vien pats Berelis nākšot par redaktoru. Guntis atzina, ka „Romāniņu” var uzskatīt par pirmo latviešu bestselleru.
Arī teātra kritiķi Silviju Radzobi „Mīlastāsti” bija šokējuši. Viņa uzteica Daces rakstītprasmi un spēju nepateikt nevienu lieku vārdu. Kritiķe atzīmēja, ka šie stāsti drīzāk ir noveles un katrs no tiem slēpj sevī iedīgli, lai varētu pārtapt kriminālromānā.
Pasākuma saviesīgajā daļā Dace cienāja viesus ar visdebešķīgākajiem eklēriem, kādi jebkad baudīti. Tie bija atvesti no kādas viņai vien zināmas konditorejas, kas diemžēl neatrodas Rīgā. Eklēri izpelnījās ne tikai sieviešu, bet arī vīriešu uzmanību un atzinību.
Vairāk par grāmatu lasiet šeit.
Dalāmies fotoiespaidos no Daces Rukšānes „Mīlasstāstu” atvēršanas svētkiem.
