Kategorijas: Kultūras ziņas 2014-2021

Aivars Kļavis bija žurnāla “Avots” radītājs un galvenais redaktors. Viņš stāsta par to, kādiem komunistiskās partijas birokrātijas gaņģiem nācās izlauzties cauri, lai “Avots” vispār iznāktu; par nemitīgo stīvēšanos ar cenzūru un to, kā žurnāls nepārtraukti balansēja uz “būt vai nebūt” asmens. “Avota laiks” caur autora personīgo izjūtu prizmu atklāj ne tikai žurnāla tapšanas peripetijas, bet rāda visu “bildi” kopumā – laiku, kad tapa “Avots” – ideoloģiju, kādā nācās dzīvot, sadzīvi, no kuras neizbēgt, tirgus ekonomiku, par kuru, iespējams, bija maz izpratnes arī pie valdības stūres esošajiem politiķiem…

Žurnāla “Avots” pirmais numurs pie lasītājiem nonāca 1987. gadā – tas ir laiks, kad nevienam pat sapņos nerādījās, ka pēc nieka trīs četriem gadiem Latvija atgūs neatkarību. Taču šis sīkā drukā iespiestais žurnāls ar provokatīviem vākiem un ilustrācijām sabangoja Padomju Latvijā lasošo sabiedrību. Un ne tikai Latvijā. Žurnāla versiju krievu valodā “Rodņik” vēl lielākā tirāžā abonēja lasītāji arī toreizējā Padomju Savienībā.

““Avots” bija pieprasīts ne tikai tādēļ, ka iznāca lielo tirāžu ērā. Redakcija elpoja vienā ritmā ar vairāku paaudžu lasītājiem. Tā bija vienreizēja saikne laikā, kas mums, latviešiem, bija izšķirīgs un neatkārtojams,” saka viena no žurnāla redaktorēm Rudīte Kalpiņa.

Žurnāla mūžs diemžēl nebija garš. Pēdējais tā numurs iznāca 1992. gadā. Aivars Kļavis atklāj arī iemeslus, kādēļ ārkārtīgi populārais žurnāls beidza pastāvēt.

“Žurnāls “Avots” jau pārtapis par leģendu un savā ziņā arī par Atmodas laika simbolu. Taču katrai leģendai piemīt nelāgs defekts – ritot laikam un pamazām no atmiņas gaistot reālajiem faktiem, tā pārvēršas par tādu glancētu viegli norijamu “tabletīti”. (Guntis Berelis)

Grāmata tapusi un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Pieejama arī e-grāmata.

Laura un Māris 1999. gadā satiekas prestižā vidusskolā, piedzīvo pirmo mīlestību un pirmos zilumus, netiekot galā ar visu, ko paši iecerējuši, un atskārstot, ka mīlestība ne tikai rada patvērumu, bet tā var atmodināt kaut ko šausmīgu, kad gribas otram trāpīt tā, lai sāp. Pagaidīt un paciesties, līdz paliks labāk, vai arī pieņemt lēmumus un neļaut darīt sev pāri. Ja tik ļoti esi izslāpis pēc mīlestības un atzīšanas, vai risks, ka lēmumus tavā vietā pieņems kāds, kurš ir drosmīgāks un varbūt nežēlīgāks, atmaksājas? Ko darīt, ja nav neviena, kas palīdzētu tikt galā ar pārmērīgu jūtīgumu, bet visiem atradīsies laiks pateikt “tu visu vari!”?

Kā žurnāliste ikdienā Iveta Troalika raksta par ģimenes un paaudžu attiecībām, sievietes emocionālo un fizisko veselību, bet intervijās ar izcilām personībām atklāj gan viņu sasniegumus, gan nereti arī stipros stāstus. Romānā “Tūlīt paliks labāk” var saskatīt vai katra pusaudža pieaugšanas stipro stāstu, pirmo reizi piedzīvojot, ka vecākiem nebūt nav visu pareizo atbilžu un apsolīts nav nekas. Lai arī romānā tēlotie notikumi ir izdomāti un jebkura sakritība ar reālām personām ir nejauša, arī autores vēlīnie pusaudžu gadi pavadīti starp Ikšķili un Rīgu millenium pārmaiņu gaidās. Ivetas Troalikas stāstā mūžīgie bērni izdzīvos. Iemācīti slēpt savus zilumus, viņi tomēr meklēs brīžus, kuros satikties. Apjukušajā pasaulē viņus vadīs nevis pieaugušā atbalsts, bet nezūdoša cerība, ka tūlīt paliks labāk.

Grāmatas redaktore ir Krista Anna Belševica, mākslinieks Kārlis Dovnorovičs.

Romāns “Tūlīt paliks labāk” no 2021. gada novembra meklējams pie izdevēja apgādā “Mansards” (saite uz e-veikalu), grāmatnīcās un bibliotēkās.

Hovards Filipss Lavkrafts (Howard Phillips Lovecraft; 1890–1937) bija divdesmitā gadsimta sākuma šausmu stāstu un fantastikas žanra klasiķis, kura gotiski piesātinātais rakstīšanas stils un neatkārtojami niansētā mitoloģija iedvesmojusi un turpina iedvesmot neskaitāmu sekotāju pulku. Franču rakstnieks Mišels Velbeks viņam veltījis savu pirmo grāmatu – biogrāfisku eseju –, bet Stīvena Kinga daiļrade, tostarp romāns “Tas”, kā arī režisora Giljermo del Toro filmas nebūtu iedomājamas bez Lavkrafta ietekmes.

Bez gandrīz neskaitāmajām Filipsa Lavkrafta darbu kino un videospēļu adaptācijām, to skaitā atzīto seriālu Lovecraft Country, viņa stāsti ir iedvesmojuši arī filmas “Svešie”, seriālu Stranger Things, kā arī grupu Metallica un Black Sabbath dziesmas.

Autora panākumu atslēga ir spēja izprast cilvēka baiļu un tieksmju dziļākos cēloņus, kā arī grodā un daudzslāņainā mitoloģija, kas caurvij visu viņa daiļradi. Hovards Filipss Lavkrafts ir noskaņas uzburšanas meistars, gandrīz katrs viņa teikums ir piesātināts ar alūzijām un skaļi neizsacītām zemdegām. Lavkrafta radītie tēli un būtnes ir skatāmas kā daudzšķautņainas metaforas, kas atsaucas uz laikabiedru daiļradi, seno tautu mitoloģijām un folklorām, kā arī kristietību un citām ticībām.

Mūsdienu fantāzijas literatūras un komiksu bestselleru autora Nīla Geimena vārdiem: “Lavkrafta rakstībai un mitoloģijai piemīt kas gandrīz neizsakāmi neapšaubāms un neapstrīdams.”

Šis ir Latvijā vēl nebijis izdevums visiem šausmu un fantastikas mīļotājiem. Krājumā apkopoti septiņi stāsti, kas atklāj baismu piesātinātu Visumu, kurā zinātnieki, pētnieki, studenti un vienkārši pārgalvji gūst saprātu graujošas atklāsmes un pieredz šausmas, kurām nekad nevajadzēja tikt atsegtām. Šie stāsti liek iegrimt pasaulē, kurā nekas nav tāds, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā, un pat vārdiem ir spēks novest cilvēku līdz neprātam.

“Divdesmitajā gadsimtā nav bijis neviena, kas pārspētu H. F. Lavkraftu klasisko šausmu stāstu žanrā.” par vienu no žanra pamatlicējiem saka Stīvens Kings.

Stāstus tulkojis Kaspars Zalāns (1994) – dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs un kultūras pasākumu rīkotājs. Publicējies gandrīz visos Latvijas kultūras medijos: Satori, Punctum, Jaunā Gaita, Domuzīme, Kultūrzīmes, konTEKSTS u.c.

No angļu un krievu valodas atdzejojis Hildas Dūlitlas, Viljama Karlosa Viljamsa, Ivana Ahmetjeva, Bezila Bantinga un Frenka O’Haras dzeju. Rakstījis arī kritiku un pētījumus par dzeju, no 2019. līdz 2020. gadam bijis viens no Radio Naba literatūras raidījuma “Bron-hīts” vadītājiem. Viens no festivāla “Dzeja bez robežām” rīkotājiem, organizējis arī “Neierastā literatūra” pasākumu sēriju Kaņepes Kultūras centrā.

Grāmatā katram stāstam ir īpaši šim nolūkam tapusi mākslinieka Anda Reinberga ilustrācija. Andis Reinbergs (1988) ir konceptu mākslinieks, ilustrators un mākslinieciskais direktors. Galvenokārt strādā videospēļu nozarē, taču piedalās kā mākslinieks arī citu nozaru projektos.

Grāmata pieejama visās vadošajās Latvijas grāmatnīcās.

 

Jakubs Katalps

“Vācieši”

no čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš

māksliniece Elīna Brasliņa

“Pētergailis”, 335 lpp.

 

Ir 1987. gads, un no Rietumvācijas Prāgā nonāk pēdējā no paciņām, kuras Māleru ģimenei regulāri sūtītas kopš četrdesmito gadu beigām. Savam dēlam Konrādam tās sūtīja Klāra Rismane. Taču par vecmāmiņu Klāru Māleru ģimenē nekad nerunāja, un pēc Konrāda aiziešanas mūžībā paliek daudzi neatbildēti jautājumi. Romāns sākas kā sava veida noslēpumains detektīvstāsts: pēkšņa ģimenes tēva nāve bērnus no Amerikas,  Lielbritānijas, Čehijas (Austrālijā mītošais brālis atrodas slimnīcā) sapulcina dzimtenē. Grāmatas ievada intriga par mirušo vīrieti lasītāju nodarbinās līdz pat grāmatas beigām – kāpēc viņa īstā māte reiz viņu pameta, atstājot audžuvecākiem? Izprast ģimenes pagātni un atklāt tās vēsturiskās traumas jau 21. gadsimtā uzņemas Klāras mazmeita, Londonā dzīvojoša tulkotāja, kura nolemj Vācijas vecmāmiņu uzmeklēt.

“Romāns lasītāju ieved vācu ģimenē, kuru skārušas Pirmā un Otrā pasaules kara ciešanas kara laika Sudetijā un pēckara Prāgā. Galvenās varones Klāras dzīve Vācijā sākumā bijusi daudzsološa un bezrūpīga, taču laika ritumā rožainās brilles nomaina ilūziju zudums. Kara beigās Klāra kā tipisks “mazais cilvēks” tiek ierauta notikumos, kas saistīti ar vāciešu deportāciju no Sudetijas, un vienlaikus cīnās par savu un sava bērna izdzīvošanu laikā, kas ir nežēlīgs pret visiem, un kas gandrīz visiem nes vienīgi zaudējumus.

Autore tieši neapraksta ne kara notikumus, ne vāciešu deportāciju. “Lielā vēsture” meistarīgi iekļauta konkrētos, nelielos notikumos, ar autorei raksturīgo prasmi caur sīkumiem atklāt lietu būtību, neieslīgstot garos aprakstos. Romāna personāži bieži vien rīkojas gluži kā dzīvniecisku instinktu vadīti, piemēram, kad Klāru pamet mīļākais vai viņa pazaudē bērnu, viņa rīkojas kā stūrī iedzīts zvērs un pretojas burtiski ar zobiem un nagiem”.  Jānis Krastiņš, tulkotājs

Tulkojums tapis ar Čehijas Republikas Kultūras ministrijas  finansiālu atbalstu

Grāmata pieejama apgādā “Pētergailis”, Rīgā, Stabu ielā 54, un visās lielākajās Latvijas grāmatnīcās.

 

Marks Galeoti

VORI: Krievijas supermafija

Marks Galeoti sniedz lasītājam iespēju ielūkoties Krievijas ēnu pasaules un tās “aristokrātijas” — voru — vēstures pašā sirdī. Vedinot stāstu no voru saknēm impēriskajā Krievijā, cauri Staļina GULAG  nometņu sistēmai un līdz jaunajam likumpārkāpēju slānim, kas plaukst mūsdienās, Galeoti parāda, kā organizētā noziedzība ir iesakņojusies valsts finansiālajās un politiskajās struktūrās un nu jau reprezentē nopietnu izaicinājumu, kas vairs nav ignorējams.

“Senāk “likumīgais zaglis” bija sava veida krimināls izraidītais, paralēlas pasaules iemītnieks, cilvēks, kurš apzināti bija izvēlējies būt ārpus sabiedrības. Vors noraida vispārēju morāli un valsts un nomenklatūras likumus, to vietā izvēloties zagļa dzīvi, kurā vadās pēc personīgā morāles kodeksa. Ir zināms sens joks, ka padomju laikā efektīvas bija tikai divas organizācijas — VDK un mafija. Mūsdienās tās abas Krievijā jau ir viens veselums. Čekisti un bandīti — tā ir pati valsts. Marka Galeoti rūpīgais pētījums sniedz organizētās noziedzības evolūcijas hronoloģiju Krievijā no vecā parauga voriem ar to principiālo necieņu pret valdību līdz jaunajiem, dizaineru zīmolu uzvalkos ģērbtajiem biznesmeņiem, kuri vada bankas, ko paši reiz aplaupīja. Galeoti demonstrē, kā “Putina varas laikā bandītismu ielās ir nomainījusi kleptokrātija valstī”. “VORI: Krievijas supermafija” ir unikāls pētījums par noziedzības vēsturi un saistošs stāsts par to, kā organizētās noziedzības pasaulē par lielāko bandītu ir kļuvusi valsts.”

Filips Rufs, grāmatas “Pa stāvu liesmu debesīs” autors

Marks Galeoti ir Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas (UCL SSEES) goda profesors un Karaliskā apvienoto resoru institūta (RUSI) vecākais asociētais zinātniskais līdzstrādnieks. Eksperts un ražīgs autors starptautiskās noziedzības un Krievijas drošības jautājumos, viņš bijis arī Lielbritānijas Ārlietu ministrijas, kā arī daudzu Eiropas un Ziemeļamerikas valstu valdību un tiesību aizsardzības organizāciju padomnieks.

No angļu valodas tulkojusi Aija Uzulēna

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Cieto vāku sējums, 464 lpp., izdota 2021. gada 3. novembrī