Izdots Anitas Mileikas otrais dzejas krājums “ziņas par gadalaikiem”

“ziņas par gadalaikiem” ir otrais no Krāslavas novada Asūnes nākošās, bet nu Rīgā dzīvojošās literātes Anitas Mileikas dzejas krājums. 2015. gadā “Volūda” (tobrīd vēl kā “Latgolys Studentu centrs”) izdeva Anitas debijas dzejas krājumu “mūžīgā nepārtikusī stirna”, kas tika nomināts Latvijas Literatūras gada balvai (LaLiGaBa) kā viens no tā gada labākajiem debijas darbiem literatūrā, tāpat krājums saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2015” par labāko sniegumu literatūrā.

Pēc pirmā dzejas krājuma iznākšanas Anitas dzeja tika raksturota kā duāla (divas valodas kā izteiksmes līdzeklis), trausla un brutāla, nemiera, kas piedzimst it kā no mīra, no nekā, un miera, kas piedzimst no nemiera, piepildīta. Uzrunājoša ar liriskās varones seksualitāti, pārdzīvojumiem un sievišķību, bet vienlaicīgi autore spēj mūžam senās tēmas napiemētāt ar klišejām un sentimentu (izvilkumi nu literatūrzinātnieces Sandras Ratnieces, dzejnieka Aivara Eipura un filozofa un publicista Ilmāra Šlāpina vērtējumiem).

Jaunajā, nu jau otrajā, dzejas krājumā publicēti 42 Anitas Mileikas dzejoļi latviešu literārajā un latgaliešu rakstu valodā. Krājuma redaktors ir Oskars Orlovs (Raibīs), bet korektore Māra Mortuzāne-Muravska. Dzejas krājuma vāka ilustrācija ir topošās mākslinieces Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Lijas Stivriņas speciāli krājumam radīts darbs, bet dzejas grāmatas maketu veidojusi dizainere Liāna Merņaka-Ņikitina. Krājuma izdošanu atbalstījuši Ventspils Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Krājuma redaktors Raibīs, raksturojot jauno izdevumu, saka: “Gan iepriekšējā krājumā, gan arī šajā dzejoļi rakstīti latviešu literārajā valodā un latgaliešu rakstu valodā. Šoreiz tie nesadala autores pasaules redzējumu uz pusēm, bet katrs dzejolis papildina otru. Tādā veidā mēs varam izsekot krājuma sievišķās poētikas nomaiņai no ziemas aukstuma līdz vasaras siltumam. Un atpakaļ.”

Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” literatūras projektu koordinatore Kristīne Pokratniece, kura bija Anitas Mileikas pirmā dzejas krājuma projekta vadītāja un kuru literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs nosaucis par Anitas dzejas krustmāti, par jauno krājumu saka: “Anitas dzeja uzrunā ar dabas tuvuma tajā, ar formu. Patiesībā, kad lasu viņas tekstus, man ir sajūta, ka viņa dzīvo kaut kur pie jūras, vakaros iet uzpīpēt uz balkona un vēro “septembra marmelada sauli”, gliemežvākus un dzīvo ikdienišķu, bet tajā pašā laikā sievietes dziļu dzīvi. Un vēl ilgas. Lasīju jaunāko krāumu un redzēju tajā lielas ilgas

Ielūkoties Anitas Mileikas jaunajā dzejas krājumā piedāvās arī augusta/septembra literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls “Domuzīme”, bet satikt un dzirdēt pašu autori varēs 7. septembrī plkst. 11.00 muzikālajās dzejas brokastīs “Gulguošona” Rēzeknes novada Pleikšņos, kā arī 11. septembrī plkst. 19.00 dzejnieces Ingas Pizānes vadītajā literatūras vakaru sērijā “DIVI” Rīgā, bārā un vintage apģērbu veikalā “Northern Grip”, kur Anita Mileika piedalīsies kopā ar literātu, literatūrzinātnieku Valentīnu Lukaševiču.

Dzejas krājums jau pieejams latgaliešu kultūras kustības “Volūda” atbalsta platformā-veikalā http://voluda.lv, kā arī būs atrodams Latvijas grāmatnīcu plauktos (no septembra vidus). Daļa krājuma tirāžas ir nodota Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, lai tas būtu pieejams pēc iespējas vairāk bibliotēkās reģionos.

 

Ivande Kaija. Gundega Grīnuma. ES STĀSTU VISU

 

Ivande Kaija. Gundega Grīnuma. ES STĀSTU VISU

Ivandes Kaijas dienasgrāmata ar Gundegas Grīnumas komentāriem

Sērija “Es esmu…”

 

 

“Rakstniece, publiciste un sabiedriskā darbiniece, “Latvju sieviešu zelta fonda” ierosinātāja Ivande Kaija dienasgrāmatā (1911—1921) literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas augsti kvalificētajā tekstoloģiskajā apstrādē un plaši izvērstajos savulaik skandalozi populārā romāna “Iedzimtais grēks” autores personisko un radošo dzīvi un laikmeta vēsturisko panorāmu detalizēti izgaismojošajos komentāros lasītājam atklājas ne mazāk spilgti kā citi sērijas “Es esmu…” monogrāfijās jau iepazītie rakstnieki. Papildu vērtību darbam piešķir unikālais fotomateriāls un pielikums ar vairākiem rādītājiem, kas ļauj ielūkoties izcilās personības pasaulē arī pēc tās fiziskā un garīgā sabrukuma 1921. gada pavasarī.”

Dr. philol. Jānis Zālītis

“Šī dienasgrāmata caur ļoti personisku prizmu sniedz ieskatu vienā no smagākajiem laikiem mūsu valsts vēsturē: Pirmais pasaules karš, ar to saistītā vācu okupācija, padomju periods, brīvības cīņas, bermontiāde un, visbeidzot, neatkarīgas valsts veidošana. Ivande Kaija izdzīvo visus šos periodus, līdztekus rakstniecībai audzinot trīs bērnus, cenšoties nodrošināt tiem iztiku un izglītību un uzņemoties arī sabiedriskus pienākumus. Viņa ne vienmēr izprot dažādos politiskos strāvojumus, tomēr it bieži aiz to rūpīgi postās fasādes intuitīvi saredz ļaunumu un liekulību. Dienasgrāmatu caurstrāvo sieviešu emancipācijas idejas, ko ietekmējušas sabiedrības modernizācijas prasības, saduroties ar patriarhālās sabiedrības iesīkstējušajiem uzskatiem.”

Dr. hist. Līga Lapa

 Dr. philol. Gundega Grīnuma (1948), arī LZA Goda doktore ir apjomīgo monogrāfiju “Piemiņas paradoksi..” (2009) un “Viņpus Alpiem..” (2017) autore. Gadu desmitiem padziļināti pievērsusies ne tikai Raiņa un Aspazijas, bet arī viņu līdzgaitnieku radošajam mantojumam. Sekmējusi Latvijas—Vācijas un Latvijas — Šveices literāro un kultūras kontaktu vēstures apzināšanu, pētīšanu un popularizēšanu. Saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus — LR Ministru kabineta balvu (2015), LZA balvu (2017. 2018), Apspazijas prēmiju (2020) un Latvijas Literatūras gada balvu (2010, 2018).

 

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Grāmatas mākslinieki Jānis Esītis un Aldis Aleks

Cieto vāku sējums, 784 lpp., izdots 2024. gada 19. jūnijā

 

 Par projektu “Es esmu…”

2018. gadā izdevniecība “Dienas Grāmata” sāka darbu pie jauna latviešu literatūras lielprojekta “Es esmu…”. Jaunajā sērijā kopumā iecerēti 26 jauni darbi: 13 romāni un 13 monogrāfijas par latviešu literatūras klasiķiem. Par cilvēkiem, kuru darbi un domas katrs savā veidā gan acīm redzami, gan neapjausti tā vai citādi veidojuši mūs šodien. Tos pašus “mēs”, kuri dzīvo mūsdienu Latvijas kultūras laukam un nacionālajai pašapziņai nozīmīgu devumu sniegušās sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” romānos, kur rakstnieki atšķirīgā stilistikā pievērsās laika garam, vēsturiskajiem notikumiem un to atstātajām pēdām.

Jaunais projekts “Es esmu…” paredz sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” turpinājumu, arvien aktivizējot sociālo atmiņu, vēstures apzināšanu, tās izpēti un izpratni, fokusējoties uz personības būtību, individuālajām izvēlēm, intelektuāļa atbildību.

Aspazija, Anna Brigadere, Anšlavs Eglītis, Jānis Ezeriņš, Gunars Janovskis, Ivande Kaija, Vilis Lācis, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Ilze Šķipsna, Andrejs Upīts, Eduards Veidenbaums, Jānis Ziemeļnieks. Daži no šiem 13 literatūrai un kultūrvēsturei tik nozīmīgajiem rakstniekiem, dzejniekiem un dramaturgiem nepelnīti aizmirsti, vēl kādi — kanonizēti un zaudējuši dzīvas radošas personības aprises. Tomēr vēl svarīgāka ir šo klasiķu nepārprotamā dažādība, gluži diametrālās atšķirības citam no cita, kā arī indivīda un sabiedrības savstarpējo spoguļattēlu demonstrējums, kurā itin labi varam ieraudzīt arī šodienas procesus.

Projekts “Es esmu…” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Romānu un monogrāfiju autori ir rakstnieki Inga Ābele, Andris Akmentiņš, Guntis Berelis, Māris Bērziņš, Inga Gaile, Ilze Jansone, Arno Jundze, Laima Kota, Svens Kuzmins, Gundega Repše, Osvalds Zebris, Andris Zeibots, Inga Žolude un literatūrzinātnieki Maija Burima, Inguna Daukste-Silasproģe, Gundega Grīnuma, Māra Grudule, Ieva Kalniņa, Arnis Koroševskis, Sigita Kušnere, Anita Rožkalne, Olga Senkāne, Lita Silova, Ieva Struka, Viesturs Vecgrāvis, Jānis Zālītis. Projekta “Es esmu…” idejas autore un ierosinātāja ir rakstniece un mākslas vēsturniece Gundega Repše.

Jāņa Gleizda fotogrāmata “Gleizda metode” – viena no 20 labākajām vēsturiskajām fotogrāmatām

Slavenā Latvijas fotogrāfa Jāņa Gleizda fotogrāmata “Gleizda metode” sniedz vēl vienu savdabīga mākslinieka portretu, ļaujot skatītājam novērtēt viņa fotogrāfijas tehnoloģiju izmantošanas meistarību, kā arī mākslinieka iekšējo spēku, pārvarot savus fiziskos ierobežojumus. Grāmatā iekļautie materiāli parāda arī dziļo saplūsmi starp Gleizda radošās prakses metodi un viņa oficiālo darbu Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā.

Pēc apsaldēšanās 24 gadu vecumā fotogrāfs zaudēja abas plaukstas. Šis dzīves pavērsiens atveda Jāni Gleizdu uz Rīgu, kur viņš izturēja virkni operāciju, iemācījās rīkoties ar speciāli izgatavotiem instrumentiem, kļuva par fotogrāfu un, brīvo laiku veltījot radošai fotografēšanai, apguva sarežģītus fotoprocesus. 1960.–80. gados Jānis Gleizds kļuva par neapstrīdamu fotokluba “Rīga” scēnas zvaigzni. Fotoklubā viņš attīstīja savu tēlainības pasauli, pakļaujot to kluba kolektīvā izstrādātiem nosacījumiem. Izcīnītie starptautiskie apbalvojumi un “varai nebīstamas” amatieru kopienas statuss ļāva fotokluba biedriem samērā brīvi izvēlēties tēmas un fotografēt arī kailus ķermeņus. “Laikā, kad Eiropas masu kultūras ikona Brižita Bardo dziedāja: “Kaila zem saules, pavisam kaila,” Rīgas fotoklubā radītās teiksmainās nimfas “saplūda ar dabu” pļavā, purvā vai sniegā un izaicināja padomju ideoloģiju,” – atzīmē grāmatas sastādītāja Anna Volkova. Fotoklubā par mākslu tika uzskatīta tikai melnbaltā fotogrāfija, un krāsainie Jāņa Gleizda attēli izstādēs neparādījās, kaut gan fotogrāfs turpināja nemitīgi fotografēt arī krāsās, eksperimentējot ar gaismu izkliedējošām prizmām un lēcām.

Pateicoties Latgales Fotogrāfu biedrībai un personiski Igora Pliča entuziasmam, ir tikuši saglabāti Jāņa Gleizda darba materiāli, un šinī izdevumā ir iespēja daļēji iepazīties gan ar krāsu diapozitīvu mantojumu, gan ar fotogrāfa skicēm un darbu kontrolkopijām.

“Cilvēks un tehnoloģija, daba un kultūra, sievišķais un vīrišķais, māksla un amatierisms, tradīcija un revolūcija – pusgadsimtu vēlāk Gleizda darbi šajā atlasē aicina pārvērtēt binārās kategorijas un piedāvā aizvien jaunas analīzes šķautnes. Jebkura mākslinieka nekritiska glorificēšana var draudēt ar iebalzamēšanu un biezu putekļu kārtu, kas neaicina pieskarties. Stāvēt ārpus laika nav iespējams, bet pārdzimt jaunā laikā un skatījumā ir privilēģija,” raksta grāmatā publicētās esejas autore, vizuālās kultūras pētniece Liāna Ivete Žilde.

Grāmata izdota ar tekstiem latviešu, latgaliešu un angļu valodā.

Grāmatas iegādājamas grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, kā arī interneta platformā talka.lv

 

Īsumā par autoru:

Jānis Gleizds, (dzimis 1924. gada 7. maijā Rēzeknes novada Vecgailumos – miris 2010. gada 17. aprīlī Ogrē) bija Latvijas fotogrāfs, Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta fotogrāfs no 1952. līdz 1994. gadam,  fotokluba “Rīga” biedrs kopš tā dibināšanas (1962), Rīgas Fotomākslinieku savienības biedrs un arī valdes loceklis, seksologa J. Zālīša kulta grāmatas “Mīlestības vārdā” fotoilustrāciju autors (1981),  piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs, nopelnījis apbalvojumus 170 konkursos, kā arī pirmais no Latvijas fotomāksliniekiem 1995. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Grāmatas satādītāja: Anna Volkova.

Redaktors un Jāņa Gleizda tehnisko paņēmienu aprakstu autors: Vladimirs Svetlovs.

Esejas autore: Liāna Ivete Žilde.

Dizainers: Toms Mrazauskas.

Izdevējs: “Talka” (biedrība “Orbīta”) sadarbībā ar Latgales Fotogrāfu biedrību.

Grāmatas izdošanu ir atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

Grāmatas iegādājamas grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, kā arī interneta platformā talka.lv.

Izdots Roberta Vilsona debijas krājums “Muļķu ķērājs”

Roberts Vilsons (1992) pazīstams kā viens no literārā žurnāla “Žoklis” veidotājiem; kopā ar tēvu, aktieri Ēriku Vilsonu veido monoizrādes skolu jaunatnei. Vilsona dzejoļi līdz šim publicēti interneta žurnālos “Punctum” un “Satori”, kā arī drukātajos izdevumos “Žoklis”, “Strāva” un “Avīzes Nosaukums”, publicējis arī atdzeju, tulkojumus un kritiku. “Muļķu ķērājs” ir dzejnieka pirmais dzejas krājums.

Grāmatas redaktors Henriks Eliass Zēgners izsakās: “Roberta Vilsona debijas krājuma “Muļķu ķērājs” saknes iedzītas plašā literatūras laukā — no klasikas un filozofijas tekstiem līdz latviešu laikmetīgajai dzejai — kā radniecīgi jāmin Marts Pujāts un Artis Ostups —, taču Vilsona balss ir savrupa un spirgta. Grāmata lauž jaunu avangarda vilni, kura pacelto jautājumu mutulī jādomā par valodas sniegto iespēju slēpties, atklāties un mulsināt. Šie teksti satrauc, liek lauzīt galvu, pārdomāt labo un ļauno, citkārt smīdina, parāda spožu prātu, reizumis uzplaukst sirsnībā un ieved dārgumiem pilnā valodas labirintā.”

 

Autors: Roberts Vilsons

Redaktors: Henriks Eliass Zēgners

Korektors: Rūdis Bebrišs

Dizainere: Estere Betija Grāvere

 

Grāmatu iespējams iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv.

“Neputna” cena: € 6

 

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Izdots Ineses Zanderes jaunais dzejas krājums “Stikla burtnīca”

Par dzejnieces I. Zanderes jaunāko krājumu “Stikla burtnīca” grāmatas redaktore Ieva Lešinska izsakās: “Ineses Zanderes jaunais, sestais, dzejas krājums “Stikla burtnīca” ir loģisks iepriekšējo turpinājums, tematikas un poētiskās domāšanas ziņā īpaši sasaucoties ar “Melnās čūskas maiznīcā” (2003) spilgti aizsākto un “Mantojumos” (2021) vēl jo spilgtāk izvērsto. Atšķirībā no iepriekšējiem krājumiem, šajā šķiet mazāk lirikas un vairāk racionalitātes, tomēr turpinot sev raksturīgās elegantās (un brīžam biedējošās) rotaļas ar valodu.” Līdzās dzejoļiem krājumā ietverti četri prozas teksti, kas radniecīgi dzejai, tomēr autores ieskatā ir stāsti. Burtnīca ir no stikla —zināms atsvešinājums, tomēr stikls ir trausls un aprasojis no siltas elpas.

Inese Zandere (1958) ir dzejniece, publiciste un redaktore, bērnu grāmatu autore un izdevēja. Par diviem no iepriekšējiem krājumiem saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu (“Melnās čūskas maiznīca” un “Mantojumi”),  balvai nominēta arī par krājumu “Putna miegā”.

Grāmatas “Stikla burtnīca” atvēršana tiks svinēta ar Pagalma lasījumiem Baldones ielā 4, Rīgā, 2024. gada 30. maijā plkst. 18.00. Pagalma lasījumos piedalīsies dzejniece Inese Zandere, aktrise Guna Zariņa, redaktore Ieva Lešinska, māksliniece Anta Pence un citi Baldones ielas mājas iedzīvotāji.

 

Dzejas krājuma “Stikla burtnīca” autore: Inese Zandere

Redaktore: Ieva Lešinska

Korektore: Juta Ance Ķirķis

Dizainere: Anta Pence

Izdevniecība: “Neputns”

Tipogrāfija: Jelgavas tipogrāfija

 

Grāmatu iespējams iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv.

“Neputna” cena: € 7

 

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Izdots pirmais angļu klasiķa Džona Donna izdevums latviešu valodā “Cilvēks nav sala”

16./17. gs. mijas angļu dzejnieks Džons Donns bija autors, kas izteikti atšķīrās no priekšgājējiem un spilgti izcēlās sava laika literatūrā. Kā skaidro sastādītāja Anna Auziņa, “Donna oriģinalitāte iespaidoja laikabiedrus, lai gan reti kurš spēja pilnībā novērtēt viņa dzejas valodu tās sarežģītības dēļ. Donna dzīves laikā ir publicēti ne vairāk par septiņiem astoņiem dzejoļiem, un tikai divi ar viņa vārdu. Donna dzejas manuskripti ceļoja no rokas rokā un tika publicēti tikai pēc viņa nāves, kad uz neilgu laiku Donns kļuva par autoritāti. Pēc tam to augstu novērtēja tikai 20. gadsimta sākumā, kad vairāki dzejnieki, tostarp Viljams Batlers Jeitss un Tomass Stērns Eliots, atklāja, cik augstā līmenī Donna tekstos savienojas kaisle un reliģiski pārdzīvojumi, intelekts un ķermeniskas metaforas.”

Donns tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem Anglijas un pasaules mīlas dzejniekiem — mūža pirmajā pusē lielākā daļa viņa vārsmu ir laicīgu kaislību iedvesmotas, lai gan arī jaunībā viņš paralēli sievietēm veltītiem dzejoļiem vēršas pie Dieva. Laikam ritot, proporcija nomainās, un reliģiskie motīvi sāk dominēt. Donna dzīvesstāsts palīdz izprast dzejnieka pretrunu pilno, traģisko personību, ko visu mūžu pavada atstumtības un izraidījuma sajūta.

Šis ir pirmais 17. gs. angļu klasiķa Džona Donna izdevums latviešu valodā, iepriekš tulkoti vien daži atsevišķi dzejoļi. Tulkoto darbu izlasi veido divas daļas: pirmajā apkopoti svarīgākie viņa dzejas teksti, bet otrajā — “Veltījumi ārkārtas gadījumos un manas slimības posmi”, ko žanriski mēdz apzīmēt kā meditācijas un kas vēstī par Donna saslimšanu tīfa epidēmijas laikā un atkopšanos. Lai arī pamatā “Veltījumi” ir reliģiski satura teksts, tā mākslinieciskās īpašības ir ietekmējušas Eiropas literatūru, tostarp ir tādu alūziju kā “cilvēks nav [vientuļa] sala” un “kam zvanēs zvans” avots.

Grāmatas “Cilvēks nav sala” atvēršanas svētki norisināsies 2024. gada 13. jūnijā Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30).

 

Grāmatas autors: Džons Donns

Sastādītāja, priekšvārda autore: Anna Auziņa

Atdzejotāji: Aivars Eipurs, Edvīns Raups, Edvards Kuks, Lauris Veips, Kārlis Vērdiņš, Gundega Šmite un Raimonds Ķirķis

Tulkotājas: Ieva Lešinska, Anna Auziņa

Redaktors: Arvis Viguls

Dizainere: Zane Ernštreite

Izdevniecība: “Neputns”

 

Grāmatu iespējams iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv.

“Neputna” cena: € 15

 

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Klajā laista leģendārā trimdas dzejnieka Gunara Saliņa dzejas izlase “Apmežosim Ņujorku”

Kārļa Vērdiņa sastādītā Gunara Saliņa dzejas izlase “Apmežosim Ņujorku” aptver 101 spožāko no viņa liriskajiem un liroepiskajiem dzejoļiem, kas sarakstīti no 1945. līdz 2003. gadam. Saliņa dzejoļu sašķeltās pasaules izjūta viņu sarado ar daudziem citiem starptautiskā modernisma dzejniekiem, kuri attapās Ņujorkas “kausējamā katlā”, līdzi nesdami atmiņas par citām vietām, par kurām metropolē atgādina tikai kāds īslaicīgs acumirklis, kas izraisa atmiņu vīzijas.

Par grāmatas tituldzejoli sastādītājs Kārlis Vērdiņš skaidro: “Saliņa dzejolis ir daļa no starptautiskā modernisma literatūras, kuras autori tiecās samierināt modernitātes laikmeta sašķelto cilvēka psihi. Industrializācija un urbanizācija pēdējo gadsimtu gaitā pārvērta lielās metropoles par daudzu jo daudzu cilvēku dzīves un darba vietu. Modernisma literatūra reaģēja uz šiem apstākļiem, tai skaitā ar sirreāla vai sintētiska pilsētas tēla radīšanu, kurā dažādās kombinācijās sajaucās civilizācija un daba.” Šo aspektu atklāšana arī ir bijis centrālais motīvs izlases veidošanā.

Izlase ir sastādīta ne tikai hronoloģiski, bet arī tematiski, nodaļās apvienojot dažādu laiku un dažādos krājumos publicētus dzejoļus. Tā sniedz kodolīgu, vienlaikus daudzpusīgu ieskatu Saliņa literārajā mantojumā. Dzejas izlasi būtiski papildina Kārļa Vērdiņa sarakstītie priekšvārdi — katrs ir veltīts atsevišķai nodaļai, un tematizē vēsturisko fonu, kurā Saliņa dzejoļi ir tapuši, kā arī uzrāda mākslinieciskas likumsakarības un Saliņa poētikas īpašības.

Grāmatas atvēršanas svētki iekļausies pasākumu ciklā “Elles ķēķis atklāj Savvaļu”, atzīmējot dzejnieka simtgadi. Sestdien, 2024. gada 18. maijā plkst. 15.30 “Savvaļā” (Vidzeme, teritorija starp Drustiem un Jaunpiebalgu) Kārlis Vērdiņš iepazīstinās klātesošos ar jauno dzejas izlasi.

 

Izlases sastādītājs, esejas autors: Kārlis Vērdiņš

Literārais redaktors: Raimonds Ķirķis

Dizainers: Klāvs Priedītis

Izdevniecība: “Neputns”

 

Grāmatu iespējams iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv.

“Neputna” cena: € 12

 

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.