Publicēts

“PIECAS VERSIJAS. PIEZĪMES PAR KĀDU LAIKMETU” UN “LIELĀ LUPA” KANDAVĀ

Izstāde pievēršas arhīva kā nozīmīga kultūras krājuma potenciālam, apskatot to kā daudzpusīgu informācijas nesēju, dinamisku un mainīgu procesu, kas veido un pārformulē attiecības ar vēsturi. Mākslinieku un kuratoru radošajos tandēmos izvērstie stāsti pārnes akcentus no vispārīgā (dokumentu, attēlu un faktu bezgalības) uz konkrēto, arī subjektīvo, tiecoties iesaistīt skatītāju kā aktīvu arhīva un mākslas darbu lietotāju. Izstādes radošie impulsi un materiālu interpretācijas virzieni tika meklēti LLMC datu bāzē un arhīvā, kas veidots un papildināts kopš 20. gadsimta 90. gadiem un ir plašākā informācijas krātuve par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem.
Izstādes radošo komandu veido starpdisciplināra kuratoru un mākslinieku grupa:
Mākslas zinātnieks un kritiķis Jānis Borgs kopā ar mākslinieci Lauru Feldbergu, kuratore un mākslas zinātniece Līga Lindenbauma – ar dizaineru Kristapu Grundšteinu, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe – ar māksliniekiem Kristapu Epneru un Ievu Epneri, un operatori Baibu Legzdiņu, publicists un antropologs Haralds Matulis kopā ar mākslinieci Ievu Saulīti.
Izglītības programma “Lielā lupa” veidota, izmantojot Latvijas Laikmetīgās mākslas centra arhīvā atrodamās liecības par Latvijas laikmetīgās mākslas norisēm. Programmas mērķis ir saistošā veidā iepazīstināt skatītājus gan ar laikmetīgās mākslas valodu, gan ar Latvijas mākslas un kultūras vēsturi. Ar digitālu un analogu spēļu palīdzību būs iespēja labāk iepazīt māksliniekus, pētīt mākslas darbus, iepazīt aktuālās norises Latvijas laikmetīgajā mākslā, kā arī radīt jaunus mākslas darbus. Izglītības programma veltīta plašai auditorijai – gan bērniem, kas vēl tikai apgūst mākslas pamatus, gan dažāda vecuma pieaugušajiem.
Izglītības programmas „Lielā lupa” ietvaros darbosies:
Mazo pētnieku darbnīca – vieta pašiem mazākajiem izstādes apmeklētājiem (no 6 mēnešu līdz 5 gadu vecumam) un viņu vecākiem. Te atrodas dažādas mākslas darbos balstītas attīstošās rotaļlietas – koka puzles un spēles, kas māca veidot formas, pazīt krāsas, attīsta vērību un pirkstu veiklību.
Mākslinieku darba galds visiem, kas prot turēt rokā zīmuli, darboties ar šķērēm un līmi. Tajā būs atrodamas dažādām vecuma grupām piemērotas darba lapas, kas paredzētas krāsošanai, zīmēšanai, atjautības uzdevumu risināšanai un trīsdimensionālu modeļu veidošanai.
Lielais dators ir programmas elements, kas ļauj ielūkoties Laikmetīgās mākslas centra arhīvā – iepazīt laikmetīgo mākslu un māksliniekus, pētot foto materiālus un video intervijas, pašiem digitāli izveidot izstādes ekspozīciju vai kāda mākslas festivāla plakātu, kā arī ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību kļūt par Miervalža Poļa “Bronzas cilvēku”.
Atjautības spēles skolēniem ir izglītības programmas daļa, kas paredzēta skolēnu grupām (jaunākā skolas vecuma, pamatskolas pēdējo klašu, vidusskolas). To mērķis ir ieinteresēt ar spēles palīdzību, pievēršot uzmanību konkrētām mākslas parādībām un to izpratnei.
Konkurss par labāko repliku kādam no LLMC arhīva mākslas darbiem – paredzēts visa vecuma auditorijai. Dalībnieku uzdevums – izveidot asprātīgu komentāru par kādu mākslas darbu paša izvēlētā formā – dzejā, video, gleznā, zīmējumā, trīsdimensionālā vai performatīvā darbā. Labākā darba autors balvā saņems iespēju pusdienot kafejnīcā „Trusis” (Dzirnavu iela 43) kopā ar paša izvēlētu mākslinieku.
Rotaļlietas, darba lapas un digitālo saturu veidojuši: Asnate Bočkis, Artūrs Riņķis, Haralds Matulis, Sabīne Celitāne, Antra Priede, Diāna Kaijaka, Ieva Astahovska, Ieva Lejameijere, Ivonna Straume, Māra Straume, Gundars Svilpe, SIA “Frezaluks”, SIA “PM-TM”, SkatSkat.lv, Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi un skolotājs Arvīds Verza.
Savukārt Annas Veilandes Kustikovas veidotajā lekciju sērijā un video programmā “Jaunākā kustīgā attēla māksla Baltijā” būs aplūkojami Baltijas kustīgā attēla mākslas darbi, kas radīti, lai raisītu skatītājā vizuālu baudījumu un pārdzīvojumu, vienlaikus gan tematiski, gan stilistiski reflektējot par mūsdienu kultūrā aktuālām tendencēm. Lekcija un video programma būs skatāma 24. novembrī plkst. 16.00.

Izstādes kuratore – mākslas zinātniece Andra Silapētere
Izstādes iekārtojums un dizains – Asnate Bočkis
Izglītības programmas idejas autore un projekta vadītāja – Linda Veinberga
Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un ABLV Charitable Foundation finansējumu.
Atbalstītāji: Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs, SIA Neputns, SIA Dizaina paklājs, Paklāju Ātrā Palīdzība, Trusis KAFE, AS “Latvijas Finieris”.

Publicēts

“Saules gads. Lielā diena”

LIELA DIENA 1

 

Gadskārtu svētku svinēšana saliedē ļaudis, viņu enerģiju, spēku, vēlējumus, labās domas un ļauj tiem stingri stāvēt uz zemes, cienīt savus senčus un ticēt nākotnei. Svētku rituāli attīra no ikdienišķuma, veicina svētku dalībnieku harmoniju pašiem ar sevi, ģimeni, sabiedrību un dabu. “Saules gads. Lielā diena” ir grāmata ģimenēm, skolotājiem un ikvienam, kam interesē tautas tradīcijas, bet jo īpaši tiem, kas vēlas gūt personīgu, mūsu tautas tradīcijās balstītu svētku svinēšanas pieredzi. Grāmatā sniegtas atbildes uz jautājumiem kad svinama Lielā diena; kur veicami dažādi Lielās dienas rituāli; kas ir šo svētku dalībnieki; ko dara Lielajā dienā un kāds ir svētku darbību nolūks. Grāmatas saturu ilustrē bagātīgs vizuālais materiāls: svētku norises fotogrāfijas, autentisku etnogrāfisko priekšmetu attēli, Ilzes Briškas zīmējumi.
Grāmata sastāv no trim daļām. 1. daļā apkopotas un skaidrotas Lielās dienas svētku tradīcijas no laika, telpas, dalībnieku un veicamo rituālu aspekta. Bez zināmajiem svētku atribūtu un darbību skaidrojumiem tajā ietverts arī jauns, oriģināls skatījums uz Lielās dienas rituālu nozīmi un aktualitāti arī mūsdienās. 2. daļa ir mācību grāmata, kas veidota, lai palīdzētu bērniem kopā ar pieaugušajiem personīgi un atbildīgi iesaistīties Lielās dienas sagatavošanā un svinēšanā. Tajā apkopoti oriģināli integrēti mācību materiāli, kas aplūko Lielās dienas tradīcijas saistībā ar dabas, sabiedrības un valodas likumsakarībām, ļauj bērnam piedzīvot mācīšanos kā aizraujošu piedzīvojumu sevis pilnveidošanā, savas tautas pasaules tvēruma un kultūras tradīciju izzināšanā.
3. daļā piedāvāti metodiskie ieteikumi Lielās dienas tradīciju apguvei sākumskolā. Tie ietver ar Valsts pamatizglītības standartu saskaņotu oriģinālu Lielās dienas tradīciju programmu darbam integrētā mācību modelī 1.–4. klasē un metodiskos ieteikumus skolotājam.
Aīda Rancāne ir bioloģijas doktore, filozofijas maģistre, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, grāmatas “Maskas un maskošanās Latvijā” un vairāku pētniecisku rakstu autore, tautas mūzikas izpildītāja.
Gunta Siliņa-Jasjukeviča, pedagoģijas doktore, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docente, mācību līdzekļu un metodisko materiālu autore, folkloras kustībā darbojas kopš 1988. gada.
Ilze Briška ir pedagoģijas doktore, mākslas maģistre, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docente, mācību līdzekļu un metodisko materiālu autore.

Pieejama arī e-grāmata.

Publicēts

OSKARA VAILDA 160. JUBILEJAS PASAKU KONKURSA NOSLĒGUMS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Pasakas vērtēja rakstnieki Juris Zvirgzdiņš un Ieva Melgalve, kā arī Akuratera muzeja darbinieces – vadītāja Ruta Cimdiņa, galvenā speciāliste Maira Valtere un muzejpedagoģe Elvīra Bloma. Konkursā piedalījās skolēni no visas Latvijas, konkursam tika iesūtīti darbi no Daugavpils, Ludzas, Skrīveriem, Gaigalavas, Jaunpiebalgas, Jelgavas, Cēsīm, Krāslavas, Ķekavas, Ciblas, Bērzaunes, Kuldīgas, Vilces, Alūksnes, Aizkraukles, Drabešu, Dobeles, Ērgļu, Lazdonas, Mētrienas, Mazzalves, Madonas, Lapmežciema, Priekules, Madlienas un citām Latvijas pilsētām un pagastiem. Muzejam bija liels prieks daļu no šiem jauniešiem uzņemt 24.maija pasaku konkursa noslēguma pasākumā. Skolēnus aicinājām apskatīt muzeju un piedalīties Pārdaugavas svētku aktivitātēs Arkādijas parkā.

pasaku konkurss_7373

Konkursa nolikumā jauniešus aicinājām lasīt Oskara Vailda pasakas un Jāņa Akuratera „Klaidoņa pasaciņu” un,  iedvesmojoties no šiem tekstiem, radīt savas versijas, nobeigumus, variantus, vai apskatīt muzeju un rakstīt pasaku izmantojot Jāņa Akuratera dzīves faktus un/vai muzeja priekšmetus.

Pirmo vietu pamatskolas grupā dalīja Limbažu 3.vidusskolas 9.klases skolniece Magdalēna Razma ar pasaku „Nāves dziesma” un Berģu mūzikas un mākslas 9.klases skolnieks Aleksis Krallišs ar pasaku „Vazaņķa pasaciņa”, galveno balvu – ceļojumu aģentūras „Jauni rakursi” dāvanu karti žūrija nolēma piešķirt Magdalēnai Razmai.
pasaku konkurss_7366

Vidusskolu grupā galveno balvu – dāvanu karti ceļojumam ieguva Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas 10.klases skolnieka Mihaila Šaripova pasaka „Gailis un vārna.
Visu godalgoto darbu autori saņēma grāmatas no grāmatu apgādiem „Pils”, „Zvaigzne ABC”, „Neputns”, „Pētergailis”, kā arī firmas „Fazer” sarūpētos saldumus.
Muzejs izsaka pateicību skolotājām, kas apkopoja, atlasīja un iesūtīja konkursa darbus.

Publicēts

KONCERTU CIKLS SKOLU JAUNATNEI

Cikla „Mūzika Tev” producente Karina Bērziņa: „ Mēs, koncertu rīkotāji, katru gadu izjūtam 1.septembri divas reizes. Pirmo reizi īstajā datumā ar saulaino rītu un gladiolu svecēm, otro reizi mūsu koncertcikla „Mūzika Tev” pirmā koncerta datumā. Šogad esam īpaši satraukti, jo lielāko daļu no saviem daudzajiem klausītāju tūkstošiem satiksim jaunajā koncertzālē „Rīga”. Un vēl – esam ļoti priecīgi par skolēnu lielo vēlmi nākt uz mūsu koncertiem, jo pirmo reizi ir izpirkti absolūti visi abonementi un mums jārīko papildkoncerti. Kā allaž priecājamies par izcilajiem māksliniekiem un kolektīviem, kuri ir gatavi kopā ar mums bērnus vest sev līdzi mūzikas pasaulē – tie ir gan Segejs Jēgers un Intars Busulis, gan jauniešu iemīļotie Ralfs Eilands un Valters Pūce un vēl daudzi citi, kuri saprot, cik ļoti jaunajam cilvēkam ir nepieciešama laba mūzika.”

muzikas cikls skolu jaunatnei_2

2014./2015. mācību gadā ciklā „Mūzika Tev” jaunāko klašu skolēniem Rīgas Kongresu namā notiks koncerts „Sakārnīša meža pasakas” ar tautas dziesmām, mīklām un rotaļām; senās mūzikas uzvedums „Karaļa dārznieks un brīnumpuķe”; gandrīz mūzikls „Mazais princis” u. c.

5.-9.klasēm koncertzālē „Rīga” būs iespēja iepazīties ar viduslaiku Rīgu kopā ar Schola Cantorum Riga, dejotājiem, spēkavīriem un žonglieriem. Savukārt mūzikas un ekoloģijas programmā „Melnā stārķa lidojums” skolēnus gaida tikšanās ar Jāzepa Mediņa mūzikas skolas simfonisko orķestri, Valdi Muktupāvelu , Rīgas Saksofonu kvartetu un Dabas koncertzāles mūziķiem. Koncertā „Spēka vārdi” skolēni klausīsies grupu „Elektrofolk”, „Dzelzs vilks” un „Buras”, kā arī saksofonista Oskara Petrauska sniegumu. Ar akordeona skanējumu skolēnus iepazīstinās mūziķi no Itālijas, Vācijas, Krievijas un Latvijas koncertā „Akordeonu triumfs”.

muzikas cikls skolu jaunatnei_1

Vidusskolniekus gaida „Džeza svētki”, kuros piedalīsies Latvijas Radio bigbends, Kārlis Vanags un Intars Busulis. Čigānu melodijās un bolero ritmos aizritēs koncerts „Dienvidu rapsodija” ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfonisko orķestri. Koncertā „Mīlas vārdi” piedalīsies koris „Kamēr”, Māra Upmane-Holšteina, Kārlis Kazāks un Goran Gora.

Publicēts

IZNĀKUSI GRĀMATA „PUTNU DZIESMAS”

putnu dziesmas_Zvaigzne ABCUnikālajā skanošajā putnu grāmatā ir raksturoti biežāk sastopamie putni, taču ar pilnīgi jaunu pieeju, proti, apvienojot attēlu, aprakstu un putna balsi. Aizraujošā grāmata palīdzēs labāk pazīt skaistos dziedoņus, kā arī identificēt viņus dabā pēc dziesmas, sauciena vai spārnu vēdām. Grāmatā aprakstīti 150 izplatītākie putni, kas mājo ap Baltijas jūru.
Putnu dziesmas ir svarīga, pat neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Putni vītero, pogo, čivina, svilpo, žadzina, bungo vai čerkst, kā arī sasaucas dažādās balsīs un briesmu brīžos cits citu brīdina ar ķērcieniem vai savdabīgām, ne pārāk muzikālām skaņām. Šī “skaņu grāmata” aizpildīs informācijas trūkumu un palīdzēs gan atcerēties dzirdētās skaņas, gan arī sasaistīt tās ar putna izskatu un sugas nosaukumu.
Dabas draugs Ingmārs Līdaka par šo izdevumu saka: “Atšķiriet lapu, atrodiet putnu un noklausieties viņa balsi. Tā īsā laikā atpazīsiet dziedātājus pie jūsu mājas, mežā, uz lauka vai pie jūras!”
Varat būt droši, ka grāmata nekad nenogurs no jūsu atkal un atkal uzdotā jautājuma: “Nu kā tad galu galā tā žubītes/vanaga/zvirbuļa dziesma izklausījās?”. Jums atliks tikai nospiest podziņu, līdz dziesma iespiedīsies atmiņā. Lai veicas!
No zviedru valodas tulkojusi Inga Grezmane.

Dabas zinātāja Ingmāra Līdakas komentāri: