***
Vislabāk es sajutos tukšajā kafejnīcā
Kad bija izskanējis pēdējais akords
Un gaismām dziestot sakritis zeltītās lauskās
Klusumā izvijās pelēki pavedieni
Staigāja vairs tikai ēnas
It kā pēc lietus
Kad viegli sērā svaigumā
Apkārt smaržo slapja zeme
Vislabāk es sajutos tukšajā kafejnīcā
Kad glāžu šķindas vairs neskan
Bet naksnīgajā kausā puto tumsa
Un katrs ir paslēpies sevī
Es paslēpos starp divām mūzikas pasāžām
Kas vēl trīsēja gaisā
Cenšoties nenoraut valdziņu, kas visu to saista kopā