Vakara gaitā uzstāsies eksperimentālās mūzikas pārstāvis Toms Auniņš, kurš ir mūzikas autors Ginta Gabrāna izstādes darbam „Ne no kurienes”, un Gas of Latvia (Andris Indāns), kas veidojis audio pavadījumu īsfilmai „Vizionārās Struktūras”. Īpašu steampunk performances programmu sagatavojis mākslinieks Artūrs Riņķis, tā ietvers „Nekurienes ziedu pasniegšanu”, zinātniskās fantastikas noveles “After 5000 Years” („Bezgalīgais stāsts”) fragmenta lasījumu un īsfilmas „Cauri Eiropai uz BOZAR” demonstrāciju.
Rakstu krājuma, kataloga un dubultdiska atvēršanas svētki noslēdz vairāku gadu garumā īstenotos Latvijas avangarda mākslai veltītos projektus: izstādi „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” un Vides Filmu Studijas producētās filmas par Gustavu Kluci izdošanu astoņu valodu versijās ar bagātīgu bonusa materiālu klāstu mākslas, kino un vēstures interesentiem. Pētera Krilova dokumentālajā filmā “Klucis. Nepareizais latvietis” mākslinieka pretrunīgais liktenis tiek atklāts stāstā par mīlestību un attiecībām ar varu. Izdevumā iekļauta grāmata angļu valodā ar filmas scenārija versijām un starptautisku mākslas ekspertu esejām.
Savukārt rakstu krājums un katalogs „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”, ko latviešu un angļu valodās izdevis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, sniedz ieskatu septiņu Latvijas mākslinieku – Kārļa Johansona, Gustava Kluča, Valda Celma, Jāņa Krieva, Artūra Riņķa, kā arī Ginta Gabrāna un Voldemāra Johansona – radošajā darbībā.
Izdevuma sastādītāja un redaktore ir mākslas zinātniece, izstādes kuratore Ieva Astahovska, dizainu veidojusi studija „Rijada”. Līdzās plašam vizuālam un informatīvam ieskatam mākslinieku darbībā lasāmas arī pētnieku esejas, kas iepazīstina ar viņu radošo darbību sava laikmeta un ģeopolitisko norišu kontekstā. Ivetas Derkusovas eseja par Gustava Kluča darbības nozīmi agrīnā padomju avangarda kontekstā izceļ kustības un dinamikas meklējumus viņa fotomontāžās, konstrukcijās un aģitstendu modeļos. Jura Sila eseja izseko iespējamajiem ideju avotiem Kārļa Johansona konstrukcijām, kas pēc vairākām desmitgadēm kā spriegumintegritātes struktūras tika atzītas kā globāli novatorisks izgudrojums un pasauli pārsteidza, piemēram, amerikāņu dizainera–vizionāra Bakminstera Fulera (Buckminster Fuller) ģeodēzisko kupolu konstruktīvajos principos. Kataloga materiālu teorētisko klāstu par 20. gadsimta sākuma avangarda mākslas norisēm papildina mākslas zinātnieces Aijas Brasliņas enciklopēdisks apskats par šī perioda Latvijas avangarda mākslu un tās saitēm ar Eiropas mākslas vidi.
Valda Celma, Jāņa Krieva un Artūra Riņķa kinētiskie objekti, vides instalācijas, vizionārie priekšlikumi un t.s. gaismas glezniecība analizēti pētnieku Deivida Kroulija (David Crowley), Margaretas Tillbergas (Margareta Tillberg) un Ilianas Veinbergas esejās par 70. gadu Latvijas novatorisko dizainu, kinētisko un vides mākslu saistībā ar padomju modernizācijas un to pavadošās “tehniskās estētikas” diskursu. Ginta Gabrāna un Voldemāra Johansona darbības interpretācijai pievēršas Domeniko Kvaranta (Domenico Quaranta) un Ainārs Kamoliņš, tos skatot mākslas un zinātnes sistēmu mijattiecībās. Visu trīs paaudžu vizionārisma kompleksitāti analizē filozofs Jānis Taurens – kā 20. gadsimta sākuma avangarda radikālās idejas savienojās ar totalitāro politisko realitāti, kā 70. gadu eksperimenti sadzīvoja ar padomju varas instrumentālo racionalitāti, kā 21. gadsimta mākslas un zinātnes attiecības svārstās starp māksliniecisku izpēti un zinātnes estetizāciju.
Rakstu krājums un katalogs ir tapis kā kontekstuāls materiāls izstādei, kurā iezīmēta avangarda mākslas attīstība 20. un 21. gadsimtā trīs atšķirīgu paaudžu mākslinieku darbos, no konstruktīvisma līdz mākslas un zinātnes sinerģijas eksperimentiem. Šī izstāde pērn no 3. jūlija līdz 6. augustam bija skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas „Rīga 2014” ietvaros un 2015. gadā no 12. februāra līdz pat maija beigām mākslu centrā BOZAR Briselē, Beļģijā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas ietvaros.
Rakstu krājums un katalogs „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” un DVD dubultdiska „Klucis. Nepareizais latvietis” speciālizlaidums izdots, pateicoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam.
Par Gandija personību un viņa izmantotajām metodēm pastāv daudz atšķirīgu viedokļu. Iespējams, viņa svarīgākais devums Indijas neatkarības centienos bija tas, ka viņš kļuva par garīgo līderi un spēja ietekmēt plašas Indijas tautas masas. Visu mūžu Gandijam bija divi galvenie principi: pirmkārt, ticība ahimsai jeb nevardarbībai un, otrkārt, turēšanās pie satjas jeb patiesības. Viņš sacīja: “Pieredze ir mani arvien no jauna pārliecinājusi, ka nav cita Dieva kā vienīgi Patiesība. Un, ja ikviena lappuse šajās nodaļās neapliecinās lasītājam, ka vienīgais veids, kā sasniegt Patiesību, ir ahimsa, tad uzskatīšu, ka viss mans darbs ir bijis veltīgs.”
H. Murakami darbu cienītāji ir pieraduši, ka rakstnieks savos romānos mēdz būt ārkārtīgi noslēpumains, arī viņa privātā dzīve risinās slēpti no publikas acīm, tāpēc pat diezgan aktīvi Haruki Murakami fani par rakstnieku zina tikai nedaudzus faktus. Šīs nelielās grāmatas lappusēs H. Murakami atklājas ārkārtīgi personiski, pastāstot gan to, kā radās iecere uzrakstīt pašu pirmo romānu, gan ļoti daudz par sevi pašu, attiecībām ar draugiem, pasauli, literatūru, mūziku un, protams, skriešanu. Skriešanu, kas ir izaicinājums un mierinājums vienlaikus. “Veselīgu pašapziņu un neveselīgu lepnību šķir plāna siena,” apgalvo Haruki Murakami, šo atziņu attiecinot tiklab uz garo distanču skriešanu, kā uz rakstīšanu. Un vēl viņš saka: “Lūk, svarīgākais, ko iemācījos skolā: “Svarīgo skolā neiemācās.” Un tā ir patiesība.” Ir mierinoši lasīt arī šādu atziņu: “Dzīves kvalitāti nenosaka sasniegumi, skaitļi, rangs, bet gan atziņa, ko iegūsti, kad apzinies kādas darbības plūsmu un spēj to izjust.” Šajā grāmatā Haruki Murakami ar atziņām bārstās kā no pārpilnības raga, ļaujot katram pašam izvēlēties sev noderīgāko. Būdams melomāns un kaislīgs vinila plašu kolekcionārs, Haruki Murakami arī šai grāmatā piesauc dažādus skaņdarbus, ļaujot lasītājam jau ierastā manierē sastādīt grāmatai skaņu celiņu un tādējādi papildināt tekstu. Īpaši interesanti tas varētu būt lasītājiem, kuri paši nodarbojas ar skriešanu: salīdzināt savus un Murakami muzikālos ieradumus, taču arī pārējiem muzikālās pasāžas cauri laikiem un žanriem būs saistošs piedzīvojums un, iespējams, pat atnesīs kādu jaunatklājumu.